{"id":286758,"date":"2026-09-06T03:08:25","date_gmt":"2026-09-06T03:08:25","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/286758\/"},"modified":"2026-09-06T03:08:25","modified_gmt":"2026-09-06T03:08:25","slug":"kalnos-klust-nedrosak","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/286758\/","title":{"rendered":"Kalnos k\u013c\u016bst nedro\u0161\u0101k"},"content":{"rendered":"<p>Dabas katastrofu, kas 26. augusta r\u012bt\u0101 notika Himalajos uz Nep\u0101las un \u0136\u012bnas okup\u0113t\u0101s Tibetas robe\u017eas un pras\u012bjusi vair\u0101k nek\u0101 1000 cilv\u0113ku dz\u012bv\u012bbu un vair\u0101kus t\u016bksto\u0161us bezv\u0113sts pazudu\u0161o (no tiem ap 600 \u0101rvalstnieku, Latvijas pilso\u0146us ieskaitot; daudzi atrastie boj\u0101g\u0101ju\u0161ie ir identific\u0113jami tikai ar DNS anal\u012bzi), d\u0113v\u0113 par p\u0113k\u0161\u0146iem pl\u016bdiem, lai gan t\u0101 masa, kas, strauja milzu vi\u013c\u0146a nesta, burtiski noslauc\u012bja visu sav\u0101 ce\u013c\u0101, s\u0101kot ar tiltiem un beidzot ar skol\u0101m un apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m, vair\u0101k l\u012bdzin\u0101j\u0101s nevis \u016bdenim, bet \u0161\u0137idram betonam. S\u0101kum\u0101 tika min\u0113ts, ka pl\u016bdus var\u0113tu b\u016bt izrais\u012bjusi zemestr\u012bce, jo \u0161is re\u0123ions ir viena no seismiski akt\u012bv\u0101kaj\u0101m zon\u0101m pasaul\u0113, 2015. gada zemestr\u012bce Nep\u0101l\u0101 bija pras\u012bjusi gandr\u012bz 9000 dz\u012bv\u012bbu. Tom\u0113r dr\u012bz izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka seismisko staciju re\u0123istr\u0113to 5,2 magnit\u016bdu zemestr\u012bcei l\u012bdz\u012bgo sv\u0101rst\u012bbu izrais\u012bt\u0101js ir nevis zemes garozas kust\u012bba, bet ie\u017eu mas\u012bva un milz\u012bga led\u0101ja da\u013cas atdal\u012b\u0161an\u0101s no 5200 metru augstuma ielej\u0101. (J\u0101piebilst, ka \u0161o katastrofu papildina t\u0101das m\u016bsdienu s\u0113rgas k\u0101 ar m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta pal\u012bdz\u012bbu rad\u012btas viltus pl\u016bdu un upuru ainas, k\u0101 ar\u012b kr\u0101pnieku m\u0113\u0123in\u0101jumi izkr\u0101pt naudu no bezv\u0113sts pazudu\u0161o tuviniekiem.)<\/p>\n<p>Vai led\u0101ja sabruk\u0161ana ir glob\u0101l\u0101s sasil\u0161anas tie\u0161as vai netie\u0161as sekas, SestDiena dev\u0101s noskaidrot sarun\u0101 ar Latvijas Universit\u0101tes Eksakto zin\u0101t\u0146u un tehnolo\u0123iju fakult\u0101tes \u0122eolo\u0123ijas noda\u013cas asoci\u0113to profesoru Kristapu Lamsteru. T\u0101 k\u0101 vi\u0146\u0161 tikko bija atgriezies no viena m\u0113ne\u0161a eksped\u012bcijas Grenland\u0113, sarunu s\u0101k\u0101m par Grenlandes led\u0101ju st\u0101vokli.<\/p>\n<p>Ko j\u016bs Grenland\u0113 p\u0113t\u012bj\u0101t?<\/p>\n<p>Faktiski jau vair\u0101k nek\u0101 desmit gadu m\u0113s p\u0113t\u0101m liel\u0101koties led\u0101jus, un vair\u0101k vai maz\u0101k tie\u0161i pol\u0101rajos apgabalos. P\u0113t\u012bjumos liel\u0101koties izmantojam t\u0101 saucam\u0101s \u0123eofizik\u0101l\u0101s iek\u0101rtas, piem\u0113ram, \u0123eoradarus, seismiskos sensorus, ar\u012b dronus. Tas viss pal\u012bdz noskaidrot t\u0101du k\u0101 state of the art \u2013 led\u0101ja st\u0101vokli konkr\u0113taj\u0101 br\u012bd\u012b: ledus biezumu, led\u0101ja \u0123eometriju, virsmas augstumu. Netie\u0161i varam ar\u012b saprast, vai un kur led\u0101j\u0101 pl\u016bst \u016bdens, un ar\u012b netie\u0161i noteikt led\u0101ja temperat\u016bru. T\u0101 \u013coti specifiski mums izdodas p\u0113t\u012bt led\u0101ja term\u0101lo strukt\u016bru, respekt\u012bvi, saprast, ir vai nav ledus sasniedzis temperat\u016bru, pie kuras tas k\u016bst.<\/p>\n<p>Ko t\u0101da zin\u0101\u0161ana dod?<\/p>\n<p>Tas ir diezgan b\u016btiski. Visp\u0101r\u012bgi sakot, led\u0101jus var iedal\u012bt siltos un aukstos. Aukstos led\u0101jos \u016bdens nekur nav starp ledus graudiem, siltos led\u0101jos visur ap ledus graudi\u0146iem ir \u016bdens. Ir ar\u012b politerm\u0101li led\u0101ji, kur silt\u0101 un aukst\u0101 ledus proporcijas ir da\u017e\u0101das. Atkar\u012bb\u0101 no \u0161\u012bs strukt\u016bras led\u0101ji ar\u012b at\u0161\u0137ir\u012bgi rea\u0123\u0113 uz klimata un vis\u0101m p\u0101r\u0113j\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m.<\/p>\n<p>T\u0101 ir Latvijas eksped\u012bcija vai starptautisks projekts?