{"id":27905,"date":"2025-10-22T08:10:11","date_gmt":"2025-10-22T08:10:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/27905\/"},"modified":"2025-10-22T08:10:11","modified_gmt":"2025-10-22T08:10:11","slug":"saules-elektrostaciju-jauda-latvija-nu-jau-ir-vairak-neka-890-000-000-vati-uzladets","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/27905\/","title":{"rendered":"Saules elektrostaciju jauda Latvij\u0101 nu jau ir vair\u0101k nek\u0101 890 000 000 vati \u2013 Uzl\u0101d\u0113ts"},"content":{"rendered":"<p>Atbilsto\u0161i prognoz\u0113m tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b turpin\u0101jis augt saules \u0123ener\u0101cijas apjoms sadales sist\u0113m\u0101, septembra beig\u0101s sasniedzot jau vair\u0101k nek\u0101 890 megavatus (MW) jeb 890 000 000 vatus.<\/p>\n<p>Vienlaikus, s\u0101koties ruden\u012bg\u0101kiem laikapst\u0101k\u013ciem, pak\u0101peniski mazin\u0101s saules pane\u013cu sara\u017eot\u0101s un t\u012bkl\u0101 nodot\u0101s elektroener\u0123ijas apjoms. P\u012b\u0137i tas sasniedza j\u016blij\u0101, kad t\u012bkl\u0101 tika nodotas 86,8 gigavatstundas (GWh) no saules sara\u017eot\u0101s elektroener\u0123ijas, septembr\u012b apjoms krities l\u012bdz 70 GWh. Paral\u0113li arvien popul\u0101r\u0101ki k\u013c\u016bst akumulatoru ener\u0123ijas uzglab\u0101\u0161anas sist\u0113mu risin\u0101jumi (BESS) \u2013 visbie\u017e\u0101k klienti tos izv\u0113las uzst\u0101d\u012bt apvienojum\u0101 ar elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rt\u0101m.<\/p>\n<p>V\u0113rojams neliels sadal\u012bt\u0101s elektroener\u0123ijas apjoma pieaugums<\/p>\n<p>\u0160ogad devi\u0146os m\u0113ne\u0161os kopum\u0101 sadal\u012btas 4581 gigavatstundas (GWh) elektroener\u0123ijas, kas ir par aptuveni 2 % vair\u0101k nek\u0101 \u0161aj\u0101 pa\u0161\u0101 period\u0101 p\u0113rn. Pozit\u012bva pat\u0113ri\u0146a dinamika v\u0113rojama r\u016bpniec\u012bbas sektor\u0101 (+3,88 %) un iedz\u012bvot\u0101ju sektor\u0101 (+3,44 %), savuk\u0101rt liel\u0101kais samazin\u0101jums \u2013 tirdzniec\u012bbas un sabiedrisk\u0101s \u0113din\u0101\u0161anas sektor\u0101 (-1,38 %). Tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b b\u016btisks pieaugums bija nov\u0113rojams lauksaimniec\u012bbas sektor\u0101 \u2013 ja v\u0113l pusgad\u0101 (j\u016bnija beig\u0101s) \u0161aj\u0101 sektor\u0101 bija v\u0113rojams samazin\u0101jums par vair\u0101k nek\u0101 4 %, tad devi\u0146os m\u0113ne\u0161os fiks\u0113ts pieaugums par 0,92 %.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/uzladets.lv\/elektrumdrive251014kv\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\"><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/Uzladets.lv_300x250px-8.png\" style=\"max-width: 300px; max-height:250px;\"\/><\/a><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/1761054191_51_\" border=\"0\" width=\"1\" height=\"1\"\/><\/p>\n<p>26,3 t\u016bksto\u0161i elektroener\u0123ijas ra\u017eot\u0101ju<\/p>\n<p>2025. gada septembra izska\u0146\u0101 sadales sist\u0113mai piesl\u0113gto elektroener\u0123ijas ra\u017eot\u0101ju skaits sasniedza 26,3 t\u016bksto\u0161us, taj\u0101 skait\u0101 saules un v\u0113ja \u0123eneratori, ar\u012b saules elektrostacijas apvienojum\u0101 ar akumulatoru ener\u0123ijas uzglab\u0101\u0161anas sist\u0113mu risin\u0101jumiem (BESS), hidroelektrostacijas, dabasg\u0101zes vai biog\u0101zes ko\u0123ener\u0101cijas stacijas u.c. 93 % no ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rt\u0101m ir mikro\u0123eneratori (ar jaudu l\u012bdz 11,1 kilovatiem (kW)), kas veido ap 20 % no sadales sist\u0113mai piesl\u0113gt\u0101s kop\u0113j\u0101s ra\u017eo\u0161anas jaudas.