Vasara mazumtirdzniec\u012bbai tradicion\u0101li ir dinamisks gadalaiks. Tad paral\u0113li tirdzniec\u012bbas centru apmekl\u0113\u0161anai un pirkumu veik\u0161anai internet\u0101 pirc\u0113ju uzman\u012bbas lok\u0101 non\u0101k gan v\u0113rien\u012bgi gadatirgi, gan nelieli br\u012bvdabas tirdzi\u0146i. Turkl\u0101t atva\u013cin\u0101jumu periods un t\u016brisma sezona nodro\u0161ina intens\u012bv\u0101ku apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsmu maziem lauku veikaliem.<\/p>\n
Valda optimisms<\/p>\n
Mazumtirdzniec\u012bb\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojums august\u0101 bija pozit\u012bvs (konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js bija plus 2,5), un, sal\u012bdzinot ar j\u016bliju, tas bija pieaudzis par 0,1 procentpunktu, r\u0101da Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes (CSP) apr\u0113\u0137ini.<\/p>\n
J\u0101atg\u0101dina, ka tad, ja konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js ir virs nulles, tas liecina par to, ka konkr\u0113t\u0101s nozares uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojums ir optimistisks, ja zem nulles \u2013 tad pesimistisks.<\/p>\n
\u00abAugust\u0101 pozit\u012bvi bija gan p\u0101rtikas pre\u010du, gan nep\u0101rtikas pre\u010du mazumtirdzniec\u012bb\u0101 konfidences r\u0101d\u012bt\u0101ji, un, sal\u012bdzinot ar j\u016bliju, tie pieaugu\u0161i attiec\u012bgi par 1,6 un 0,7 procentpunktiem,\u00bb skaidro CSP un turpina: \u00abJ\u016blij\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju noska\u0146ojums bija strauji uzlabojies automobi\u013cu, to deta\u013cu un piederumu p\u0101rdo\u0161an\u0101 un remont\u0101 (konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js bija plus 11). August\u0101 joproj\u0101m saglab\u0101jas optimistisks noska\u0146ojums deta\u013cu un piederumu tirdzniec\u012bb\u0101 un remont\u0101 (plus 9,6), bet pa\u0161u automobi\u013cu tirdzniec\u012bb\u0101 atkal atgriez\u0101s tuvu iepriek\u0161\u0113jam l\u012bmenim nedaudz virs nulles (plus 1,2). Degvielas mazumtirdzniec\u012bb\u0101, kur konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js j\u016bnij\u0101 strauji samazin\u0101j\u0101s l\u012bdz negat\u012bvai v\u0113rt\u012bbai (m\u012bnus 16,4), j\u016blij\u0101 tas uzlaboj\u0101s par 3,5 procentpunktiem, un august\u0101 \u0161\u012bs tendences turpin\u0101j\u0101s (uzlabojums par v\u0113l 2,6 procentpunktiem), ta\u010du r\u0101d\u012bt\u0101js joproj\u0101m saglab\u0101ja nozarei nerakstur\u012bgi zemu v\u0113rt\u012bbu (m\u012bnus10,3).\u00bb<\/p>\n
CSP jau iepriek\u0161 inform\u0113ja, ka j\u016blij\u0101, sal\u012bdzinot ar j\u016bniju, mazumtirgot\u0101ju noska\u0146ojumu raksturojo\u0161ais konfidences r\u0101d\u012bt\u0101js ir pieaudzis par 1,9 procentpunktiem un sasniedzis v\u0113rt\u012bbu 2,3.<\/p>\n