<\/p>\n<p>Latvijas eksped\u012bcija, kas \u012bstenota Latvijas Zin\u0101tnes padomes p\u0113t\u012bjumu projekta (Nr. lzp-2025\/1-0242) ietvaros. \u0160aj\u0101 projekt\u0101 mums tie\u0161as sadarb\u012bbas ar D\u0101niju \u012bsti nav, bet pirms \u010detriem gadiem m\u016bsu pirm\u0101 eksped\u012bcija bija starptautisk\u0101 projekt\u0101 un sadarb\u012bb\u0101 ar D\u0101nijas Meteorlo\u0123ijas instit\u016btu, ar vi\u0146u Grenland\u0113 eso\u0161o pol\u0101rb\u0101zi. \u0160\u012b, var teikt, ir neatkar\u012bga eksped\u012bcija, kur\u0101 m\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m saprast zieme\u013crietumu Grenlandes K\u0101n\u0101kas ledus kupola st\u0101vokli, kur\u0161, protams, ietekm\u0113 ar\u012b tur eso\u0161os cilv\u0113kus. K\u0101n\u0101ka ir uz zieme\u013ciem vist\u0101l\u0101k eso\u0161\u0101 pils\u0113ta Grenland\u0113, tur dz\u012bvo aptuveni 600 cilv\u0113ku. Vi\u0146i dz\u012bvo turpat blakus ledus kupolam, un tas tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113 vi\u0146u ikdienu. Kaut vai, piem\u0113ram, pl\u016bst led\u0101ja ku\u0161anas \u016bdens, un vi\u0146i ar ma\u0161\u012bnu, kur\u0101 ir \u016bdens cisterna, brauc un uzpilda \u0161o \u016bdeni. Ja kaut kas pamain\u0101s saist\u012bb\u0101 ar led\u0101ja \u016bdens daudzumu, tas uzreiz ietekm\u0113 vi\u0146u ikdienu.<\/p>\n<p>Tas led\u0101js ir sald\u016bdens?<\/p>\n<p>J\u0101, piln\u012bb\u0101 sald\u016bdens. <\/p>\n<p>J\u016bra tur ir va\u013c\u0101?<\/p>\n<p>Grenlandes zieme\u013crietumos liel\u0101koties j\u016bra (Bafina) ir visapk\u0101rt sasalusi, l\u012bdz ar to K\u0101n\u0101ka ir sasniedzama ar ku\u0123iem tikai divus, varb\u016bt l\u012bdz tr\u012bs m\u0113ne\u0161us gad\u0101. P\u0101r\u0113j\u0101 laik\u0101 j\u016bra ir ciet un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s notiek ar su\u0146u paj\u016bgiem. Tur dz\u012bvo inu\u012bti, vi\u0146i joproj\u0101m piekopj sen\u0101s medniec\u012bbas trad\u012bcijas, vi\u0146u pamatnodarbo\u0161an\u0101s ir medniec\u012bba un zvejniec\u012bba. J\u016br\u0101 tiek med\u012bti ro\u0146i un narva\u013ci, sauszem\u0113 \u2013 muskusv\u0113r\u0161i, zieme\u013cbrie\u017ei. Visp\u0101r inu\u012bti med\u012b visu, ieskaitot pol\u0101rl\u0101\u010dus, to med\u012b\u0161anai gan ir noteiktas kvotas katr\u0101 re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c vi\u0146i med\u012b pol\u0101rl\u0101\u010dus?<\/p>\n<p>Nu, t\u0101 ir p\u0101rtika, \u0101da, ka\u017eoks\u2026 Faktiski inu\u012bti ir iem\u0101c\u012bju\u0161ies izmantot piln\u012bgi visu. Piem\u0113ram, no ro\u0146a vi\u0146i ap\u0113d visu, ieskaitot ku\u0146\u0123i, zarnas \u2013 visus iek\u0161\u0113jos org\u0101nus. Ar\u012b inu\u012btu ap\u0123\u0113rbs tiek veidots no dz\u012bvnieku \u0101das.<\/p>\n<p>Joproj\u0101m?<\/p>\n<p>Tie\u0161i t\u0101, cimdi no ro\u0146\u0101das un su\u0146a vilnas, bikses no pol\u0101rl\u0101\u010da ka\u017eoka.<\/p>\n<p>Un vi\u0146i p\u0101rvietojas ar su\u0146u paj\u016bgiem ne tikai t\u016bristiem par prieku, bet ar\u012b sav\u0101 ikdien\u0101? Jeb tom\u0113r ar sniega mo\u010diem?<\/p>\n<p>Liel\u0101koties tie\u0161\u0101m ar su\u0146u paj\u016bgiem. Ne tikai zieme\u013crietumu Grenland\u0113, bet ar\u012b cit\u0101s pils\u0113ti\u0146\u0101s, kur m\u0113s bij\u0101m pa ce\u013cam, piem\u0113ram, Ilulisat\u0101, kas ir jau t\u0101da liel\u0101ka pils\u0113ta un ar\u012b vair\u0101k t\u016bristu galam\u0113r\u0137is, \u0101rpus pils\u0113tas ir milz\u012bga p\u013cava. T\u0101 ir pilna ar su\u0146iem, kuri tur vasar\u0101, protams, ir piesieti un gaida ziemu. Grenland\u0113 nav uzticam\u0101ka transportl\u012bdzek\u013ca par su\u0146u paj\u016bgiem, tie rada maz\u0101ku troksni, un galu gal\u0101 Zieme\u013crietumgrenlande ziemas laik\u0101 ar ku\u0123iem nav sasniedzama visp\u0101r, ar lidma\u0161\u012bn\u0101m ar\u012b diezgan problem\u0101tiski laikapst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c, l\u012bdz ar to, ja k\u0101ds sniega mocis sapl\u012bst, j\u0101gaida gandr\u012bz gads, lai dab\u016btu deta\u013cas. T\u0101p\u0113c suns tur ir viss. Su\u0146u paj\u016bgs Grenland\u0113 ir standarts, un ar\u012b zin\u0101tnieki izmanto \u0161os viet\u0113jo mednieku pakalpojumus. Ja m\u0113s tur brauktu pavasar\u012b vai ziem\u0101, tad p\u0101rvietotos ar su\u0146u paj\u016bgu. <\/p>\n<p>K\u0101di tur bija laika apst\u0101k\u013ci j\u016bsu eksped\u012bcijas dien\u0101s?