{"id":26287,"date":"2025-10-20T11:11:16","date_gmt":"2025-10-20T11:11:16","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/26287\/"},"modified":"2025-10-20T11:11:16","modified_gmt":"2025-10-20T11:11:16","slug":"johana-valtera-un-vilhelma-purvisa-darbi-eksponeti-starptautiska-izstade-belgija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/26287\/","title":{"rendered":"Johana Valtera un Vilhelma Purv\u012b\u0161a darbi ekspon\u0113ti starptautisk\u0101 izst\u0101d\u0113 Be\u013c\u0123ij\u0101"},"content":{"rendered":"

No 2025. gada 4. oktobra l\u012bdz 2026. gada 25. janv\u0101rim Be\u013c\u0123ij\u0101, Monsas M\u0101kslas muzej\u0101 skat\u012bt\u0101jiem ir atv\u0113rta v\u0113rien\u012bga starptautiska izst\u0101de “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi”, kur\u0101 ar div\u0101m Johana Valtera un Vilhelma Purv\u012b\u0161a glezn\u0101m piedal\u0101s ar\u012b Latvijas Nacion\u0101lais m\u0101kslas muzejs<\/a>.<\/p>\n

Izst\u0101de “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi” (“David Hockney. Le chant de la terre”) Monsas M\u0101kslas muzej\u0101 (Be\u013c\u0123ija, CAP\/Le Mus\u00e9e des Beaux-Arts de Mons) veidota k\u0101 savdab\u012bgs vizu\u0101li muzik\u0101ls ce\u013cojums, kur\u0101 apvienota glezniec\u012bba, dzeja un m\u016bzika, un kura vadmot\u012bvs ir Gustava M\u0101lera (Gustav Mahler\u200e, 1860\u20131911) monument\u0101l\u0101 simfonija \u2013 kant\u0101te. Idejas autore ir Ors\u0113 muzeja Par\u012bz\u0113 goda kuratore, m\u0101kslas v\u0113sturniece Izabella K\u0101na (Isabelle Cahn), kas paz\u012bstama k\u0101 19. gadsimta otr\u0101s pus\u0113s \u2013 20. gadsimta s\u0101kuma m\u0101kslas eksperte un daudzu starptautisku izst\u0101\u017eu kuratore.<\/p>\n

Monsas izst\u0101des koncepcijas pamat\u0101 ir slaven\u0101 britu m\u0101kslinieka Deivida Hoknija (David Hockney, 1937) gleznu kolekcija, kuru vid\u016b \u012bpa\u0161i izce\u013cas iespaid\u012bgas lielform\u0101ta un uz iPad rad\u012bt\u0101s kompoz\u012bcijas. L\u012bdz\u0101s \u0161ai centr\u0101lajai fig\u016brai ekspoz\u012bcija tematiski izgaismo Vincenta van Goga (Vincent van Gogh, 1853\u20131890), Konstant\u012bna Menj\u0113 (Constantin Meunier, 1831\u20131905), Alberta Edelfelta (Albert Edelfelt, 1854\u20131905), Edvarda Munka (Edvard Munch, 1863\u20131944) un citu iev\u0113rojamu autoru dai\u013cradi.<\/p>\n

\"JohanaFoto: Publicit\u0101tes foto <\/p>\n

Projekts p\u0113ta saikni starp cilv\u0113ku un dabu: zemi, laukiem, gadalaikiem, ziediem, vientul\u012bbu un dzeju, pied\u0101v\u0101jot izv\u0113rstu emocion\u0101li pies\u0101tin\u0101tu st\u0101stu se\u0161\u0101s sada\u013c\u0101s: “Alma mater”, “Vientu\u013cnieks ruden\u012b”, “Pavasara reibums”, “Flourescenses”, “\u010cetri gadalaiki” un “Perspekt\u012bva Deivida Hoknija darbos”, ko papildina tr\u012bs imers\u012bv\u0101s telpas. Katr\u0101 z\u0101l\u0113 notiek sasp\u0113le starp glezniec\u012bbu, m\u016bziku un tekstu, atspogu\u013cojot M\u0101lera ska\u0146darbu “Dziesma par zemi” (“Das Lied von der Erde”). 1907.\u20131908. gad\u0101 sacer\u0113t\u0101 simfonija ir velt\u012bjums dabai, t\u0101s trauslajam skaistumam un dz\u012bv\u012bbas sp\u0113kam. Izst\u0101d\u0113 tas atkl\u0101jas k\u0101 kop\u012bga t\u0113ma \u2013 univers\u0101ls gars, kas caurvij darbus, savieno m\u0101ksliniekus un pavada apmekl\u0113t\u0101ju gan vizu\u0101l\u0101, gan ska\u0146as instal\u0101ciju pasaul\u0113.<\/p>\n