Savuk\u0101rt Finan\u0161u ministrija v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu uz to, ka \u00abEiropas Komisijas apkopotais Latvijas mazumtirdzniec\u012bbas nozares konfidences indekss \u0161\u0101gada j\u016blij\u0101 ir paaugstin\u0101jies, un tirgot\u0101ji ir nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka ir konstat\u0113ta augst\u0101k\u0101 biznesa aktivit\u0101te p\u0113d\u0113jo triju m\u0113ne\u0161u laik\u0101. Konfidences l\u012bmenis ir ar\u012b p\u0101rsniedzis to atz\u012bmi, k\u0101da bija p\u0113rn\u0101 gada j\u016blij\u0101\u00bb.<\/p>\n
Ar\u012b pat\u0113r\u0113t\u0101ju konfidences r\u0101d\u012bt\u0101ji \u0161\u0101gada j\u016blij\u0101 \u2013 p\u0113c krituma apr\u012bl\u012b, maij\u0101 un j\u016bnij\u0101 \u2013 ir iev\u0113rojami augu\u0161i, sasniedzot augst\u0101ko atz\u012bmi kop\u0161 p\u0113rn\u0101 gada novembra, uzsver Finan\u0161u ministrijas eksperti.<\/p>\n
Apgroz\u012bjuma k\u0101pums<\/p>\n
Jaun\u0101kie publiskotie CSP dati par mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjumu attiecas uz 2026. gada j\u016bliju.<\/p>\n
\u0160\u0101gada j\u016blij\u0101, sal\u012bdzinot ar \u0161\u012b pa\u0161a gada j\u016bniju, mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums ir pieaudzis par 2,5%. P\u0101rtikas pre\u010du mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums palielin\u0101j\u0101s par 0,1%. Nep\u0101rtikas pre\u010du mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniec\u012bbu, pieauga par 2,6%, bet autodegvielas mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums k\u0101pa par 6,7%.<\/p>\n
J\u016blij\u0101, sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113jo m\u0113nesi, b\u016btisk\u0101kais apgroz\u012bjuma pieaugums bija inform\u0101cijas un komunik\u0101ciju tehnolo\u0123iju (IKT) mazumtirdzniec\u012bb\u0101 specializ\u0113tajos veikalos (par 12,8%), mazumtirdzniec\u012bb\u0101 stendos un tirgos (par 5,3%), k\u0101 ar\u012b farmaceitisko un medic\u012bnisko pre\u010du mazumtirdzniec\u012bb\u0101 (par 5%). Turpret\u012b visliel\u0101kais apgroz\u012bjuma kritums (par 6,9%) fiks\u0113ts kult\u016bras pre\u010du un sporta pre\u010du mazumtirdzniec\u012bb\u0101, v\u0113sta CSP.<\/p>\n
\u0160\u0101gada j\u016blij\u0101, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo m\u0113nesi p\u0113rn, mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums pieauga par 7%. P\u0101rtikas pre\u010du mazumtirdzniec\u012bb\u0101 fiks\u0113ts apgroz\u012bjuma k\u0101pums par 2,6%. Nep\u0101rtikas pre\u010du mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniec\u012bbu, palielin\u0101j\u0101s par 9,6%, autodegvielas \u2013 pieauga par 8,2%.<\/p>\n
CSP inform\u0113, ka \u0161\u0101gada sept\u012btaj\u0101 m\u0113nes\u012b, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo m\u0113nesi p\u0113rn, b\u016btisk\u0101kais apgroz\u012bjuma k\u0101pums bija met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumu, instrumentu, b\u016bvmateri\u0101lu un santehnikas mazumtirdzniec\u012bb\u0101 (par 17,3%), mazumtirdzniec\u012bb\u0101 pa pastu vai interneta veikalos (par 14,8%), k\u0101 ar\u012b IKT mazumtirdzniec\u012bb\u0101 specializ\u0113tajos veikalos (par 10,4%). Turpret\u012b b\u016btisk\u0101kais apgroz\u012bjuma kritums (par 9,3%) bijis kult\u016bras pre\u010du un sporta pre\u010du mazumtirdzniec\u012bb\u0101.<\/p>\n