<\/p>\n<p>T\u0101pat k\u0101 vis\u0101 pasaul\u0113, ar\u012b Grenland\u0113 laikapst\u0101k\u013ci un klimats main\u0101s diezgan strauji, \u012bpa\u0161i p\u0113d\u0113jos gados. Viet\u0113jie st\u0101sta, ka arvien bie\u017e\u0101ki ir netipiski anom\u0101li laika apst\u0101k\u013ci, proti, vair\u0101k l\u012bst. P\u0101rsvar\u0101 taj\u0101 re\u0123ion\u0101 ir \u013coti sauss klimats, faktiski tas ir gandr\u012bz k\u0101 pol\u0101rais tuksnesis, bet tagad lietus l\u012bst arvien bie\u017e\u0101k. Kad m\u0113s ierad\u0101mies K\u0101n\u0101k\u0101, tr\u012bs dienas p\u0113c k\u0101rtas lija, un bija lijis ar\u012b pirms tam. Vismaz k\u0101dus desmit gadus tur nebija pieredz\u0113ts, ka l\u012btu tik daudz. Jau p\u0113c p\u0101ris lietus dien\u0101m vismaz trij\u0101s viet\u0101s tika p\u0101rrauts galvenais ce\u013c\u0161, kas ved no lidostas uz pils\u0113tu, \u2013 \u016bdens izr\u0101va tr\u012bs milz\u012bgus kanjonus, tie bija j\u0101izber, un tajos vajadz\u0113ja ielikt notekcaurules, vismaz k\u0101du ned\u0113\u013cu ce\u013c\u0161 no lidostas uz pils\u0113tu bija sl\u0113gts.<\/p>\n<p>Tad da\u017eas dienas temperat\u016bra uzk\u0101pa l\u012bdz plus 10\u201312 gr\u0101diem. Tur vasar\u0101 tas skait\u0101s \u013coti silti, l\u012bdz ar to led\u0101js k\u016bst arvien \u0101tr\u0101k. Eksped\u012bcijas beig\u0101s, t\u0101tad augusta beig\u0101s, temperat\u016bra jau bija tikai plus divi gr\u0101di j\u016bras l\u012bmen\u012b, bet augst\u0101k, uz ledus kupola jau bija m\u012bnusi un sniga.<\/p>\n<p>Vai K\u0101n\u0101k\u0101 no ledus br\u012bva zeme ar\u012b ir?<\/p>\n<p>J\u0101. Ir ledus kupols, ir ielejas, kuras aizpilda led\u0101ji, ir st\u0101va kalnu nog\u0101ze un da\u017e\u0101s viet\u0101s t\u0101di k\u0101 gravu, ieleju iznesu konusi, kur ir iznests materi\u0101ls, nog\u0101ze ir nedaudz l\u0113zen\u0101ka, tur ar\u012b \u0161\u012b pils\u0113ti\u0146a ir izveidota. Plakanu vietu tur nav.<\/p>\n<p>K\u0101das pu\u0137\u012btes tur ar\u012b aug?<\/p>\n<p>Br\u012bnumain\u0101 k\u0101rt\u0101 aug, ar\u012b pavisam tuvu pie led\u0101ja \u2013 tur ir klaj\u0161 lauks ar akme\u0146iem no izkusu\u0161a led\u0101ja, un vis\u0101 taj\u0101 klajum\u0101 ir pa k\u0101dai pu\u0137\u012btei.<\/p>\n<p>Vai K\u0101n\u0101kas inu\u012bti b\u016btu ieinteres\u0113ti glob\u0101laj\u0101 sasil\u0161an\u0101?<\/p>\n<p>Viet\u0113jo dz\u012bvesveidu glob\u0101l\u0101s klimata p\u0101rmai\u0146as ietekm\u0113 vistie\u0161\u0101kaj\u0101 veid\u0101. Liel\u0101koties negat\u012bvi. \u012apa\u0161i vi\u0146us ietekm\u0113, var teikt, t\u0101pat k\u0101 pol\u0101rl\u0101\u010dus un citus turienes dz\u012bvniekus, tas, kas notiek ar j\u016bras ledu, cik past\u0101v\u012bgs ir j\u016bras ledus, cik tas ir dro\u0161s, jo no t\u0101 ir atkar\u012bgas med\u012bbas. Ja j\u016bras ledus neizveidojas vai tiek aizp\u016bsts, tad gr\u016bt\u0101k ir p\u0101rvietoties ar su\u0146u paj\u016bgiem un med\u012bt. No t\u0101 tie\u0161\u0101 veid\u0101 ir atkar\u012bga inu\u012btu izdz\u012bvo\u0161ana, vi\u0146i p\u0101rtiek liel\u0101koties no t\u0101, ko nomed\u012b.<\/p>\n<p>Ar\u012b m\u016bsdien\u0101s?<\/p>\n<p>J\u0101.<\/p>\n<p>T\u0101tad vi\u0146i neb\u016btu ieinteres\u0113ti, ka Zieme\u013crietumgrenland\u0113 k\u013c\u016bst silt\u0101ks? <\/p>\n<p>N\u0113. Laikapst\u0101k\u013ci ir k\u013cuvu\u0161i ar\u012b daudz main\u012bg\u0101ki, neparedzam\u0101ki, lietain\u0101ki, v\u0113jain\u0101ki. Tas ietekm\u0113, piem\u0113ram, p\u0101rvieto\u0161anos ar laiv\u0101m \u2013 ja j\u016br\u0101 ir stiprs v\u0113j\u0161 un vi\u013c\u0146i, tur ar laivu p\u0101rvietoties nevar.<\/p>\n<p>K\u0101das ir sasil\u0161anas prognozes? Vai Grenlande ar laiku var\u0113tu p\u0101rv\u0113rsties par za\u013co zemi? <\/p>\n<p>Ja m\u0113s uz to skat\u0101mies \u0123eolo\u0123isk\u0101 laika skal\u0101\u2026<\/p>\n<p>\u2026piem\u0113ram, l\u012bdz vikingu laikam, kad Grenlande bija za\u013c\u0101ka.<\/p>\n<p>Vikingu laik\u0101 Grenlande ar\u012b bija kl\u0101ta ar ledu, t\u0101pat k\u0101 m\u016bsdien\u0101s, bet bija nedaudz silt\u0101ks, t\u0101ds viduslaiku siltais laika periods pirms t\u0101 saucam\u0101 maz\u0101 ledus laikmeta, kad atkal bija drusc\u012bti\u0146 v\u0113s\u0101ks. Tas noz\u012bm\u0113, ka led\u0101ji taj\u0101 laik\u0101 var\u0113ja b\u016bt nedaudz vair\u0101k atk\u0101pu\u0161ies, nedaudz, bet Grenlande nav bijusi za\u013ca cilv\u0113ka past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101. Jaun\u0101kie dati liecina, ka, iesp\u0113jams, pirms miljons gadiem da\u017e\u0101s viet\u0101s diezgan centr\u0101li Grenlande ir bijusi br\u012bva no ledus segas.