{"id":287819,"date":"2026-09-07T12:59:13","date_gmt":"2026-09-07T12:59:13","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/287819\/"},"modified":"2026-09-07T12:59:13","modified_gmt":"2026-09-07T12:59:13","slug":"petijums-skolas-vide-pusaudziem-arvien-biezak-saistas-ar-emocionalu-slodzi-un-sarezgitaku-ikdienu-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/287819\/","title":{"rendered":"P\u0113t\u012bjums: skolas vide pusaud\u017eiem arvien bie\u017e\u0101k saist\u0101s ar emocion\u0101lu slodzi un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku ikdienu \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>Lab\u0101ks materi\u0101lais nodro\u0161in\u0101jums un vide m\u0101j\u0101s, bet slikt\u0101ka emocion\u0101l\u0101 pa\u0161saj\u016bta un pieredze skol\u0101: t\u0101 secin\u0101jis Latvijas B\u0113rnu labkl\u0101j\u012bbas t\u012bkls, sal\u012bdzinot 2017. un 2024. gad\u0101 notiku\u0161u aptauju datus, lai noskaidrotu, k\u0101 septi\u0146u gadu laik\u0101 main\u012bjusies 13\u201317 gadus vecu pusaud\u017eu labb\u016bt\u012bba. Padzi\u013cin\u0101ti analiz\u0113jot \u0161os datus, izstr\u0101d\u0101ts zi\u0146ojums &#8220;Latvijas b\u0113rnu balsis: pusaud\u017ei&#8221;.<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjums: skolas vide pusaud\u017eiem arvien bie\u017e\u0101k saist\u0101s ar emocion\u0101lu slodzi un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku ikdienu<\/p>\n<p>Pusaud\u017eiem skola bie\u017e\u0101k saist\u0101s ar stresu<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjum\u0101 pusaud\u017eiem uzdeva jaut\u0101jumus par apmierin\u0101t\u012bbu ar dz\u012bvi, emocion\u0101lo pa\u0161saj\u016btu, attiec\u012bb\u0101m \u0123imen\u0113 un skol\u0101, k\u0101 ar\u012b l\u016bdza nov\u0113rt\u0113t savu vesel\u012bbu un materi\u0101lo labkl\u0101j\u012bbu. B\u016btiski gan at\u0161\u0137iras aptauj\u0101to jaunie\u0161u skaits: 2017. gad\u0101 aptauj\u0101 piedal\u012bj\u0101s nepilns t\u016bkstotis jaunie\u0161u, bet 2024. gad\u0101 \u2013 vair\u0101k nek\u0101 7000. Tom\u0113r dati \u013c\u0101vu\u0161i analiz\u0113t izmai\u0146as septi\u0146u gadu period\u0101 un identific\u0113t tendences pusaud\u017eu subjekt\u012bvaj\u0101 labb\u016bt\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>Pozit\u012bvais, kas secin\u0101ts par pusaud\u017eu labb\u016bt\u012bbu, ir ka gandr\u012bz 90 procenti jaunie\u0161u j\u016btas labi sav\u0101s m\u0101j\u0101s. Jau pirms 9 gadiem savu kabatas nauda par pietieko\u0161u uzskat\u012bja 73 procenti aptauj\u0101to, bet tagad jau 80 procenti ir ar to apmierin\u0101ti. B\u0113rnu aizsardz\u012bbas centra direktora vietniece Anda Sau\u013c\u016bna uzskata, ka lab\u0101ka kabatas nauda jaunie\u0161iem var noz\u012bm\u0113t gan \u0123ime\u0146u materi\u0101l\u0101 st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161anos, gan to, ka vec\u0101ki vair\u0101k apzin\u0101s, ka jaunie\u0161iem sava nauda ir \u013coti svar\u012bga. Tom\u0113r vi\u0146a aicina vair\u0101k kontrol\u0113t t\u0101s t\u0113ri\u0146us.<\/p>\n<p>&#8220;Vi\u0146i tie\u0161\u0101m \u013coti vienk\u0101r\u0161i ieiet \u0161aj\u0101 riska grup\u0101, ja m\u0113s run\u0101jam par atkar\u012bbu izraiso\u0161u vielu lieto\u0161anu, respekt\u012bvi, gan nikot\u012bns, veipi\u0146i, ar\u012b alkohols, iesp\u0113jams, k\u0101das citas narkotisk\u0101s vielas. T\u0101p\u0113c, no vienas puses, j\u0101, ir labi, ka vec\u0101kiem \u0161\u012b iesp\u0113ja ir, bet pasekot l\u012bdzi un saprast, ko b\u0113rns ar \u0161o naudu dara, ir tie\u0161\u0101m \u013coti b\u016btiski, lai nov\u0113rstu kaut k\u0101dus potenci\u0101los riskus,&#8221; pauda Sau\u013c\u016bna.