\u00abGalvenie t\u0113ri\u0146u virzieni nav p\u0101rsteigums, bet k\u0101puma temps ir iespaid\u012bgs. Par pat\u0113ri\u0146u veicino\u0161iem iemesliem var\u0113ja k\u013c\u016bt gan pat\u012bkamie laikapst\u0101k\u013ci, gan \u012bslaic\u012bg\u0101 \u0123eopolitisk\u0101s spriedzes mazin\u0101\u0161an\u0101s, kas sekm\u0113ja v\u0113lmi akt\u012bv\u0101k t\u0113r\u0113ties,\u00bb skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Ga\u0161puitis.<\/p>\n
Eirozon\u0101 mazumtirdzniec\u012bbas apjoms 2026. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 ir audzis, ta\u010du izaugsme ir bijusi sv\u0101rst\u012bga un nevienm\u0113r\u012bga, uz visp\u0101r\u0113j\u0101 Eiropas fona Latvijas mazumtirdzniec\u012bba \u0161ogad uzr\u0101da daudz p\u0101rliecino\u0161\u0101ku izaugsmi, uzsver ekonomists.<\/p>\n
\u00abEiropas pat\u0113r\u0113t\u0101js t\u0113ri\u0146os k\u013c\u016bst akt\u012bv\u0101ks, par sp\u012bti tam, ka saglab\u0101jas piezem\u0113ts noska\u0146ojums. M\u0101jsaimniec\u012bbu ien\u0101kumi turpina pieaugt, un situ\u0101cija darba tirg\u016b ir stabila, ta\u010du pat\u0113r\u0113t\u0101ju p\u0101rliec\u012bbu nospie\u017e da\u017e\u0101di citi faktori, un te j\u0101min ieilgus\u012b \u0123eopolitisk\u0101 nestabilit\u0101te, kas daudziem ir bijis iemesls pirkumu atlik\u0161anai,\u00bb tendences raksturo D. Ga\u0161puitis un piebilst, ka daudz\u0101s valst\u012bs, tostarp ar\u012b Latvij\u0101, vienlaikus v\u0113rojama gan zema pat\u0113r\u0113t\u0101ju p\u0101rliec\u012bba, gan sam\u0113r\u0101 akt\u012bvs pat\u0113ri\u0146a pieaugums.<\/p>\n
Savuk\u0101rt Finan\u0161u ministrijas eksperti uzskata, ka \u00abmazumtirdzniec\u012bbas pieaugums liecina par iek\u0161zemes piepras\u012bjuma nostiprin\u0101\u0161anos un saskan ar m\u0101jsaimniec\u012bbu ien\u0101kumu un pirktsp\u0113jas pak\u0101penisku pieaugumu\u00bb.<\/p>\n
2026. gada pirmajos septi\u0146os m\u0113ne\u0161os mazumtirdzniec\u012bbas apjomi ir augu\u0161i par 4,9%. Nep\u0101rtikas pre\u010du segment\u0101 k\u0101pums bijis par 6,4%, degvielas mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjums palielin\u0101jies par 5,5%, bet p\u0101rtikas mazumtirdzniec\u012bbas apjoms pieaudzis par 2,3%, inform\u0113 Finan\u0161u ministrija un prognoz\u0113, ka mazumtirdzniec\u012bbas apjomu kop\u0113j\u0101 izaugsme \u0161aj\u0101 gad\u0101 b\u016bs 3,5\u20134,5%.<\/p>\n
J\u0101piebilst, ka \u0161\u0101gada otraj\u0101 ceturksn\u012b mazumtirdzniec\u012bbas nozare valsts kopbud\u017eet\u0101 nodok\u013cos ir iemaks\u0101jusi 488,54 miljonus eiro, kas ir par 1,41% vair\u0101k nek\u0101 2025. gada otraj\u0101 ceturksn\u012b. Vis\u0101 2025. gad\u0101 mazumtirdzniec\u012bbas nozare nodok\u013cos valsts kopbud\u017eet\u0101 ir iemaks\u0101jusi 1900,39 miljonus eiro, r\u0101da komp\u0101nijas Lursoft IT apkopotie dati.<\/p>\n
