\n Valsts kameror\u0137estra “Sinfonietta R\u012bga” m\u0101kslinieku un vi\u0146u domubiedru cikls “Vasaras vakara kamerm\u016bzika” m\u0101kslas muzej\u0101 “Zuzeum” katru gadu atg\u0101dina, ka vasara t\u016bl\u012bt b\u016bs gal\u0101 un dr\u012bzum\u0101 s\u0101ksies jaun\u0101 koncertsezona. T\u0101ds, l\u016bk, gadalaiku rit\u0113jums. K\u0101 \u0161oreiz pietr\u016bkst?\n <\/p>\n
Pirmk\u0101rt, m\u016b\u017e\u012bg\u0101s vasaras, otrk\u0101rt, dzejkoncerta ar Liliju \u0160tengeli vai J\u0113kabu Duburu (bet ideju par Madaras Vi\u013c\u010dukas vai \u0122irta Kr\u016bmi\u0146a piesaisti pavisam nopietni var\u0113tu apsv\u0113rt), tre\u0161k\u0101rt, baroka m\u016bzikas programmas, jo savulaik triju koncertu viet\u0101 bija \u010detri, un tad “Zuzeum” telp\u0101s uzst\u0101j\u0101s ar\u012b D\u0101rta Liepi\u0146a, Ansis B\u0113ti\u0146\u0161 un Ieva Saliete. Ta\u010du, sekojot koncertcikla vad\u012bt\u0101ja Oresta Silabrie\u017ea ieteikumam, j\u0101raksta nevis par to, k\u0101 nav, bet par to, kas ir, un, pat ja atskaita s\u0101kumu ar Ludviga van B\u0113thovena opusiem, j\u0101secina, ka ar\u012b \u0161ogad publikai bija iesp\u0113ja dzird\u0113t nopietnu m\u016bziku izv\u0113rst\u0101kos apjomos un augst\u0101 interpret\u0101ciju kvalit\u0101t\u0113.<\/p>\n
Otrais secin\u0101jums \u2013 muzejs “Zuzeum” t\u0101 vien vedina uz koncertprogramm\u0101m, kas b\u016btu at\u0161\u0137ir\u012bgas no ierast\u0101s repertu\u0101ra pl\u016bsmas un aicin\u0101tu klaus\u012bt\u0101jus pa\u0161iem mekl\u0113t v\u0113l nebiju\u0161us sabalsojumus. Aiz interpretiem redzamo Ra\u0161ida Al Halifas gleznu triptihu “\u0160\u0137\u0113rsojot N\u012blu”, \u0160evalas Ez\u010danas vair\u0101kdimensiju veikumu “Gaid\u012b\u0161ana” un Pejas Vaitas keramikas darbu “Duende\/P\u0101rka\u013c\u0137o\u0161an\u0101s” nek\u0101di nesan\u0101k vienk\u0101r\u0161i iek\u013caut t\u0101d\u0101s visp\u0101rin\u0101t\u0101s kategorij\u0101s k\u0101 “modernisms”, “re\u0101lisms” vai “romantisms”, un tikpat enigm\u0101tisku un neviennoz\u012bm\u012bgu, toties visnota\u013c harmonisku asoci\u0101ciju gammu rais\u012bja ar\u012b vizu\u0101l\u0101s m\u0101kslas un m\u016bzikas sasauk\u0161an\u0101s. Un 2026. gada 28. augusta programma liecin\u0101ja par teicam\u0101m proporcij\u0101m un izsv\u0113rtu balansu \u2013 pirmaj\u0101 da\u013c\u0101 Agra Engelma\u0146a un K\u0161i\u0161tofa Penderecka st\u012bgu trio, bet otraj\u0101 da\u013c\u0101 \u2013 Johannesa Br\u0101msa Pirmais klavieru kvartets; pirm\u0101 puse dal\u0101s v\u0113l detaliz\u0113t\u0101kos frakt\u0101\u013cos, kur Engelma\u0146a lakoniskais struktur\u0101lisms spogu\u013cojas Penderecka klasiskaj\u0101 uzb\u016bv\u0113 un laikmet\u012bgajos \u017eestos; p\u0113c p\u0101rtraukuma seko jauna frakt\u0101\u013cu kopa, kur l\u012bdz\u012bgas dimensijas rodamas Br\u0101msa opusa dramatur\u0123ij\u0101 un emociju izkl\u0101st\u0101, kas savuk\u0101rt met tiltu uz iepriek\u0161 dzird\u0113to autoru refleksij\u0101m un afektiem.<\/p>\n
