{"id":28885,"date":"2025-10-23T07:32:07","date_gmt":"2025-10-23T07:32:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/28885\/"},"modified":"2025-10-23T07:32:07","modified_gmt":"2025-10-23T07:32:07","slug":"nasa-superdators-kad-pienaks-pasaules-gals","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/28885\/","title":{"rendered":"NASA superdators: Kad pien\u0101ks pasaules gals?"},"content":{"rendered":"<p class=\"descr\">Gadiem ilgi zin\u0101tnieki ir spekul\u0113ju\u0161i par Zemes likteni &#8211; pateicoties progres\u012bvajiem p\u0113t\u012bjumiem un superdatoru simul\u0101cij\u0101m, tagad mums ir skaidr\u0101ks priek\u0161stats par to, k\u0101 var\u0113tu izv\u0113rsties m\u016bsu plan\u0113tas n\u0101kotne un kad ir sagaid\u0101ms pasaules gals, raksta \u201cThe Daily Galaxy\u201d.<\/p>\n<p>Nesen veikts p\u0113t\u012bjums, ko veica NASA kop\u0101 ar Toho Universit\u0101ti Jap\u0101n\u0101, sniedz p\u0101rsteidzo\u0161as prognozes.<\/p>\n<p>Izmantojot sare\u017e\u0123\u012btus mode\u013cus, zin\u0101tnieki ir lab\u0101k izpratu\u0161i mijiedarb\u012bbu starp Zemes atmosf\u0113ru, Saules starojumu un neizb\u0113gamo Saules izple\u0161anos, kas ir \u013c\u0101vis noteikt, cik daudz laika mums paties\u012bb\u0101 ir atlicis, pirms Zeme k\u013c\u016bs neapdz\u012bvojama, un ko tas noz\u012bm\u0113 cilv\u0113ces n\u0101kotnei.<\/p>\n<p>Dom\u0101jot par Zemes galu, daudziem pr\u0101t\u0101 n\u0101k katastrof\u0101lu notikumu t\u0113li &#8211; astero\u012bda trieciens vai kodolkar\u0161, tom\u0113r, saska\u0146\u0101 ar jaun\u0101kajiem p\u0113t\u012bjumiem, plan\u0113tas boj\u0101eju neizrais\u012bs \u0101r\u0113js sp\u0113ks, bet gan pati Saule &#8211; miljardiem gadu laik\u0101 t\u0101s pak\u0101peniska izm\u0113ra un spilgtuma palielin\u0101\u0161an\u0101s noved\u012bs pie Zemes izn\u012bcin\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p>Zin\u0101tniekiem jau sen bija skaidrs, ka Saule k\u0101du dienu p\u0101rv\u0113rt\u012bsies par sarkanu milzi, izplet\u012bsies izm\u0113ros un k\u013c\u016bs daudz spo\u017e\u0101ka. \u0160is process s\u0101ksies p\u0113c vair\u0101kiem miljardiem gadu, ta\u010du izmai\u0146as, kas notiek pirms t\u0101, padar\u012bs dz\u012bv\u012bbu uz Zemes neiesp\u0113jamu jau krietni \u0101tr\u0101k.<\/p>\n<p>Kazumi Ozaki, NASA p\u0113t\u012bjuma, kas public\u0113ts \u017eurn\u0101l\u0101 \u201cNature\u201d, vado\u0161ais autors, skaidro: &#8220;Daudzus gadus Zemes biosf\u0113ras dz\u012bves ilgums ir apspriests, \u0146emot v\u0113r\u0101 pak\u0101penisku Saules spo\u017euma palielin\u0101\u0161anos. Tiek zi\u0146ots, ka pak\u0101peniska Saules starojuma palielin\u0101\u0161an\u0101s izrais\u012bs klimata p\u0101rmai\u0146as, kas padar\u012bs Zemi arvien maz\u0101k piem\u0113rotu apdz\u012bvo\u0161anai. Ta\u010du \u0161\u012b n\u0101kotne nav tik t\u0101la, k\u0101 var\u0113tu \u0161\u0137ist.\u201d<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar superdatoru simul\u0101cij\u0101m, l\u012bdz 1 000 002 021 gadam Zemes virsma k\u013c\u016bs tik karsta, ka pat visiztur\u012bg\u0101k\u0101s dz\u012bv\u012bbas formas nesp\u0113s izdz\u012bvot. Oke\u0101ni iztvaikos, atmosf\u0113ra k\u013c\u016bs retin\u0101ta, un plan\u0113ta vairs nesp\u0113s uztur\u0113t dz\u012bv\u012bbu t\u0101d\u0101 veid\u0101, k\u0101 m\u0113s to paz\u012bstam.<\/p>\n<p>Cilv\u0113ces ilgm\u016b\u017e\u012bba ir tie\u0161i saist\u012bta ar Zemes vides st\u0101vokli, un pulkstenis tik\u0161\u0137 \u0101tr\u0101k, nek\u0101 m\u0113s dom\u0101j\u0101m.<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar NASA p\u0113t\u012bjumiem, draudus rada ne tikai gaid\u0101m\u0101 Saules uzkar\u0161ana, bet ar\u012b pa\u0101trin\u0101tas izmai\u0146as Zemes klimat\u0101 un atmosf\u0113r\u0101, kas var\u0113tu padar\u012bt dz\u012bv\u012bbu neiesp\u0113jamu daudz \u0101tr\u0101k. Temperat\u016bras paaugstin\u0101\u0161an\u0101s, sk\u0101bek\u013ca l\u012bme\u0146a pazemin\u0101\u0161an\u0101s un svar\u012bgu resursu izs\u012bk\u0161ana sasniegs l\u016bzuma punktu jau turpm\u0101kajos gadsimtos &#8211; v\u0113l ilgi pirms Saule k\u013c\u016bs par sarkano milzi.