{"id":28501,"date":"2025-10-22T19:41:23","date_gmt":"2025-10-22T19:41:23","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/28501\/"},"modified":"2025-10-22T19:41:23","modified_gmt":"2025-10-22T19:41:23","slug":"rosina-slimnicam-laut-pasam-elastigak-lemt-par-arstniecibas-personu-darba-slodzes-regulesanu-diena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/28501\/","title":{"rendered":"Rosina slimn\u012bc\u0101m \u013caut pa\u0161\u0101m elast\u012bg\u0101k lemt par \u0101rstniec\u012bbas personu darba slodzes regul\u0113\u0161anu \/ Diena"},"content":{"rendered":"<p>Nacion\u0101lais vesel\u012bbas dienests (NVD) prezent\u0113ja jaun\u0101kos datus par slimn\u012bcu finans\u0113juma izpildi, uzsverot, ka faktiski \u0101rst\u0113to pacientu skaits p\u0113d\u0113j\u0101 gada laik\u0101 tiek sal\u012bdzin\u0101ts ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada l\u012bgum\u0101 pl\u0101noto apjomu. Ar diagnoz\u0113m saist\u012bto grupu (DRG) programm\u0101s pl\u0101nots, ka pieaugums nep\u0101rsniegs 10%, bet cit\u0101s programm\u0101s &#8211; ne vair\u0101k k\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101. Savuk\u0101rt, ja p\u0113c se\u0161iem vai devi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem l\u012bgum\u0101 noteiktais apjoms nav izpild\u012bts vismaz par 80% l\u012bdz 90%, slimn\u012bcai var tikt samazin\u0101ts finans\u0113jums.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u0160ogad stacion\u0101ro pakalpojumu finans\u0113jums kopum\u0101 sasniedz 679,9 miljonus eiro, tostarp re\u0123ion\u0101laj\u0101m slimn\u012bc\u0101m izpilde asto\u0146os m\u0113ne\u0161os ir 100,4%.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>No 674,25 miljonu eiro l\u012bguma summas asto\u0146u m\u0113ne\u0161u laik\u0101 izpilde ir 454,24 miljoni eiro, p\u0101rsniedzot pl\u0101noto par 1,79 miljoniem eiro. Starp re\u0123ion\u0101laj\u0101m slimn\u012bc\u0101m visaugst\u0101ko izpildes r\u0101d\u012bt\u0101ju uzr\u0101da Liep\u0101jas re\u0123ion\u0101l\u0101 slimn\u012bca ar 102,06% izpildi, savuk\u0101rt Vidzemes slimn\u012bcai izpilde bijusi 100,73%. R\u0113zeknes slimn\u012bca uzr\u0101da 97,61% izpildi, bet Zieme\u013ckurzemes re\u0123ion\u0101laj\u0101 slimn\u012bc\u0101 &#8211; 98,74%.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>NVD dati liecina, ka kop\u0113jais stacion\u0101ro pakalpojumu finans\u0113jums 2024. gad\u0101 pieauga no 646,76 miljoniem eiro gada s\u0101kum\u0101 l\u012bdz 699,33 miljoniem eiro gada beig\u0101s. Savuk\u0101rt 2025. gad\u0101 pl\u0101not\u0101 l\u012bguma summa uz gada s\u0101kumu ir 674,25 miljoni eiro, bet p\u0113c p\u0101rpl\u0101no\u0161anas &#8211; 679,96 miljoni eiro. Liel\u0101ko finans\u0113juma da\u013cu starp re\u0123ion\u0101laj\u0101m slimn\u012bc\u0101m sa\u0146em Daugavpils re\u0123ion\u0101l\u0101 slimn\u012bca &#8211; aptuveni 4,7% no kop\u0113j\u0101 valsts finans\u0113juma jeb 31,94 miljonus eiro p\u0113c p\u0101rpl\u0101no\u0161anas. Jelgavas pils\u0113tas slimn\u012bcai \u0161ogad paredz\u0113ti 15,57 miljoni eiro, bet J\u0113kabpils re\u0123ion\u0101lajai slimn\u012bcai &#8211; 13,86 miljoni eiro.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar NVD datiem 2024. gad\u0101 stacion\u0101ro pakalpojumu nodro\u0161in\u0101\u0161anai pie\u0161\u0137irti papildu 52,57 miljoni eiro. No \u0161\u012bs summas 19,6 miljoni eiro iek\u013cauti 2025. gada b\u0101zes bud\u017eet\u0101 &#8211; tie saist\u012bti ar slimn\u012bcu t\u012bkla att\u012bst\u012bbas zi\u0146ojuma pirm\u0101s k\u0101rtas finans\u0113jumu. V\u0113l da\u013ca pie\u0161\u0137\u012bruma sa\u0146emta no l\u012bdzek\u013ciem neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem &#8211; tie paredz\u0113ti Ukrainas iedz\u012bvot\u0101jiem sniegto vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu un transport\u0113\u0161anas izmaksu apmaksai, un \u0161\u012b finans\u0113juma izmanto\u0161ana turpin\u0101sies ar\u012b 2025. gad\u0101. Savuk\u0101rt 32,97 miljoni eiro biju\u0161i vienreiz\u0113ji pie\u0161\u0137\u012brumi, tostarp no l\u012bdzek\u013ciem neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem, kas neturpin\u0101sies n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>VM parlament\u0101r\u0101 sekret\u0101re Dace K\u013cavi\u0146a skaidroja, ka no n\u0101kam\u0101 gada slimn\u012bcu t\u012bkl\u0101 b\u016btisku izmai\u0146u neb\u016bs, turpin\u0101s darbs pie vienota stacion\u0101ro pakalpojumu apmaksas mode\u013ca. VM nepl\u0101no sl\u0113gt nevienu slimn\u012bcu, un re\u0123ion\u0101lo pakalpojumu pieejam\u012bba tik\u0161ot saglab\u0101ta.