Oblig\u0101cijas tiek uzskat\u012btas par vienu no stabil\u0101kajiem un paredzam\u0101kajiem ieguld\u012bjumu veidiem, tom\u0113r tikai 8 % Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju ir ieguld\u012bju\u0161i taj\u0101s vai apsv\u0113ru\u0161i to dar\u012bt, liecina iedz\u012bvot\u0101ju aptauja*. T\u0101 viet\u0101 daudz vair\u0101k cilv\u0113ku dod priek\u0161roku riskant\u0101kiem ieguld\u012bjumiem, piem\u0113ram, akcij\u0101m (18 %) vai kriptoval\u016bt\u0101m (17 %). Artea Bank tirgus vad\u012bt\u0101ja Egle D\u017eug\u012bte (Egl\u0117 D\u017eiugyt\u0117) skaidro, k\u0101p\u0113c investori bie\u017ei izv\u0113las risku, nevis stabilit\u0101ti, k\u0101p\u0113c lietuvie\u0161i ir akt\u012bv\u0101ki oblig\u0101ciju tirg\u016b un k\u0101 Latvij\u0101 attieksme pret ieguld\u012bjumiem pamaz\u0101m main\u0101s.<\/p>\n
Latvie\u0161i izv\u0113las vai nu dro\u0161\u012bbu, vai risku \u2013 bet ignor\u0113 vidusce\u013cu<\/p>\n
Aptaujas dati r\u0101da, ka Latvijas investori visbie\u017e\u0101k izv\u0113las \u013coti dro\u0161us, bet maz ienes\u012bgus risin\u0101jumus, piem\u0113ram, kr\u0101jkontus un termi\u0146noguld\u012bjumus (tajos invest\u0113 55 % respondentu), k\u0101 ar\u012b pensiju vai ieguld\u012bjumu fondus (41 %). Savuk\u0101rt citi skat\u0101s pret\u0113j\u0101 virzien\u0101, izv\u0113loties ieguld\u012bt riskantos instrumentos, piem\u0113ram, akcij\u0101s vai ETF fondos (18 %) un kriptoval\u016bt\u0101s (17 %).<\/p>\n
Starp \u0161\u012bm div\u0101m gal\u0113j\u012bb\u0101m ir ar\u012b ret\u0101k izmantots vidusce\u013c\u0161 \u2013 oblig\u0101cijas, kas pied\u0101v\u0101 gan stabilit\u0101ti, gan prognoz\u0113jamu un sal\u012bdzino\u0161i lielu pe\u013c\u0146u. Tom\u0113r Latvij\u0101 tas ir vismaz\u0101k popul\u0101rais invest\u012bciju veids \u2013 tikai 8 % aptauj\u0101to ir ieguld\u012bju\u0161i vai apsver iesp\u0113ju ieguld\u012bt oblig\u0101cij\u0101s.<\/p>\n
Artea Bank Finan\u0161u tirgus noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Egle D\u017eug\u012bte skaidro, ka aptaujas rezult\u0101ti atspogu\u013co ne tikai ieguld\u012bjumu tendences, bet ar\u012b investoru psiholo\u0123iju: cilv\u0113kus bie\u017ei vair\u0101k piesaista azarts un iesp\u0113ja \u0101tri nopeln\u012bt, nevis stabila pe\u013c\u0146a ilgtermi\u0146\u0101. \u201cRiskant\u0101ki finan\u0161u instrumenti, piem\u0113ram, akcijas vai kriptoval\u016btas, sola \u0101tru ieguvumu un saj\u016btu, ka esi da\u013ca no k\u0101 modern\u0101ka vai ekskluz\u012bv\u0101ka,\u201d skaidro bankas eksperte. \u201cSv\u0101rst\u012bbas \u0161ajos tirgos rada il\u016bziju par unik\u0101lu iesp\u0113ju \u2013 cilv\u0113kiem \u0161\u0137iet, ka vi\u0146i kaut ko palaid\u012bs gar\u0101m, ja nepiedal\u012bsies. Savuk\u0101rt oblig\u0101cijas ir paredzams un ne tik aizraujo\u0161s ieguld\u012bjumu veids, ta\u010du t\u0101s ir \u013coti svar\u012bgas, lai nodro\u0161in\u0101tu ieguld\u012bjumu portfe\u013ca stabilit\u0101ti.\u201d<\/p>\n
K\u0101p\u0113c oblig\u0101cijas Latvij\u0101 v\u0113l nav k\u013cuvu\u0161as popul\u0101ras<\/p>\n
Eksperte uzsver, ka priv\u0101to investoru tirgus Latvij\u0101 v\u0113l ir sal\u012bdzino\u0161i jauns, un daudzi joproj\u0101m uzskata, ka oblig\u0101cijas ir paredz\u0113tas tikai profesion\u0101\u013ciem.<\/p>\n
\u201cL\u012bdz \u0161im Latvij\u0101 bija maz viet\u0113jo uz\u0146\u0113mumu, kas publiski pied\u0101v\u0101ja oblig\u0101cijas, t\u0101p\u0113c t\u0101s nebija tik pla\u0161i pieejamas un cilv\u0113kiem par t\u0101m bija maz inform\u0101cijas. Turkl\u0101t Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji tradicion\u0101li labpr\u0101t\u0101k izv\u0113las redzamus un taust\u0101mus ieguld\u012bjumus \u2013 piem\u0113ram, nekustamaj\u0101 \u012bpa\u0161um\u0101 vai kr\u0101jkont\u0101. Kapit\u0101la tirgus instrumentu iepaz\u012b\u0161ana prasa laiku, izgl\u012bto\u0161anu un uztic\u012bbu. Bet es ticu, ka oblig\u0101cijas ar\u012b Latvij\u0101 k\u013c\u016bs par n\u0101kamo lielo ieguld\u012bjumu tendenci, k\u0101 tas jau noticis Lietuv\u0101,\u201d saka D\u017eug\u012bte.<\/p>\n