<\/p>\n<p>Visu sadales sist\u0113mai piesl\u0113gto ra\u017eot\u0101ju kop\u0113j\u0101 \u0123ener\u0101cijas jauda sasniegusi 1160 megavatus (MW) jeb 1,16 gigavatus (GW), no t\u0101s jau vair\u0101k nek\u0101 890 MW jeb 77 % veido saules \u0123ener\u0101cijas jauda (gan mikro\u0123eneratori, gan elektrostacijas). \u0160\u012b gada beig\u0101s kop\u0113j\u0101 saules \u0123ener\u0101cijas jauda p\u0101rsniegs 900 MW, t\u0101d\u0113j\u0101di tr\u012bs gadu laik\u0101, kop\u0161 2022. gada, kad s\u0101k\u0101s strauj\u0101ka saules \u0123ener\u0101cijas att\u012bst\u012bba, t\u0101s apjoms b\u016bs pieaudzis devi\u0146as reizes. Pak\u0101peniski saules \u0123ener\u0101cijas pieauguma temps sadales sist\u0113m\u0101 samazin\u0101s.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"1024\" height=\"546\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/Screenshot-2025-10-22-103924-1024x546.png\" alt=\"Cumulative solar electricity generator's power in Latvia\" class=\"wp-image-17855\"  \/>Piesl\u0113gt\u0101 saules \u0123ener\u0101cijas jauda (MW, kumulat\u012bvi) (ekr\u0101nuz\u0146\u0113mums no sadalestikls.lv)<\/p>\n<p>Jau pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 kop\u0113j\u0101 elektroener\u0123ijas bilanc\u0113 arvien b\u016btisk\u0101ku lomu ie\u0146\u0113ma saules ener\u0123ija, un 2025. gad\u0101 \u0161\u012b tendence nostiprin\u0101s. Devi\u0146os m\u0113ne\u0161os sadales sist\u0113m\u0101 no saules sara\u017eotas (un kop\u0113j\u0101 t\u012bkl\u0101 nodotas) vair\u0101k nek\u0101 540 GWh jeb aptuveni 10 % no kop\u0113j\u0101s elektroener\u0123ijas, kas ir 1,5 reizes vair\u0101k nek\u0101 iesp\u0113ts \u0161aj\u0101 period\u0101 p\u0113rn.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"1024\" height=\"430\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/Screenshot-2025-10-22-104330-1024x430.png\" alt=\"Solar generation in Latvia\" class=\"wp-image-17856\"  \/>Saules pane\u013cu sara\u017eotais elektroener\u0123ijas apjoms sadales sist\u0113m\u0101 pa m\u0113ne\u0161iem (GWh) (ekr\u0101nuz\u0146\u0113mumus no sadalestikls.lv)<\/p>\n<p>Grafik\u0101 uzskat\u0101mi redzama saules ener\u0123ijas sezonalit\u0101te. L\u012bdz\u012bga tendence nov\u0113rojama ar\u012b dienas griezum\u0101, saules \u0123ener\u0101cijai p\u012b\u0137i sasniedzot ap pusdienas laiku. Min\u0113to tenden\u010du ietekm\u0113 p\u012b\u0137a stund\u0101s var veidoties sara\u017eot\u0101s ener\u0123ijas p\u0101rprodukcija, kas elektroener\u0123ijas pat\u0113r\u0113t\u0101jiem, bir\u017eas tarifa klientiem, var noz\u012bm\u0113t zemu cenu par kilovatstundu (kWh). Arvien bie\u017e\u0101k (\u012bpa\u0161i vasaras m\u0113ne\u0161os), var nov\u0113rot, ka elektroener\u0123ijas cena Nord Pool bir\u017e\u0101 ir ap nulli vai negat\u012bva. Vienlaikus j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka stund\u0101s vai m\u0113ne\u0161os, kad saule nesp\u012bd, elektroener\u0123ijas cena var strauj\u0101k pieaugt. B\u016btiskas sv\u0101rst\u012bbas iesp\u0113jamas pat vienas dienas ietvaros.