Savuk\u0101rt “Auto asoci\u0101cija”, kad to v\u0113l vad\u012bja pats Kulbergs<\/a>, savulaik \u012bstenoja projektu, kuram Eiropas Savien\u012bba pie\u0161\u0137\u012bra gandr\u012bz pusmiljonu eiro. M\u0113r\u0137us var\u0113ja iz<\/a>m\u0113r\u012bt, ta\u010du publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecer\u0113t\u0101 sasniedza.<\/p>\n Aizs\u0101ka diskusiju par NVO<\/p>\n Vasaras vid\u016b pie Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca pulc\u0113j\u0101s aptuveni divsimt cilv\u0113ku. Vi\u0146i protest\u0113ja pret vald\u012bbas ieceri p\u0101rskat\u012bt nevalstisko organiz\u0101ciju finans\u0113jumu un pauda atbalstu pilsoniskajai sabiedr\u012bbai.<\/p>\n \u0160is pikets notika p\u0113c tam, kad j\u016blij\u0101 premjers Andris Kulbergs publiski iztei<\/a>ca p\u0101rsteigumu par to, ka valsts NVO maks\u0101 ar\u012b par dal\u012bbu san\u0101ksm\u0113s ar amatperson\u0101m no valsts p\u0101rvaldes. Da\u017eas dienas v\u0113l\u0101k intervij\u0101 Latvijas Radio<\/a>\u00a0vi\u0146\u0161 skaidroja savu nost\u0101ju.<\/p>\n “Bet t\u0101p\u0113c t\u0101s ir nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas, es atvainojos! Nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas p\u0101rst\u0101v biedru intereses. K\u0101dreiz cilv\u0113ki samet\u0101s Reinim, lai vi\u0146\u0161 no pagasta aizbrauc pie gubernatora un izst\u0101sta pagasta b\u0113du, p\u0101rst\u0101v vi\u0146us. Tagad san\u0101k, ka Reinim apmaks\u0101 to, ka vi\u0146\u0161 s\u0113\u017e pie galda ar gubernatoru. Nelo\u0123iski!” intervij\u0101 Latvijas Radio teica Kulbergs.<\/p>\n Vi\u0146\u0161 uzdeva Valsts kancelejai apkopot inform\u0101ciju par valsts finans\u0113jumu nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m. Vi\u0146a uzman\u012bbas centr\u0101 non\u0101ca ar\u012b Memoranda padome, kur\u0101 NVO darbinieki ar p\u0101rst\u0101vjiem no valsts p\u0101rvaldes apsprie\u017e l\u0113mumus un gatavo priek\u0161likumus. T\u0101s darba organiz\u0113\u0161anu un sekretari\u0101ta funkcijas nodro\u0161ina biedr\u012bba Latvijas Pilsonisk\u0101 alianse. Par intere\u0161u p\u0101rst\u0101v\u012bbu taj\u0101 atbild El\u012bna Gr\u012bnhofa.<\/p>\n “\u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 Latvijas Pilsonisk\u0101 alianse piedal\u012bj\u0101s \u0161aj\u0101 konkurs\u0101 un uzvar\u0113ja, un sa\u0146\u0113ma t\u0101tad uzdevumu \u012bstenot pilsonisk\u0101 dialoga form\u0101tu, ko m\u016bsu valst\u012b sauc par Memoranda padomi, uz diviem gadiem. Un tur ir detaliz\u0113ti uzr\u0101d\u012bts, kas ir j\u0101sasniedz, k\u0101di r\u0101d\u012bt\u0101ji, k\u0101di m\u0113r\u0137i,” pauda biedr\u012bbas Latvijas Pilsonisk\u0101s alianses intere\u0161u p\u0101rst\u0101v\u012bbas vad\u012bt\u0101ja Gr\u012bnhofa.<\/p>\n Par \u0161o darbu alianse sa\u0146em 200\u00a0000 eiro gad\u0101. Tai j\u0101nodro\u0161ina 11 padomes s\u0113des, \u010detru darba grupu n<\/a>orise, NVO forums, izbraukuma s\u0113des un NVO sektora izp\u0113te.<\/p>\n “Tur tiek apmaks\u0101ts sekretari\u0101ta darbs, tas ir m\u016bsu darbs, tur tiek apmaks\u0101ts ar\u012b benz\u012bns izbraukuma s\u0113d\u0113s. Tur tiek apmaks\u0101ta p\u0113tnieku anal\u012bze un darbs pie p\u0113t\u012bjuma. Tur ir komunik\u0101cijas materi\u0101li, operators, kur\u0161 iefilm\u0113 video, fotogr\u0101fs, kur\u0161 fotogr\u0101f\u0113 s\u0113des, tur apak\u0161\u0101 ir viss kaut kas,” skaidroja Gr\u012bnhofa.<\/p>\n T\u0101tad finans\u0113jums nav tikai par dal\u012bbu san\u0101ksm\u0113s \u2013 no t\u0101 sedz ar\u012b darbu, kas \u0161o l\u012bdzdal\u012bbu nodro\u0161ina.<\/p>\n \n Foto: Baiba Runce \/ Latvijas Radio<\/p>\n Latvijas Pilsonisk\u0101s alianses birojs\u00a0<\/p>\n<\/p>\n L\u012bdz \u0161im par dal\u012bbu Memoranda padomes darb\u0101 organiz\u0101cij\u0101m maks\u0101ja 61 eiro pirms nodok\u013ciem. \u0160aj\u0101 summ\u0101 bija paredz\u0113ta gan gatavo\u0161an\u0101s s\u0113dei un dal\u012bba taj\u0101, gan transporta izdevumi.<\/p>\n \n Foto: Baiba Runce \/ Latvijas Radio<\/p>\n Ministru kabineta s\u0113de, kur\u0101 sprieda par NVO finans\u0113jumu<\/p>\n<\/p>\n Tagad vald\u012bba \u0161o atl\u012bdz\u012bbu atc\u0113lusi<\/a>.\u00a0\u0100rpus R\u012bgas dz\u012bvojo\u0161ajiem turpm\u0101k kompens\u0113s transporta izdevumus l\u012bdz 30 eiro. Vald\u012bba apr\u0113\u0137in\u0101jusi, ka \u0161\u0101di \u0161ogad ietaup\u012bs 28,6 t\u016bksto\u0161us eiro.