<\/p>\n<p>K\u0101das ir m\u016bsdienu prognozes? T\u0101pat k\u0101 visur citur pasaul\u0113 pol\u0101rajos re\u0123ionos sasil\u0161ana notiek pat tr\u012bs \u010detras reizes \u0101tr\u0101k nek\u0101 citur, un ar katru desmitgadi sasil\u0161anas temps dubultojas, l\u012bdz ar to ar\u012b Grenlande pamaz\u0101m s\u0101ks atbr\u012bvoties no ledus segas. T\u0101 k\u0101 tur atrodas Zieme\u013cu puslodes liel\u0101kais ledus vairogs, kur\u0161 eksist\u0113 jau, iesp\u0113jams, pat tr\u012bs miljonus gadu, tad, protams, viena cilv\u0113ka m\u016b\u017ea laik\u0101 tas nenotiks, bet, ja skat\u0101mies nedaudz ilg\u0101k\u0101 perspekt\u012bv\u0101 \u2013 simtos un t\u016bksto\u0161os gadu \u2013, Grenlande ledu var zaud\u0113t \u013coti b\u016btiski.<\/p>\n<p>Vai tas noz\u012bm\u0113, ka m\u0113s dz\u012bvojam starpledus laikmet\u0101?<\/p>\n<p>Idejiski m\u0113s dz\u012bvojam starpledus laikmet\u0101. P\u0113d\u0113jos 2,6 miljonos gadu, vienk\u0101r\u0161oti sakot, ir biju\u0161i aptuveni 50 leduslaikmeti un 50 starpledus laikmeti. Tas ir cikls, ko nosaka orbit\u0101li faktori, tas, kas notiek ar Zemes orb\u012btu un ar Zemes rot\u0101cijas asi. Bet t\u0101 k\u0101 og\u013csk\u0101b\u0101s g\u0101zes daudzums atmosf\u0113r\u0101 ir p\u0101rsniedzis jau vismaz 430 da\u013ci\u0146as uz miljonu un \u0161\u0101ds skaitlis nav bijis vismaz tr\u012bs miljonus gadu, nevien\u0101 no iepriek\u0161\u0113jiem starpledus laikmetiem, ir zin\u0101mas ba\u017eas, kad un vai visp\u0101r iest\u0101sies n\u0101kamais leduslaikmets. Vai tas tiks \u00abatlikts\u00bb uz ilgu laiku, vai var b\u016bt ar\u012b t\u0101, ka zeme ieies jau piln\u012bgi cit\u0101 klimata stadij\u0101, kad leduslaikmeti beigsies visp\u0101r. To ir gr\u016bti prognoz\u0113t, bet, ja gribas nosaukt k\u0101du skaitli, zin\u0101tnieku aprind\u0101s ir dzird\u0113ts, ka vismaz pusmiljona gadu ilg\u0101 laikaposm\u0101 n\u0101kam\u0101 leduslaikmeta neb\u016bs.<\/p>\n<p>\u0160obr\u012bd apst\u0101k\u013ci, var teikt, ir \u013coti kritiski, daudzi run\u0101 par to, ka m\u0113s jau esam sasniegu\u0161i da\u017e\u0101dus sliek\u0161\u0146us, p\u0113c kuriem izmai\u0146as saist\u012bb\u0101 ar led\u0101jiem, led\u0101ju ku\u0161anu ir piln\u012bb\u0101 neatgriezeniskas, \u2013 nekas nemain\u012btos ar\u012b tad, ja izme\u0161i b\u016btu pa null\u0113m, jo og\u013csk\u0101b\u0101s un citu g\u0101zu apjoms ir tik liels gan atmosf\u0113r\u0101, gan it \u012bpa\u0161i akumul\u0113ts oke\u0101n\u0101, ka m\u0113s \u0161o procesu vairs aptur\u0113t nevaram. Ir skaidrs, ka sasil\u0161ana straujiem so\u013ciem turpin\u0101sies.<\/p>\n<p>Vai j\u016bs pats ar\u012b t\u0101 uzskat\u0101t?<\/p>\n<p>Zin\u0101tnieki ir piln\u012bgi vienispr\u0101tis par to, kas notiek ar klimatu, tur nav absol\u016bti nek\u0101du \u0161aubu, ka glob\u0101li k\u013c\u016bst silt\u0101ks un ka tie\u0161i cilv\u0113ks par to liel\u0101koties ir atbild\u012bgs. <\/p>\n<p>Zemes \u0123eolo\u0123iskaj\u0101 v\u0113stur\u0113 gan ar\u012b pirms cilv\u0113ka ir biju\u0161i v\u0113l silt\u0101ki un ar og\u013csk\u0101bo g\u0101zi bag\u0101t\u0101ki periodi.<\/p>\n<p>Protams, k\u0101 \u0123eologi m\u0113s varam run\u0101t par pag\u0101tni un to, ka ar\u012b bez cilv\u0113ka darb\u012bbas og\u013csk\u0101b\u0101s g\u0101zes koncentr\u0101cija ir bijusi daudz augst\u0101ka nek\u0101 tagad. Kaut vai tad, kad Zeme veidoj\u0101s. Bet tas fakts, ka temperat\u016bra ir bijusi silt\u0101ka pirms vair\u0101kiem simtiem miljonu gadu, mums absol\u016bti nepal\u012bdz m\u016bsdien\u0101s, kad led\u0101ji strauji k\u016bst.<\/p>\n<p>Eoc\u0113na s\u0101kum\u0101 ar\u012b klimats strauji k\u013cuva silt\u0101ks bez cilv\u0113ka pal\u012bdz\u012bbas.<\/p>\n<p>J\u0101, paleoc\u0113na \u2013 eoc\u0113na term\u0101laj\u0101 maksimum\u0101 pirms apm\u0113ram 56 miljoniem gadu temperat\u016bra bija, iesp\u0113jams, par pieciem l\u012bdz asto\u0146iem gr\u0101diem silt\u0101ka un og\u013csk\u0101b\u0101s g\u0101zes daudzums daudz liel\u0101ks nek\u0101 m\u016bsdien\u0101s, bet taj\u0101 laik\u0101 uz Zemes nebija cilv\u0113ka un infrastrukt\u016bras.<\/p>\n<p>Ko Latvijai \u0161aj\u0101 gadsimt\u0101 noz\u012bm\u0113s glob\u0101l\u0101 sasil\u0161ana?