{"id":29295,"date":"2025-10-23T15:34:13","date_gmt":"2025-10-23T15:34:13","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/29295\/"},"modified":"2025-10-23T15:34:13","modified_gmt":"2025-10-23T15:34:13","slug":"heitot-pret-kisenu-saeima-spriez-par-valsts-valodas-aizsardzibu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/29295\/","title":{"rendered":"“Heitot” pret “\u0137isenu” \u2013 Saeim\u0101 sprie\u017e par valsts valodas aizsardz\u012bbu"},"content":{"rendered":"

Joproj\u0101m v\u0113rojamas padomju okup\u0101cijas sekas, latvie\u0161u valodai<\/a> ir j\u0101konkur\u0113 ar ang\u013cu valodu, k\u0101 ar\u012b valodas past\u0101v\u0113\u0161anu apdraud viesstr\u0101dnieki, \u0161ie bija da\u017ei no secin\u0101jumiem, kas ceturtdien, 23. oktobr\u012b, izskan\u0113ja pirmaj\u0101s Saeimas<\/a> debat\u0113s par valsts valodu.<\/p>\n

Saeim\u0101 \u0161odien notiek pirm\u0101s debates par paveikto un turpm\u0101k iecer\u0113taj\u0101m darb\u012bb\u0101m latvie\u0161u valodas saglab\u0101\u0161anai, aizsardz\u012bbai, att\u012bst\u012b\u0161anai un ietekmes palielin\u0101\u0161anai. \u0160\u0101du zi\u0146ojumu reizi divos gados sagatavo Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija<\/a>.<\/p>\n

Melb\u0101rde par “satraukumu pazust”<\/p>\n

Uzrun\u0101 Saeimai izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre Dace Melb\u0101rde<\/a> (JV) cit\u0113ja dzejnieku Knutu Skujenieku: “Valoda ir k\u0101 \u016bdens un k\u0101 gaiss \u2013 tas ir visiem, visi lieto, bet nevienam priv\u0101ti nepieder. Visi lieto, bet lieto \u013coti da\u017e\u0101di. Cits \u2013 r\u016bp\u012bgi, cits \u2013 pavir\u0161i. Tikai tad, kad t\u0101 s\u0101k aptr\u016bkties, t\u0101pat k\u0101 gaiss vai \u016bdens, ja tas k\u013c\u016bst p\u0101r\u0101k nabadz\u012bgs vai sajaukts, tad s\u0101kam apzin\u0101ties, ko valoda mums noz\u012bm\u0113.”<\/p>\n

Vi\u0146a atg\u0101din\u0101ja par padomju okup\u0101cijas re\u017e\u012bma politiku, kas bija v\u0113rsta uz latvie\u0161u n\u0101cijas identit\u0101tes un valsts gribas salau\u0161anu, un taj\u0101 noz\u012bm\u012bga loma bija latvie\u0161u valodas poz\u012bciju v\u0101jin\u0101\u0161anai, piespiedu rusifik\u0101cijai un krievu valodas domin\u0113jo\u0161\u0101 statusa sekm\u0113\u0161anai.<\/p>\n

T\u0101pat Melb\u0101rde secin\u0101ja, ka ar\u012b vair\u0101k nek\u0101 30 gadus p\u0113c neatkar\u012bbas ieg\u016b\u0161anas v\u0113rojama nepiecie\u0161am\u012bba nov\u0113rst padomju okup\u0101cijas sekas, jo diezgan iev\u0113rojama Latvijas valstspieder\u012bgo da\u013ca izv\u0113las valsts valodu joproj\u0101m nelietot.<\/p>\n

Uzrun\u0101 izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre sk\u0101ra ar\u012b jaut\u0101jumu par latvie\u0161u valodas konkur\u0113tsp\u0113ju ar ang\u013cu valodu. Vi\u0146a atsauc\u0101s uz soci\u0101llingvistiem un citu jomu p\u0113tniekiem, kas atz\u012bst, ka ikviena valoda ir pak\u013cauta dabisk\u0101m, nenov\u0113r\u0161am\u0101m izmai\u0146\u0101m. <\/p>\n