<\/p>\n Savuk\u0101rt no n\u0101kam\u0101 gada uz pusi \u2013 no 200 l\u012bdz 100 t\u016bksto\u0161iem eiro \u2013 samazin\u0101ts finans\u0113jums valsts dele\u0123\u0113jumam Memoranda padomes sekretari\u0101ta nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n Gada beig\u0101s par \u0161o dele\u0123\u0113jumu v\u0113l b\u016bs atkl\u0101ts konkurss. Gr\u012bnhofa no Latvijas Pilsonisk\u0101s alianses, kas \u0161o darbu veic pa\u0161laik, teica \u2013 ja vi\u0146as organiz\u0101cija konkurs\u0101 piedal\u012bsies, maz\u0101ka finans\u0113juma d\u0113\u013c t\u0101pat b\u016btu j\u0101v\u0113rt\u0113, ko no l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 darba saglab\u0101t un kur iesp\u0113jams ietaup\u012bt.<\/p>\n Tom\u0113r l\u0113mums samazin\u0101t sekretari\u0101ta finans\u0113jumu, k\u0101 ar\u012b NVO sektora izp\u0113ti bija pie\u0146emts v\u0113l pirms premjers publiski piev\u0113rs\u0101s \u0161im jaut\u0101jumam.<\/p>\n J\u0101sak\u0101rto NVO joma<\/p>\n “Nav nosl\u0113pums, ka \u0161o jomu vajag sak\u0101rtot, m\u0113s k\u0101 NVO sektors jau gadiem esam uz to spiedu\u0161i, ka \u0161im b\u016btu j\u0101pie\u0137eras, jo tur apak\u0161\u0101 tie\u0161\u0101m ir viss kaut kas,” teica Gr\u012bnhofa.<\/p>\n Ar “visu kaut ko” Gr\u012bnhofa dom\u0101 \u013coti da\u017e\u0101das organiz\u0101cijas, kuru darbam un valsts izlietotajai naudai ne vienm\u0113r var viegli izsekot.<\/p>\n Ta\u010du ar\u012b pa\u0161ai Latvijas Pilsoniskajai aliansei valsts ir noz\u012bm\u012bgs finans\u0113t\u0101js. Organiz\u0101cija\u00a0<\/a>apvieno 141 biedr\u012bbu, nodibin\u0101jumu un individu\u0101lu personu. P\u0113rn da\u017e\u0101dos valsts bud\u017eeta maks\u0101jumos tai p\u0101rskait\u012bja gandr\u012bz 868 t\u016bksto\u0161us eiro, bet biedru naud\u0101s iekas\u0113ja nepilnus 12 t\u016bksto\u0161us.<\/p>\n Tiesa, teju 868 t\u016bksto\u0161os ietilpst gan dele\u0123\u0113ti uzdevumi un Eiropas Savien\u012bbas fondu projekti, gan nauda, ko alianse da\u013c\u0113ji p\u0101rskaita cit\u0101m organiz\u0101cij\u0101m. No projektu finans\u0113juma sedz ar\u012b pa\u0161as alianses izmaksas, tostarp algas, maksu par telp\u0101m un citiem projektiem. Gr\u012bnhofa to sal\u012bdzin\u0101ja ar valsts pas\u016bt\u012btu ce\u013ca b\u016bvniec\u012bbu.<\/p>\n “Valstij vajag, lai \u0161o\u00a0ce\u013cu sataisa. Mums tas liekas okei, ka t\u0101 ce\u013cu firma no t\u0101s naudas samaks\u0101 ar\u012b gr\u0101matve\u017eiem, vai ne? Vai, ka samaks\u0101 algu tiem, kas to darbi\u0146u, kas to ce\u013cu taisa. Tas pats jau ir ar\u012b \u0161eit,” vi\u0146a pauda.<\/p>\n Vajag caurskat\u0101m\u0101k<\/p>\n Viens jaut\u0101jums, kur\u0101 kriti\u0137i un pa\u0161as NVO, \u0161\u0137iet, ir vienispr\u0101tis, \u2013 publisk\u0101s naudas izlietojumam j\u0101b\u016bt viegli izsekojamam. Pilsonisk\u0101 alianse detaliz\u0113tu gada p\u0101rskatu public\u0113 sav\u0101 m\u0101jaslap\u0101, ta\u010du vis\u0101m valsts finans\u0113taj\u0101m NVO tas nav oblig\u0101ti.<\/p>\n “Tur ir kaut k\u0101da zin\u0101ma atbild\u012bbas lati\u0146a, un lab\u0101 prakse b\u016btu public\u0113t gan visus projektus ar savu pie\u0161\u0137irto finans\u0113jumu, gan gada p\u0101rskatus, gan ar\u012b valdes sast\u0101vu,” pauda Gr\u012bnhofa.<\/p>\n Ar caurskat\u0101m\u012bbu vien gan ietaup\u012bt nevar. Pilsonisk\u0101s alianses ieskat\u0101, vispirms valstij pa\u0161ai j\u0101nosaka, ko t\u0101 par \u0161o naudu grib pan\u0101kt.<\/p>\n “Valsts defin\u0113 savas vajadz\u012bbas, savus uzdevumus un m\u0113r\u0137us, un tad mekl\u0113 \u012bstenot\u0101jus,” uzsv\u0113ra Latvijas Pilsonisk\u0101s alianses intere\u0161u p\u0101rst\u0101v\u012bbas vad\u012bt\u0101ja.<\/p>\n Latvijas Pilsonisk\u0101 alianse ir tikai viena no gandr\u012bz diviem t\u016bksto\u0161iem nevalstisko organiz\u0101ciju, kas p\u0113rn sa\u0146\u0113mu\u0161as valsts bud\u017eeta maks\u0101jumus.<\/p>\n P\u0113c premjera uzdevuma Valsts kanceleja kop\u0101 ar Finan\u0161u ministriju m\u0113\u0123in\u0101ja saskait\u012bt, cik liela ir kop\u0113j\u0101 summa un par ko valsts NVO maks\u0101. Augusta s\u0101kum\u0101 uz pirmo kop\u012bgo sarunu san\u0101ca premjers, vair\u0101ku ministriju un NVO p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n P\u0113rn 1940 NVO da\u017e\u0101dos maks\u0101jumos \u2013 no dot\u0101cij\u0101m un Eiropas Savien\u012bbas projektiem l\u012bdz dele\u0123\u0113tiem valsts uzdevumiem\u00a0un samaksai par pakalpojumiem \u2013 p\u0101rskait\u012bja 168,1 miljonu eiro.