{"id":28493,"date":"2025-10-22T19:34:30","date_gmt":"2025-10-22T19:34:30","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/28493\/"},"modified":"2025-10-22T19:34:30","modified_gmt":"2025-10-22T19:34:30","slug":"ziemas-kviesiem-sogad-rekordliela-raza-bet-ne-rekordliela-pelna-kapec-ta-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/28493\/","title":{"rendered":"Ziemas kvie\u0161iem \u0161ogad rekordliela ra\u017ea, bet ne rekordliela pe\u013c\u0146a. K\u0101p\u0113c t\u0101? \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>\u0160\u012bs vasaras lietavas da\u013cai lauksaimnieku ne vien saboj\u0101ja ra\u017eu vai ne\u013c\u0101va to nov\u0101kt, bet da\u017eiem pat neizdev\u0101s s\u0113jas un st\u0101d\u012b\u0161anas darbi. Neraugoties uz to, da\u017eiem ra\u017eas izdevu\u0161\u0101s brangas. P\u0101rsteigums ir Latvij\u0101 visvair\u0101k audz\u0113t\u0101s lab\u012bbas \u2013 ziemas kvie\u0161u kopra\u017ea, kas sasniegusi rekordu, liecina Centr\u0101las statistikas p\u0101rvaldes dati. Tom\u0113r ne viss ir tik vienk\u0101r\u0161i.<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p><a id=\"1\" name=\"1\"\/>Ziemas kvie\u0161u rekordra\u017ea<\/p>\n<p>Ziemas kvie\u0161iem, kas ir visvair\u0101k audz\u0113t\u0101 lab\u012bba Latvij\u0101,\u00a0\u0161ogad iev\u0101kta rekordliela ra\u017ea \u2013 nepilni 2,3 miljoni tonnu.\u00a0P\u0113d\u0113jo piecu gadu laik\u0101 ziemas kvie\u0161u kopra\u017ea bijusi p\u0101rsvar\u0101\u00a02\u20132,2 miljonu tonnu robe\u017e\u0101s, bet v\u0113l pirms 2019. gada Latvij\u0101 par lab\u0101m uzskat\u012bja t\u0101das ra\u017eas, kas\u00a0p\u0101rsniedza 1,5\u00a0miljonus tonnu.<\/p>\n<p>\u0160\u0137iet, k\u0101 tas iesp\u0113jams, ka tik dra\u0146\u0137\u012bga vasara, lauki apsl\u012bku\u0161i, zemnieki izmisum\u0101, bet ra\u017ea \u2013 2,3 miljoni tonnu? Lai ar\u012b ra\u017ea liela, tas nenoz\u012bm\u0113 zemniekiem labus ie\u0146\u0113mumus, jo graudus nevar\u0113s p\u0101rdot k\u0101 p\u0101rtikas kvalit\u0101tes graudus. Tos n\u0101c\u0101s nov\u0101kt \u013coti slapjus, un graudu kalt\u0113\u0161ana rada milz\u012bgas izmaksas, k\u0101 rezult\u0101t\u0101\u00a0rekordra\u017ea nenes\u012bs nek\u0101du di\u017eo pe\u013c\u0146u. Atsevi\u0161\u0137\u0101m saimniec\u012bb\u0101m, \u012bpa\u0161i Latvijas austrumu da\u013c\u0101, ko lietavas sk\u0101ra visvair\u0101k, finansi\u0101l\u0101 situ\u0101cija ir dramatiska. T\u0101p\u0113c prec\u012bz\u0101k\u00a0b\u016btu teikt, ka \u0161ogad bijusi nevis laba, bet liela ra\u017ea.