{"id":288379,"date":"2026-09-08T08:00:08","date_gmt":"2026-09-08T08:00:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/288379\/"},"modified":"2026-09-08T08:00:08","modified_gmt":"2026-09-08T08:00:08","slug":"dabasgazes-cenas-atkal-tuvojas-2022-gada-krizes-limenim-ko-tas-nozime-latvijai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/288379\/","title":{"rendered":"Dabasg\u0101zes cenas atkal tuvojas 2022. gada kr\u012bzes l\u012bmenim: ko tas noz\u012bm\u0113 Latvijai"},"content":{"rendered":"<p style=\"text-align: justify;\">\u0160\u012b cenu k\u0101puma pamat\u0101 ir divi savstarp\u0113ji pastiprino\u0161i faktori. Pirmk\u0101rt, \u0123eopolitisk\u0101 spriedze \u2013 \u00a0jo \u012bpa\u0161i ASV un Ir\u0101nas attiec\u012bbu saasin\u0101\u0161an\u0101s un ar to saist\u012btie apgr\u016btin\u0101jumi ku\u0123o\u0161anai Hormuza \u0161aurum\u0101, kas ir kritiski svar\u012bgs koridors sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s dabasg\u0101zes (LNG) pl\u016bsm\u0101m no Persijas l\u012b\u010da re\u0123iona, tostarp no Kataras. Otrk\u0101rt, Eiropas g\u0101zes kr\u0101tuvju piepild\u012bjums pirms apkures sezonas joproj\u0101m atpaliek no ierast\u0101, t\u0101p\u0113c re\u0123ions ir spiests konkur\u0113t par ierobe\u017eotiem LNG apjomiem ar \u0100zijas pirc\u0113jiem, kas cenu spie\u017e uz aug\u0161u.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Dro\u0161i prognoz\u0113t g\u0101zes cenu tuv\u0101kajiem m\u0113ne\u0161iem nav iesp\u0113jams \u2013 tirgus var strauji kust\u0113ties abos virzienos l\u012bdz ar \u0123eopolitisko notikumu att\u012bst\u012bbu. Ja situ\u0101cija b\u016btiski nemain\u0101s, re\u0101listisks scen\u0101rijs ziemas sezonai ir cena ap 70 eiro par megavatstundu, ar iesp\u0113jamu diapazonu no 60 l\u012bdz 90 eiro, bet nelabv\u0113l\u012bgu notikumu gad\u012bjum\u0101 t\u0101 var p\u0101rsniegt ar\u012b 100 eiro. Vienlaikus j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar\u012b ar to, ka situ\u0101cija var strauji uzlaboties: ja starp ASV un Ir\u0101nu tiktu pan\u0101kta notur\u012bga vieno\u0161an\u0101s, kas mazin\u0101tu riskus Hormuza \u0161aurum\u0101, tas dotu tirgum b\u016btisku atsl\u0101bumu. Tom\u0113r pat tad, ja no cenas pazustu \u0123eopolitiskais riska uzcenojums, tas autom\u0101tiski nenoz\u012bm\u0113tu atgrie\u0161anos pie zem\u0101, pirmskr\u012bzes cenu l\u012bme\u0146a, jo tirgus apg\u0101des situ\u0101cija Eirop\u0101 kop\u0161 2022. gada ir main\u012bjusies.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Latvijai un Baltijas re\u0123ionam kopum\u0101 fizisk\u0101s g\u0101zes pieg\u0101des dro\u0161\u012bba \u0161obr\u012bd nav galvenais riska faktors \u2013 re\u0123ions ir labi savienots ar Eiropas infrastrukt\u016bru, un pieg\u0101des ce\u013ci ir da\u017e\u0101doti. Izaicin\u0101jums, ar ko saskaramies, nav g\u0101zes pieejam\u012bba, bet gan t\u0101s cena: In\u010dukalna g\u0101zes kr\u0101tuves piepild\u012bjums ir zem 50%, kas ir zem\u0101k nek\u0101 ierasts \u0161aj\u0101 gadalaik\u0101, ta\u010du \u0161\u0137ietami pietiekami, lai nodro\u0161in\u0101tu re\u0123iona piepras\u012bjumu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Svar\u012bgi apzin\u0101ties to, ka vairumtirdzniec\u012bbas cenas k\u0101pums TTF bir\u017e\u0101 autom\u0101tiski neatspogu\u013cojas visos pat\u0113r\u0113t\u0101ju l\u012bgumos. Tas, cik strauji un cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 cenu izmai\u0146as sasniedz konkr\u0113tu klientu, ir atkar\u012bgs no l\u012bguma veida k\u0101du katrs dabasg\u0101zes lietot\u0101js ir izv\u0113l\u0113jies.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u0160\u012b cenu k\u0101puma pamat\u0101 ir divi savstarp\u0113ji pastiprino\u0161i faktori. Pirmk\u0101rt, \u0123eopolitisk\u0101 spriedze \u2013 \u00a0jo \u012bpa\u0161i ASV un Ir\u0101nas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":288380,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":"","_share_on_mastodon":"0"},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":["post-288379","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","category-latvija","tag-aktualitates","tag-breaking-news","tag-breakingnews","tag-featured-news","tag-featurednews","tag-headlines","tag-latest-news","tag-latestnews","tag-latvia","tag-latvian","tag-latviesu","tag-latviesu-valoda","tag-latviesuvaloda","tag-latvija","tag-lv","tag-news","tag-popularakas-zinas","tag-popularakaszinas","tag-top-stories","tag-topstories","tag-zinas"],"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/117234369985790727","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/288379","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=288379"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/288379\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/288380"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=288379"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=288379"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=288379"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}