<\/p>\n Visvair\u0101k \u2013 ap 45 miljoniem eiro \u2013 p\u0101rskait\u012bja caur Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministriju. Tai seko Finan\u0161u ministrija ar vair\u0101k nek\u0101 34 miljoniem un Labkl\u0101j\u012bbas ministrija ar 31 miljonu eiro.<\/p>\n Ceturt\u0101 liel\u0101k\u0101 NVO finans\u0113t\u0101ja ir Zemkop\u012bbas ministrija \u2013 p\u0113rn t\u0101 nozares nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m da\u017e\u0101dos maks\u0101jumos p\u0101rskait\u012bja 15 ar pusi miljonus eiro.<\/p>\n \u0160ai ministrijai NVO finans\u0113\u0161anas jaut\u0101jum\u0101 Valsts kontrole bija piev\u0113rsusies jau 2019. gad\u0101. Tolaik revidenti detaliz\u0113ti v\u0113rt\u0113ja, k\u0101 valsts naudu sa\u0146em lauksaimnieku organiz\u0101cijas un k\u0101 t\u0101s iesaista politikas veido\u0161an\u0101.<\/p>\n Lauksaimnieku “sl\u0113gtais klubi\u0146\u0161”<\/p>\n Pie Zemkop\u012bbas ministrijas darbojas Lauksaimniec\u012bbas konsultat\u012bv\u0101 padome.\u00a0Taj\u0101 ir devi\u0146as organiz\u0101cijas, kas piedal\u0101s lauksaimniec\u012bbas politikas veido\u0161an\u0101. T\u0101m ik gadu\u00a0pie\u0161\u0137ir gandr\u012bz pusmiljonu eiro valsts finans\u0113juma.<\/p>\n \n Foto: Baiba Runce \/ Latvijas Radio<\/p>\n<\/p>\n Vair\u0101k nek\u0101 pusi sa\u0146em Lauksaimniec\u012bbas organiz\u0101ciju sadarb\u012bbas padome jeb LOSP.<\/p>\n Valsts kontroli pirms septi\u0146iem gadiem interes\u0113ja, k\u0101 tiek izv\u0113l\u0113ti \u0161\u012bs padomes locek\u013ci.<\/p>\n “Nebija krit\u0113riju. Un k\u0101p\u0113c tie\u0161i t\u0101s organiz\u0101cijas, kuras ir?” st\u0101st\u012bja Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle.<\/p>\n Rev\u012bzij\u0101<\/a>\u00a0vi\u0146a ar kol\u0113\u0123iem izmantoja ar\u012b ekspertu viedokli no pretkorupcijas organiz\u0101cijas “Delna”.<\/p>\n T\u0101s direktores vietniece\u00a0<\/a>Agnija Birule pauda \u2013 probl\u0113ma tolaik nebija tikai taj\u0101, ka nebija skaidrs, k\u0101 organiz\u0101cijas non\u0101k padom\u0113. T\u0101s pa\u0161as organiz\u0101cijas gadiem piedal\u012bj\u0101s ministrijas politikas veido\u0161an\u0101 un vienlaikus sa\u0146\u0113ma valsts naudu, lai nodro\u0161in\u0101tu savu darb\u012bbu un p\u0101rst\u0101v\u0113tu intereses, par kur\u0101m iest\u0101jas.<\/p>\n “Tas noz\u012bm\u0113, vi\u0146as pa\u0161as pie\u0146em l\u0113mumus. Ar\u012b uz kaut k\u0101du\u00a0finans\u0113juma sadal\u012bjumu, kur\u0161 p\u0113c tam attiecas uz vi\u0146iem. Ka tas ir t\u0101ds k\u0101 apburtais loks, vi\u0146as pa\u0161as izveido sist\u0113mu, un p\u0113c tam no t\u0101s sist\u0113mas pa\u0161as ar\u012b to finans\u0113jumu sa\u0146em,” pauda “Delna” p\u0101rst\u0101ve.<\/p>\n Valsts kontrole toreiz \u0161o organiz\u0101ciju loku raksturoja k\u0101 “nosac\u012bti sl\u0113gtu klubi\u0146u”.<\/p>\n<\/blockquote>\n Ieviesa\u00a0krit\u0113rijus, bet sast\u0101vs l\u012bdz\u012bgs<\/p>\n P\u0113c rev\u012bzijas Zemkop\u012bbas ministrija k\u0101rt\u012bbu main\u012bja. Tagad noteikumos ir krit\u0113riji, kuriem organiz\u0101cij\u0101m j\u0101atbilst, lai darbotos Lauksaimniec\u012bbas konsultat\u012bvaj\u0101 padom\u0113, un ministrija izsludina pieteik\u0161anos t\u0101s sast\u0101vam.<\/p>\n Ar\u012b padomes darbs tagad ir k\u013cuvis caurskat\u0101m\u0101ks. Zemkop\u012bbas ministrijas m\u0101jaslap\u0101 tagad public\u0113 gan s\u0113\u017eu protokolus<\/a>, gan ar\u012b videoierakstus<\/a>.<\/p>\n Ta\u010du padomes sast\u0101vs kop\u0161 rev\u012bzijas maz main\u012bjies \u2013<\/p>\n no devi\u0146\u0101m organiz\u0101cij\u0101m asto\u0146as joproj\u0101m ir t\u0101s pa\u0161as.<\/p>\n<\/blockquote>\n Viena no t\u0101m ir LOSP, kas apvieno vair\u0101k nek\u0101 50 organiz\u0101ciju. Turkl\u0101t l\u012bdz\u0101s LOSP konsultat\u012bvaj\u0101 padom\u0113 atsevi\u0161\u0137i darbojas v\u0113l se\u0161as pa\u0161as LOSP biedru organiz\u0101cijas.<\/p>\n P\u0101rkl\u0101jas ar\u012b cilv\u0113ki \u2013 pieci no 13 LOSP valdes locek\u013ciem vienlaikus ir ar\u012b citu konsultat\u012bv\u0101s padomes organiz\u0101ciju vad\u012bb\u0101. Piem\u0113ram, Agita Hauka ir gan LOSP vald\u0113, gan vada Latvijas Zemnieku feder\u0101ciju, kas padom\u0113 p\u0101rst\u0101v\u0113ta atsevi\u0161\u0137i. Pie tam, Hauka k\u0101 LOSP valdes locekle p\u0101rst\u0101v \u0161o organiz\u0101ciju ar\u012b Memoranda padom\u0113.<\/p>\n Ar to p\u0101rkl\u0101\u0161an\u0101s nebeidzas.\u00a0Amatpersonu deklar\u0101cijas r\u0101da, ka vair\u0101ki \u0161o organiz\u0101ciju p\u0101rst\u0101vji vienlaikus\u00a0ir\u00a0ar\u012b cit\u0101s Zemkop\u012bbas ministrijas strukt\u016br\u0101s.