<\/p>\n<p>Glob\u0101las p\u0101rmai\u0146as Latvij\u0101 noz\u012bm\u0113s, var teikt, to pa\u0161u, ko p\u0101r\u0113jai pasaulei, bet Latvij\u0101 m\u0113s \u0161\u012bs vides izmai\u0146as kopum\u0101 p\u0101rciet\u012bsim daudz mier\u012bg\u0101k. Ar\u012b m\u0113s j\u016btam, ka temperat\u016bra pieaug, arvien bie\u017e\u0101kas k\u013c\u016bst v\u0113tras, ar\u012b vasar\u0101 vair\u0101k ir v\u0113tru. L\u012bdz ar to ar\u012b Latvij\u0101 mums ir j\u0101gatavojas t\u0101d\u0101m p\u0113k\u0161\u0146\u0101m klimata katastrof\u0101m \u2013 p\u0113k\u0161\u0146\u0101m v\u0113tr\u0101m, p\u0113k\u0161\u0146\u0101m lietusg\u0101z\u0113m, karstuma vi\u013c\u0146iem. Eirop\u0101 galvenie c\u0113lo\u0146i, k\u0101d\u0113\u013c cilv\u0113ki iet boj\u0101 dabas katastrofu rezult\u0101t\u0101, ir divi: pl\u016bdi un karstuma vi\u013c\u0146i. Ar\u012b Latvij\u0101 arvien vair\u0101k m\u0113s piedz\u012bvojam gan pl\u016bdus, gan karstuma vi\u013c\u0146us.<\/p>\n<p>Cik lieli dabas apst\u0101k\u013cu izrais\u012bti pl\u016bdi Latvij\u0101 var b\u016bt?<\/p>\n<p>Cik lieli, gr\u016bti defin\u0113t, bet sam\u0113r\u0101 nesen m\u0113s piedz\u012bvoj\u0101m pl\u016bdus ziem\u0101, kad appl\u016bda pla\u0161as teritorijas J\u0113kabpil\u012b un iedz\u012bvot\u0101ji uztrauc\u0101s, ka dambis neiztur\u0113s, \u2013 ja tas neiztur\u0113tu, tad jau appl\u016bstu daudz pla\u0161\u0101kas teritorijas. Pietiekami liela da\u013ca Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju ir uzb\u016bv\u0113ju\u0161i m\u0101jas upju palien\u0113s, upju teras\u0113s, kuras potenci\u0101li var appl\u016bst. Ar\u012b Baltijas j\u016bras piekrast\u0113 m\u0113dz b\u016bt v\u0113tras un ce\u013cas \u016bdens l\u012bmenis. P\u0113k\u0161\u0146as un stipras lietusg\u0101zes samitrina grunti, tas noz\u012bm\u0113, ka arvien vair\u0101k piedz\u012bvosim da\u017e\u0101da veida nosl\u012bde\u0146us un nogruvumus, nog\u0101zes k\u013c\u016bst arvien nestabil\u0101kas. Tas ietekm\u0113s ce\u013cus un \u0113kas.<\/p>\n<p>Kur\u0101s viet\u0101s nosl\u012bde\u0146i var notikt? Turaid\u0101?<\/p>\n<p>Turaida 2002. gad\u0101 ir zin\u0101m\u0101kais piem\u0113rs, k\u0101 veidojas nosl\u012bde\u0146i, bet faktiski nosl\u012bde\u0146i Latvij\u0101 notiek itin bie\u017ei, var teikt, katru gadu. \u012apa\u0161i pavasaris ir t\u0101ds periods, bet liel\u0101koties tas notiek neliel\u0101s upju ielej\u0101s un ietekm\u0113 re\u0123ion\u0101los autoce\u013cus. <\/p>\n<p>T\u0101tad ce\u013ci Latvij\u0101 no appl\u016b\u0161anas ciet\u012bs arvien bie\u017e\u0101k?<\/p>\n<p>Noteikti.<\/p>\n<p>Kur j\u016bs bij\u0101t 22. augusta v\u0113tras laik\u0101?<\/p>\n<p>\u0160o v\u0113tru es p\u0101rdz\u012bvoju Grenland\u0113, tur bija cita veida izaicin\u0101jumi. Diezgan p\u0101rdz\u012bvoju ar\u012b par Latvijas v\u0113tru, baidoties, ka siltumn\u012bcu vai saules pane\u013cus aizp\u016bt\u012bs vai k\u0101ds koks ma\u0161\u012bnai uzkrit\u012bs. \u0160\u012b bija, cik zin\u0101ms, sp\u0113c\u012bg\u0101k\u0101 vasaras v\u0113tra nov\u0113rojumu v\u0113stur\u0113, l\u012bdz ar to varam r\u0113\u0137in\u0101ties, ka t\u0101da veida katastrofas gaid\u0101mas arvien bie\u017e\u0101k.<\/p>\n<p>Vai katastrofa Nep\u0101l\u0101 jums bija p\u0101rsteigums?<\/p>\n<p>Laikam jau nebija p\u0101rsteigums, bet p\u0101rsteigums gan bija redz\u0113t \u0161os video ar milz\u012bgo uzpl\u016bdu vilni, kur\u0161 p\u0101rsniedz 50 m augstumu un aizskalo proj\u0101m visas m\u0101jas, \u012bpa\u0161i uz Nep\u0101las un \u0136\u012bnas robe\u017eas, \u2013 tas izskat\u012bj\u0101s k\u0101 fantastikas film\u0101. P\u0101rsteiguma par \u0161o dabas procesu vairs jau \u012bsti nav, jo t\u0101 nav pirm\u0101 reize, tagad faktiski katru gadu notiek l\u012bdz\u012bgas katastrofas. Tikai \u0161oreiz t\u0101 notika t\u0101d\u0101 re\u0123ion\u0101, kur ir gr\u016bti kaut ko paredz\u0113t, nov\u0113rst vai br\u012bdin\u0101t. 2025. gad\u0101 l\u012bdz\u012bga katastrofa, tikai bez cilv\u0113ku upuriem, notika \u0160veic\u0113, Blatenas ciemat\u0101. Tas bija t\u0101 sauktais B\u0113r\u010da led\u0101js, kur\u0161 ar\u012b sabruka, saira un nosl\u012bd\u0113ja. Paldies Dievam, tur izveidoj\u0101s t\u0101ds k\u0101 sprostezers, kur\u0161 p\u0101rpl\u016bda nedaudz v\u0113l\u0101k, un bija iesp\u0113ja cilv\u0113kus br\u012bdin\u0101t un evaku\u0113t. Nep\u0101las gad\u012bjum\u0101 \u012bsti nek\u0101ds sprostezers neizveidoj\u0101s, bet s\u0101kotn\u0113ji norisin\u0101j\u0101s led\u0101ja un pamatie\u017eu mas\u012bva atdal\u012b\u0161an\u0101s, kas p\u0101rveidoj\u0101s ledus un ie\u017eu lav\u012bn\u0101. P\u0113c tam t\u0101 kust\u0113j\u0101s k\u0101 dub\u013cu, ie\u017eu bl\u0101\u0137u un ledus gabalu pl\u016bsma ar \u0101trumu l\u012bdz 180 km stund\u0101 \u2013 milz\u012bgs \u0101trums, var teikt, \u0101tr\u0101k nek\u0101 t\u012brs \u016bdens sp\u0113tu pl\u016bst, l\u012bdz ar to viss notika tik p\u0113k\u0161\u0146i.