“Lai gan valoda ir b\u016btiska nacion\u0101l\u0101s un ar\u012b konstitucion\u0101l\u0101s identit\u0101tes sast\u0101vda\u013ca, tom\u0113r noteiktu soci\u0101lu procesu d\u0113\u013c, kas norit postmodern\u0101 sabiedr\u012bb\u0101, valsts valoda<\/a> tiek apdraud\u0113ta k\u0101 liel\u0101s, t\u0101 maz\u0101s valst\u012bs. Bet, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no lielaj\u0101m n\u0101cij\u0101m, mazu n\u0101ciju bie\u017ei pamatots satraukums ir pazust, iz\u0161\u0137\u012bst lielaj\u0101s n\u0101cij\u0101s, zaud\u0113jot savu valodu un t\u0101d\u0113j\u0101di savu identit\u0101ti,” secin\u0101ja Melb\u0101rde.<\/p>\n

Ministre ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka sabiedr\u012bbas un indiv\u012bda p\u0101rliec\u012bba par ang\u013cu valodas nepiecie\u0161am\u012bbu, k\u0101 ar\u012b ang\u013cu valodas valdo\u0161\u0101s poz\u012bcijas interneta vid\u0113 ietekm\u0113 jaunie\u0161u komunik\u0101cijas paradumus un mazina latvie\u0161u valodas lietojumu un apguves pievilc\u012bbu. T\u0101p\u0113c vi\u0146as ieskat\u0101 augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101 likumdev\u0113jam j\u0101rada t\u0101ds tiesiskais regul\u0113jums, kas saglab\u0101tu valsts valodas lomu, vienlaikus veicinot augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes att\u012bst\u012bbu Eiropas kult\u016brtelp\u0101.<\/p>\n

Melb\u0101rde nor\u0101d\u012bja, ka globaliz\u0101cija ietekm\u0113 valodu dz\u012bvotsp\u0113ju un konkur\u0113tsp\u0113ju un arvien liel\u0101ka loma m\u016bsdienu informat\u012bvaj\u0101 pasaul\u0113 ir valodas esam\u012bbai digit\u0101laj\u0101 vid\u0113. <\/p>\n

“Latvie\u0161u valodas past\u0101v\u0113\u0161anai un ilgtsp\u0113jai ir kritiski svar\u012bgi, lai latvie\u0161u valod\u0101 t\u0101s prat\u0113jiem digit\u0101laj\u0101 vid\u0113 b\u016btu pieejamas tikpat pla\u0161as iesp\u0113jas, k\u0101das ir lielo valodu lietot\u0101jiem. Lai vairotu latvie\u0161u valodas izplat\u012bbu digit\u0101laj\u0101 vid\u0113, l\u012bdztekus digit\u0101lo tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bbas un ievie\u0161anas virzieniem att\u012bst\u0101ma ma\u0161\u012bntulko\u0161ana un valodas tehnolo\u0123ijas, k\u0101 ar\u012b j\u0101turpina pas\u0101kumi kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161anai un att\u012bst\u012bbai digit\u0101laj\u0101 vid\u0113. \u013boti svar\u012bgi ir ar\u012b turpin\u0101t veidot Latvijas Nacion\u0101lo enciklop\u0113diju digit\u0101laj\u0101 vid\u0113, radot augsti ticamu inform\u0101cijas kopumu \u2013 zin\u0101\u0161anas par Latviju un pasauli latvie\u0161u valod\u0101,” uzsv\u0113ra ministre.<\/p>\n

Melb\u0101rde uzrun\u0101 ar\u012b nor\u0101d\u012bja uz nepiecie\u0161am\u012bbu kopt latgalie\u0161u rakstu valodu un populariz\u0113t l\u012bbie\u0161u valodu.<\/p>\n