Veikali un tirgi<\/p>\n
Par to, ka mazumtirdzniec\u012bbas nozar\u0113 v\u0113rojama att\u012bst\u012bba, liecina jaunu veikalu veido\u0161ana un eso\u0161o veikalu pilnveido\u0161ana.<\/p>\n
Ventspils novada Ug\u0101l\u0113 ir s\u0101kta z\u012bmola ELVI veikala b\u016bvniec\u012bba. Jaun\u0101 veikala izveid\u0113 paredz\u0113ts invest\u0113t aptuveni divus miljonus eiro. Tiek pl\u0101nots, ka veikal\u0101 b\u016bs desmit darbvietas. Veikala atv\u0113r\u0161ana iecer\u0113ta 2026. gada beig\u0101s. Ug\u0101les veikal\u0101 saimniekos ELVI fran\u0161\u012bzes partneris uz\u0146\u0113mums Vita M\u0101rkets.<\/p>\n
\u00abKatrs jaunais veikals ir re\u0123ionu viet\u0113j\u0101s ekonomikas st\u016brakmens \u2013 tas rada gan sakoptu vidi un sak\u0101rtotu infrastrukt\u016bru, gan akt\u012bvu saimniecisko darb\u012bbu, gan nodok\u013cu iemaksas re\u0123iona bud\u017eet\u0101. Ar\u012b desmit jaunas darbvietas sal\u012bdzino\u0161i neliel\u0101 ciemat\u0101 ir \u013coti b\u016btisks skaits. Ug\u0101le jauno veikalu patiesi gaida,\u00bb apgalvo SIA ELVI Latvija valdes locekle Laila V\u0101rtukapteine.<\/p>\n
Savuk\u0101rt mazumtirdzniec\u012bbas uz\u0146\u0113mums Rimi Latvia nesen pazi\u0146oja, ka rekonstrukcija \u012bstenota veikal\u0101 Madon\u0101, Saules iel\u0101. P\u0101rb\u016bv\u0113taj\u0101 veikal\u0101 veikti uzlabojumi interjer\u0101, iek\u0101rtu moderniz\u0101cij\u0101 un energoefektivit\u0101t\u0113, kopum\u0101 invest\u0113jot 650 000 eiro. Rimi Super Saules veikal\u0101 ir darbvietas 26 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem. Tirdzniec\u012bbas z\u0101les plat\u012bba sasniedz 880 kvadr\u0101tmetrus. Veikal\u0101 ir pieejamas divas tradicion\u0101l\u0101s kases un \u010detras pa\u0161apkalpo\u0161an\u0101s kases. Ir ar\u012b ieviesta pre\u010du sken\u0113\u0161ana ar viedt\u0101lruni.<\/p>\n
\u00abRenov\u0113tais veikals Madon\u0101 nodro\u0161ina pat\u012bkam\u0101ku iepirk\u0161an\u0101s pieredzi,\u00bb uzsver Rimi Latvia sabiedrisko attiec\u012bbu vad\u012bt\u0101ja Inga Bite.<\/p>\n
Lai gan \u0161\u0101gada silt\u0101kie m\u0113ne\u0161i jau ir pag\u0101ju\u0161i, da\u017e\u0101du gadatirgu un tirdzi\u0146u r\u012bko\u0161ana v\u0113l turpin\u0101s.<\/p>\n
\u0160aj\u0101 ned\u0113\u013cas nogal\u0113, 5. un 6. septembr\u012b, Latvijas Etnogr\u0101fiskaj\u0101 br\u012bvdabas muzej\u0101 norisin\u0101sies M\u016bsdienu amatniec\u012bbas tirgus 2026. Dal\u012bbu tirg\u016b ir pieteiku\u0161i vair\u0101k nek\u0101 350 amatnieki un p\u0101rtikas m\u0101jra\u017eot\u0101ji. \u00abTirgus apmekl\u0113t\u0101jiem b\u016bs iesp\u0113ja iepaz\u012bt jaun\u0101k\u0101s tendences Latvijas amatniec\u012bb\u0101 un ieg\u0101d\u0101ties sadz\u012bves priek\u0161metus, rotas un ap\u0123\u0113rbu, k\u0101 ar\u012b m\u0101jra\u017eot\u0101ju p\u0101rtikas produktus. Paral\u0113li tirgum b\u016bs interesanta kult\u016bras programma,\u00bb inform\u0113 Etnogr\u0101fiskais br\u012bvdabas muzejs.<\/p>\n