<\/p>\n<p>Vai Nep\u0101las varas iest\u0101des \u0161o katastrofu var\u0113ja paredz\u0113t?<\/p>\n<p>\u0160o konkr\u0113to katastrofu Nep\u0101l\u0101 noteikti paredz\u0113t nevar\u0113ja, t\u0101da veida led\u0101ju sabruk\u0161anu faktiski paredz\u0113t \u012bsti nav iesp\u0113jams. Tad mums b\u016btu j\u0101monitor\u0113 katrs led\u0101js pasaul\u0113, uz vietas j\u0101v\u0113ro, kas notiek ar led\u0101ju, vai ir k\u0101das paz\u012bmes, ka tas s\u0101k \u0101tr\u0101k kust\u0113ties, vai k\u0101ds \u016bdens koncentr\u0113jas uz gultnes. Skaidrs, ka visur to nevar izdar\u012bt. \u0160veic\u0113, bag\u0101t\u0101 valst\u012b, kur led\u0101ju nav tik daudz un apdraud\u0113jums vair\u0101k vai maz\u0101k ir zin\u0101ms, visi Alpu led\u0101ji ir uzskait\u012bti. Tur var veikt gan netie\u0161a, gan tie\u0161a veida monitoringu un izstr\u0101d\u0101t ar\u012b br\u012bdin\u0101\u0161anas sist\u0113mas, bet Himalajos un Tibetas plakankaln\u0113 ir milz\u012bga plat\u012bba, tur tas fiziski nav iesp\u0113jams.<\/p>\n<p>Kas tad cilv\u0113kiem tur b\u016btu bijis j\u0101dara, lai pasarg\u0101tos? Vienk\u0101r\u0161i nedz\u012bvot t\u0101d\u0101s viet\u0101s?<\/p>\n<p>Lai cik trivi\u0101li neskan\u0113tu, diem\u017e\u0113l t\u0101 ir. T\u0101d\u0101 upes ielej\u0101, turkl\u0101t ielej\u0101, kur\u0101 l\u012bdz\u012bgi pl\u016bdi nenotiek pirmo reizi (\u0161is ir pirmais gad\u012bjums tikai m\u0113roga zi\u0146\u0101, kad sadal\u0101s led\u0101js un dub\u013cu, ledus masa pl\u016bst tik \u0101tri un uzpl\u016bdu vilnis ir tik augsts, bet pl\u016bdi \u0161aj\u0101 ielej\u0101 ir biju\u0161i ar\u012b agr\u0101k), m\u0113s varam vai nu tur nedz\u012bvot, vai ar\u012b, ja dz\u012bvojam, tad konkr\u0113tie led\u0101ji un nog\u0101zes tiek monitor\u0113tas, tiek izstr\u0101d\u0101ta kaut k\u0101da sist\u0113ma, izmantojot, iesp\u0113jams, m\u0101ksl\u012bgo intelektu, kur\u0161, izmantojot satel\u012btdatus, regul\u0101ri seko l\u012bdzi situ\u0101cijai, vai kaut kur uzkr\u0101jas vair\u0101k \u016bdens, vai ir k\u0101das paz\u012bmes, kas liecina par led\u0101ju destabiliz\u0101ciju. Tad var kaut k\u0101 br\u012bdin\u0101t cilv\u0113kus. Bet dom\u0101ju, ka nabadz\u012bg\u0101 valst\u012b ir daudz \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu \u0161\u0101d\u0101m sist\u0113m\u0101m.<\/p>\n<p>Ko \u0161\u0101du vietu apmekl\u0113\u0161ana noz\u012bm\u0113 t\u016bristam?<\/p>\n<p>Cilv\u0113kiem, kas brauc uz t\u0101d\u0101m viet\u0101m, b\u016btu j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 potenci\u0101lie riski. Probl\u0113ma dro\u0161i vien ir t\u0101da, ka \u0161\u012bs potenci\u0101l\u0101 riska teritorijas, \u012bpa\u0161i augstkalnos, \u012bpa\u0161i Himalajos, nav apzin\u0101tas l\u012bdz galam. Tas noz\u012bm\u0113, ka katram, kur\u0161 brauc uz \u0161\u0101d\u0101m viet\u0101m, ir vienk\u0101r\u0161i j\u0101uzman\u0101s. Ja m\u0113s dodamies uz k\u0101d\u0101m ielej\u0101m \u2013 un parasti ielejas gal\u0101 ir led\u0101js vai k\u0101ds ezers, vai varb\u016bt ir uzb\u016bv\u0113ts dambis \u2013, tad tas ir katra cilv\u0113ka pa\u0161a risks. Visriskant\u0101k\u0101s teritorijas varb\u016bt b\u016btu t\u0101das, kur jau kaut k\u0101da veida dambis vai nosprosta ezers eksist\u0113, jo, ja izveidojas k\u0101ds nosl\u012bdenis vai nogruvums un \u0161is materi\u0101ls ieg\u0101\u017eas \u016bdenskr\u0101tuv\u0113, tad ir potenci\u0101ls, ka \u0161is dambis, m\u0101ksl\u012bgs vai dabisks, var tikt p\u0101rrauts. Visbie\u017e\u0101k \u0161\u0101di p\u0113k\u0161\u0146i pl\u016bdi notiek \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101.<\/p>\n<p>Vai j\u016bs brauktu uz \u0161\u0101d\u0101m viet\u0101m?<\/p>\n<p>Es dro\u0161i vien brauktu. K\u0101 zin\u0101tnieks es braucu uz l\u012bdz\u012bg\u0101m viet\u0101m, varb\u016bt ne uz augstkalniem, bet uz pol\u0101rajiem apgabaliem. Esmu bijis Grenland\u0113, Antarkt\u012bd\u0101, Svalb\u0101r\u0101, Island\u0113, kur da\u017e\u0101das dabas katastrofas ir ikdiena.<\/p>\n<p>K\u0101das tur ir b\u012bstam\u012bbas?