Dialogu ar Hoknija dai\u013cradi un citiem Eiropas m\u0101kslas klasi\u0137iem veido latvie\u0161u vecmeistara Johana Valtera “Zemnieku meitene” (ap 1904), kas savulaik k\u013cuva par vizu\u0101lo identit\u0101ti izst\u0101d\u0113 Ors\u0113 muzej\u0101 “Nepieradin\u0101t\u0101s dv\u0113seles. Simbolisms Baltijas valst\u012bs” (2018). Kuratores Izabellas K\u0101nas redz\u0113jum\u0101 Valtera zemnieku meitene sada\u013c\u0101 “Alma mater” ir pavisam at\u0161\u0137ir\u012bgs, uz n\u0101kotni v\u0113rsts t\u0113ls citu gleznot\u0101ju \u2013 \u017dana-Fransu\u0101 Mil\u0113 (Jean-Fran\u00e7ois Millet, 1814\u20131875) un \u017dila Bretona (Jules Breton, 1827\u20131906) \u2013 zemnieku t\u0113lu virkn\u0113. Vi\u0146a paskaidro: “Zemnieku fig\u016bras lauku ain\u0101s da\u017ek\u0101rt rada melanholisku iespaidu, kas v\u0113rojams Zieme\u013ceiropas simbolistu darbos ap 20. gadsimta s\u0101kumu.”<\/p>\n

\"JohanaFoto: Normunds Brasli\u0146\u0161, LNMM. Viljelms Purv\u012btis “Rudens” <\/p>\n

Vilhelma Purv\u012b\u0161a glezna “Rudens” (ap 1913) skat\u0101ma sada\u013c\u0101 “Vientu\u013cnieks ruden\u012b”, kur t\u0101 harmoniski sabalsojas ar Vinsenta van Goga agr\u012bnaj\u0101m sadz\u012bves ainavu un kluso dabu kompoz\u012bcij\u0101m un gaism\u0101m tum\u0161aj\u0101s rudens kr\u0101s\u0101s. Z\u012bm\u012bgi, ka zieme\u013cniecisk\u0101s noska\u0146as l\u012bdz\u0101s Edvarda Munka darbiem akcent\u0113 ar\u012b igau\u0146u gleznot\u0101ja Konr\u0101da Megi (Konrad M\u00e4gi, 1878\u20131925) audekli, raksta m\u0101kslas zin\u0101tniece Ginta Gerharde-Upeniece.<\/p>\n

Izst\u0101de “Deivids Hoknijs: Dziesma par zemi” ir viens no ambicioziem projektiem, ko realiz\u0113 Monsas pils\u0113ta. Vienlaic\u012bgi t\u0101 aktualiz\u0113 Latvijas sadarb\u012bbas projektu veido\u0161anu ar Be\u013c\u0123ijas kult\u016bras instit\u016bcij\u0101m. Iepriek\u0161 tiku\u0161as organiz\u0113t\u0101s t\u0101das pla\u0161as m\u0101kslas ekspoz\u012bcijas k\u0101 “Simbolisma laiks Latvij\u0101” Brisel\u0113, izst\u0101\u017eu z\u0101l\u0113 H\u00f4tel de Ville (2010), “CoBrA&Co” R\u012bg\u0101, LNMM izst\u0101\u017eu z\u0101l\u0113 “Arsen\u0101ls” (2010), “Iespaidi un paral\u0113les” Lj\u0113\u017eas M\u0101kslas muzej\u0101 (2014) u.c.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>