<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjums atkl\u0101jis, ka ir \u013coti pieaudzis pusaud\u017eu \u012bpatsvars, kuri bie\u017ei vai past\u0101v\u012bgi izj\u016bt bailes. 2017. gad\u0101 t\u0101du jaunie\u0161u bija tikai 13 procenti, bet nu jau vair\u0101k k\u0101 puse. Jaunie\u0161i izj\u016bt ar\u012b emocion\u0101lu nogurumu: \u0161\u0101du pusaud\u017eu skaits gan pieaudzis tikai par septi\u0146iem procentiem l\u012bdz 67 %.\u00a0<\/p>\n<blockquote>\n<p>Pusaud\u017eu \u012bpatsvars, kuri piedz\u012bvo vienaud\u017eu p\u0101ridar\u012bjumus, pieaudzis no 8 l\u012bdz 15 procentiem.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>2024. gad\u0101 tikai 46 % pusaud\u017eu nor\u0101d\u012bja, ka vi\u0146iem pat\u012bk iet uz skolu. Iepriek\u0161 uz skolu ar prieku g\u0101ja gandr\u012bz 60 procenti jaunie\u0161u. Zi\u0146ojuma autori secin\u0101ju\u0161i: r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina, ka<\/p>\n<blockquote>\n<p>skolas vide pusaud\u017eiem arvien bie\u017e\u0101k saist\u0101s ar emocion\u0101lu slodzi un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku ikdienas pieredzi.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>B\u0113rnu labkl\u0101j\u012bbas t\u012bkla valdes locekle Evisa Stankus atz\u012bst, ka pagaid\u0101m nav padzi\u013cin\u0101ti p\u0113t\u012bts, kas tie\u0161i pusaud\u017eos rada bailes.<\/p>\n<p>&#8220;Pie\u013cauju, ka tas var\u0113tu b\u016bt \u0161is \u0123eopolitiskais fons un situ\u0101cija valst\u012b. J\u0101, un k\u0101 m\u0113s ar\u012b saprotam, tad \u0161\u012b digit\u0101l\u0101 vide. Vi\u0146a ir rad\u012bjusi situ\u0101ciju, kad b\u0113rni un jaunie\u0161i uzzina vair\u0101k, nek\u0101 vi\u0146iem varb\u016bt vajadz\u0113tu uzzin\u0101t,&#8221; v\u0113rt\u0113ja eksperte.<\/p>\n<p>R\u012bgas skol\u0113nu domes p\u0101rst\u0101ve, R\u012bgas Valsts 1. \u0123imn\u0101zijas 10. klases skolniece Rasa Tetere gan uzskata, ka bailes galvenok\u0101rt ir par to, ka var neizdoties izpild\u012bt k\u0101das skolas pras\u012bbas. Trauksmi vairo ar\u012b liegums p\u0101rrakst\u012bt neveiksm\u012bgi uzrakst\u012btus p\u0101rbaudes darbus.<\/p>\n<p>Monitoring\u0101 ar\u012b secin\u0101ts, ka tikai 46 % pusaud\u017eu pat\u012bk iet uz skolu, kam\u0113r 2017. gad\u0101 uz skolu ar prieku g\u0101ja gandr\u012bz 60 procenti jaunie\u0161u. Zi\u0146ojuma autori secin\u0101ju\u0161i, ka r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina, ka skolas vide pusaud\u017eiem arvien bie\u017e\u0101k saist\u0101s ar emocion\u0101lu slodzi un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku ikdienas pieredzi.<\/p>\n<p>Tetere uzskata, ka dati atspogu\u013co re\u0101lo situ\u0101ciju.<\/p>\n<p>&#8220;Pusaud\u017eiem, \u012bpa\u0161i \u0161\u0101d\u0101 t\u012b\u0146u vecum\u0101, ir tagad t\u0101 v\u0113lme palikt m\u0101j\u0101s, nen\u0101kt uz skolu, jo katrreiz, kad vi\u0146i atn\u0101k, ir t\u0101da saj\u016bta, ka par visu ir stress, par visu ir t\u0101ds spiediens uz tevi visur b\u016bt izcilam un t\u0101p\u0113c t\u0101 motiv\u0101cija tie\u0161\u0101m samazin\u0101s,&#8221; vi\u0146a pauda.<\/p>\n<p>Citas tendences, uzklausot skol\u0113nus, kuri piezvan\u012bju\u0161i uz B\u0113rnu uztic\u012bbas t\u0101lruni, nov\u0113rojis B\u0113rnu aizsardz\u012bbas centrs.