Nevalstisko organiz\u0101ciju sektor\u0101 gaid\u0101ma pamat\u012bga zemestr\u012bce, jo vald\u012bba v\u0113las saprast, kuras organiz\u0101cijas rada re\u0101lu pienesumu sabiedr\u012bbai un kuras galvenok\u0101rt apg\u016bst publisko finans\u0113jumu. Soci\u0101lajos medijos pat izskan\u0113jis apr\u0113\u0137ins, ka ministriju bud\u017eeta poz\u012bcij\u0101s \u201cNVO + fiziskas personas\u201d p\u0113rn kopum\u0101 iek\u013cauti aptuveni 200 miljoni eiro. \u00a0Cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 valstij j\u0101finans\u0113 NVO projekti, BNN vaic\u0101ja uz\u0146\u0113muma \u201cMediju tilts\u201d l\u012bdz\u012bpa\u0161niekam, politologam Filipam Rajevskim.<\/p>\n
Jaut\u0101jums ir, vai mums visp\u0101r nepiecie\u0161ams t\u0113r\u0113t \u0161\u0101du l\u012bdzek\u013cu apjomu un k\u0101d\u0101m nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, saka politologs. \u201cMums ir br\u012bvpr\u0101t\u012bgie ugunsdz\u0113s\u0113ji, mums ir \u013coti vajadz\u012bgas pacientu biedr\u012bbas, pension\u0101ru un cilv\u0113ku ar \u012bpa\u0161\u0101m vajadz\u012bb\u0101m atbalsta organiz\u0101cijas, kas ir svar\u012bgas. Un tad mums ir liek\u0113\u017eu biedr\u012bbas, kuras nodarbojas, piem\u0113ram, ar krievu valodas apm\u0101c\u012bbu Pakist\u0101nas migrantiem. Nu, tas ir tas, ko mums diez vai vajag. Vai tie\u0161\u0101m par nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu t\u0101das lietas ir j\u0101apmaks\u0101?\u201d<\/p>\n
Filips Rajevskis piekr\u012bt BNN teiktajam, ka virkne biedr\u012bbu p\u0113c Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 2022.gad\u0101 uz\u0146\u0113m\u0101s m\u0101c\u012bt \u0161eit patv\u0113rumu radu\u0161ajiem ukrai\u0146iem latvie\u0161u valodu un \u0161\u012b darb\u012bba v\u0113rt\u0113jama visnota\u013c pozit\u012bvi, tom\u0113r piebilst, ka ir \u013coti viegli visu sajaukt, salikt kop\u0101 \u2013 ukrai\u0146us, pacientu biedr\u012bbas, br\u012bvpr\u0101t\u012bgos ugunsdz\u0113s\u0113jus ar liek\u0113\u017eu biedr\u012bb\u0101m, kuras paties\u012bb\u0101 var\u0113tu absol\u016bti mier\u012bgi dz\u012bvot no saviem l\u012bdzek\u013ciem. \u201cK\u0101p\u0113c mums vi\u0146as j\u0101uztur? San\u0101k, ka nevalstiskajam sektoram aiziet l\u012bdz pat 1,24% no m\u016bsu bud\u017eeta. Vismaz es t\u0101 redzu no publiski pieejamiem avotiem. Nu, varb\u016bt es k\u013c\u016bdos plus m\u012bnus, lai mani tad labo, bet t\u0101s ir milz\u012bgas summas situ\u0101cij\u0101, kad b\u016bs j\u0101grie\u017e bud\u017eeta izdevumus. M\u0113s run\u0101jam, ka pietr\u016bkst l\u012bdzek\u013cu onkolo\u0123ijas pacientiem, medikamentiem, pietr\u016bkst demogr\u0101fijai, mums visam kam pietr\u016bkst, bet \u0161im nepietr\u016bkst. Nu, labi, varb\u016bt nav simti miljonu, varb\u016bt desmiti miljonu, bet runa ir par \u0101rk\u0101rt\u012bgi iespaid\u012bgiem skait\u013ciem.\u201d<\/p>\n
\nTauj\u0101ts, k\u0101 no valsts naudas nelietder\u012bgas t\u0113r\u0113\u0161anas izvair\u012bties, Filips Rajevskis atbild, ka vien\u012bgais veids ir nulles bud\u017eets, kad nogriezts tiek piln\u012bgi viss un no jauna v\u0113rt\u0113ts, vajag vai nevajag.<\/p>\n<\/blockquote>\n
\u201cTas, ka ir \u0161ie mantotie, t\u0101 saucamie b\u0101zes izdevumi, kuri tiek p\u0101rmantoti no viena bud\u017eeta uz otru, \u012bpa\u0161i \u0161\u0101d\u0101s liet\u0101s, ir piln\u012bgi nepie\u0146emami. Es saprotu, ka ir b\u0101zes izdevumi, piem\u0113ram, pensij\u0101m \u2013 tur nav ko v\u0113rt\u0113t, pensijas m\u0113s maks\u0101jam un maks\u0101sim, bet ir lietas, kur katru gadu b\u016btu no nulles j\u0101izv\u0113rt\u0113, vai mums to vajag. \u0160is ir st\u0101sts par t\u0101m nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, kuras paties\u012bb\u0101 k\u013c\u016bst par valstisk\u0101m