<\/p>\n<p>Latvijas Lauku konsult\u0101ciju un izgl\u012bt\u012bbas centra (LLKIC) eksperts\u00a0Andris Skudra\u00a0skaidroja, ka\u00a0liel\u0101s ra\u017eas galvenais iemesls ir izcili apst\u0101k\u013ci p\u0113rn ruden\u012b, kad ziem\u0101jus s\u0113j un tie d\u012bgst. Laikapst\u0101k\u013ci bija optim\u0101li gan laic\u012bgai s\u0113jai, gan augiem \u2013 pietiekams mitrums un siltums. Augi labi saceroja, izveidoja sp\u0113c\u012bgu sak\u0146u sist\u0113mu. Ar\u012b ziema bija ar labv\u0113l\u012bgiem laikapst\u0101k\u013ciem, un pat pavasara pirm\u0101 da\u013ca bija laba \u2013 agri s\u0101k\u0101s ve\u0123et\u0101cijas sezona, ta\u010du apr\u012b\u013ca beig\u0101s da\u013c\u0101 Vidzemes un maij\u0101 ar\u012b citos re\u0123ionos s\u0101k\u0101s lietavas.<\/p>\n<p>J\u016bnij\u0101, kad v\u0101rp\u0101s s\u0101ka veidoties graudi, p\u0101rmitr\u0101 laika d\u0113\u013c augsn\u0113 s\u0101ka tr\u016bkt gaisa. Augu saknes nesp\u0113ja pacelt bar\u012bbas vielas, graudi veidoj\u0101s viegl\u0101ki, maz\u0101k att\u012bst\u012bti, s\u012bk\u0101ki un smalk\u0101ki. Lietain\u0101 laika d\u0113\u013c daudzos laukos nebija iesp\u0113jams veikt kop\u0161anu \u2013 nevar\u0113ja ierobe\u017eot nez\u0101les un ar tehniku nevar\u0113ja pat uzbraukt uz lauka.<\/p>\n<p><a id=\"2\" name=\"2\"\/>Kvalit\u012bvi graudi, bet ne p\u0101rtikai<\/p>\n<p>V\u0113l pavasara s\u0101kum\u0101, kad bija redzams, cik labi ziemas kvie\u0161i p\u0101rziemoju\u0161i, zemniekiem bijusi laba saj\u016bta. Vasarai pat nevajadz\u0113tu b\u016bt izcilai, lai ra\u017ea b\u016btu lieliska, tom\u0113r t\u0101 izr\u0101d\u012bj\u0101s viena no lietain\u0101kaj\u0101m p\u0113d\u0113j\u0101 gadsimta laik\u0101. Ta\u010du, k\u0101 skaidroja LLKIC eksperts Skudra, graudu b\u016btisk\u0101kais tr\u016bkums ir mazais izm\u0113rs. Ja citus gadus graudiem tr\u016bkst prote\u012bna un lipek\u013ca, tad \u0161ogad faktiski pietr\u016bkusi tikai tilpummasa, jo grauds nebija pilnv\u0113rt\u012bgi att\u012bst\u012bjies.<\/p>\n<p>Lai sasniegtu p\u0101rtikas kvalit\u0101tes kvie\u0161a pras\u012bbas, graudu tilpummasai j\u0101b\u016bt vismaz 750 gramiem litr\u0101. \u0160ogad atkar\u012bb\u0101 no re\u0123iona ziemas kvie\u0161u tilpummasa sv\u0101rst\u012bj\u0101s no 690 l\u012bdz 730 gramiem litr\u0101. L\u012bdz ar to \u0161ie graudi kvalific\u0113jas lopbar\u012bbas kvalit\u0101tei, kaut gan prote\u012bna daudzums graudos ir v\u0113rt\u0113jams k\u0101 \u013coti labs: 13,6\u201314,3%. Piem\u0113ram, ekstra klases p\u0101rtikas kvie\u0161i ir ar prote\u012bna\u00a0daudzumu no 14,5%.<\/p>\n<blockquote>\n<p>&#8220;\u0160obr\u012bd san\u0101k, ka m\u0113s sara\u017eojam ekstra [kvalit\u0101tes] lopbar\u012bbu, tas nav tas lab\u0101kais, uz ko m\u0113s izg\u0101j\u0101m \u0161o dramatisko nokri\u0161\u0146u d\u0113\u013c,&#8221;<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>v\u0113rt\u0113ja Skudra.