19. septembr\u012b Smiltenes centr\u0101, Bazn\u012bcas laukum\u0101 un Marijas iel\u0101 norisin\u0101sies Smiltenes Rudens tirgus 2026. Taj\u0101 piedal\u012bties aicin\u0101ti m\u0101jra\u017eot\u0101ji, amatnieki, lauksaimnieki, ziedu un st\u0101du tirgot\u0101ji, v\u0113sta Smiltenes novada pa\u0161vald\u012bba un sola, ka b\u016bs ar\u012b kult\u016bras un izklaides pas\u0101kumi.<\/p>\n
27. septembr\u012b pl\u0101nots Pierobe\u017eas rudens gadatirgus Ap\u0113, net\u0101lu no Latvijas un Igaunijas robe\u017eas. Gadatirgi \u0161\u0101gada ruden\u012b pl\u0101noti ar\u012b Al\u016bksn\u0113, Prei\u013cos un citur Latvij\u0101.<\/p>\n
Tehnolo\u0123iju ietekme<\/p>\n
Mazumtirdzniec\u012bbu, t\u0101pat k\u0101 daudzas citas nozares, patlaban b\u016btiski ietekm\u0113 tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bba. T\u0101, piem\u0113ram, br\u012bvdabas tirgos aizvien pla\u0161\u0101k pieejama iesp\u0113ja nor\u0113\u0137in\u0101ties ar maks\u0101jumu karti un pirms do\u0161an\u0101s uz tirgu vairs nav oblig\u0101ti j\u0101samekl\u0113 bankom\u0101ts un j\u0101iz\u0146em skaidra nauda.<\/p>\n
Latvijas Bankas 2026. gada pavasar\u012b publiskotais p\u0113t\u012bjums Maks\u0101jumu radars atkl\u0101j, ka \u0161\u0101gada febru\u0101r\u012b bezskaidr\u0101s naudas nor\u0113\u0137inu \u012bpatsvars Latvij\u0101 bija 79% un attiec\u012bgi skaidr\u0101 naud\u0101 veikto maks\u0101jumu \u012bpatsvars bija 21%. Febru\u0101r\u012b veiktais p\u0113t\u012bjums r\u0101da, ka viens Latvijas iedz\u012bvot\u0101js ned\u0113\u013c\u0101 vid\u0113ji veica 11,9 bezskaidras naudas maks\u0101jumus un 3,2 maks\u0101jumus skaidr\u0101 naud\u0101. Bezskaidras naudas maks\u0101jumu strukt\u016br\u0101 60% bija kar\u0161u maks\u0101jumi, 36% \u2013 maks\u0101jumi, kurus Latvijas Bankas terminolo\u0123ij\u0101 klasific\u0113 k\u0101 klientu kred\u012btu p\u0101rvedumus, un 4% \u2013 citi maks\u0101jumi.<\/p>\n
Latvijas Bankas apkopotie dati ar\u012b r\u0101da, ka visa 2025. gada laik\u0101 veikti 559 miljoni kar\u0161u maks\u0101jumu 11,2 miljardu eiro apjom\u0101.<\/p>\n
Swedbank \u0161\u0101gada august\u0101 publiskoja datus par to, ka 2026. gada pirmajos septi\u0146os m\u0113ne\u0161os, sal\u012bdzinot ar 2025. gada pirmajiem septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem, kop\u0113jais maks\u0101jumu kar\u0161u dar\u012bjumu skaits ir pieaudzis par 3%, bet dar\u012bjumu apjoms ir palielin\u0101jies par 6%. Vid\u0113jais dar\u012bjumu skaits ar vienu maks\u0101jumu karti ir audzis par 18%, sasniedzot 165 dar\u012bjumus gad\u0101 (p\u0113rn \u2013 140 dar\u012bjumi). Vid\u0113j\u0101 izt\u0113r\u0113t\u0101 summa, r\u0113\u0137inot uz vienu maks\u0101jumu karti, ir pieaugusi par 21% \u2013 no 2632 eiro l\u012bdz 3196 eiro. Vid\u0113j\u0101 pirkuma summa, maks\u0101jot ar karti, sasniegusi 19,35 eiro, kas ir k\u0101pums par 3%, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada datiem.<\/p>\n