<\/p>\n<p>&#8220;Liela da\u013ca no tiem zvaniem, ko sa\u0146em, piem\u0113ram, B\u0113rnu un pusaud\u017eu uztic\u012bbas t\u0101lru\u0146a kol\u0113\u0123i, ir saist\u012bti tie\u0161i<\/p>\n<blockquote>\n<p>ar da\u017e\u0101diem skolas faktoriem, kas iek\u013cauj gan, iesp\u0113jams, konflikt\u0113jo\u0161as attiec\u012bbas ar k\u0101du no pedagogiem,<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>vai saj\u016bta, ka, iesp\u0113jams, ir kaut k\u0101da nepatika no pedagogu puses, vai, iesp\u0113jams, nav kaut kas god\u012bgi v\u0113rt\u0113ts. T\u0101 ir sal\u012bdzino\u0161i maza da\u013ca, bet liel\u0101k\u0101 da\u013ca, protams, ir saist\u012bta tie\u0161i ar vienaud\u017eu savstarp\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m,&#8221; pauda Sau\u013c\u016bna.<\/p>\n<p>T\u0101tad \u0161\u012bs attiec\u012bbas, kas m\u0113dz b\u016bt agres\u012bvas, ar\u012b galvenok\u0101rt ir t\u0101s, kas pusaud\u017eiem rada emocion\u0101las probl\u0113mas. Da\u013cai pusaud\u017eu ir gr\u016bti atrast draugus, t\u0101p\u0113c vi\u0146i j\u016btas vientu\u013ci. Attiec\u012bbas ar vienaud\u017eiem vair\u0101k veidojas skol\u0101. Tas var b\u016bt iemesls, k\u0101p\u0113c jaunie\u0161i atz\u012bst, ka nev\u0113las iet uz skolu. Pusaud\u017ei m\u0113s s\u016bdz\u0113ties ar\u012b par m\u0101c\u012bbu slodzi, bet da\u017ek\u0101rt spriedzi rada ne tik daudz skolas pras\u012bbas, cik vec\u0101ku gaidas.<\/p>\n<p>Emocion\u0101la slodze ar\u012b s\u0101kumskol\u0113niem<\/p>\n<p>S\u0101kumskol\u0113ni savuk\u0101rt aptauj\u0101ti starptautisk\u0101 b\u0113rnu labb\u016bt\u012bbas p\u0113t\u012bjum\u0101 &#8220;B\u0113rnu pasaules&#8221;. Latvija \u0161aj\u0101 starptautiskaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 piedal\u012bj\u0101s pirmo reizi. Latvij\u0101 aptauj\u0101ti 1049 ceturt\u0101s klases skol\u0113ni no 50 skol\u0101m vis\u0101 Latvij\u0101. Secin\u0101ts, ka Latvijas s\u0101kumskol\u0113nu vid\u0113jais subjekt\u012bv\u0101s labb\u016bt\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101js sasniedz 8,7 punktus no 10, un 71 % b\u0113rnu uzr\u0101da augstu subjekt\u012bv\u0101s labb\u016bt\u012bbas l\u012bmeni.<\/p>\n<p>Divas tre\u0161da\u013cas \u0161\u0101da vecuma b\u0113rnu Latvij\u0101 savu dz\u012bvi kopum\u0101 v\u0113rt\u0113 k\u0101 \u013coti laim\u012bgu. Vienlaikus jau s\u0101kumskolas vecum\u0101 da\u013ca b\u0113rnu izj\u016bt emocion\u0101lu slodzi \u2013<\/p>\n<blockquote>\n<p>31 % b\u0113rnu uzr\u0101da augstu nogurumu, bet 13 % \u2013 augstu nemieru.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Run\u0101jot tie\u0161i par skolu, ir gan labas, gan sliktas zi\u0146as: iev\u0113rojami liel\u0101k\u0101 da\u013ca (76\u00a0%) s\u0101kumskol\u0113nu piekr\u012bt, ka skolot\u0101ji vi\u0146iem pal\u012bdz\u0113tu, ja skol\u0101 rastos probl\u0113ma. Tom\u0113r maz\u0101k k\u0101 puse (46\u00a0%) nor\u0101da, ka vi\u0146iem pat\u012bk iet skol\u0101.<\/p>\n<p>\u012apa\u0161i satrauco\u0161i ir dati par attiec\u012bb\u0101m ar vienaud\u017eiem. Gandr\u012bz 80 % procenti s\u0101kumskol\u0113nu p\u0113d\u0113j\u0101 m\u0113ne\u0161a laik\u0101 piedz\u012bvoju\u0161i vismaz vienu mobinga situ\u0101ciju skol\u0101, un gandr\u012bz katrs otrais \u2013 vismaz vienu kibermobinga situ\u0101ciju. Visbie\u017e\u0101k b\u0113rni sask\u0101ru\u0161ies ar apsauk\u0101\u0161anu.<\/p>\n<p>Mobinga pieredze nav vien\u0101di izplat\u012bta vis\u0101s b\u0113rnu grup\u0101s. Augst\u0101ki r\u0101d\u012bt\u0101ji konstat\u0113ti b\u0113rniem ar invalidit\u0101ti vai fiziska un psihiska rakstura ierobe\u017eojumiem, b\u0113rniem ar zem\u0101ku materi\u0101lo labkl\u0101j\u012bbu un vair\u0101k\u0101s sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k\u0101s \u0123imenes situ\u0101cij\u0101s, k\u0101 ar\u012b b\u0113rniem, kuru sarunvaloda m\u0101j\u0101s nav tikai latvie\u0161u valoda.