<\/p>\n<p><a id=\"3\" name=\"3\"\/>D\u0101rze\u0146i lab\u0101ki tiem, kam melior\u0113ti lauki ar viegl\u0101m augsn\u0113m<\/p>\n<p>Par d\u0101rze\u0146iem visa statistika v\u0113l nav ien\u0101kusies, jo tos\u00a0nov\u0101c v\u0113l\u0101k\u00a0nek\u0101 lab\u012bbu, bet ar\u012b par d\u0101rze\u0146iem ir gan labas, gan sliktas zi\u0146as. \u0160\u012b bijusi vasara, kas spilgti pier\u0101d\u012bjusi, cik b\u016btisks ir d\u0101rza novietojums, melior\u0101cija un ar\u012b augsnes \u012bpa\u0161\u012bbas. Temperat\u016bras zi\u0146\u0101 aizvad\u012bt\u0101 vasara\u00a0m\u016bsu platuma gr\u0101du tradicion\u0101lajiem d\u0101rze\u0146iem bija piem\u0113rota. Ja izdev\u0101s tikt va\u013c\u0101 no liel\u0101 \u016bdens d\u0101rz\u0101, tad ar\u012b ra\u017ea, piem\u0113ram, k\u0101postiem, s\u012bpoliem, burk\u0101niem, biet\u0113m neesot tik slikta, skaidroja LLKIC eksperts M\u0101ris Narvils.\u00a0Un te pat nav tik daudz no svara, vai d\u0101rzi ir Kurzem\u0113, kur \u0161ovasar lija maz\u0101k, vai Vidzemes austrumos, kur lija visvair\u0101k \u2013 ja d\u0101rzs nav zem\u0101 viet\u0101, ja augsne nav smaga un m\u0101laina, tad izaudz\u0113t ra\u017eu ir bijis iesp\u0113jams. Protams, kopaina nav laba, jo gana daudz d\u0101rzu ir ar m\u0101lain\u0101m augsn\u0113m un mitr\u0101s viet\u0101s. Daudz\u0101s saimniec\u012bb\u0101s ra\u017ea bijusi slikta vai sapuvusi uz lauka. T\u0101pat k\u0101 lab\u012bbas audz\u0113t\u0101jiem, ar\u012b d\u0101rze\u0146u laukos bija gr\u016bt\u012bbas c\u012bn\u012bties ar nez\u0101l\u0113m.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Da\u017e\u0101m saimniec\u012bb\u0101m padevusies, piem\u0113ram, laba burk\u0101nu ra\u017ea, bet tikai tad, ja augsne ir smil\u0161ain\u0101ka, viegl\u0101ka un iepriek\u0161 labi sagatavota, lai novad\u012btu lieko \u016bdeni. Narvils v\u0113rt\u0113ja, ka piem\u0113rot\u0101 augsn\u0113 un novietojum\u0101 d\u0101rze\u0146us var izaudz\u0113t ar\u012b \u0161\u0101d\u0101, nelabv\u0113l\u012bg\u0101 vasar\u0101.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/rrwt.jpg\" alt=\"Siguldas novada Alla\u017eu pagasta zemnieku saimniec\u012bba &quot;Bra\u010das&quot;\"\/>Siguldas novada Alla\u017eu pagasta zemnieku saimniec\u012bba &#8220;Bra\u010das&#8221;<\/p>\n<p>Foto: Sintija Ambote \/ Latvijas Radio<\/p>\n<\/p>\n<p><a id=\"4\" name=\"4\"\/>Kartupe\u013cu ra\u017ea \u2013 \u013coti slikta<\/p>\n<p>Kartupe\u013cu ra\u017ea Latvij\u0101 bijusi slikta. Narvils skaidroja, ka kartupe\u013ci var dot\u00a0labu ra\u017eu ar\u012b tad, ja vasaras s\u0101kums ir ar nelabv\u0113l\u012bgiem laikapst\u0101k\u013ciem, un pat ap J\u0101\u0146iem st\u0101d\u012bti kartupe\u013ci var dot\u00a0labu ra\u017eu, ta\u010du \u0161is nebija t\u0101ds gads. Lietavas turpin\u0101j\u0101s ar\u012b j\u016blij\u0101 un august\u0101, bija pietiekami v\u0113ss, un \u013coti agres\u012bvi uzved\u0101s lakstu puve. Narvils no kartupe\u013cu audz\u0113t\u0101jiem dzird\u0113jis v\u0113rt\u0113jumus, ka ra\u017ea ir maz\u0101ka par iest\u0101d\u012bto vai ar\u012b izdevies iev\u0101kt tikai s\u0113klas tiesu, vai ra\u017ea nosl\u012bkusi pavisam.