Gripas izplat\u012bba patlaban Latvij\u0101 saglab\u0101jas zem\u0101 l\u012bmen\u012b, liecina Slim\u012bbu profilakses un kontroles centra (SPKC) monitorings. Ta\u010du riska pacientu grup\u0101 vakcin\u0101cijas aptvere ir zem 20%, kas v\u0113rt\u0113jama k\u0101 zema, jo citviet Eirop\u0101 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js p\u0101rsniedz 75%.\u00a0<\/p>\n
Vair\u0101k vakcin\u0113jas seniori un cilv\u0113ki ar hronisk\u0101m slim\u012bb\u0101m, kas ar\u012b smag\u0101k p\u0101rcie\u0161 \u0161o saslim\u0161anu, bet SPKC un \u0101rsti aicina vakcin\u0113ties visus, jo gripas pacienti ik gadu ar\u012b p\u0101rslogo slimn\u012bcas.\u00a0<\/p>\n
\u012aSUM\u0100:\u00a0<\/p>\n
Gripas strauju izplat\u012bbu prognoz\u0113 decembr\u012b un janv\u0101r\u012b\u00a0<\/p>\n
Pirmo tr\u012bs gripas monitoringa ned\u0113\u013cu laik\u0101 slim\u012bbas aktivit\u0101te Latvij\u0101 saglab\u0101jas zem\u0101 l\u012bmen\u012b. SPKC dati liecina, ka l\u012bdz \u0161im apstiprin\u0101ti 13 kl\u012bniski gripas gad\u012bjumi un re\u0123istr\u0113ti ar\u012b pirmie \u010detri laboratoriski apstiprin\u0101tie gripas v\u012brusa gad\u012bjumi. Centra Infekcijas slim\u012bbu uzraudz\u012bbas un imuniz\u0101cijas noda\u013cas vec\u0101k\u0101 epidemiolo\u0123e Kar\u012bna Venediktova nor\u0101d\u012bja, ka gripas intensit\u0101te n\u0101kamajos m\u0113ne\u0161os gan turpin\u0101s pieaugt.\u00a0<\/p>\n
“Analiz\u0113jot iepriek\u0161\u0113j\u0101s epid\u0113misk\u0101s sezonas, paredzam, ka gripas intensit\u0101te n\u0101kamajos m\u0113ne\u0161os turpin\u0101s pieaugt, visdr\u012bz\u0101k augst\u0101ko saslimst\u012bbu sasniedzot n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kum\u0101. T\u0101p\u0113c akt\u012bvi aicin\u0101m visas riska grupas personas vakcin\u0113ties pret gripu \u2013 Latvij\u0101 ir jau pieejamas atjaunot\u0101s gripas sezonas vakc\u012bnas, kas pasarg\u0101 pret cirkul\u0113jo\u0161iem gripas v\u012brusiem, lai pasarg\u0101tu sevi no smagas slim\u012bbas gaitas, komplik\u0101cij\u0101m un cit\u0101m negat\u012bv\u0101m sek\u0101m, ” teica eksperte.\u00a0<\/p>\n
\u0160aj\u0101 sezon\u0101 l\u012bdz \u0161im pret gripu Latvij\u0101 vakcin\u0113ti teju 19 000 riska grup\u0101s eso\u0161ie cilv\u0113ki. Paula Stradi\u0146a Kl\u012bnisk\u0101s universit\u0101tes slimn\u012bcas (PSKUS) galvenais infektolo\u0123ijas speci\u0101lists Uga Dumpis skaidroja, ka\u00a0saslim\u0161ana ar gripu tie\u0161\u0101 veid\u0101 var izrais\u012bt ar\u012b infarktu, insultu un iev\u0113rojami pasliktin\u0101t gados vec\u0101ku pacientu visp\u0101r\u0113jo st\u0101vokli, tostarp demenci.\u00a0<\/p>\n
\nTa\u010du vakcin\u0101cijas aptvere arvien ir zema un gripas epid\u0113mijas laik\u0101 slimn\u012bca ik gadu tiek p\u0101rslogota.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
“Galvenais izaicin\u0101jums ir tas, ka Latvij\u0101 ir \u013coti zema gripas vakcin\u0101cijas aptvere, sal\u012bdzinot ar cit\u0101m Eiropas valst\u012bm, t\u0101 mums ir zem\u0101ka par 20% riska grup\u0101s. Ir daudzas valstis, kur \u0161is procents ir virs 75%. Ja pacienti, kuri n\u0101k uz slimn\u012bcu kaut vai pl\u0101nveid\u0101 uz sirds oper\u0101cij\u0101m, uz liel\u0101m onkolo\u0123iskaj\u0101m oper\u0101cij\u0101m, uz \u0137\u012bmijterapiju, b\u016btu vakcin\u0113ti simtprocent\u012bgi, m\u016bsu slimn\u012bc\u0101 b\u016btu iev\u0113rojami maz\u0101k probl\u0113mu, jo gripa oper\u0101cij\u0101s ar\u012b palielina bakteri\u0101lu komplik\u0101ciju, br\u016bces struto\u0161anas risku, pneimonijas risku. Mums nav vienviet\u012bgu pal\u0101tu, mums ir divviet\u012bgas pal\u0101tas, tr\u012bsviet\u012bgas pal\u0101tas, \u010detrviet\u012bgas pal\u0101tas. Pacients infic\u0113 citus pacientus, t\u0101tad tas rada milz\u012bgas probl\u0113mas \u2013 ne tikai vesel\u012bbas, bet ar\u012b slimn\u012bcas organiz\u0101cijas probl\u0113mas,” pauda Dumpis.<\/p>\n