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>NVD p\u0101rst\u0101vji inform\u0113ja, ka no 2026. gada paredz\u0113ts apvienot eso\u0161\u0101s apak\u0161programmas neatliekamajiem un pl\u0101nveida stacion\u0101rajiem pakalpojumiem, veidojot vienotu bud\u017eeta programmu &#8220;Stacion\u0101ro pakalpojumu apmaksa&#8221;. \u0160obr\u012bd ir atsevi\u0161\u0137a apak\u0161programma neatliekamajiem pakalpojumiem stacion\u0101r\u0101 un atsevi\u0161\u0137a apak\u0161programma pl\u0101nveida stacion\u0101rajiem pakalpojumiem.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Izveidota darba grupa stacion\u0101ro vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu pl\u0101no\u0161anas principu p\u0101rskat\u012b\u0161anai, kas pl\u0101no vienoties par turpm\u0101ko pl\u0101no\u0161anas mode\u013ca pilnveidi un priek\u0161likumu sagatavo\u0161anu groz\u012bjumiem Ministru kabineta noteikumos &#8220;Vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu organiz\u0113\u0161anas un samaksas k\u0101rt\u012bba&#8221;. Vienlaikus tiek izskat\u012bti ar\u012b citi ar finans\u0113juma pl\u0101no\u0161anu saist\u012bti jaut\u0101jumi &#8211; paredz\u0113ts atteikties no l\u012bdzek\u013cu dal\u012bjuma apak\u0161programm\u0101s &#8220;neatliekams pakalpojums&#8221; un &#8220;pl\u0101nveida pakalpojums&#8221;, apvienojot t\u0101s vien\u0101, k\u0101 ar\u012b atteikties no l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 devi\u0146u m\u0113ne\u0161u l\u012bguma izpildes v\u0113rt\u0113\u0161anas principa.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Tiek v\u0113rt\u0113ta ar\u012b iesp\u0113ja atteikties no devi\u0146u m\u0113ne\u0161u l\u012bguma izpildes v\u0113rt\u0113\u0161anas un finans\u0113juma p\u0101rpl\u0101no\u0161anas, k\u0101 ar\u012b izv\u0113rt\u0113ta lielo loc\u012btavu endoprotez\u0113\u0161anas apmaksas mode\u013ca mai\u0146a.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vienlaikus tiek str\u0101d\u0101ts pie digitaliz\u0101cijas maks\u0101juma integr\u0113\u0161anas gultas dienas tarif\u0101, DRG pakalpojumu apmaksas p\u0113c fakta un DRG grupu v\u0113rt\u012bbas.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>L\u012bdztekus tiek risin\u0101ts jaut\u0101jums par apmaksas mode\u013ca mai\u0146u, ja pacients tiek p\u0101rvests no vienas \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101des uz citu, un piemaks\u0101jamo manipul\u0101ciju integr\u0113\u0161anas pakalpojumu apmaksas pamattarifos.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Valsts kontroles p\u0101rst\u0101ve Maija \u0100boli\u0146a, uzsverot, ka sist\u0113ma joproj\u0101m nav sak\u0101rtota, aicin\u0101ja &#8220;iz\u0161\u0137irties par radik\u0101liem l\u0113mumiem&#8221; un skat\u012bties uz vesel\u012bbas apr\u016bpi valstiski, nevis &#8220;sava maci\u0146a ietvaros&#8221;.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Latvijas Slimn\u012bcu biedr\u012bbas vad\u012bt\u0101js Jevg\u0113nijs Kal\u0113js nor\u0101d\u012bja, ka \u0161obr\u012bd piepras\u012bjums p\u0113c pakalpojumiem p\u0101rsniedz faktisko finans\u0113to apjomu, un uzsv\u0113ra nepiecie\u0161am\u012bbu dot slimn\u012bcu vad\u012bt\u0101jiem vair\u0101k br\u012bv\u012bbas l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101. &#8220;Faktiskais pacientu skaits neatspogu\u013co re\u0101lo vajadz\u012bbu &#8211; t\u0101 ir daudz liel\u0101ka,&#8221; vi\u0146\u0161 sac\u012bja, piebilstot, ka p\u0113d\u0113j\u0101 gada laik\u0101 finans\u0113\u0161anas noteikumi main\u012bti devi\u0146as reizes.