{"id":27735,"date":"2025-10-22T03:52:09","date_gmt":"2025-10-22T03:52:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/27735\/"},"modified":"2025-10-22T03:52:09","modified_gmt":"2025-10-22T03:52:09","slug":"koka-sedeklu-eksporta-lideros-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/27735\/","title":{"rendered":"Koka s\u0113dek\u013cu eksporta l\u012bderos :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"

P\u0113d\u0113jo tr\u012bs gadu laik\u0101 Latvija ir iek\u013cuvusi pasaules l\u012bderos koka s\u0113dek\u013cu un koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksport\u0101.<\/p>\n

K\u0101 liecina Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bbas centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savien\u012bba un Pasaules Tirdzniec\u012bbas organiz\u0101cija), tad 2024. gad\u0101 Latvija eksport\u0113ja gandr\u012bz vienu procentu no pasaules kop\u0113j\u0101 koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksporta un 0,63% no pasaules kop\u0113j\u0101 koka s\u0113dek\u013cu eksporta. R\u0113\u0137inot eksporta ien\u0101kumus uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju, 2024. gad\u0101 Latvija bija otra liel\u0101k\u0101 koka s\u0113dek\u013cu eksport\u0113t\u0101ja pasaul\u0113 un sest\u0101 liel\u0101k\u0101 koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksport\u0113t\u0101ja pasaul\u0113.<\/p>\n

K\u0101 zin\u0101ms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas liel\u0101kie m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumi s\u0101ka p\u0101reju no m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161anas individu\u0101lajiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem uz s\u0113rijveida ra\u017eo\u0161anu. PSRS darba dal\u012b\u0161anas sist\u0113m\u0101 no 1961. gada Latvija specializ\u0113j\u0101s sekciju tipa m\u0113be\u013cu (skapju) ra\u017eo\u0161an\u0101, kuras tika p\u0101rdotas izjaukt\u0101 veid\u0101, un pirc\u0113jiem m\u0113beles bija j\u0101samont\u0113 pa\u0161iem, k\u0101 ar\u012b kr\u0113slu, galdu, gultu un tahtu ra\u017eo\u0161an\u0101. 1985. gad\u0101 Latvij\u0101 sara\u017eoja 409 t\u016bksto\u0161us galdu, vair\u0101k nek\u0101 105 t\u016bksto\u0161us d\u012bv\u0101nu un tahtu, 325 t\u016bksto\u0161us skapju un 1,76 miljonus kr\u0113slu, s\u0113dek\u013cu un izvelkamo kr\u0113slu, kas pamat\u0101 bija no koka (Latvijas statistikas gadagr\u0101mata 1991. R\u012bga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laik\u0101 Latvija piln\u012bb\u0101 apg\u0101d\u0101ja savus iedz\u012bvot\u0101jus, iest\u0101des un uz\u0146\u0113mumus ar m\u0113bel\u0113m, bet aptuveni piekto da\u013cu no visas m\u0113be\u013cu produkcijas eksport\u0113ja \u0101rpus Latvijas. PSRS sabrukuma izrais\u012bt\u0101 ekonomisk\u0101 kr\u012bze smagi sk\u0101ra m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161anu. 1992. gad\u0101 d\u012bv\u0101nu un tahtu ra\u017eo\u0161ana, sal\u012bdzinot ar 1990. gadu, samazin\u0101j\u0101s asto\u0146as reizes un bija tikai 12,6% l\u012bmen\u012b no 1990. gada apjoma. Kr\u0113slu ra\u017eo\u0161ana 1992. gad\u0101 pret 1985. gadu samazin\u0101j\u0101s vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bs reizes, bet pret 1990. gadu – vair\u0101k nek\u0101 divas reizes (Latvijas statistikas gadagr\u0101mata 1992. R\u012bga, izdevniec\u012bba Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gad\u0101 Latvij\u0101 tika sara\u017eoti 175 t\u016bksto\u0161i kr\u0113slu (aptuveni viena desmit\u0101 da\u013ca no 1985. gada l\u012bme\u0146a), 4,8 t\u016bksto\u0161i gu\u013camkr\u0113slu un 22,8 t\u016bksto\u0161i atp\u016btas kr\u0113slu. (Latvijas statistikas gadagr\u0101mata 1995. R\u012bga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai k\u013c\u016bstot neatkar\u012bgai, bet jo \u012bpa\u0161i 21. gadsimt\u0101 p\u0113c Latvijas iest\u0101\u0161an\u0101s Eiropas Savien\u012bb\u0101, viet\u0113j\u0101s m\u0113be\u013cu produkcijas ra\u017eot\u0101ji konkur\u0113ja ar importa produkciju, kas tika ra\u017eota no maz\u0101k kvalitat\u012bvas koksnes (piem\u0113ram, bambusa).<\/p>\n