<\/p>\n<p>Saules elektrostacijas<\/p>\n<p>Devi\u0146os m\u0113ne\u0161os sadales sist\u0113mai piesl\u0113gtas 395 saules elektrostacijas, to kop\u0113jam skaitam p\u0101rsniedzot 1500, bet kop\u0113jai ra\u017eo\u0161anas jaudai sasniedzot ap 685 MW.<\/p>\n<p>Sal\u012bdzinot ar 2022. gadu, kad Latvij\u0101 v\u0113l tikai s\u0101k\u0101s strauja saules \u0123ener\u0101cijas att\u012bst\u012bba, ir iev\u0113rojami augusi piesl\u0113gto elektrostaciju jauda. 2022. gad\u0101 vienas stacijas jauda vid\u0113ji bija ap 90 kW, 2023. gad\u0101 \u2013 216 kW, 2024. gad\u0101 \u2013 ap 650 kW, savuk\u0101rt \u0161ogad \u2013 jau ap 860 kW.<\/p>\n<p>Topo\u0161aj\u0101m saules elektrostacij\u0101m vai hibr\u012bdstacij\u0101m (\u0123ener\u0101cija un baterija) sadales sist\u0113m\u0101 rezerv\u0113t\u0101 ra\u017eo\u0161anas jauda septembra izska\u0146\u0101 ir ap 530 MW.<\/p>\n<p>Mikro\u0123ener\u0101cija<\/p>\n<p>Kop\u0113jais sadales sist\u0113mai piesl\u0113gto mikro\u0123eneratoru skaits septembra izska\u0146\u0101 sasniedza aptuveni 24,4 t\u016bksto\u0161us, to kop\u0113j\u0101 ra\u017eo\u0161anas jauda p\u0101rsniedz 200 MW.<\/p>\n<p>Kop\u0161 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada apr\u012b\u013ca mikro\u0123eneratoru pieaugums bijis m\u0113rens \u2013 vid\u0113ji izsniegtas ap 160 jaunas at\u013caujas m\u0113nes\u012b. Vienlaikus, laikapst\u0101k\u013ciem k\u013c\u016bstot saulain\u0101kiem, izsniegto at\u013cauju skaits nedaudz pieauga, piem\u0113ram, apr\u012bl\u012b tika izsniegtas 237 at\u013caujas, maij\u0101 216, savuk\u0101rt j\u016bnij\u0101 \u2013 222. Arvien bie\u017e\u0101k mikro\u0123eneratori tiek uzst\u0101d\u012bti komplekt\u0101 ar BESS.<\/p>\n<p>Viena mikro\u0123eneratora vid\u0113j\u0101 ra\u017eo\u0161anas jauda ir apm\u0113ram 8,5 kW. Aptuveni 95 % gad\u012bjumu mikro\u0123eneratorus uzst\u0101d\u012bju\u0161as priv\u0101tpersonas, ap 5 % gad\u012bjumu \u2013 juridiskas personas.<\/p>\n<p>BESS jeb akumulatoru ener\u0123ijas uzglab\u0101\u0161anas sist\u0113mu risin\u0101jumi<\/p>\n<p>Akumulatoru ener\u0123ijas uzglab\u0101\u0161anas sist\u0113mu risin\u0101jumi (BESS) k\u013c\u016bst arvien popul\u0101r\u0101ki. BESS \u013cauj uzkr\u0101t elektroener\u0123iju, lai v\u0113l\u0101k to izmantotu, piem\u0113ram, pa\u0161pat\u0113ri\u0146am vai elektroener\u0123ijas tirdzniec\u012bbai.<\/p>\n<p>Izplat\u012bt\u0101kais risin\u0101jums ir saules pane\u013ci kop\u0101 ar BESS. Patlaban sadales infrastrukt\u016brai ir piesl\u0113gtas kopum\u0101 vair\u0101k nek\u0101 1500 saules elektrostacijas, no t\u0101m 111 ir saules elektrostacijas apvienojum\u0101 ar BESS (to kop\u0113j\u0101 jauda ap 48 MW). Turkl\u0101t 76 % no \u0161iem 111 hibr\u012bdrisin\u0101jumiem piesl\u0113gti \u0161ogad.<\/p>\n<p>\u0160ogad iez\u012bm\u0113jusies jauna tendence \u2013 BESS risin\u0101jumus arvien bie\u017e\u0101k ievie\u0161 ar\u012b bez ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rt\u0101m. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos bateriju sist\u0113mas izmanto elektroener\u0123ijas uzkr\u0101\u0161anai no t\u012bkla br\u012b\u017eos, kad t\u0101 ir l\u0113t\u0101ka, un v\u0113l\u0101k \u2013 pa\u0161pat\u0113ri\u0146am vai nodo\u0161anai t\u012bkl\u0101, kad elektroener\u0123ija k\u013c\u016bst d\u0101rg\u0101ka. L\u012bdz septembra beig\u0101m bija piesl\u0113gti se\u0161i \u0161\u0101di risin\u0101jumi, ta\u010du prognoz\u0113jams, ka to skaits strauji pieaugs. Piem\u0113ram, septembr\u012b no \u0161\u012bm BESS stacij\u0101m t\u012bkl\u0101 nodoti aptuveni 138 MW.