Par paveikto valsts valodas stiprin\u0101\u0161an\u0101 Saeimu inform\u0113ja ar\u012b kult\u016bras ministre Agnese L\u0101ce<\/a> (P). Vi\u0146a nor\u0101d\u012bja, ka beidzot tika izstr\u0101d\u0101tas un apstiprin\u0101tas Mediju politikas pamatnost\u0101dnes l\u012bdz 2027. gadam, nosakot principus latvie\u0161u valodas stiprin\u0101\u0161anai mediju vid\u0113, kas nav vien aizliegumi. T\u0101pat ar da\u017e\u0101d\u0101m aktivit\u0101t\u0113m veicin\u0101ta las\u012btprasme. L\u0101ce ar\u012b nor\u0101d\u012bja uz latvie\u0161u valodas m\u0101c\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anu jauniebrauc\u0113jiem, bet \u0161\u012b sist\u0113ma v\u0113l uzlabojama.<\/p>\n

Mieri\u0146a: j\u0101veicina valodas presti\u017es<\/p>\n

Ar\u012b Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Daiga Mieri\u0146a<\/a> (ZZS) uzrun\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka valsts centraliz\u0113to eks\u0101menu rezult\u0101ti sve\u0161valod\u0101s ir iev\u0113rojami augst\u0101ki k\u0101 latvie\u0161u valod\u0101. Vi\u0146a atg\u0101din\u0101ja, ka valodu veidojam \u0123imen\u0113 un tas, k\u0101 vec\u0101ki, vecvec\u0101ki, pieaugu\u0161ie run\u0101 ar b\u0113rnu, k\u013c\u016bst par jaunie\u0161u balsi ar\u012b skol\u0101.<\/p>\n

“Bie\u017ei vec\u0101ki \u013cauj b\u0113rniem ilgsto\u0161i lietot viedier\u012bces un skat\u012bties straum\u0113\u0161anas viet\u0146u saturu ang\u013cu valod\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di mazinot latvie\u0161u valodas noz\u012bmi ikdienas sazi\u0146\u0101. \u0160\u016bpu\u013cdziesmas, pasakas, dzeja, m\u016bzika \u2013 t\u0101s ir v\u0113rt\u012bbas latvie\u0161u valod\u0101, ko varam nodot m\u016bsu b\u0113rniem jau no mazotnes. T\u0101p\u0113c tikpat svar\u012bgi ir str\u0101d\u0101t pie digit\u0101l\u0101 satura, kas ir ne maz\u0101k izklaid\u0113jo\u0161s, bet ar\u012b izgl\u012btojo\u0161s visu vecumu grup\u0101m, ar\u012b skolas vecuma b\u0113rniem,” nor\u0101d\u012bja Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja.<\/p>\n

Mieri\u0146a sac\u012bja, ka latvie\u0161u valoda turpina att\u012bst\u012bties, un b\u016btisks priek\u0161noteikums tam ir zin\u0101tne. Pateicoties aizst\u0101v\u0113taj\u0101m disert\u0101cij\u0101m, m\u016bsu valod\u0101 ien\u0101k ar\u012b aizvien jauni termini, kas nodro\u0161ina valodas konkur\u0113tsp\u0113ju, tom\u0113r m\u016bsu valod\u0101 anglicismi ien\u0101k aizvien vair\u0101k.<\/p>\n

“”Heitot”, “vaibot”, “\u010dili\u0146\u0101” un “podk\u0101sts” ir tikai da\u017ei no v\u0101rdiem, kas ikdien\u0101 pies\u0101r\u0146o latvie\u0161u valodu. \u0160os un citus v\u0101rdus latvie\u0161u valod\u0101 izteikt nav probl\u0113mas, ja vien valodas lietot\u0101js labi p\u0101rvalda un bag\u0101t\u012bgi izmanto v\u0101rdu kr\u0101jumu,” uzsv\u0113ra Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja.<\/p>\n

Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 vi\u0146a nor\u0101d\u012bja, ka ir nepamatoti aizmirsta virkne latvie\u0161u vecv\u0101rdu, piem\u0113ram, “sm\u012bl\u0101t”, “\u0137isens”, “ku\u013c\u0137ene”, “dzirkles” un “tutenis”. “\u0160ie ir tikai da\u017ei no v\u0101rdiem, kas r\u0101da, cik kr\u0101saina un interesanta ir latvie\u0161u valoda un cik b\u016btiska noz\u012bme ir las\u012b\u0161anai, kas veicina m\u016bsu valodas daudzveid\u012bbu. Tas noz\u012bm\u0113, ka mums ir j\u0101veicina valsts valodas presti\u017es,” secin\u0101ja Mieri\u0146a.<\/p>\n

Opoz\u012bcija kritiz\u0113<\/p>\n

Opoz\u012bcijas deput\u0101te Ilze Indriksone<\/a> (NA) atg\u0101din\u0101ja Satversm\u0113 rakst\u012bto, ka Latvijas valsts valoda ir latvie\u0161u valoda, tom\u0113r \u0161\u012b konstitucion\u0101l\u0101 v\u0113rt\u012bba daudzviet tiek ignor\u0113ta. Deput\u0101te sac\u012bja, ka Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas zi\u0146ojum\u0101 ir uzsv\u0113rts daudz un skaidroti procesi, min\u0113ti notikumi, kas ir notiku\u0161i, bet taj\u0101 ir maz konkr\u0113tu n\u0101kotnes uzdevumu, piem\u0113ram, pilnveidot likumus, nodro\u0161in\u0101t iesp\u0113ju apg\u016bt latvie\u0161u valodu, stiprin\u0101t valodu digit\u0101laj\u0101 vid\u0113, atbalst\u012bt l\u012bbie\u0161u valodu, veicin\u0101t pozit\u012bvu attieksmi.<\/p>\n

“Atverot \u0161\u012bs 35 lapaspuses, redzam, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca ir par m\u0101c\u012bbu procesu. \u0160eit tr\u016bkst konkr\u0113tu datu par valodas lietojumu publiskaj\u0101 telp\u0101. Nav ar\u012b rezultat\u012bvu r\u0101d\u012bt\u0101ju par nelatvie\u0161u skol\u0113nu sasniegumiem, kas \u0161obr\u012bd ir aktualit\u0101te. Tas nav s\u012bkums, t\u0101 ir valsts dro\u0161\u012bbas un identit\u0101tes probl\u0113ma,” uzsv\u0113ra Indriksone.<\/p>\n

Deput\u0101te ar\u012b k\u0101 apdraud\u0113jumu min\u0113ja strauji pieaugu\u0161o iebrauc\u0113ju un viesstr\u0101dnieku skaitu. “Ikvienam, kas str\u0101d\u0101 jebkur\u0101 klientu apkalpo\u0161anas nozar\u0113, ir j\u0101prot valsts valoda noteikt\u0101 l\u012bmen\u012b, un Valsts valodas centram j\u0101b\u016bt gan ties\u012bb\u0101m, gan sp\u0113jai to kontrol\u0113t,” uzsv\u0113ra Indriksone.<\/p>\n

Savuk\u0101rt opoz\u012bcijas deput\u0101te Ramona Petravi\u010da<\/a> (LPV) nor\u0101d\u012bja uz valodas izaicin\u0101jumiem 21. gadsimt\u0101, kas nav atnesti ar varu. “Tie atn\u0101k neman\u0101mi \u2013 caur globaliz\u0101ciju, caur digit\u0101lo vidi, caur ieradumu run\u0101t sve\u0161valod\u0101 pat tad, kad tas nav nepiecie\u0161ams,” pauda deput\u0101te un piebilda, ka latvie\u0161u valodai ir j\u0101b\u016bt galvenajai sazi\u0146as, izgl\u012bt\u012bbas, darba un publisk\u0101s p\u0101rvaldes valodai.<\/p>\n