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Latvijas Vesel\u012bbas un soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes darbinieku arodbiedr\u012bbas (LVSADA) vad\u012bt\u0101js Valdis Keris sac\u012bja, ka NVD neuzr\u0101da datos faktisko pacientu skaitu. Vi\u0146\u0161 atz\u012bm\u0113ja, ka da\u017e\u0101s valst\u012bs vesel\u012bbas apr\u016bpe tiek finans\u0113ta gan no pamatbud\u017eeta, gan speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta, tom\u0113r Latvij\u0101 darbasp\u0113ka nodok\u013cu slogs jau tagad ir augsts, t\u0101p\u0113c j\u0101izvair\u0101s no p\u0101rsteidz\u012bgiem l\u0113mumiem.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>VM kop\u0101 ar nozares organiz\u0101cij\u0101m turpin\u0101s darbu pie priek\u0161likumiem, lai n\u0101kotn\u0113 \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101des var\u0113tu patst\u0101v\u012bg\u0101k lemt par virsstundu darbu, k\u0101 ar\u012b preciz\u0113s attiec\u012bgos Darba likuma un kl\u012bnisko universit\u0101\u0161u likumprojekta nosac\u012bjumus.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Stacion\u0101ro \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101\u017eu finans\u0113jumu veido divas galven\u0101s da\u013cas &#8211; neatliekam\u0101s medic\u012bnas un pacientu uz\u0146em\u0161anas noda\u013cas finans\u0113jums, k\u0101 ar\u012b stacion\u0101r\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu finans\u0113jums. Neatliekam\u0101s medic\u012bnas un pacientu uz\u0146em\u0161anas noda\u013cas finans\u0113jumu veido fiks\u0113tais maks\u0101jums un pacientu observ\u0101cijas maks\u0101jums. Savuk\u0101rt stacion\u0101r\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu finans\u0113jums ietver maks\u0101jumu par pakalpojuma programm\u0101m, maks\u0101jumu par gad\u012bjuma piemaks\u0101jam\u0101m manipul\u0101cij\u0101m, valsts kompens\u0101ciju par pacienta l\u012bdzmaks\u0101jumu, DRG fiks\u0113to maks\u0101jumu, r\u0113\u0137inu apmaksu un digitaliz\u0101cijas izmaksas.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>NVD dati liecina, ka stacion\u0101ro pakalpojumu finans\u0113jums p\u0113d\u0113jo se\u0161u gadu laik\u0101 ir b\u016btiski pieaudzis &#8211; no 427,7 miljoniem eiro 2019. gad\u0101 l\u012bdz 674,3 miljoniem eiro \u0161\u0101 gada s\u0101kum\u0101, savuk\u0101rt vid\u0113j\u0101s izmaksas uz vienu pacientu \u0161aj\u0101 laik\u0101 pieaugu\u0161as no 1291 l\u012bdz 2356 eiro. Gada laik\u0101 finans\u0113jums tiek kori\u0123\u0113ts, t\u0101d\u0113\u013c l\u012bguma summa uz gada beig\u0101m parasti ir nedaudz augst\u0101ka. Piem\u0113ram, 2024. gad\u0101 t\u0101 palielin\u0101j\u0101s l\u012bdz 659,4 miljoniem eiro, bet 2025. gad\u0101 &#8211; l\u012bdz 679,9 miljoniem eiro, savuk\u0101rt vid\u0113j\u0101s viena pacienta izmaksas \u0161ogad p\u0101rsniegs 2300 eiro. Kopum\u0101 no 2019. l\u012bdz 2025. gadam stacion\u0101ro pakalpojumu vid\u0113j\u0101s izmaksas vienam pacientam pieaugu\u0161as par vair\u0101k nek\u0101 80%.<\/p>\n<p>&#13;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Nacion\u0101lais vesel\u012bbas dienests (NVD) prezent\u0113ja jaun\u0101kos datus par slimn\u012bcu finans\u0113juma izpildi, uzsverot, ka faktiski \u0101rst\u0113to pacientu skaits p\u0113d\u0113j\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":28502,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-28501","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28501","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=28501"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28501\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/28502"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=28501"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=28501"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=28501"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}