2026. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 dar\u012bjumu skaits ar maks\u0101jumu kart\u0113m tirdzniec\u012bbas viet\u0101s ir pieaudzis par 20%, p\u0101rsniedzot 91 miljonu transakciju, savuk\u0101rt kop\u0113jais dar\u012bjumu apjoms sasniedzis 1,5 miljardus eiro.<\/p>\n
\u00abLiel\u0101ko da\u013cu (73%) no \u0161\u012b apjoma tradicion\u0101li veido tirdzniec\u012bbas nozare. Tai seko publiskais sektors un pakalpojumu nozare (9%), k\u0101 ar\u012b viesn\u012bcu un restor\u0101nu segments (8%). No kop\u0113j\u0101 maks\u0101jumu kar\u0161u nor\u0113\u0137inu apjoma 38% veido p\u0101rtikas ieg\u0101de, 11% \u2013 degvielas ieg\u0101de, bet 9% \u2013 maks\u0101jumi kafejn\u012bc\u0101s un restor\u0101nos. 2026. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 R\u012bga nodro\u0161in\u0101jusi aptuveni pusi no visiem fizisk\u0101s komercijas kar\u0161u dar\u012bjumiem valst\u012b, p\u0101rsniedzot 46 miljonus transakciju, un \u0161is \u012bpatsvars saglab\u0101jies nemain\u012bgs sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu,\u00bb inform\u0113 Swedbank mediju attiec\u012bbu vad\u012bt\u0101js J\u0101nis Krops.<\/p>\n
Tirgot\u0101ju veikto skaidras naudas iemaksu skaits un apjoms 2026. gada pirmajos septi\u0146os m\u0113ne\u0161os ir samazin\u0101jies par 17%, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu p\u0113rn. Skaidras naudas nor\u0113\u0137inu \u012bpatsvars tirgot\u0101ju pus\u0113 ir sarucis l\u012bdz 9%, respekt\u012bvi, uz katriem 100 eiro, ko tirgot\u0101ji sa\u0146em no klientiem, tikai aptuveni devi\u0146i eiro ir skaidr\u0101 naud\u0101.<\/p>\n
\u00abKar\u0161u nor\u0113\u0137inu apjomiem turpinot pieaugt, b\u016btiska ir ne tikai klientu v\u0113lme maks\u0101t bezskaidr\u0101 naud\u0101, bet ar\u012b stabila maks\u0101jumu infrastrukt\u016bra,\u00bb nor\u0101da Swedbank Naudas p\u0101rvald\u012bbas da\u013cas vad\u012bt\u0101js Valdis Vai\u0161\u013ca.<\/p>\n
Tiek uzskat\u012bts, ka tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 mazumtirdzniec\u012bbu b\u016btiski main\u012bs m\u0101ksl\u012bgais intelekts. \u0160\u0101du viedokli \u0161\u0101gada august\u0101 medijiem ir paudis komp\u0101nijas StrongPoint re\u0123ion\u0101lais vad\u012bt\u0101js Latvij\u0101 un Igaunij\u0101 U\u0123is Za\u010ds.<\/p>\n
\u00ab2026. gada s\u0101kum\u0101 \u0145ujork\u0101 notiku\u0161aj\u0101 mazumtirdzniec\u012bbas konferenc\u0113 komp\u0101nijas Walmart un tehnolo\u0123iju giganta Google vad\u012bt\u0101ji pazi\u0146oja, ka m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta izmanto\u0161ana k\u013c\u016bs par n\u0101kamo mazumtirdzniec\u012bbas att\u012bst\u012bbas posmu. Daudzi pasaules z\u012bmoli jau ievie\u0161 m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta risin\u0101jumus, piem\u0113ram, Ralph Lauren virtu\u0101lais asistents pal\u012bdz pirc\u0113jiem