T\u0101tad \u2013 meistardarbs ir ne tikai Br\u0101msa partit\u016bra, bet ar\u012b 20. gadsimta nogales opusi, kur latvie\u0161u un po\u013cu klasi\u0137i, ejot pa da\u017e\u0101diem ce\u013ciem, non\u0101ca pie muzik\u0101l\u0101 v\u0113st\u012bjuma sprieguma un visp\u0101rin\u0101juma. Un atkal \u2013 ar\u012b interpret\u0101cij\u0101s, neb\u016bt nenoliedzot ansamb\u013ca salied\u0113t\u012bbu un kopska\u0146u, visliel\u0101ko gandar\u012bjumu sniedza konkr\u0113ti laiktelpas br\u012b\u017ei, atsevi\u0161\u0137i tuvin\u0101jumi \u2013 altistes Klintas Kluces sasp\u0113le ar \u010dellisti D\u0101rtu Trasuni Engelma\u0146a darb\u0101, kam Br\u0101msa klavieru kvartet\u0101 sekoja jauns, izmain\u012bts spogu\u013catt\u0113ls \u2013 vijolniece Magdal\u0113na Geka kop\u0101 ar \u010dellisti M\u0101ru Botmani; \u010della monologs Penderecka opus\u0101 un v\u0113lreiz Br\u0101mss ar pianista Andreja Osokina skaidri un akcent\u0113ti z\u012bm\u0113taj\u0101m klavieru fakt\u016br\u0101m; vair\u0101ki pirm\u0101s da\u013cas tembr\u0101lie risin\u0101jumi vijolnieka Gun\u0101ra M\u016brnieka sp\u0113l\u0113 un \u0161o rakursu retrospekt\u012bv\u0101ks izgaismojums altista Art\u016bra Gai\u013ca sniegum\u0101 koncerta otraj\u0101 da\u013c\u0101. Uzman\u012bbu piev\u0113rsa tuvpl\u0101ni, epizodes, zemo st\u012bginstrumentu veikt\u0101s iniciat\u012bvas, ta\u010du pien\u0101c\u012bgu izpausmi guva ar\u012b liel\u0101s dramatur\u0123isk\u0101s l\u012bnijas, kur interpreti, \u013caujoties Br\u0101msa romantiskajam pl\u016bdumam, vienlaikus \u012bstenoja cikla \u010detru da\u013cu atainojumu p\u0101rdom\u0101tas koncepcijas ietvaros, un t\u0101das pa\u0161as sekmes bija tematisko mot\u012bvu apvienojumam pla\u0161\u0101k\u0101 izv\u0113rsum\u0101 Engelma\u0146a un Penderecka ska\u0146urakst\u0101, bez k\u0101 nav iesp\u0113jams iztikt ar\u012b modernisma m\u016bzikas las\u012bjumos.<\/p>\n
Skaidrs, ka Agris Engelmanis peln\u012bjis jaunu atska\u0146ojumu ne tikai vi\u0146a st\u012bgu trio nedaudzaj\u0101m min\u016bt\u0113m, bet ar\u012b cit\u0101m kamerm\u016bzikas partit\u016br\u0101m, ar\u012b simfoniskajiem lieldarbiem; skaidrs, ka daudzi K\u0161i\u0161tofa Penderecka opusi l\u012bdz Latvijai v\u0113l nemaz nav non\u0101ku\u0161i. Ta\u010du 29. augusta koncert\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113t\u0101s P\u0113tera Vaska dai\u013crades aktualit\u0101tes vair\u0101k tuvin\u0101s Br\u0101msa un B\u0113thovena m\u016bzikas kl\u0101tesam\u012bbai \u2013 latvie\u0161u komponista ska\u0146darbus sp\u0113l\u0113 daudz, bet vi\u0146\u0161 ar\u012b rad\u012bjis daudz, un se\u0161u opusu izlase ir tikai da\u013ca no t\u0101, ko var\u0113ja iek\u013caut jau t\u0101pat apjom\u012bgaj\u0101 programm\u0101 “P\u0113tera Vaska ska\u0146u ainavas”. Toties \u0161\u012b izlase