<\/p>\n “Ja jau LOSP ir t\u0101s organiz\u0101cijas, kuras v\u0113l t\u0101l\u0101k tiek uzaicin\u0101tas, tas ir nepareizi vi\u0146iem aicin\u0101t v\u0113lreiz, ja vi\u0146as jau savu balsi izsaka caur vienu to organiz\u0101ciju. Ir j\u0101b\u016bt t\u0101, lai [Lauksaimniec\u012bbas] konsultat\u012bv\u0101 padome sniedz p\u0113c iesp\u0113jas pla\u0161\u0101ku to loku,” koment\u0113ja “Delnas” direktores vietniece Agnija Birule.<\/p>\n Turkl\u0101t da\u013ca no \u0161\u012bm organiz\u0101cij\u0101m atrodas pat vien\u0101 \u0113k\u0101 ar Zemkop\u012bbas ministriju.<\/p>\n \n Foto: Baiba Runce \/ Latvijas Radio<\/p>\n<\/p>\n Ministrija skaidro<\/p>\n Zemkop\u012bbas ministrijas valsts sekret\u0101ra vietniece Liene Jansone uz jaut\u0101jumu, k\u0101p\u0113c padom\u0113 atsevi\u0161\u0137i p\u0101rst\u0101v\u0113tas ar\u012b vair\u0101kas LOSP biedru organiz\u0101cijas, atbild\u0113ja:<\/p>\n “Mums ir tas princips p\u0113c\u00a0p\u0101rkl\u0101juma re\u0123ion\u0101. Jo liel\u0101ks ir p\u0101rkl\u0101jums, jo ar\u012b tad\u00a0organiz\u0101cija iesaist\u0101s politikas veido\u0161an\u0101, normat\u012bvo aktu v\u0113rt\u0113\u0161an\u0101, priek\u0161likumu snieg\u0161an\u0101.”<\/p>\n Baiba Runce: “Jo nav t\u0101, ka LOSP p\u0101rst\u0101v jau savas visas biedru organiz\u0101cijas? Tad t\u0101 nav?”<\/p>\n Liene Jansone: “T\u0101 nav, j\u0101! L\u012bdz ar to ir pan\u0101kts tas l\u012bdzsvars, lai tie\u0161\u0101m b\u016btu vienm\u0113r\u012bgs \u0161is te p\u0101rkl\u0101jums.”<\/p>\n P\u0113c Valsts kontroles rev\u012bzijas ministrija gan ieviesa krit\u0113rijus organiz\u0101ciju dal\u012bbai padom\u0113. Ta\u010du pretendentam cita starp\u0101 j\u0101sp\u0113j apliecin\u0101t, ka NVO ir p\u0113d\u0113jos tr\u012bs gadus bijusi akt\u012bva lauksaimniec\u012bbas politikas veido\u0161an\u0101, tostarp piedal\u012bjusies valsts p\u0101rvaldes r\u012bkot\u0101s san\u0101ksm\u0113s.<\/p>\n Citu organiz\u0101ciju iesp\u0113jas?<\/p>\n Uz jaut\u0101jumu, k\u0101das ir iesp\u0113jas padom\u0113 non\u0101kt jaun\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, ZM valsts sekret\u0101ra vietniece Liene Jansone skaidroja, ka LOSP apvieno visas maz\u0101s organiz\u0101cijas un nodro\u0161ina to p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu.<\/p>\n Pa\u0161as devi\u0146as organiz\u0101cijas padom\u0113 gan nep\u0101rv\u0113l\u00a0<\/a>un taj\u0101 ir p\u0101rst\u0101v\u0113tas bez laika ierobe\u017eojuma.<\/p>\n LOSP vad\u012bt\u0101js Guntis G\u016btmanis uz jaut\u0101jumu, k\u0101p\u0113c vi\u0146a vad\u012bt\u0101 jumta organiz\u0101cija nevar p\u0101rst\u0101v\u0113t visu savu biedru kop\u012bg\u0101s intereses, nor\u0101d\u012bja uz ilggad\u0113ju praksi.<\/p>\n “Tas i<\/a>r t\u0101 v\u0113sturiski bijis, lai b\u016btu visi pie galda un konsult\u0113tos,” vi\u0146\u0161 teica.<\/p>\n G\u016btmanim ir ar\u012b politisk\u0101 pieredze \u2013 savulaik vi\u0146\u0161 bija Tautas partijas Saeimas frakcijas konsultants, vair\u0101kk\u0101rt kandid\u0113ja v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s no Tautas partijas saraksta un vad\u012bja ar\u012b ekonomikas ministra biroju.<\/p>\n “Nu, man ir gr\u016bti pateikt, tas j\u0101prasa dro\u0161i vien politikas veidot\u0101jiem, k\u0101p\u0113c t\u0101 ir ieg\u0101jies un nav main\u012bts nekas,” pauda G\u016btmanis.<\/p>\n V\u0113l\u0101k sarun\u0101 G\u016btmanis gan piebilda \u2013 LOSP padom\u0113 p\u0101rst\u0101v savu biedru kop\u0113jo nost\u0101ju, ta\u010du atsevi\u0161\u0137\u0101m biedru organiz\u0101cij\u0101m konkr\u0113tos jaut\u0101jumos t\u0101 var at\u0161\u0137irties. T\u0101p\u0113c t\u0101m esot svar\u012bga iesp\u0113ja savu viedokli iz<\/a>teikt ar\u012b atsevi\u0161\u0137i.<\/p>\n P\u0113c rev\u012bzijas main\u012bj\u0101s ar\u012b finans\u0113\u0161ana<\/p>\n Cits jaut\u0101jums ir par valsts finans\u0113jumu. Ar\u012b t\u0101 pie\u0161\u0137ir\u0161anas k\u0101rt\u012bba p\u0113c Valsts kontroles rev\u012bzijas main\u012bj\u0101s.<\/p>\n Agr\u0101k devi\u0146\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, kas bija konsultat\u012bvaj\u0101 padom\u0113, gad\u0101 bija garant\u0113ti nepilni 490 t\u016bksto\u0161i eiro. Tagad vieta padom\u0113 pati par sevi finans\u0113jumu nenodro\u0161ina \u2013 organiz\u0101cij\u0101m ik gadu j\u0101piesak\u0101s atbalstam un j\u0101nor\u0101da pl\u0101not\u0101s aktivit\u0101tes, k\u0101 ar\u012b rezult\u0101ti, kas j\u0101sasniedz.