<\/p>\n<p>Tie\u0161i t\u0101das pa\u0161as. Ar\u012b Grenland\u0113 vair\u0101kas reizes ir notikusi led\u0101ju sabruk\u0161ana, atdal\u012b\u0161an\u0101s, kad ledus ie\u017eu masa iesl\u012bd j\u016br\u0101 un rada lielu cunami vilni.<\/p>\n<p>Cik lielu?<\/p>\n<p>Pat simt un vair\u0101k metru augsts var b\u016bt cunami s\u0101kotn\u0113jais vilnis, kas tiek rad\u012bts, kad ledus un ie\u017eu masa ieg\u0101\u017eas \u016bden\u012b. Grenlande, protams, ir liela, parasti tas neapdraud cilv\u0113ku apdz\u012bvotas vietas, bet led\u0101ju sabruk\u0161ana tur jau k\u013c\u016bst arvien regul\u0101r\u0101ka.<\/p>\n<p>Kas notiek ar Antarkt\u012bdas led\u0101jiem? <\/p>\n<p>Visos pasaules re\u0123ionos, Antarkt\u012bdu ieskaitot, led\u0101ji kopum\u0101 savu masu zaud\u0113, atk\u0101pjas, to virsma pazemin\u0101s, tie k\u013c\u016bst arvien nestabil\u0101ki. Arvien bie\u017e\u0101k m\u0113s dzirdam, ka gan Grenland\u0113, gan Antarkt\u012bd\u0101 atdal\u0101s lieli aisbergi, bet aisbergu atdal\u012b\u0161an\u0101s ir tikai t\u0101da virspus\u0113ja aina, kas liecina par daudz liel\u0101k\u0101m izmai\u0146\u0101m, \u2013 Grenlande un Antarkt\u012bda kopum\u0101 zaud\u0113 savu led\u0101ju masu daudzus simtus miljardu tonnu katru gadu.<\/p>\n<p>Latvijas Universit\u0101tes \u0123eologi Antarkt\u012bd\u0101 bija eksped\u012bcij\u0101 2018. gad\u0101, viesoj\u0101mies ukrai\u0146u pol\u0101rstacij\u0101 Akad\u0113mi\u0137is Vernadskis un p\u0113t\u012bj\u0101m mazos led\u0101jus, kuri ir izvietoti uz sal\u0101m apk\u0101rt pol\u0101rstacijai. \u0160obr\u012bd skat\u0101mies uz da\u017e\u0101d\u0101m p\u0113tniec\u012bbas programm\u0101m, m\u016bs interes\u0113 vair\u0101ki re\u0123ioni Antarkt\u012bd\u0101 pie Livingstona salas un Disep\u0161enas salas. Interes\u0113jamies par Antarkt\u012bdas re\u0123ionu, jo, k\u0101 izr\u0101d\u0101s, ar\u012b tur ir led\u0101ji ar savdab\u012bgu iek\u0161\u0113jo term\u0101lo strukt\u016bru, kuru neviens zin\u0101tnieks nav p\u0113t\u012bjis un kur m\u0113s varam savu pienesumu dot.<\/p>\n<p>Latvijai led\u0101ju ku\u0161ana savulaik ir bijusi pozit\u012bva. Cik biezs bija led\u0101js \u00abvirs mums\u00bb p\u0113d\u0113j\u0101 apledojuma laik\u0101?<\/p>\n<p>J\u0101, \u0123eolo\u0123isk\u0101 laika skat\u012bjum\u0101 Latvijas teritorij\u0101 sal\u012bdzino\u0161i nesen, v\u0113l pirms 14 000\u201315 000 gadu bija ledus. Pirms 20 000 gadu Latvij\u0101 bija maksim\u0101lais ledus biezums, kur\u0161 sasniedza maksim\u0101li pat 1,5 km biezumu Zieme\u013clatvij\u0101.<\/p>\n<p>Varb\u016bt ar\u012b no \u0161\u012bs glob\u0101l\u0101s sasil\u0161anas var b\u016bt ar\u012b k\u0101di pozit\u012bvi efekti.<\/p>\n<p>No visa k\u0101 m\u0113s varam kaut ko pozit\u012bvu smelties, bet kopum\u0101 sekas diem\u017e\u0113l b\u016bs negat\u012bvas. Negat\u012bvo seku ir daudz vair\u0101k, \u012bpa\u0161i t\u0101d\u0113\u013c, ka \u0161\u012bs izmai\u0146as notiek \u013coti strauji, un ne cilv\u0113ks, ne augi, ne dz\u012bvnieki vienk\u0101r\u0161i nesp\u0113j \u0161\u012bm izmai\u0146\u0101m piel\u0101goties.<\/p>\n<p>Kaut k\u0101das atsevi\u0161\u0137as pozit\u012bvas sekas m\u0113s varam, protams, saskat\u012bt. Kaut kur k\u013c\u016bst silt\u0101ks, k\u013c\u016bst ilg\u0101ka ve\u0123et\u0101cijas sezona.<\/p>\n<p>Augiem jau pat\u012bk og\u013csk\u0101b\u0101 g\u0101ze. Varb\u016bt Sah\u0101ra saza\u013cos?<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 laika period\u0101, dom\u0101ju, Sah\u0101ra diem\u017e\u0113l nesaza\u013cos, bet koku aug\u0161anas l\u012bnija vai me\u017eu izplat\u012bba ies arvien t\u0101l\u0101k uz zieme\u013ciem, jo tur k\u013c\u016bst silt\u0101ks, nosac\u012bti ar\u012b mitr\u0101ks. Var teikt, ka kopum\u0101 \u0161obr\u012bd Arktika k\u013c\u016bst arvien za\u013c\u0101ka, tur ir vair\u0101k ve\u0123et\u0101cijas, vair\u0101k koku, t\u0101tad, no vienas puses, piesaista ar\u012b vair\u0101k oglekli. No otras puses, tom\u0113r arvien vair\u0101k ogleklis izdal\u0101s no augsn\u0113m, no purviem un ezeriem, un kop\u0113j\u0101 bilance ir negat\u012bva. \u0160obr\u012bd zin\u0101tnieki ir diezgan vienispr\u0101tis, ka \u0161is lielais un p\u0113k\u0161\u0146ais og\u013csk\u0101b\u0101s g\u0101zes k\u0101pums ir cilv\u0113ka darb\u012bbas sekas. T\u0101 ir og\u013csk\u0101b\u0101 g\u0101ze, ko cilv\u0113ks ir rad\u012bjis savas darb\u012bbas rezult\u0101t\u0101, dedzinot og\u013c\u016bde\u0146ra\u017eus. Tas ir diezgan skaidrs, jo zin\u0101tnieki sp\u0113j nov\u0113rt\u0113t un model\u0113t ar\u012b citus faktorus, un \u0161ie citi faktori \u0161aj\u0101 laika posm\u0101, kas ilgst jau vair\u0101kas desmitgades, \u012bsti nav main\u012bju\u0161ies, mums nav biju\u0161i lieli vulk\u0101na izvirdumi vai izteikta saules aktivit\u0101te, kas var\u0113tu glob\u0101li paaugstin\u0101t og\u013csk\u0101b\u0101s g\u0101zes un siltuma daudzumu atmosf\u0113r\u0101.