aptv\u0113ra da\u017e\u0101dus gadu desmitus ar at\u0161\u0137ir\u012bgiem stilistiskiem rakursiem un kompozicion\u0101l\u0101m iecer\u0113m, ko \u0161oreiz iedz\u012bvin\u0101ja Andrejs Osokins “Vasaras vakara m\u016bzik\u0101”, klarnetists Guntis Kuzma kop\u0101 ar pianistu cikl\u0101 “Tr\u012bs ska\u0146darbi”, Magdal\u0113na Geka un joproj\u0101m Andrejs Osokins “Tr\u012bs skumjos ska\u0146darbos”, Guntis Kuzma, flautiste Vita Roz\u0113na-Ga\u013cicka, obojists P\u0113teris Endzelis, fagotists Pauls Gendrikovs un me\u017eradznieks K\u0101rlis R\u0113rihs “M\u016bzik\u0101 aizlidoju\u0161ajiem putniem”, Magdal\u0113na Geka, Ivars Br\u012bnums un Madara Norb\u016bte st\u012bgu trio “Castillo interior” un Anti Kortelainens, Signe \u0160teimane, Ineta Abakuka un Madara Norb\u016bte Piektaj\u0101 st\u012bgu kvartet\u0101.<\/p>\n
Interpret\u0101cij\u0101s p\u0101rsteigumu maz \u2013 tas noz\u012bm\u0113, ka atska\u0146ot\u0101ju profesionalit\u0101te un iedvesmas pak\u0101pe atbilda vi\u0146u talanta un reput\u0101cijas sniegtaj\u0101m cer\u012bb\u0101m. Turpret\u012b pats ska\u0146uraksts gan deva vienu otru p\u0101rsteigumu, jo nesen kompon\u0113tais un l\u012bdz \u0161im nedzird\u0113tais cikls “Tr\u012bs skumji ska\u0146darbi” atkl\u0101ja, ka P\u0113tera Vaska izt\u0113le joproj\u0101m rada saisto\u0161u un piepild\u012btu v\u0113st\u012bjumu ar skaist\u0101m dziedo\u0161\u0101m un dejojo\u0161\u0101m inton\u0101cij\u0101m no folklorisku mot\u012bvu sf\u0113ras, ar emocion\u0101liem kontrastiem un filozofiski dramatisk\u0101m zemstr\u0101v\u0101m. Turpat blakus otrs triptihs \u2013 klarnetei un klavier\u0113m, kas sasauc\u0101s ar agr\u012bn\u0101 Arvo Perta iel\u016bko\u0161anos pils\u0113tas dz\u012bves rit\u0113jum\u0101 un cilv\u0113ka iek\u0161\u0113j\u0101 pasaul\u0113, un, j\u0101 \u2013 “M\u016bzika aizlidoju\u0161ajiem putniem” skan tikpat laikmet\u012bgi k\u0101 pirms vair\u0101kiem gadu desmitiem, kad komponists sadarboj\u0101s ar Ansi B\u0113rzi\u0146u. L\u012bdz ar to nosl\u0113guma v\u0113l\u0113jums \u2013 vieni no P\u0113tera Vaska prasa operu Olivj\u0113 Mesi\u0101na “As\u012bzes Franciska” m\u0113rogos, citi \u2013 klavierkoncertu vai kontrabasa koncertu, bet manas v\u0113lmes ir pietic\u012bg\u0101kas, kur paud\u012b\u0161u domu, ka pasaulei nepiecie\u0161ama v\u0113l k\u0101da anim\u0101cijas filma ar P\u0113tera Vaska m\u016bziku. Vislab\u0101k, protams, pilnmetr\u0101\u017eas. Varb\u016bt Edmunds Jansons, Gints Zilbalodis, Lizete Up\u012bte vai K\u0101rlis V\u012btols tom\u0113r var\u0113tu komponistu uzrun\u0101t.<\/p>\n
Izv\u0113lies savu soct\u012bklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook<\/a>, X<\/a>, Bluesky<\/a>, Draugiem<\/a>, Threads<\/a> vai ar\u012b Instagram<\/a>. Pievienojies m\u016bsu las\u012bt\u0101ju pulkam, lai sa\u0146emtu \u012bpa\u0161i tev atlas\u012btu noder\u012bgu, praktisku un aktu\u0101lu saturu.\u00a0<\/p>\n