<\/p>\n Tom\u0113r kop\u0113j\u0101 summa b\u016btiski neat\u0161\u0137iras. Devi\u0146as pa\u0161reiz\u0113j\u0101s padomes organiz\u0101cijas p\u0113rn kop\u0101 sa\u0146\u0113ma vair\u0101k nek\u0101 446 t\u016bksto\u0161us eiro. Liel\u0101kais sa\u0146\u0113m\u0113js joproj\u0101m ir LOSP.<\/p>\n To, ko valsts par \u0161o finans\u0113jumu sa\u0146em pret\u012b, un k\u0101 ministrija p\u0101rliecin\u0101s, ka sol\u012btais izdar\u012bts, koment\u0113ja Zemkop\u012bbas ministrijas valsts sekret\u0101ra vietniece.<\/p>\n “Mums ir noteikti atskaites principi, tie sniedz gada griezum\u0101 atskaiti, bet m\u0113s ar\u012b redzam\u00a0aktivit\u0101ti kop\u0161 ir ieviests \u0161is modelis, k\u0101d\u0101 veid\u0101 organiz\u0101cijas iesaist\u0101s,” pauda Jansone.<\/p>\n Konkr\u0113tu ekonomisku ieguvumu gr\u016bti izm\u0113r\u012bt.<\/p>\n K\u0101 ieguvumus Jansone min\u0113ja inform\u0101cijas apkopo\u0161anu, dal\u012bbu politikas veido\u0161an\u0101, priek\u0161likumu snieg\u0161anu un operat\u012bvu reakciju kr\u012bz\u0113s. Ta\u010du vi<\/a>\u0146a atzina \u2013 konkr\u0113tu ekonomisko ieguvumu izm\u0113r\u012bt ir gr\u016bti.<\/p>\n Baiba Runce: “J\u016bs redzat kaut k\u0101du iesp\u0113ju ietaup\u012bt vai kaut ko main\u012bt \u0161aj\u0101 sist\u0113m\u0101?”<\/p>\n Liene Jansone: “Tas ir diskut\u0113jams jaut\u0101jums, tas, protams, ir j\u0101s\u0113\u017e un j\u0101v\u0113rt\u0113, bet [..] to ir t\u0101 gr\u016bti uzreiz nom\u0113r\u012bt pret to kop\u0113jo ekonomisko devumu, k\u0101 m\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m tagad visus pas\u0101kumus v\u0113rst uzreiz ar t\u016bl\u012bt\u0113ju ekonomisko devumu. Bet tas var apdraud\u0113t, pirmk\u0101rt, kvalitat\u012bvu datu \u0101tru ieguvi, objekt\u012bvu l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu, jo mums tie\u0161\u0101m ir svar\u012bga\u00a0saikne ar re\u0101liem ra\u017eot\u0101jiem, kas ir laukos, kas ir lauku teritorij\u0101, operat\u012bva inform\u0101cijas pieejam\u012bba, lai nov\u0113rt\u0113tu \u0161o\u00a0situ\u0101ciju.”<\/p>\n Attaisno savu iesaisti intere\u0161u p\u0101rst\u0101v\u012bb\u0101<\/p>\n K\u0101du konkr\u0113tu rezult\u0101tu \u0161is intere\u0161u p\u0101rst\u0101v\u012bbas darbs ir devis? “Atv\u0113rtie faili” l\u016bdza to par\u0101d\u012bt LOSP vad\u012bt\u0101jam G\u016btmanim. Vi\u0146\u0161 atcer\u0113j\u0101s k\u0101du likuma groz\u012bjumu pirms p\u0101ris gadiem.<\/p>\n “Saeimas korupcijas nov\u0113r\u0161anas apkaro\u0161anas komisija [red. \u2013 Saeimas Aizsardz\u012bbas, iek\u0161lietu un korupcijas nov\u0113r\u0161anas komisija], k\u0101 vi\u0146a tur sauc\u0101s, skata jaut\u0101jumu par finan\u0161u instit\u016bcij\u0101m. M\u0113s saprotam, mums lauksaimniekiem nav nek\u0101da sakara ar finan\u0161u instit\u016bcij\u0101m. Nu, t\u0101 k\u0101 tie\u0161\u0101m nek\u0101da, neviens tam nepiev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu! Es s\u0101ku las\u012bt cauri, t\u0101 k\u0101 man tas\u00a0uzdevums ir\u00a0skat\u012bties visu, kas notiek,” vi\u0146\u0161 atcer\u0113j\u0101s.<\/p>\n G\u016btmanis paman\u012bjis \u2013<\/p>\n p\u0113c iecer\u0113t\u0101 regul\u0113juma par finan\u0161u iest\u0101di noteiktos gad\u012bjumos var\u0113tu k\u013c\u016bt ar\u012b parasts lauksaimniec\u012bbas kooperat\u012bvs.<\/p>\n<\/blockquote>\n Piem\u0113ram, ja tas pavasar\u012b zemniekam iedod miner\u0101lm\u0113slus, bet sliktas ra\u017eas d\u0113\u013c zemnieks ruden\u012b par tiem piln\u012bb\u0101 nevar nor\u0113\u0137in\u0101ties, un par\u0101ds k\u013c\u016bst par aizdevumu.<\/p>\n Kooperat\u012bvam tad b\u016btu j\u0101iev\u0113ro ar\u012b naudas atmazg\u0101\u0161anas nov\u0113r\u0161anas un citas finan\u0161u iest\u0101d\u0113m noteikt\u0101s pras\u012bbas, kas noz\u012bm\u0113tu papildu izmaksas.<\/p>\n “M\u0113s nos\u0113d\u0113j\u0101m Saeimas komisij\u0101s ar Finan\u0161u ministriju, ar Latvijas Banku, ar deput\u0101tiem, es teiktu, k\u0101dus p\u0101ris m\u0113ne\u0161us. Es vilku kl\u0101t kooperat\u012bvu vad\u012bt\u0101jus, lai vi\u0146i skaidro dz\u012bv\u0113, k\u0101 tas notiek, k\u0101 tas izskat\u0101s. Un novienoj\u0101mies \u2013 to normu izmain\u012bja,” atcer\u0113j\u0101s G\u016btmanis.<\/p>\n Tas nav vien\u012bgais piem\u0113rs. Pa\u0161laik LOSP iesaist\u0101s ar\u012b diskusij\u0101s par Latvijas Bankas vadl\u012bnij\u0101m lauksaimniec\u012bbai. LOSP p\u0101rst\u0101v lauksaimnieku intereses ar\u012b Eiropas l\u012bmen\u012b, tostarp Eiropas lauksaimnieku organiz\u0101cij\u0101 un Eiropas Piena padom\u0113.