<\/p>\n<p>Izstr\u0101d\u0101tas vadl\u012bnijas atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rtu ievies\u0113jiem<\/p>\n<p>Ener\u0123\u0113tikas un vides a\u0123ent\u016bra (no \u0161. g. 1. oktobra pievienota Valsts vides dienestam) ir sagatavojusi \u201cVadl\u012bnijas atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rtu jaudu ievies\u0113jiem\u201d, lai atvieglotu un skaidri struktur\u0113tu procesu uz\u0146\u0113mumiem un priv\u0101tajiem att\u012bst\u012bt\u0101jiem, kas Latvij\u0101 pl\u0101no ieviest elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas iek\u0101rtas ar jaudu virs 500 kilovatiem. Vadl\u012bniju m\u0113r\u0137is ir sniegt vienotu p\u0101rskatu par galvenajiem so\u013ciem un atbild\u012bgaj\u0101m instit\u016bcij\u0101m, k\u0101 ar\u012b izskaidrot normat\u012bvo aktu pras\u012bbas un praktiskos aspektus, ar kuriem ievies\u0113ji saskaras projekta \u012bsteno\u0161anas gait\u0101.<\/p>\n<p>Vadl\u012bnijas ir pieejamas <a href=\"https:\/\/www.eva.gov.lv\/lv\/media\/8609\/download?attachment\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener nofollow\">\u0161eit.<\/a><\/p>\n<p>Ar visu elektroapg\u0101des apskatu ir iesp\u0113jams iepaz\u012bties <a href=\"https:\/\/sadalestikls.lv\/lv\/elektroapgades-apskats\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">\u0161eit<\/a>.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/mistape.com\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\" class=\"mistape-link mistape-logo\"><\/a><\/p>\n<p>Ja rakst\u0101 paman\u012bji k\u013c\u016bdu, padod mums par to zi\u0146u, iez\u012bm\u0113jot a\u010dg\u0101rno tekstu un nospie\u017eot Ctrl+Enter. Paldies!<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n                    0&#13;<br \/>\n                    0&#13;<br \/>\n                    balsojumi<\/p>\n<p>Raksta nov\u0113rt\u0113jums<\/p>\n<p>\t\tPost navigation<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Atbilsto\u0161i prognoz\u0113m tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b turpin\u0101jis augt saules \u0123ener\u0101cijas apjoms sadales sist\u0113m\u0101, septembra beig\u0101s sasniedzot jau vair\u0101k nek\u0101 890&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":27906,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[16],"tags":[8584,8585,77,76,35,39,38,36,37,34,40,5238,8586,2205],"class_list":{"0":"post-27905","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-bizness","8":"tag-aer","9":"tag-bess","10":"tag-bizness","11":"tag-business","12":"tag-latvia","13":"tag-latvian","14":"tag-latviesu","15":"tag-latviesu-valoda","16":"tag-latviesuvaloda","17":"tag-latvija","18":"tag-lv","19":"tag-sadales-tikls","20":"tag-saules-paneli","21":"tag-statistika"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/27905","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=27905"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/27905\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/27906"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=27905"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=27905"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=27905"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}