<\/p>\n<p>Lab\u0101 zi\u0146a toties ir t\u0101, ka \u0123imene un m\u0101jas ir starp visaugst\u0101k nov\u0113rt\u0113taj\u0101m b\u0113rnu dz\u012bves jom\u0101m:<\/p>\n<blockquote>\n<p>82 % b\u0113rnu piln\u012bb\u0101 piekr\u012bt, ka m\u0101j\u0101s j\u016btas dro\u0161i un apr\u016bp\u0113ti.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Tom\u0113r vismaz vienam no pieciem b\u0113rniem bie\u017ei vai vienm\u0113r n\u0101kas uztraukties par \u0123imenes finansi\u0101lo situ\u0101ciju. Zem\u0101ki materi\u0101l\u0101s labkl\u0101j\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji bie\u017e\u0101k rakstur\u012bgi b\u0113rniem viena vec\u0101ka\u00a0\u0123imen\u0113s, b\u0113rniem ar invalidit\u0101ti vai citiem fiziska vai psihiska rakstura ierobe\u017eojumiem.<\/p>\n<p>Sagatavoti ieteikumi skol\u0113niem un pedagogiem<\/p>\n<p>B\u0113rnu labkl\u0101j\u012bbas t\u012bkls ir izstr\u0101d\u0101jis ieteikumus gan vec\u0101kiem, gan skol\u0101m, gan ar\u012b sabiedr\u012bbai vai politikas veidot\u0101jiem kopum\u0101. Pusaud\u017eu vec\u0101kiem\u00a0iesaka sabalans\u0113t b\u0113rna patst\u0101v\u012bbas iesp\u0113jas ar emocion\u0101lo atbalstu. Pusaud\u017eiem j\u0101j\u016bt, ka vec\u0101ki ir pieejami sarunai un atbalstam, bet ar\u012b s\u0101kumskol\u0113nu vec\u0101ki aicin\u0101ti vair\u0101k ieklaus\u012bties b\u0113rnos. Vair\u0101k j\u0101ieklaus\u0101s b\u016btu ar\u012b skolot\u0101jiem.<\/p>\n<p>Skol\u0101m b\u016btu j\u0101apzin\u0101s, ka ment\u0101l\u0101 vesel\u012bba ir priorit\u0101te, k\u0101 ar\u012b j\u0101veido emocion\u0101li dro\u0161a vide Piem\u0113ram, j\u0101nodro\u0161ina skaidrs\u00a0bulinga monitorings, k\u0101 ar\u012b j\u0101p\u0101rskata m\u0101c\u012bbu slodze.<\/p>\n<p>Sabiedr\u012bbai vai dr\u012bz\u0101k k\u0101d\u0101m atbild\u012bg\u0101m iest\u0101d\u0113m j\u0101att\u012bsta pusaud\u017eiem draudz\u012bgi, iesp\u0113jams, anon\u012bmi ment\u0101l\u0101s vesel\u012bbas atbalsta r\u012bki, tostarp digit\u0101li risin\u0101jumi, lai pal\u012bdz\u012bba b\u016btu viegli sasniedzama br\u012bd\u012b, kad t\u0101 nepiecie\u0161ama.<\/p>\n<p>Politikas veidot\u0101jiem ieteikts \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113rst b\u0113rnu iesp\u0113ju nevienl\u012bdz\u012bbai. Nodro\u0161in\u0101t m\u0113r\u0137\u0113tu atbalstu b\u0113rniem, kuri pak\u013cauti liel\u0101kam soci\u0101l\u0101s atstumt\u012bbas un zem\u0101kas labb\u016bt\u012bbas riskam.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Lab\u0101ks materi\u0101lais nodro\u0161in\u0101jums un vide m\u0101j\u0101s, bet slikt\u0101ka emocion\u0101l\u0101 pa\u0161saj\u016bta un pieredze skol\u0101: t\u0101 secin\u0101jis Latvijas B\u0113rnu labkl\u0101j\u012bbas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":287820,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":["post-287819","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-latvija","tag-aktualitates","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/117229883403108297","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/287819","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=287819"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/287819\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/287820"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=287819"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=287819"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=287819"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}