<\/p>\n Ta\u010du pa\u0161u biedru finans\u0113jums LOSP bud\u017eet\u0101 ir sal\u012bdzino\u0161i neliels. P\u0113rn organiz\u0101cijas ie\u0146\u0113mumi bija apm\u0113ram 413 t\u016bksto\u0161i eiro, no tiem biedru naud\u0101s \u2013 tikai aptuveni 15 t\u016bksto\u0161i.<\/p>\n Baiba Runce: “Biedru naudas ir sal\u012bdzino\u0161i mazs procents?”<\/p>\n Guntis G\u016btmanis: “J\u0101! Tur ir j\u0101saprot drusku cit\u0101d\u0101k. Mums biedri nav zemnieku saimniec\u012bbas, nav uz\u0146\u0113mumi, nav SIA. M\u016bsu biedri ir tikai biedr\u012bbas.”<\/p>\n P\u0113d\u0113jos desmit gados Zemkop\u012bbas ministrijas konsultat\u012bvaj\u0101 padom\u0113 p\u0101rst\u0101v\u0113taj\u0101m lauksaimnieku organiz\u0101cij\u0101m valsts atbalsta programm\u0101 pie\u0161\u0137\u012bra apm\u0113ram 4,6 miljonus eiro.<\/p>\n Ar\u012b intere\u0161u aizst\u0101v\u012bba Eirop\u0101<\/p>\n Kop\u0161 1993. gada Zemkop\u012bbas ministrijas politisko vad\u012bbu visbie\u017e\u0101k ir ie\u0146\u0113mu\u0161i ar ZZS saist\u012bti politi\u0137i un t\u0101 tas ir ar\u012b \u0161obr\u012bd.<\/p>\n “Bez \u0161\u012bm organiz\u0101cij\u0101m, ja t\u0101 var teikt, m\u0113s b\u016btu t\u0101 k\u0101 bez rok\u0101m, jo vieni pa\u0161i m\u0113s to visdr\u012bz\u0101k nevar\u0113tu izdar\u012bt,” skaidroja zemkop\u012bbas ministrs Uldis Augulis (Za\u013co un Zemnieku savien\u012bba), kur\u0161 ar\u012b kandid\u0113 gaid\u0101maj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.<\/p>\n Vi\u0146\u0161 \u012bpa\u0161i uzsv\u0113ra lauksaimnieku organiz\u0101ciju lomu Latvijas intere\u0161u aizst\u0101v\u0113\u0161an\u0101 Eirop\u0101 un to, ka ministrijai nepiecie\u0161ams pa\u0161u nozar\u0113 str\u0101d\u0101jo\u0161o redz\u0113jums.<\/p>\n “Jo svar\u012bgi jau ir tie tie\u0161ie darba veic\u0113ji, vi\u0146u redz\u0113jums, vi\u0146u viedoklis attiec\u012bb\u0101 uz to, k\u0101 m\u0113s varam re\u0101li nodro\u0161in\u0101t ra\u017eo\u0161anu,” pauda Augulis.<\/p>\n Valsts kontrole l\u012bdz 2023. gadam visus Zemkop\u012bbas ministrijai p\u0113c rev\u012bzijas sniegtos ieteikumus atzina par ieviestiem. Ta\u010du to, k\u0101 jaun\u0101 sist\u0113ma darbojas praks\u0113, atsevi\u0161\u0137\u0101 rev\u012bzij\u0101 t\u0101 nav p\u0101rbaud\u012bjusi.<\/p>\n “T\u0101 situ\u0101cija attiec\u012bb\u0101 uz caurskat\u0101m\u012bbu main\u0101s un uzlabojas, to m\u0113s nevaram noliegt. T\u0101pat, ja j\u016bs jaut\u0101jat, tad ar\u012b tas pamatojums ir j\u0101sniedz. Ja pat tas nav uzreiz a priori pieejams, tad tom\u0113r to skaidro,” teica Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.<\/p>\n Ta\u010du intere\u0161u p\u0101rst\u0101vniec\u012bba ir tikai viens publisk\u0101s naudas izmanto\u0161anas veids. V\u0113rt\u0113t var ar\u012b NVO \u012bstenotos projektus un to rezult\u0101tus. Viens \u0161\u0101ds Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113ts projekts savulaik bija “Auto asoci\u0101cijai”, ko v\u0113l nesen vad\u012bja tagad\u0113jais premjers Kulbergs.<\/p>\n Tagad\u0113j\u0101 premjera pieredze<\/p>\n Pirms se\u0161iem gadiem public\u0113ts elektroauto apskats ir viens no jaun\u0101kajiem video, ko joproj\u0101m var redz\u0113t vietn\u0113 “RipoZa\u013ci.lv”. T\u0101 tapusi Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113t\u0101 projekt\u0101 “Vied\u0101s pils\u0113tas klasteris”.<\/p>\n \u0160o projektu no 2017. l\u012bdz 2022. gadam \u012bstenoja “Auto asoci\u0101cija”. P\u0113d\u0113jos divus gadus \u2013 l\u012bdz 2022. gadam, kad to nosl\u0113dza, biedr\u012bbu vad\u012bja tagad\u0113jais premjers Kulbergs.<\/p>\n Projekt\u0101 kopum\u0101 invest\u0113ja nedaudz virs 588 t\u016bksto\u0161iem eiro \u2013 nepilnus 459 t\u016bksto\u0161us finans\u0113ja Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonds un v\u0113l aptuveni 129 t\u016bksto\u0161us veidoja priv\u0101tais l\u012bdzfinans\u0113jums.<\/p>\n Ta\u010du projekta galvenais m\u0113r\u0137is nebija m\u0101jaslapu un video veido\u0161ana. Klasterim jeb\u00a0uz\u0146\u0113mumu sadarb\u012bbas t\u012bklam bija j\u0101pal\u012bdz \u0161\u012bm firm\u0101m k\u013c\u016bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101k\u0101m \u2013 audz\u0113t eksportu, apgroz\u012bjumu, produktivit\u0101ti un darbavietu skaitu. T\u0101tad rezult\u0101tus var\u0113ja izm\u0113r\u012bt.