<\/p>\n<p>Viens satrauco\u0161s p\u0113t\u012bjuma aspekts ir tas, ka cilv\u0113ku izrais\u012bt\u0101s klimata p\u0101rmai\u0146as pa\u0101trina dabiskos sasil\u0161anas procesus. K\u0101 atz\u012bm\u0113 Ozaki &#8211; ja t\u0101 izr\u0101d\u012bsies taisn\u012bba, m\u0113s varam sagaid\u012bt, ka ar\u012b atmosf\u0113ras sk\u0101bek\u013ca l\u012bmenis laika gait\u0101 samazin\u0101sies.<\/p>\n<p>T\u0101 k\u0101 glob\u0101l\u0101 temperat\u016bra paaugstin\u0101s un cilv\u0113ka darb\u012bbas arvien palielina siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisijas, \u0161ie faktori var\u0113tu virz\u012bt Zemi uz slieksni, aiz kura dz\u012bv\u012bba k\u013c\u016bs neiesp\u0113jama.<\/p>\n<p>Par vienu no \u0161ok\u0113jo\u0161\u0101kajiem atkl\u0101jumiem k\u013cuva pak\u0101peniska sk\u0101bek\u013ca l\u012bme\u0146a samazin\u0101\u0161an\u0101s Zemes atmosf\u0113r\u0101 &#8211; p\u0113t\u012bjums liecina, ka n\u0101kamo miljardu gadu laik\u0101 Saule turpin\u0101s sp\u012bd\u0113t spo\u017e\u0101k, ietekm\u0113jot ne tikai temperat\u016bru, bet ar\u012b atmosf\u0113ras \u0137\u012bmisko sast\u0101vu. Zin\u0101tnieki jau tagad nov\u0113ro palielin\u0101tu Saules aktivit\u0101ti &#8211; koron\u0101l\u0101s masas izme\u0161i un Saules v\u0113tras izjauc Zemes magn\u0113tisko lauku un var veicin\u0101t atmosf\u0113ras sk\u0101bek\u013ca l\u012bme\u0146a samazin\u0101\u0161anos.<\/p>\n<p>Ar\u012b cilv\u0113ka darb\u012bbas &#8211; me\u017eu izcir\u0161anas, pies\u0101r\u0146ojuma un palielin\u0101tas fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101 izmanto\u0161anas &#8211; veicina sk\u0101bek\u013ca l\u012bme\u0146a samazin\u0101\u0161anos. \u0160\u012bs izmai\u0146as, apvienojum\u0101 ar pak\u0101penisku Saules spilgtuma palielin\u0101\u0161anos, rad\u012bs situ\u0101ciju, kur\u0101 izdz\u012bvos tikai visiztur\u012bg\u0101kie organismi, piem\u0113ram, noteikta veida bakt\u0113rijas, tom\u0113r ne cilv\u0113ki.<\/p>\n<p>Viena no posto\u0161\u0101kaj\u0101m Saules izple\u0161an\u0101s sek\u0101m b\u016bs oke\u0101nu iztvaiko\u0161ana. Pieaugot Saules starojumam, temperat\u016bra uz Zemes virsmas paaugstin\u0101sies l\u012bdz l\u012bmenim, kur\u0101 \u016bdens vairs nevar\u0113s palikt \u0161\u0137idrs. Oke\u0101ni ir dz\u012bv\u012bbas pamats uz Zemes: tie regul\u0113 temperat\u016bru, ra\u017eo sk\u0101bekli un atbalsta biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu. Bez tiem ekosist\u0113mas sabruks, un pat visiztur\u012bg\u0101k\u0101s dz\u012bv\u012bbas formas saskarsies ar izmir\u0161anu.<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/nra.lv\/tautaruna\/citi\/498899-kapec-pludmales-visa-pasaule-strauji-izzud.htm\" data-item-link=\"true\" data-item-id=\"498899\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Iztvaikojo\u0161ie oke\u0101ni <\/a>radik\u0101li main\u012bs atmosf\u0113ras sast\u0101vu, padarot dz\u012bv\u012bbu neiesp\u0113jamu, un \u0161is br\u012bdis b\u016bs p\u0113d\u0113j\u0101 noda\u013ca Zemes v\u0113stur\u0113 &#8211; plan\u0113tas virsma k\u013c\u016bs par nedz\u012bvu tuksnesi.<\/p>\n<p>\t\t\t\t\t\tinfo<\/p>\n<p>Uzzini pirmais<br \/>kas interesants noticis Latvij\u0101 un pasaul\u0113,<br \/>pievienojoties mums <a href=\"https:\/\/t.me\/neatkariga\" rel=\"nofollow\">Telegram<\/a> vai <a href=\"https:\/\/whatsapp.com\/channel\/0029VaMLFUH5K3zLU5s4wm3y\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\">Whatsapp<\/a> kan\u0101l\u0101<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Gadiem ilgi zin\u0101tnieki ir spekul\u0113ju\u0161i par Zemes likteni &#8211; pateicoties progres\u012bvajiem p\u0113t\u012bjumiem un superdatoru simul\u0101cij\u0101m, tagad mums ir&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":28886,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-28885","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115422320575493370","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28885","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=28885"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/28885\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/28886"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=28885"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=28885"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=28885"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}