Petravi\u010da ar\u012b sac\u012bja, ka valsts pien\u0101kums ir atbalst\u012bt latvie\u0161u valodas kl\u0101tb\u016btni jaunaj\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s, izstr\u0101d\u0101t un finans\u0113t digit\u0101lus r\u012bkus, tulko\u0161anas sist\u0113mas un izgl\u012btojo\u0161as platformas latvie\u0161u valod\u0101.<\/p>\n

T\u0101pat vi\u0146a sprieda, ka valodas att\u012bst\u012b\u0161ana noz\u012bm\u0113 to, ka m\u0113s \u013caujam tai dz\u012bvot, bag\u0101tin\u0101ties ar jauniem v\u0101rdiem, papla\u0161in\u0101m t\u0101s lietojumu zin\u0101tn\u0113, ekonomik\u0101 un kult\u016br\u0101. <\/p>\n

“M\u0113s nevaram baid\u012bties ar\u012b no jauniem j\u0113dzieniem. Mums tie j\u0101rada un j\u0101piesaka latvie\u0161u valod\u0101. Tas ir veids, k\u0101 valoda k\u013c\u016bst stipra un sp\u0113j\u012bga past\u0101v\u0113t l\u012bdz\u0101s lielaj\u0101m pasaules valod\u0101m. M\u016bsu literat\u016bra, m\u016bzika, filmas un tehnolo\u0123ijas var b\u016bt latvie\u0161u valodas v\u0113stne\u0161i pasaul\u0113. Mazas tautas valoda var b\u016bt tik liela, cik t\u0101s cilv\u0113ki run\u0101 ar p\u0101rliec\u012bbu un pa\u0161cie\u0146u. Latvie\u0161u valoda p\u0101rdz\u012bvoja okup\u0101cijas gadus. T\u0101 nepazud\u012bs ar\u012b \u0161obr\u012bd, kad ir globaliz\u0101cijas laiks,” atzina Petravi\u010da, piebilstot, ka jaun\u0101k\u0101 paaudze “tiek ierauta j\u0113dzienos par d\u017eenderu, un tas ir tikpat b\u012bstami k\u0101 valodas izkrop\u013co\u0161ana”.<\/p>\n

Vi\u0146a ar\u012b nor\u0101d\u012bja kol\u0113\u0123iem, ka deput\u0101ti nevar pras\u012bt, lai sabiedr\u012bba cien\u012btu latvie\u0161u valodu, ja deput\u0101ti pa\u0161i nerun\u0101 skaidri, pareizi un ar lepnumu.<\/p>\n

Deput\u0101ti jauc “ka” un “kad”<\/p>\n

Saeimas Izgl\u012bt\u012bbas, kult\u016bras un zin\u0101tnes komisijas vad\u012bt\u0101ja Agita Zari\u0146a-St\u016bre (JV) st\u0101st\u012bja kol\u0113\u0123iem, ka vi\u0146a, Saeimas s\u0113d\u0113s laiku pa laikam pieraksta b\u016btisk\u0101k\u0101s k\u013c\u016bdas, ko deput\u0101ti pie\u013cauj. Bie\u017e\u0101k\u0101 k\u013c\u016bda, ko Saeimas deput\u0101ti no trib\u012bnes pie\u013cauj, ir nepareizs “ka” un “kad” lietojums. <\/p>\n

Otra bie\u017e\u0101k lietot\u0101 k\u013c\u016bda ir “skolnieki”, ar to dom\u0101jot tikai z\u0113nus. Zari\u0146a-St\u016bre paskaidroja, ka, ja run\u0101 par z\u0113niem un meiten\u0113m, tad tie ir skol\u0113ni. Savuk\u0101rt tre\u0161\u0101 b\u016btisk\u0101k\u0101 k\u013c\u016bda ir “par cik” lietojums. “K\u0101 man skol\u0101 m\u0101c\u012bja, “par cik ir tikai tirg\u016b c\u012bsi\u0146i”. “Par cik” viet\u0101 l\u016bgums lietot “t\u0101 k\u0101”,” mudin\u0101ja deput\u0101te.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>