<\/p>\n<p>Kartupe\u013cu ra\u017ea valst\u012b kopum\u0101 ir tik maza, ka, ja ar to pietiks l\u012bdz gada beig\u0101m, tas jau b\u016bs labi, vi\u0146\u0161 v\u0113rt\u0113ja.<\/p>\n<p><a id=\"5\" name=\"5\"\/>Aug\u013ciem un og\u0101m par v\u0113su un par maz saules<\/p>\n<p>Salnas pavasar\u012b un vasaras s\u0101kum\u0101 \u013coti b\u016btiski\u00a0post\u012bja ogul\u0101ju ra\u017eu, bet ar\u012b ne visur. Salnas ir lok\u0101las, var b\u016btiski apsald\u0113t\u00a0vienu d\u0101rzu, bet turpat blakus d\u0101rzu neskart. Vair\u0101kiem upe\u0146u audz\u0113t\u0101jiem esot smagi g\u0101jis, pat ap 90% ra\u017eas nosalis.<\/p>\n<p>Tiem aug\u013ciem un og\u0101m,\u00a0kas salnas p\u0101rcieta\u00a0un s\u0101ka briest, vajadz\u0113ja sauli, bet t\u0101s bija maz. Latvijas Vides, \u0123eolo\u0123ijas un meteorolo\u0123ijas centrs ik m\u0113nesi public\u0113 datus no satel\u012btinstrumentiem, cik daudz saules bijis, un tie r\u0101da, ka j\u016bnij\u0101\u00a0Kurzem\u0113 saules sp\u012bd\u0113\u0161anas ilgums bija tikai par da\u017eiem procentiem maz\u0101ks par normu, bet\u00a0Zemgal\u0113, Vidzem\u0113 un Latgal\u0113 \u2013 pat par 10-30% maz\u0101k saules.\u00a0J\u016blij\u0101\u00a0vis\u0101 valst\u012b\u00a0saules sp\u012bd\u0113\u0161anas ilgums bija 10\u201330% zem normas, bet Vidzemes un Kurzemes rietumos pat par 50% maz\u0101ks\u00a0nek\u0101 norm\u0101los j\u016blijos.\u00a0Augusts kaut nedaudz\u00a0cent\u0101s kompens\u0113t \u2013 Vidzem\u0113 un Latgal\u0113 saules daudzums bija ap normu, bet Zemgal\u0113 un Kurzem\u0113 vienalga par 5\u201315% maz\u0101k nek\u0101 norma.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/rues.png\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p>LV\u0122MC<\/p>\n<p>Saules sp\u012bd\u0113\u0161anas ilgums j\u016bnij\u0101<img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/ruet.png\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p>LV\u0122MC<\/p>\n<p>Saules sp\u012bd\u0113\u0161anas ilgums j\u016blij\u0101<img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/rueu.png\" alt=\"\"\/><\/p>\n<p>LV\u0122MC<\/p>\n<p>Saules sp\u012bd\u0113\u0161anas ilgums august\u0101<\/p>\n<p>M\u0101ris Narvils skaidroja, ka saule garant\u0113 cukuru veido\u0161anos og\u0101s un aug\u013cos. Ja ir maz saules, ir maz cukura, t\u0101d\u0113\u013c ogas un aug\u013ci nav tik gar\u0161\u012bgi. T\u0101pat saule garant\u0113 ar\u012b aug\u013cu kr\u0101so\u0161anos. Bez saules, piem\u0113ram, \u0101boli ir ne vien maz\u0101k gar\u0161\u012bgi, bet ar\u012b ne p\u0101r\u0101k izskat\u012bgi, un t\u0101 ir slikta tirgus prece.