\u0160aj\u0101 laik\u0101 m\u0113be\u013cu ra\u017eot\u0101ji s\u0101ka specializ\u0101ciju ni\u0161as produktu ra\u017eo\u0161an\u0101 \u2013 \u012bpa\u0161i specializ\u0113joties m\u0113be\u013cu da\u013cu, tostarp ar\u012b koka s\u0113dek\u013cu un to da\u013cu ra\u017eo\u0161an\u0101. Latvij\u0101 sara\u017eot\u0101s m\u0113be\u013cu da\u013cas un deta\u013cas no koka tika pieg\u0101d\u0101tas citu zemju ra\u017eot\u0101jiem, kas bija specializ\u0113ju\u0161ies jau gatavu m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161an\u0101, tirdzniec\u012bb\u0101 un eksport\u0101. Vair\u0101k\u0101s m\u0113be\u013cu grup\u0101s Latvija pazaud\u0113ja k\u0101dreiz stabil\u0101s ra\u017eo\u0161anas un eksporta trad\u012bcijas. Savuk\u0101rt Lietuva sp\u0113ja saglab\u0101t augstu specializ\u0101ciju m\u0113be\u013cu ra\u017eo\u0161an\u0101, tostarp ar\u012b polster\u0113tu s\u0113dek\u013cu (atp\u016btas kr\u0113slu un taml\u012bdz\u012bgu pre\u010du) ra\u017eo\u0161an\u0101 eksport\u0101. 2024. gad\u0101 Lietuva eksport\u0113ja polster\u0113tus s\u0113dek\u013cus par 371 miljonu eiro un p\u0113c eksporta kopapjoma bija 9. vieta pasaul\u0113. Lietuvas da\u013ca kop\u0113j\u0101 pasaules polster\u0113tu s\u0113dek\u013cu eksport\u0101 2024. gad\u0101 bija 1,75%. Tas nodro\u0161in\u0101ja Lietuvai stabilu pirmo vietu polster\u0113tu s\u0113dek\u013cu eksport\u0101, r\u0113\u0137inot eksporta ien\u0101kumus uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju. 2024. gad\u0101 Lietuvas ien\u0101kumi no polster\u0113tu s\u0113dek\u013cu eksporta bija 129 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju. 2024. gad\u0101 Latvija eksport\u0113ja polster\u0113tus s\u0113dek\u013cus par 12 miljoniem eiro un p\u0113c eksporta kopapjoma bija 41. viet\u0101 pasaul\u0113. Latvijas da\u013ca kop\u0113j\u0101 pasaules polster\u0113tu s\u0113dek\u013cu eksport\u0101 bija 0,06%, bet p\u0113c ien\u0101kumiem no polster\u0113tu s\u0113dek\u013cu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju Latvija ar 6,5 eiro bija 22. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n