a\u0123ent\u016br\u0101m, valstisk\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, jo vi\u0146u vien\u012bgais ien\u0101kumu avots ir valsts bud\u017eets \u2013tas vairs nav nevalstiskais sektors, m\u0113s kaut kur esam iebrauku\u0161i gr\u0101v\u012b. Es saprotu, ka vajag atbalst\u012bt nevalstisko sektoru, bet nevajag to p\u0101rv\u0113rst par valstisko sektoru, tas nav norm\u0101li. Piem\u0113ram, civiliz\u0113taj\u0101 pasaul\u0113 nevalstiskaj\u0101 sektor\u0101 ir vesela m\u0101ksla, k\u0101 piesaist\u012bt ziedojumus, k\u0101 piesaist\u012bt l\u012bdzek\u013cus no cilv\u0113kiem. Ja sabiedr\u012bba dod l\u012bdzek\u013cus, tas varb\u016bt ir modelis, kad valsts piemet k\u0101dus l\u012bdzek\u013cus. Labi, m\u0113s esam nabadz\u012bga valsts, organiz\u0101cija piesaist\u012bjusi eiro \u2013 valsts pieliek otru eiro. Bet nevar b\u016bt t\u0101, ka valsts iedod 99 eiro, bet viens eiro atn\u0101k, vai visp\u0101r neatn\u0101k no priv\u0101tiem ziedot\u0101jiem. Tas vienk\u0101r\u0161i nav pie\u0146emami. Tur piln\u012bgi j\u0101maina visa k\u0101rt\u012bba, jo m\u0113s ejam uz \u013coti smagu bud\u017eetu, mums b\u016bs j\u0101grie\u017e bud\u017eets, m\u0113s ejam uz \u013coti smagu situ\u0101ciju, un m\u0113s nevaram at\u013cauties vienk\u0101r\u0161i izp\u013cekar\u0113t to naudu.<\/p>\n
Atbildot uz jaut\u0101jumu, k\u0101di tad ir \u0161ie naudas ce\u013ci no valsts bud\u017eeta l\u012bdz nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, politologs skaidro, ka veidi ir daudzi un da\u017e\u0101di, piem\u0113ram, caur ministrij\u0101m un da\u017e\u0101diem projektiem. \u201cIek\u0161lietu ministrs J\u0101nis Dombrava pirms da\u017e\u0101m dien\u0101m lauza iepriek\u0161\u0113jo ministru nosl\u0113gtos sadarb\u012bbas memorandus ar div\u0101m biedr\u012bb\u0101m. Tur pat no Iek\u0161lietu ministrijas kaut k\u0101da nauda iet t\u0101m migrantu atbalsta organiz\u0101cij\u0101m! No vienas puses \u2013 m\u0113s c\u012bn\u0101mies ar neleg\u0101lo migr\u0101ciju, no otras \u2013 ieguld\u0101m valsts naudu taj\u0101, lai rad\u012btu labsaj\u016btu tiem migrantiem, par kuriem m\u0113s negribam, lai vi\u0146i \u0161eit brauc. Tas t\u0101 vienk\u0101r\u0161i nedr\u012bkst b\u016bt,\u201d saka Filips Rajevskis.<\/p>\n
\nSavuk\u0101rt tauj\u0101ts, ka v\u0113rt\u0113 t\u0101dus pas\u0101kumus k\u0101 nesen norit\u0113ju\u0161ais sarunu festiv\u0101ls \u201cLampa\u201d, politologs atbild, ka vis\u0101di festiv\u0101li, tostarp ar\u012b sarunu festiv\u0101li ir labi, bet ne par nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Bet varb\u016bt cilv\u0113kiem vajadz\u012bgs t\u0101ds \u017eanrs, k\u0101, piem\u0113ram, \u201cpoliti\u0137u cepiens\u201d? Uz to Filips Rajevskis atbild, ka \u201cpoliti\u0137u cepienu\u201d vi\u0146\u0161 neskat\u0101s. \u201cKaut k\u0101dus gadus atpaka\u013c biju noskat\u012bjies, un man tas lik\u0101s tik nepiekl\u0101j\u012bgi, ka es to vairs neskatos. Man tas neliekas ne \u012bpa\u0161i \u0113tiski, ne lietder\u012bgi, bet t\u0101 ir gaumes lieta. Katram ir savs skat\u012bt\u0101js. Bet v\u0113lreiz \u2013 tam nav j\u0101notiek par nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju l\u012bdzek\u013ciem. Ja gribi cepienu, ja k\u0101dam politi\u0137im pat\u012bk, ja tiem komi\u0137iem pat\u012bk, ja auditorijai pat\u012bk \u2013 p\u0101rdodiet bi\u013cetes un uz priek\u0161u! M\u0113s esam br\u012bva valsts, kur katrs var dar\u012bt, ko grib. Lai p\u0101rdod bi\u013cetes un ar to lietu nodarbojas. Bet ne jau t\u0101, ka m\u0113s tagad katru \u0161\u0101du lietu finans\u0113jam no nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju l\u012bdzek\u013ciem.\u201d<\/p>\n
Lasiet ar\u012b:\u00a0<\/p>\n
Jauns bums Krievij\u0101: ekstrasensi \u201capv\u0101rdo\u201d ma\u0161\u012bnas, lai samazin\u0101tu to degvielas pat\u0113ri\u0146u<\/a><\/p>\n