Lietuva ir soli priek\u0161\u0101 oblig\u0101ciju tirg\u016b<\/p>\n
Lietuv\u0101 gan aina ir cit\u0101da \u2013 tur gan valsts, gan priv\u0101tais sektors ir akt\u012bvi veicin\u0101ju\u0161i kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbu, padarot oblig\u0101cijas par noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu vides da\u013cu.<\/p>\n
\u201cLietuv\u0101 ir izveidojusies \u012bsta \u201coblig\u0101ciju kult\u016bra\u201d,\u201d skaidro D\u017eug\u012bte. \u201cRegul\u0101ri publiskie oblig\u0101ciju pied\u0101v\u0101jumi, \u0113rti tie\u0161saistes r\u012bki to ieg\u0101dei un p\u0101rvald\u012b\u0161anai, k\u0101 ar\u012b saprotama komunik\u0101cija no bank\u0101m un Nasdaq puses ir padar\u012bjusi ieguld\u012b\u0161anu oblig\u0101cij\u0101s vienk\u0101r\u0161u un saprotamu. Lietuv\u0101 cilv\u0113ki atpaz\u012bst uz\u0146\u0113mumus, kas pied\u0101v\u0101 oblig\u0101cijas, sal\u012bdzina ienes\u012bgumu un dro\u0161i iegulda, t\u0101 veicinot tirgus izaugsmi.\u201d<\/p>\n
PN Project piem\u0113rs r\u0101da, ka investori k\u013c\u016bst akt\u012bv\u0101ki<\/p>\n
Baltijas oblig\u0101ciju tirgus aktivit\u0101te atspogu\u013cojas ar\u012b PN Project oblig\u0101ciju programm\u0101, kas tiek \u012bstenota, lai piesaist\u012btu finans\u0113jumu Preses Nama Kvart\u0101la \u2013 jaun\u0101 biznesa centra \u2013 b\u016bvniec\u012bbai R\u012bg\u0101. Uz\u0146\u0113mums \u0161obr\u012bd pied\u0101v\u0101 jau piekto oblig\u0101ciju laidienu \u0161ogad un var skaidri nov\u0113rot, k\u0101 investoru aktivit\u0101te laika gait\u0101 ir main\u012bjusies.<\/p>\n
\u201cJa pirmaj\u0101 oblig\u0101ciju laidien\u0101 vairums investoru bija no Lietuvas, tad p\u0113d\u0113jos laidienos redzam arvien liel\u0101ku Latvijas un Igaunijas priv\u0101to investoru aktivit\u0101ti,\u201d st\u0101sta Povils Urbonavi\u010ds (Povilas Urbonavi\u010dius), Lords LB Special Fund V p\u0101rvaldnieks. \u201cAr katru laidienu oblig\u0101ciju programm\u0101 piedal\u0101s arvien vair\u0101k Baltijas priv\u0101to investoru, kas liecina par pieaugo\u0161u izpratni un uztic\u012bbu oblig\u0101cij\u0101m k\u0101 paredzamam un caursp\u012bd\u012bgam ieguld\u012bjumu veidam. Turkl\u0101t cilv\u0113ki saprot, ka \u0161is ir veids, k\u0101 ieguld\u012bt viet\u0113jo uz\u0146\u0113mumu un projektu att\u012bst\u012bb\u0101.\u201d<\/p>\n
PN Project oblig\u0101ciju programma pied\u0101v\u0101 10 % ienes\u012bgumu gad\u0101 ar procentu izmaksu divreiz gad\u0101. Vair\u0101k inform\u0101cijas par oblig\u0101ciju programmu un par to, k\u0101 ieguld\u012bt oblig\u0101cij\u0101s, var atrast \u0161eit<\/a>.<\/p>\n \u201cOblig\u0101cijas nav garlaic\u012bgas \u2013 t\u0101s ir invest\u012bciju portfe\u013ca mugurkauls\u201d<\/p>\n Eksperti uzskata, ka, att\u012bstoties Baltijas oblig\u0101ciju tirgum, ar\u012b investoru interese turpin\u0101s augt. Jo vair\u0101k iedz\u012bvot\u0101ji dzird\u0113s par paz\u012bstamiem viet\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem, kas \u0161\u0101di piesaista kapit\u0101lu un god\u012bgi atalgo investorus, jo liel\u0101ka k\u013c\u016bs uztic\u012bba re\u0123iona kapit\u0101la tirgiem un pieaugs ar\u012b investoru aktivit\u0101te.<\/p>\n \u201cP\u0101reja uz ieguld\u012bjumiem oblig\u0101cij\u0101s ir finan\u0161u brieduma paz\u012bme,\u201d secina D\u017eug\u012bte. \u201cInvestori s\u0101k apzin\u0101ties, ka runa nav par izv\u0113li starp akcij\u0101m vai oblig\u0101cij\u0101m \u2013 svar\u012bga ir l\u012bdzsvarota pieeja ieguld\u012b\u0161anai. Oblig\u0101cijas ir t\u0101 \u201cklus\u0101\u201d invest\u012bciju portfe\u013ca da\u013ca, kas padara liel\u0101ko darbu, kam\u0113r citi ieguld\u012bjumu veidi nereti tikai rada troksni, bet nes maz labuma.\u201d<\/p>\n *Aptauju 2025. gada oktobr\u012b veica p\u0113t\u012bjumu a\u0123ent\u016bra Norstat, aptauj\u0101jot vair\u0101k nek\u0101 500 Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju vecum\u0101 no 18 l\u012bdz 75 gadiem.<\/p>\n