Koka s\u0113dek\u013cu eksports<\/p>\n

Iev\u0113rojamus pan\u0101kumus Latvijas koka s\u0113dek\u013cu un koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu ra\u017eot\u0101ji sasniedza tikai p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101. V\u0113l 2018. gad\u0101 Latvijas koka s\u0113dek\u013cu kop\u0113jais eksports bija tikai 1,7 miljoni eiro. 2020. gad\u0101 tie bija 3,2 miljoni eiro, bet 2022. gad\u0101 eksports jau bija vair\u0101k nek\u0101 desmitk\u0101rt liel\u0101ks par 2018. gadu un p\u0101rsniedza 22 miljonus eiro. Latvija ir specializ\u0113jusies m\u016bsu m\u0113be\u013cu r\u016bpniec\u012bb\u0101 tradicion\u0101lo koku sugu s\u0113dek\u013cu (Kombin\u0113t\u0101s nomenklat\u016bras 940169. kods) ra\u017eo\u0161an\u0101 un eksport\u0101 pla\u0161\u0101m m\u0101jok\u013cu iek\u0101rtojuma, biroju, ra\u017eo\u0161anas telpu u.c. vajadz\u012bb\u0101m. \u0160aj\u0101 pre\u010du grup\u0101 neietilpst m\u0113beles medic\u012bnas vai veterin\u0101rijas vajadz\u012bb\u0101m, friz\u0113tavu kr\u0113sli un taml\u012bdz\u012bgi kr\u0113sli, k\u0101 ar\u012b \u0161o izstr\u0101d\u0101jumu da\u013cas (Kombin\u0113t\u0101s nomenklat\u016bras 9402. kods), k\u0101 ar\u012b neietilpst meh\u0101nisko transportl\u012bdzek\u013cu s\u0113dek\u013ci, groz\u0101mie koka s\u0113dek\u013ci ar regul\u0113jamu augstumu, s\u0113dek\u013ci, kas p\u0101rveidojami par gult\u0101m. \u0160aj\u0101 eksporta grup\u0101 neietilpst s\u0113dek\u013ci, kas ir gatavoti no niedr\u0113m, k\u0101rkliem, bambusa, rotangpalm\u0101m u.c. augiem, k\u0101 ar\u012b polster\u0113ti s\u0113dek\u013ci ar koka vai met\u0101la karkasu. V\u0101rds s\u0113dek\u013ci ir prec\u012bz\u0101ks nek\u0101 kr\u0113sli, jo apz\u012bm\u0113 pla\u0161\u0101ku m\u0113be\u013cu grupu, kas tiek izmantota s\u0113d\u0113\u0161anai, \u2013 atzvelt\u0146i, \u0137eb\u013ci, soli u.c.<\/p>\n

Liel\u0101kie s\u0113dek\u013cu eksport\u0113t\u0101ji <\/p>\n

K\u0101 liecina Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bbas centra International Trade Center dati, 2024. gad\u0101 pasaules visliel\u0101k\u0101 koka s\u0113dek\u013cu eksport\u0113t\u0101ja bija \u0136\u012bna (528,3 miljoni eiro, 19,02% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta), tad sekoja Vjetnama (497,6 miljoni eiro, 17,91% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta), bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 bija Indon\u0113zija (393,2 miljoni eiro, 14,16% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta). Pasaules liel\u0101ko koka s\u0113dek\u013cu eksport\u0113t\u0101ju se\u0161iniek\u0101 v\u0113l iek\u013cuva N\u012bderlande (131,7 miljoni eiro, 4,74% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta), It\u0101lija (124,5 miljoni eiro, 4,48% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) un D\u0101nija (112,8 miljoni eiro, 4,06% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta). Lietuva ar 20,5 miljonus eiro lielu eksportu (0,74% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) bija 21. viet\u0101 pasaul\u0113. Latvija ar 17,6 miljonus eiro lielu eksportu (0,63% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) bija 23. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Igaunija ar 5,9 miljonus eiro lielu koka s\u0113dek\u013cu eksportu (0,21% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) bija 36. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n