<\/p>\n Par projekta norisi “Auto asoci\u0101cija” sav\u0101 m\u0101jaslap\u0101 inform\u0113ja regul\u0101ri. Ta\u010du, kad “Atv\u0113rtie faili” m\u0113\u0123in\u0101ja noskaidrot, kas no izvirz\u012btajiem m\u0113r\u0137iem projekta beig\u0101s sasniegts, vienotu rezult\u0101tu apkopojumu atrast neizdev\u0101s.<\/p>\n To atzina ar\u012b “Auto asoci\u0101cijas” tagad\u0113jais vad\u012bt\u0101js Kri\u0161s Lip\u0161\u0101ns, kur\u0161 vienlaikus ir premjera Kulberga padomnieks juridiskajos jaut\u0101jumos.<\/p>\n “Ja jaut\u0101jums ir t\u0101ds, vai mums ir \u013coti s\u012bki un smalki, un skrupulozi, un detaliz\u0113ti aprakst\u012bti rezultat\u012bvie r\u0101d\u012bt\u0101ji, t\u0101du nav. Mums ir aprakst\u012bts m\u0101jaslap\u0101 \u013coti daudz, ko m\u0113s esam dar\u012bju\u0161i, kas ir dar\u012bts, ko noz\u012bm\u0113 projekts un viss p\u0101r\u0113jais. Bet, nu, j\u0101, t\u0101 k\u0101 tam ir, m\u016bsupr\u0101t, bijusi \u013coti liela ietekme tam visam, kas notiek \u0161odien.”<\/p>\n Viens konkr\u0113ts projekta rezult\u0101ts gan ir saglab\u0101jies un to izmanto joproj\u0101m.<\/p>\n “Auto asoci\u0101cija” izveidoja automobi\u013cu klasifikatoru<\/a>, kas \u013cauj sal\u012bdzin\u0101t da\u017e\u0101dus transportl\u012bdzek\u013cus. Klasifikators pieejams ar\u012b Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja m\u0101jaslap\u0101 k\u0101 instruments, kas atvieglo darbu auto iepirkumu veic\u0113jiem.<\/p>\n “Atv\u0113rtie faili” par to jaut\u0101ja Kulbergam, kur\u0161 ar\u012b kandid\u0113 n\u0101kamaj\u0101s Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.<\/p>\n “R\u012bks tika speci\u0101li izveidots, ka var atlas\u012bt gan elektroauto, gan “plug-in” hibr\u012bdus, un tur ir p\u0113c gramiem uz CO2, cik izme\u0161u, un kur\u0161 ir za\u013c\u0101ks, kur\u0161 nav za\u013c\u0101ks un klasific\u0113ts, \u0161is klasifikators ir pieejams,” vi\u0146\u0161 skaidroja.<\/p>\n Ta\u010du ne visi projekta laik\u0101 rad\u012btie publiskie resursi ir saglab\u0101ju\u0161ies.<\/p>\n Vietn\u0113 “RipoZa\u013ci.lv” da\u013ca inform\u0101cijas vairs nav aktu\u0101la. Piem\u0113ram, taj\u0101 joproj\u0101m nor\u0101d\u012btas 420 elektromobi\u013cu uzl\u0101des stacijas, lai gan pa\u0161laik Latvij\u0101 publiski pieejamo uzl\u0101des punktu ir jau vair\u0101k nek\u0101 divi t\u016bksto\u0161i.<\/p>\n Savuk\u0101rt cita projekta laik\u0101 rad\u012bt\u0101 vietne \u2013 “Elpo.lv”, kas bija velt\u012bta iek\u0161telpu ventil\u0101cijai un mikroklimatam, \u2013 \u0161obr\u012bd vairs nav pieejama. Lip\u0161\u0101ns st\u0101st\u012bja \u2013 p\u0113c projekta beig\u0101m \u0161\u0101du viet\u0146u uztur\u0113\u0161ana pras\u012btu papildu izdevumus.<\/p>\n “Plus mums ir j\u0101maks\u0101 cilv\u0113kam darba alga, kur\u0161 atjauno saturu, kur\u0161 turpina p\u0113tniec\u012bbu. To m\u0113s no “Auto asoci\u0101cijas” bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem nevaram, jo mums ir ikdienas funkcijas j\u0101nodro\u0161ina ar m\u016bsu biedru finans\u0113jumu,” pauda\u00a0biedr\u012bbas “Auto asoci\u0101cija” valdes loceklis Kri\u0161s Lip\u0161\u0101ns.<\/p>\n “Auto asoci\u0101cijas” gada p\u0101rskats Lip\u0161\u0101na teikto apstiprina \u2013 p\u0113rn biedru naudas bija organiz\u0101cijas galvenais finans\u0113juma avots un veidoja gandr\u012bz 90\u00a0% no visiem ie\u0146\u0113mumiem. Atsevi\u0161\u0137i asoci\u0101cija piesaista finans\u0113jumu konkr\u0113tiem projektiem.<\/p>\n Projekta \u012bsteno\u0161anu un finans\u0113juma izlietojumu uzraudz\u012bja Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra jeb CFLA. A\u0123ent\u016bra atrakst\u012bja, ka projekta nosac\u012bjumi neparedz\u0113ja pien\u0101kumu p\u0113c t\u0101 beig\u0101m \u0161\u012bs m\u0101jaslapas uztur\u0113t.<\/p>\n Ta\u010du m\u0101jaslapas nebija galvenais r\u0101d\u012bt\u0101js, p\u0113c kura v\u0113rt\u0113ja projekta rezult\u0101tus. CFLA p\u0101rbaud\u012bja asoci\u0101cijas iesniegt\u0101s atskaites un izlases veid\u0101 ar\u012b gr\u0101matved\u012bbas dokumentus, l\u012bgumus, r\u0113\u0137inus un maks\u0101jumus.<\/p>\n “Projekt\u0101 bija pl\u0101nots, ka grantus sa\u0146ems 24 komersanti. Tos sa\u0146\u0113ma 18 jeb 75\u00a0% no pl\u0101not\u0101. CFLA \u0161o rezult\u0101tu projekta nosl\u0113gum\u0101 akcept\u0113ja. Savuk\u0101rt nefinansi\u0101lu atbalstu bija pl\u0101nots sniegt 24 komersantiem, un \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js tika sasniegts piln\u012bb\u0101,” rakstisk\u0101 atbild\u0113 pauda CFLA.