<\/p>\n<p>Bet ja k\u0101ds supervulk\u0101ns izvirst, tad tas izdala tik lielu og\u013csk\u0101b\u0101s g\u0101zes daudzumu, ka cilv\u0113ka iedarb\u012bba uz t\u0101 fona izskat\u0101s s\u012bkums.<\/p>\n<p>T\u0101 ir atsevi\u0161\u0137a t\u0113ma. Ar\u012b \u0123eologiem pat\u012bk par \u0161o filozof\u0113t. Es esmu bijis pie vulk\u0101niem, pirms mani ieinteres\u0113ja led\u0101ji, \u2013 gan pie Teides vulk\u0101na Kan\u0101riju sal\u0101s 3,7 km augstum\u0101, gan Sic\u012blij\u0101 pie Etnas, kas izvirst ik p\u0113c p\u0101ris m\u0113ne\u0161iem, gan pie Stromboli, neliela vulk\u0101na Lip\u0101ru sal\u0101s, kur\u0161 izvirst katru dienu, ar\u012b pie vair\u0101kiem vulk\u0101niem Island\u0113. Ir piln\u012bgi skaidrs, ka kaut kad notiks supervulk\u0101na izvirdums, \u0123eolo\u0123iskaj\u0101 v\u0113stur\u0113 tas ir noticis vair\u0101kk\u0101rt. Piem\u0113ram, Jelouston\u0101 Zieme\u013camerik\u0101 supervulk\u0101ns izvirst aptuveni ik p\u0113c miljons gadiem. Ar\u012b Eirop\u0101 nosac\u012bti ir potenci\u0101ls supervulk\u0101ns \u2013 Flegrejas lauki It\u0101lij\u0101. T\u0101 ka man diem\u017e\u0113l j\u0101saka, ka no t\u0101diem vulk\u0101na izvirdumiem m\u0113s nekur neizb\u0113gsim, agr\u0101k vai v\u0113l\u0101k tie notiks.<\/p>\n<p>Latvija kopum\u0101 dabas katastrofu zi\u0146\u0101 ir viena no dro\u0161\u0101kaj\u0101m viet\u0101m pasaul\u0113.<\/p>\n<p>Par laimi, j\u0101. M\u0113s nesagaid\u012bsim ne lielus vulk\u0101na izvirdumus, ne zemestr\u012bces, ar\u012b ne \u013coti lielus pl\u016bdus. Latvija \u0123eolo\u0123iski un ar\u012b klimata zi\u0146\u0101 ir viena no dro\u0161\u0101kaj\u0101m viet\u0101m uz Zemes. Bet supervulk\u0101na izvirdums ietekm\u0113s visu civiliz\u0101ciju, tur sekas b\u016bs grandiozas.<\/p>\n<p>Gadi bez vasaras?<\/p>\n<p>Tie faktiski b\u016btu gadi bez saules gaismas k\u0101 t\u0101das \u2013 b\u016btu milz\u012bgs pelnu m\u0101konis, kam saule nesp\u0113tu izsp\u012bd\u0113t cauri.<\/p>\n<p>Kas t\u016bristam ir b\u012bstam\u0101k \u2013 staig\u0101t pa kalniem vai iet pie vulk\u0101na?<\/p>\n<p>Arvien bie\u017e\u0101k tiek piev\u0113rsta uzman\u012bba tam, ka gan t\u016bristiem, gan kalnos k\u0101p\u0113jiem k\u013c\u016bst arvien nedro\u0161\u0101k doties kalnos. \u012apa\u0161i par Monbl\u0101nu \u0161aj\u0101 sezon\u0101 ir bijis liels satraukums \u2013 netipiski silti laikapst\u0101k\u013ci, arvien liel\u0101ks lav\u012bnu risks, da\u017e\u0101di nog\u0101\u017eu nestabilit\u0101\u0161u procesi, ir mar\u0161ruti, kur Monbl\u0101n\u0101 jau aizliegts k\u0101pt. Kalni k\u013c\u016bst arvien nestabil\u0101ki, l\u012bdz ar to alp\u012bnismu un t\u016brismu sagaida probl\u0113mas. Dodoties uz kalnu re\u0123ioniem, cilv\u0113kiem ir j\u0101apzin\u0101s, ka past\u0101v arvien liel\u0101ks da\u017e\u0101du dabas katastrofu risks, un ne vienm\u0113r vi\u0146i b\u016bs par to inform\u0113ti, ja dosies uz maz\u0101k att\u012bst\u012bt\u0101m valst\u012bm.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Dabas katastrofu, kas 26. augusta r\u012bt\u0101 notika Himalajos uz Nep\u0101las un \u0136\u012bnas okup\u0113t\u0101s Tibetas robe\u017eas un pras\u012bjusi vair\u0101k&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":286759,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":["post-286758","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-zinas-no-arvalstim","tag-aktualitates","tag-arvalstim","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-top-stories","tag-topstories","tag-world","tag-world-news","tag-worldnews","tag-zinas","tag-zinas-no-arvalstim"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/117221897484179686","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/286758","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=286758"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/286758\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/286759"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=286758"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=286758"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=286758"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}