V\u0113rt\u0113jot ien\u0101kumus no koka s\u0113dek\u013cu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 2024. gad\u0101, Latvija ar 9,44 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113. Pirmaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 bija D\u0101nija (18,87 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 – N\u012bderlande (7,32 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Lietuva ar 7,1 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija ceturtaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113. Pasaules liel\u0101ko koka s\u0113dek\u013cu eksport\u0113t\u0101ju desmitniek\u0101 v\u0113l iek\u013cuva Slov\u0113nija (4,95 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Vjetnama (4,93 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Bulg\u0101rija (4,54 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Igaunija (4,31 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Be\u013c\u0123ija (3,89 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Kambod\u017ea (3,23 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Laika posm\u0101 no 2022. l\u012bdz 2024. gadam Latvijas galvenais koka s\u0113dek\u013cu eksporta tirgus bija N\u012bderlande, uz kuru tika eksport\u0113ts 81% visa koka s\u0113dek\u013cu eksporta, k\u0101 ar\u012b ASV (6,75%), Zviedrija (3,70%), Apvienot\u0101 Karaliste (1,77%), \u0136\u012bna (1,40%) un Igaunija (1,24%). Noz\u012bm\u012bgas Latvijas koka s\u0113dek\u013cu pirc\u0113jas laika posm\u0101 no 2022. l\u012bdz 2024. gadam bija Lietuva (0,77%), Francija (0,62%), Somija (0,56%), Norv\u0113\u0123ija (0,54%), N\u012bderlande (0,38%) un \u0160veice (0,27%).<\/p>\n

Koka s\u0113dek\u013ca da\u013cu eksports<\/p>\n

Tie\u0161i tas pats attiecas uz s\u0113dek\u013cu da\u013c\u0101m (deta\u013c\u0101m) no koka. \u0160aj\u0101 pre\u010du grup\u0101 (Kombin\u0113t\u0101s nomenklat\u016bras 940191. kods) ietilpst visas koka s\u0113dek\u013cu sast\u0101vda\u013cas no koka (piem\u0113ram, ozola, o\u0161a, b\u0113rza, sarkankoka vai valrieksta) – r\u0101mji, atzveltnes, roku balsti, kr\u0113slu un \u0137eb\u013cu k\u0101jas, korpusi, pamatnes utt. Koka s\u0113dek\u013cu da\u013cas tiek izmantotas m\u0101jsaimniec\u012bbas un dz\u012bvojamo telpu koka kr\u0113slu, d\u012bv\u0101nu, atp\u016btas kr\u0113slu, soli\u0146u un \u0137eb\u013cu izgatavo\u0161anai vai remontam, biroja kr\u0113slu roku balstiem, regul\u0113jamajiem jostasvietas balstiem, groz\u0101mo kr\u0113slu pamatn\u0113m. Attiec\u012bgaj\u0101 pre\u010du grup\u0101 ietilpst ar\u012b koka r\u0101mji restor\u0101nu vai viesn\u012bcu kr\u0113sliem, k\u0101 ar\u012b koka da\u013cas, kas tiek izmantotas s\u0113dek\u013ciem transport\u0101 – atzveltnes biznesa\/pirm\u0101s klases s\u0113dek\u013ciem avi\u0101cij\u0101, s\u0113dek\u013ciem vilcienos u.c. Bez tam \u0161aj\u0101 grup\u0101 ietilpst ar\u012b p\u0113cp\u0101rdo\u0161anas komponenti koka s\u0113dek\u013cu remontam vai to uzlabo\u0161anai.2024. gad\u0101 pasaules visliel\u0101k\u0101 koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksport\u0113t\u0101ja bija \u0136\u012bna (128 miljoni eiro, 18,9% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta), tad sekoja Rum\u0101nija (69,47 miljoni eiro, 10,23% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta), bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 bija ASV (60,94 miljoni eiro, 8,97% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta). Pasaules liel\u0101ko koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksport\u0113t\u0101ju se\u0161iniek\u0101 v\u0113l iek\u013cuva Vjetnama (55,85 miljoni eiro, 8,22% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta), It\u0101lija (50,23 miljoni eiro, 7,39% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) un V\u0101cija (32,22 miljoni eiro, 4,74% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta). Lietuva (10,71 miljoni eiro, 1,58% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) bija 15. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n