izv\u0113l\u0113ties ap\u0123\u0113rbu da\u017e\u0101diem dz\u012bves notikumiem,\u00bb skaidro U. Za\u010ds un turpina: \u00abParal\u0113li veiksm\u012bgiem piem\u0113riem ir ar\u012b neveiksmes. Starbucks atteic\u0101s no m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta risin\u0101jumos balst\u012btas kr\u0101jumu uzskaites sist\u0113mas, jo t\u0101 regul\u0101ri k\u013c\u016bd\u012bj\u0101s un rad\u012bja papildu slodzi darbiniekiem. Amazon p\u0101rtrauca izmantot m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta person\u0101la atlases algoritmu p\u0113c tam, kad atkl\u0101j\u0101s, ka algoritms sistem\u0101tiski devis priek\u0161roku kandid\u0101tiem \u2013 v\u012brie\u0161iem.\u00bb<\/p>\n
U. Za\u010ds ar\u012b skaidro, ka \u00abliel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku m\u0101ksl\u012bgo intelektu asoci\u0113 ar \u010datbotiem, ta\u010du mazumtirdzniec\u012bb\u0101 liel\u0101ku ieguvumu sniedz citi risin\u0101jumi \u2013 produktu atpaz\u012b\u0161ana, kr\u0101jumu pl\u0101no\u0161ana, cenu optimiz\u0101cija, z\u0101dz\u012bbu nov\u0113r\u0161ana un pa\u0161apkalpo\u0161an\u0101s kasu darb\u012bbas uzlabo\u0161ana\u00bb.<\/p>\n
Komp\u0101nijas StrongPoint re\u0123ion\u0101lais vad\u012bt\u0101js ar\u012b uzsver, ka Latvij\u0101 un citviet Eirop\u0101 mazumtirdzniec\u012bba izj\u016bt darbasp\u0113ka tr\u016bkumu, t\u0101d\u0113\u013c ir svar\u012bgi darbu organiz\u0113t p\u0113c iesp\u0113jas efekt\u012bv\u0101k, vienk\u0101r\u0161us fiziskos darbus un rut\u012bnas uzdevumus dele\u0123\u0113jot tehnolo\u0123ij\u0101m.<\/p>\n
\u00abMazumtirdzniec\u012bbas n\u0101kotni neveidos veikali bez cilv\u0113kiem, bet gan gudra cilv\u0113ku un tehnolo\u0123iju sadarb\u012bba,\u00bb ir p\u0101rliecin\u0101ts U. Za\u010ds. (Pla\u0161\u0101ks U\u0123a Za\u010da viedoklis las\u0101ms port\u0101l\u0101 Db.lv.)<\/p>\n
J\u0101atg\u0101dina, ka \u0161\u0101gada pavasar\u012b vair\u0101kos medijos tika v\u0113st\u012bts par z\u012bmola Andon Labs kafejn\u012bcu Stokholm\u0101, kuras vad\u012bba uztic\u0113ta m\u0101ksl\u012bgajam intelektam, v\u0101rd\u0101 Mona. Jau iepriek\u0161 z\u012bmols Andon Labs bija s\u0101cis izmantot m\u0101ksl\u012bgo intelektu sav\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 Sanfrancisko. <\/p>\n
Mazumtirdzniec\u012bbas apgroz\u012bjuma izmai\u0146as Eiropas Savien\u012bbas (ES) dal\u012bbvalst\u012bs 2026. gada j\u016bnij\u0101, sal\u012bdzinot ar 2025. gada j\u016bniju Strauj\u0101kais k\u0101pums<\/p>\n
\u25cf Luksemburg\u0101: par 8,3%
\u25cf Zviedrij\u0101: par 7,2%
\u25cf Bulg\u0101rij\u0101: 7,1%
Kritums fiks\u0113ts
\u25cf Rum\u0101nij\u0101: par 6,6%
\u25cf Austrij\u0101: par 0,3%
\u25cf Be\u013c\u0123ij\u0101: par 0,1%
\u25cf V\u0101cij\u0101: par 0,1%
ES kopum\u0101: k\u0101pums par 1,2%
Baltijas valst\u012bs
\u25cf Latvij\u0101: k\u0101pums par 4,8%
\u25cf Lietuv\u0101: k\u0101pums par 5,8%
\u25cf Igaunij\u0101: k\u0101pums par 0,2%