PSKUS galvenais infektolo\u0123ijas speci\u0101lists uzsv\u0113ra\u00a0\u2013 vakc\u012bna ir vien\u012bgais imunit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anas veids pret gripu.\u00a0<\/p>\n
\n“Ja saslims, tad daudz viegl\u0101k\u0101 form\u0101. Temperat\u016bra 37,3\u201337,5 da\u017eas dienas, sal\u012bdzinot ar 40 gr\u0101diem piecas dienas, komplik\u0101cijas. Gripas komplik\u0101cijas ir infarkts, insults, demences pasliktin\u0101\u0161an\u0101s. Vakcin\u0113tajiem \u0161\u012bs komplik\u0101cijas tom\u0113r neredzam. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca nesaslimst.”\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Stradi\u0146a slimn\u012bcas Plau\u0161u slim\u012bbu un torak\u0101l\u0101s \u0137irur\u0123ijas centra vad\u012bt\u0101ja Zaiga Kravale nov\u0113rojusi, ka liela da\u013ca sabiedr\u012bbas atturas vakcin\u0113ties, bet tie\u0161i gripas pacienti bie\u017ei vienlaikus non\u0101k slimn\u012bc\u0101 ar tik smag\u0101m komplik\u0101cij\u0101m k\u0101 pneimonija.\u00a0<\/p>\n
“Un katru gadu m\u0113s atduramies pret vienu un to pa\u0161u un joproj\u0101m redzam, ka, neskatoties uz to, cik daudz m\u0113s esam inform\u0113ju\u0161i pacientus, pieder\u012bgos,\u00a0 \u2013 joproj\u0101m liela da\u013ca sabiedr\u012bbas ir diezgan t\u0101da rezistenta pret vakcin\u0101ciju. Bet es tie\u0161\u0101m aicin\u0101tu, pat ja katrs konkr\u0113tais pacients varb\u016bt saka, ka es daudz neizeju no m\u0101j\u0101m,\u00a0<\/p>\n
\ncilv\u0113ks jau nav t\u0101da izol\u0113ta, vientu\u013ca sala, pie vi\u0146a atn\u0101k b\u0113rni, mazb\u0113rni un taml\u012bdz\u012bgi, un galu gal\u0101 vi\u0146\u0161 pats aiziet pie saviem vec\u0101kiem, pie vecvec\u0101kiem un var \u0161o infekciju aiznest.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Viens ir tas, ka m\u0113s skat\u0101mies k\u0101 uz t\u0101du individu\u0101lo atbild\u012bbu, bet otrs \u2013 m\u0113s ar\u012b tom\u0113r skat\u0101mies k\u0101 uz atbild\u012bbu pret sabiedr\u012bbu un saviem tuviniekiem kopum\u0101. T\u0101 k\u0101 pacientus riska grup\u0101s un t\u0101tad b\u0113rnus un gr\u016btnieces noteikti \u013coti aicin\u0101tu vakcin\u0113ties,” teica speci\u0101liste.\u00a0<\/p>\n
Pieejamas tr\u012bs veidu vakc\u012bnas pret gripu\u00a0<\/p>\n
Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 sezon\u0101 ar gripu slimoja ap 6% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju. Starp pacientiem ar apstiprin\u0101tu gripu biju\u0161i 146 n\u0101ves gad\u012bjumi, un galvenok\u0101rt \u0161ie pacienti ir vecum\u0101 virs 70 gadiem un nav biju\u0161i vakcin\u0113ti, k\u0101 ar\u012b da\u013cai bijusi virkne hronisku blakus slim\u012bbu.\u00a0<\/p>\n
\u0160aj\u0101 sezon\u0101 l\u012bdz \u0161im pret gripu Latvij\u0101 vakcin\u0113ti teju 19 000 riska grup\u0101s eso\u0161ie cilv\u0113ki, un akt\u012bv\u0101k to dara seniori un cilv\u0113ki ar hronisk\u0101m slim\u012bb\u0101m. \u0160oruden valsts iepirkusi kopum\u0101 133 120 gripas vakc\u012bnu devas, kas ir par teju 2% vair\u0101k nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 sezon\u0101.\u00a0<\/p>\n
Iepriek\u0161\u0113j\u0101 sezon\u0101 pret gripu tika vakcin\u0113ti gandr\u012bz 122 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku, tas ir 6,5% no visa Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju skaita. \u0160oruden pieejamas tr\u012bs veidu vakc\u012bnas, kas piel\u0101gotas cirkul\u0113jo\u0161ajiem gripas v\u012brusu paveidiem. Par iesp\u0113ju sa\u0146emt gripas poti j\u0101sazin\u0101s ar \u0123imenes \u0101rstu.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n