Latvija (6,33 miljoni eiro, 0,93% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) bija 25. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Igaunija ar 4,4 miljonus eiro lielu koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksportu (0,64% no pasaules kop\u0113j\u0101 eksporta) bija 28. viet\u0101 pasaul\u0113.J\u0101atz\u012bm\u0113, ka 2022. gad\u0101 p\u0113c ien\u0101kumiem no koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju Latvija ar 6,33 eiro bija pirmaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113. Otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 bija Igaunija (4,61 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), bet piektaj\u0101 viet\u0101 – Lietuva (3,6 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). P\u0113d\u0113jos gados Latvija ir ielauzusies ne tikai koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu (deta\u013cu) eksport\u0101, bet ar\u012b gatavu koka s\u0113dek\u013cu eksport\u0101. L\u012bdz ar to p\u0113c ien\u0101kumiem no koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 2024. gad\u0101 pirmaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 bija Slov\u0113nija (4,54 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), otraj\u0101 viet\u0101 – Zieme\u013cma\u0137edonija (4,31 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 – Lietuva (3,71 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). T\u0101l\u0101k sekoja Rum\u0101nija (3,64 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un \u012arija (3,46 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Latvija ar 3,4 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 2024. gad\u0101 bija sestaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113, bet Igaunija ar 3,2 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija sept\u012btaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n

Pasaules liel\u0101ko koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksport\u0113t\u0101ju desmitniek\u0101 2024. gad\u0101 v\u0113l iek\u013cuva Bosnija un Hercegovina (3,05 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Slov\u0101kija (1,78 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Ung\u0101rija (1,52 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).Laika posm\u0101 no 2022. l\u012bdz 2024. gadam Latvijas galvenais koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksporta tirgus bija D\u0101nija, uz kuru tika eksport\u0113ts 71,7% visa koka s\u0113dek\u013cu eksporta, un N\u012bderlande, uz kuru tika eksport\u0113ts 22,5% visa koka s\u0113dek\u013cu eksporta. Noz\u012bm\u012bgas Latvijas koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu pirc\u0113jas laika posm\u0101 no 2022. l\u012bdz 2024. gadam bija Meksika (1,8%), ASV (0,9%), Zviedrija (0,9%), Kan\u0101da (0,8%), Igaunija (0,4%), Lietuva (0,2%), Somija (0,2%), Norv\u0113\u0123ija (0,2%) un V\u0101cija (0,2%).K\u0101 liecina Latvijas un pasaules \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas dati, tad Latvija no pasaules liel\u0101k\u0101 kokmateri\u0101lu eksport\u0113t\u0101ja arvien vair\u0101k s\u0101k eksport\u0113t specializ\u0113tu kokr\u016bpniec\u012bbas produkciju ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu un ir atguvusi k\u0101dreiz visai augst\u0101s poz\u012bcijas koka s\u0113dek\u013cu un to da\u013cu ra\u017eo\u0161an\u0101 un eksport\u0101.<\/p>\n

<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"P\u0113d\u0113jo tr\u012bs gadu laik\u0101 Latvija ir iek\u013cuvusi pasaules l\u012bderos koka s\u0113dek\u013cu un koka s\u0113dek\u013cu da\u013cu eksport\u0101. K\u0101 liecina…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":27736,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[869,77,870,76,867,35,39,38,36,37,34,871,868,40,21],"class_list":{"0":"post-27735","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-biznesa-zinas","9":"tag-bizness","10":"tag-bizness-latvija","11":"tag-business","12":"tag-dienas-zinas","13":"tag-latvia","14":"tag-latvian","15":"tag-latviesu","16":"tag-latviesu-valoda","17":"tag-latviesuvaloda","18":"tag-latvija","19":"tag-latvijas-biznesa-zinas","20":"tag-latvijas-zinas","21":"tag-lv","22":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/27735","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=27735"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/27735\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/27736"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=27735"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=27735"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=27735"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}