2026. gada j\u016bnij\u0101, sal\u012bdzinot ar \u0161\u012b pa\u0161a gada maiju
Strauj\u0101kais k\u0101pums
\u25cf Luksemburg\u0101: par 2,5%
\u25cf Portug\u0101l\u0113: par 1,7%
\u25cf Horv\u0101tij\u0101: par 1,5%
\u25cf Zviedrij\u0101: par 1,5%
Kritums fiks\u0113ts
\u25cf Somij\u0101: par 1,5%
\u25cf Rum\u0101nij\u0101: par 1,2%
\u25cf V\u0101cij\u0101: par 1,1%
ES kopum\u0101: kritums par 0,1%
Baltijas valst\u012bs
\u25cf Latvij\u0101: k\u0101pums par 0,7%
\u25cf Lietuv\u0101: k\u0101pums par 0,3%
\u25cf Igaunij\u0101: k\u0101pums par 0,9%<\/p>\n
Avoti: ES statistikas birojs Eurostat un LETA<\/p>\n
2026. gada pirmajos asto\u0146os m\u0113ne\u0161os ap\u0123\u0113rbu mazumtirgot\u0101ja Apranga<\/p>\n
\u25cf kop\u0113jais apgroz\u012bjums bija 256,2 miljoni eiro<\/p>\n
\u25cf tas ir par 9,2% vair\u0101k nek\u0101 2025. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101<\/p>\n
\u25cf apgroz\u012bjums Lietuv\u0101 palielin\u0101j\u0101s par 11,1%<\/p>\n
\u25cf apgroz\u012bjums Latvij\u0101 pieauga par 6,3%<\/p>\n
\u25cf apgroz\u012bjums Igaunij\u0101 k\u0101pa par 6,3%<\/p>\n
\u25cf \u0161\u0101gada august\u0101 Apranga kop\u0113jais apgroz\u012bjums bija 40,1 miljons eiro<\/p>\n
\u25cf tas ir par 6,4% vair\u0101k nek\u0101 2025. gada august\u0101 Baltijas valst\u012bs \u0161\u0101gada augusta beig\u0101s darboj\u0101s 174 Apranga veikali ar kop\u0113jo tirdzniec\u012bbas plat\u012bbu 93 400 kvadr\u0101tmetru, kas ir par 1,6% vair\u0101k nek\u0101 pirms gada.<\/p>\n
\u25cf Lietuv\u0101: 103 veikali<\/p>\n
\u25cf Latvij\u0101: 44 veikali<\/p>\n
\u25cf Igaunij\u0101: 27 veikali<\/p>\n
\u25cf Apranga grupas liel\u0101k\u0101 \u012bpa\u0161niece ar 65,4% akciju ir Lietuvas koncerna MG grupe invest\u012bciju komp\u0101nija MG Investment<\/p>\n
\u25cf Apranga akcijas kot\u0113 Nasdaq Vi\u013c\u0146as bir\u017eas ofici\u0101laj\u0101 sarakst\u0101<\/p>\n
Avots: LETA<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Vasara mazumtirdzniec\u012bbai tradicion\u0101li ir dinamisks gadalaiks. Tad paral\u0113li tirdzniec\u012bbas centru apmekl\u0113\u0161anai un pirkumu veik\u0161anai internet\u0101 pirc\u0113ju uzman\u012bbas lok\u0101…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":287600,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[16],"tags":[77,76,35,39,38,36,37,34,40],"class_list":["post-287599","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-bizness","tag-bizness","tag-business","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/117228735318369653","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/287599","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=287599"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/287599\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/287600"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=287599"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=287599"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=287599"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}