<\/p>\n V\u0113l viens projekta r\u0101d\u012bt\u0101js bija pan\u0101kt atbalst\u012bto uz\u0146\u0113mumu eksporta apjoma pieaugumu par \u010detrarpus miljoniem eiro divus gadus p\u0113c atbalsta sa\u0146em\u0161anas. \u0160o r\u0101d\u012bt\u0101ju uzraudz\u012bja Ekonomikas ministrija.<\/p>\n Uz jaut\u0101jumu, vai iecer\u0113to pieaugumu sasniedza un cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 to var saist\u012bt tie\u0161i ar projekta aktivit\u0101t\u0113m, Ekonomikas ministrija atrakst\u012bja, ka uz\u0146\u0113mumu t\u012bklam, kas bija iesaist\u012bts “Auto asoci\u0101cijas” projekt\u0101,<\/p>\n kop\u0113jais eksporta apjoms divu gadu laik\u0101 p\u0113c atbalsta sa\u0146em\u0161anas p\u0101rsniedza s\u0101kotn\u0113ji pl\u0101noto r\u0101d\u012bt\u0101ju par 41\u00a0%.<\/p>\n<\/blockquote>\n “\u0145emot v\u0113r\u0101 pas\u0101kuma “Klasteru programma” atbalsta pas\u0101kumu daudzveid\u012bbu, specifiku un to iesp\u0113jamo ietekmi un tie\u0161u eksporta veicin\u0101\u0161anu, programmas ietvaros netika nodal\u012bts atsevi\u0161\u0137s eksporta pieauguma rad\u012bt\u0101js konkr\u0113ta uz\u0146\u0113muma ietvaros, bet tika v\u0113rt\u0113ta visa klastera kop\u0113j\u0101 darb\u012bba,” pauda Ekonomikas ministrija.<\/p>\n Auto asoci\u0101cijas vad\u012bt\u0101js Lip\u0161\u0101ns st\u0101st\u012bja, ka uz\u0146\u0113mumu ekonomiskie r\u0101d\u012bt\u0101ji bija tikai viena projekta da\u013ca. Pla\u0161\u0101ks m\u0113r\u0137is esot bijis s\u0101kt diskusiju par elektromobilit\u0101ti, za\u013caj\u0101m \u0113k\u0101m, vides un klimata jaut\u0101jumiem.<\/p>\n Vai ir izm\u0113r\u0101ms rezult\u0101ts?<\/p>\n Tom\u0113r \u0161o projektu “Atv\u0113rtie faili” s\u0101ka p\u0113t\u012bt cita iemesla d\u0113\u013c. Diskusij\u0101 par nevalstisko organiz\u0101ciju finans\u0113\u0161anu Kulbergs vair\u0101kk\u0101rt uzsv\u0113ra \u2013 publiskajai naudai j\u0101b\u016bt sasaist\u012btai ar konkr\u0113tu un izm\u0113r\u0101mu rezult\u0101tu. Raid\u012bjums Kulbergam jaut\u0101ja, k\u0101 v\u0113rt\u0113t to, ka vi\u0146a pa\u0161a savulaik vad\u012bt\u0101 projekta rezult\u0101ti publiski vienuviet nav apkopoti?<\/p>\n “Ja nav atspogu\u013coti,\u00a0slikti, es nevaru tagad pateikt! Es nevadu ikdien\u0101 “Auto asoci\u0101ciju” jau k\u0101du laiku un man nav \u0161\u012bs inform\u0101cijas,” teica Kulbergs.<\/p>\n Baiba Runce: “N\u0113, nu, kad projekts nosl\u0113dz\u0101s, tad j\u016bs, k\u0101 reiz, bij\u0101t vad\u012bt\u0101js!”<\/p>\n Andris Kulbergs: “Bet tas jau bija gana sen.”<\/p>\n Kulbergs gan piekrita \u2013 ja izmanto publisku naudu, tad inform\u0101cijai j\u0101b\u016bt pieejamai sabiedr\u012bbai. Ar\u012b Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113jums \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 nav iz\u0146\u0113mums.<\/p>\n Publiski premjers NVO finans\u0113jumu kritiz\u0113ja pla\u0161i, bet intervij\u0101 “Atv\u0113rtajiem failiem” atzina \u2013 visas organiz\u0101cijas vien\u0101di v\u0113rt\u0113t nevar.<\/p>\n “Piekrit\u012b\u0161u, ne visas nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas ir sp\u0113j\u012bgas b\u016bt simtprocent\u012bgi neatkar\u012bgas. Ir ar\u012b t\u0101das, kuras pilda valsts funkciju. Ir ar\u012b re\u0123ion\u0101l\u0101s nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas, t\u0101p\u0113c visas vien\u0101 mais\u0101 nedr\u012bkst likt,” teica Kulbergs.<\/p>\n Ties\u012bbsardze prasa skaidrus krit\u0113rijus NVO atbalstam<\/p>\n Nevalstisko organiz\u0101ciju darb\u012bba ir da\u013ca no demokr\u0101tiskas valsts. Satversme aizsarg\u0101 biedro\u0161an\u0101s br\u012bv\u012bbu, bet NVO ne tikai sniedz da\u017e\u0101dus pakalpojumus \u2013 t\u0101s ar\u012b aizst\u0101v sabiedr\u012bbas grupu intereses un iesaist\u0101s politikas veido\u0161an\u0101.<\/p>\n Pilsonisk\u0101s un politisk\u0101s ties\u012bbas, tostarp biedro\u0161an\u0101s br\u012bv\u012bba, ir jomas, kur\u0101m sav\u0101 ikdienas darb\u0101 seko l\u012bdzi Ties\u012bbsarga birojs.<\/p>\n Ties\u012bbsardze Karina Palkova st\u0101st\u012bja \u2013 jaut\u0101jums nav par to, vai valsts dr\u012bkst finans\u0113t nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas, bet gan p\u0113c k\u0101diem principiem tas notiek.<\/p>\n![\"Latvijas](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/u2i0.jpg\")
<\/p>\n![\"Ministru](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/u2i3.jpg\")
<\/p>\n![\"\"\/](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/u2i5.jpg\")
<\/p>\n\n
\n
![\"\"\/](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/u2i6.jpg\")
<\/p>\n\n
\n