<\/p>\n<p><a id=\"6\" name=\"6\"\/>Ar\u012b v\u012bnog\u0101m rekordra\u017ea<\/p>\n<p>P\u0101rsteidzo\u0161as zi\u0146as ar\u012b no v\u012bnogu audz\u0113t\u0101jiem. Da\u017eiem no tiem ar\u012b izdevies iev\u0101kt liel\u0101ko ra\u017eu, kop\u0161 s\u0101ku\u0161i darboties. Izr\u0101d\u0101s, ka l\u012bdz\u012bgi k\u0101 ziemas kvie\u0161iem, ar\u012b v\u012bnog\u0101m n\u0101kam\u0101 gada ra\u017eu b\u016btiski ietekm\u0113 iepriek\u0161\u0113jais gads. V\u012bnogu audz\u0113t\u0101js M\u0101rti\u0146\u0161 Bark\u0101ns Latvijas Radio zi\u0146\u0101m past\u0101st\u012bja, ka v\u012bnog\u0101m ir rakstur\u012bga k\u0101da specifika \u2013 t\u0101s &#8220;ieprogramm\u0113&#8221; sevi uz ra\u017eu iepriek\u0161\u0113j\u0101 vasar\u0101. &#8220;Un attiec\u012bgi \u2013 ja iepriek\u0161\u0113j\u0101 vasara bija silta un labv\u0113l\u012bga, tas noz\u012bm\u0113, ka v\u012bnogas gatavojas uz lielu ra\u017eu. Un, t\u0101 k\u0101 mums pa vidu bija silta ziema, tad jau \u0161\u012b gada pavasar\u012b bija skaidrs, ka mums b\u016bs liela ra\u017ea. T\u0101 noteikti ir liel\u0101k\u0101 l\u012bdz \u0161im nov\u0101kt\u0101 v\u012bnogu ra\u017ea, un kopum\u0101 t\u0101s ir aptuveni 12 tonnas v\u012bnogu,&#8221; nor\u0101d\u012bja Bark\u0101ns.<\/p>\n<p>J\u0101, cukura ar\u012b v\u012bnog\u0101s ir maz, bet v\u012bndari sak\u0101s, ka, piem\u0113ram, Francij\u0101, slavenaj\u0101 \u0160ampa\u0146as provinc\u0113, no t\u0101m v\u012bnog\u0101m, kur\u0101s maz cukura, taisa dzirksto\u0161os v\u012bnus, un t\u0101ds ar\u012b M\u0101rti\u0146a Bark\u0101na pl\u0101ns \u0161ogad esot.<\/p>\n<p>Latvij\u0101 reti ir vasaras, kas ir labv\u0113l\u012bgas visu kult\u016bru audz\u0113t\u0101jiem, tom\u0113r \u0161ogad laikapst\u0101k\u013cu ietekme uz lauksaimniec\u012bbu bijusi izteikti negat\u012bva. Par sp\u012bti tam, Latvijas lauksaimnieki t\u0101pat sp\u0113ju\u0161i ra\u017eu izaudz\u0113t.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u0160\u012bs vasaras lietavas da\u013cai lauksaimnieku ne vien saboj\u0101ja ra\u017eu vai ne\u013c\u0101va to nov\u0101kt, bet da\u017eiem pat neizdev\u0101s s\u0113jas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":28494,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-28493","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28493","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=28493"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28493\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/28494"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=28493"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=28493"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=28493"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}