{"id":29701,"date":"2025-10-24T06:24:03","date_gmt":"2025-10-24T06:24:03","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/29701\/"},"modified":"2025-10-24T06:24:03","modified_gmt":"2025-10-24T06:24:03","slug":"latviesu-valodas-nakotne-saeimas-debates-un-galvenas-problemas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/29701\/","title":{"rendered":"Latvie\u0161u valodas n\u0101kotne: Saeimas debates un galven\u0101s probl\u0113mas"},"content":{"rendered":"<p class=\"descr\">\u0160ogad Saeim\u0101 ieviesta jauna parlament\u0101ra trad\u012bcija \u2013 valsts valodas debates. \u0160\u012bs debates notiek saska\u0146\u0101 ar 2025. gada 14. mart\u0101 apstiprin\u0101tajiem groz\u012bjumiem Saeimas k\u0101rt\u012bbas rull\u012b, kuri paredz: \u201cMinistru kabinets ik p\u0113c diviem gadiem l\u012bdz attiec\u012bg\u0101 gada 15. septembrim iesniedz Saeimai zi\u0146ojumu par paveikto un iecer\u0113to darb\u012bbu valsts valodas saglab\u0101\u0161anai, aizsardz\u012bbai, att\u012bst\u012b\u0161anai un ietekmes palielin\u0101\u0161anai.\u201d<\/p>\n<p>Valodu jaut\u0101jums vienm\u0113r ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi sensit\u012bva t\u0113ma, jo tas ir katra cilv\u0113ka identit\u0101tes, pieder\u012bbas jaut\u0101jums. Latvij\u0101 valodas jaut\u0101jums ir \u012bpa\u0161i aktu\u0101ls, jo latvie\u0161u valodai j\u0101iztur smaga konkurences c\u012b\u0146a gan ar okup\u0101cijas laikos domin\u0113ju\u0161\u0101s krievu valodas mas\u012bvu kl\u0101tb\u016btni, gan m\u016bsdienu glob\u0101l\u0101 laikmeta galveno valodu &#8211; ang\u013cu. \u0160ogad tas papildus aktualiz\u0113jies saist\u012bb\u0101 ar p\u0101reju uz vienotu izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mu valsts valod\u0101.<\/p>\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 min\u0113t\u0101s t\u0113mas aktualit\u0101ti un soci\u0101lo jut\u012bgumu, var\u0113ja gaid\u012bt spraigas un kaism\u012bgas debates, ta\u010du, aizsteidzoties notikumiem priek\u0161\u0101, uzreiz j\u0101nor\u0101da, ka nekas t\u0101ds nenotika. Lai ar\u012b katrs otrais run\u0101t\u0101js s\u0101ka savu runu ar k\u0101du latvie\u0161u klasi\u0137u &#8211; J\u0101\u0146a Rai\u0146a, Ata Kronvalda, Jura Alun\u0101na &#8211; cit\u0101tu, t\u0101l\u0101kaj\u0101 runas gait\u0101 visbie\u017e\u0101k notika strauja p\u0101reja uz birokr\u0101tisko valodu, kur\u0101 domin\u0113ja form\u0101las fr\u0101zes. T\u0101das, k\u0101d\u0101s dz\u012bvi cilv\u0113ki nerun\u0101.<\/p>\n<p>Pats zi\u0146ojums, kuru nolas\u012bja izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre Dace Melb\u0101rde, bija izteikti form\u0101ls, sauss. At\u013cau\u0161os pat teikt &#8211; garlaic\u012bgs. Man pa\u0161am personiski valsts valodas jaut\u0101jums ir tuvs, par latvie\u0161u valodas vietu m\u016bsu sabiedr\u012bb\u0101 akt\u012bvi interes\u0113jos, bet Melb\u0101rdes zi\u0146ojum\u0101 tikpat k\u0101 neko ieinteres\u0113jo\u0161u neizdev\u0101s saklaus\u012bt. Apzinos, ka neesmu nek\u0101ds indikators, bet tom\u0113r.<\/p>\n<p>Var jau teikt, ka t\u0101diem ar\u012b j\u0101b\u016bt ofici\u0101lajiem zi\u0146ojumiem, kuriem j\u0101atspogu\u013co valsts politika &#8211; sausiem, form\u0101liem, izsv\u0113rtiem. Par to nav diskusijas. Skaidrs, ka \u0161\u0101dos zi\u0146ojumos nav vietas liek\u0101m emocij\u0101m vai liter\u0101riem izskaistin\u0101jumiem, ta\u010du ar\u012b t\u012bri form\u0101l\u0101 valod\u0101 var veidot dinamiskus tekstus ar skaidri iez\u012bm\u0113t\u0101m probl\u0113m\u0101m un to risin\u0101\u0161anas ce\u013ciem.<\/p>\n<p>Konkr\u0113taj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 nek\u0101 t\u0101da nebija. Bija \u201clabo darbu\u201d uzskait\u012bjums gandr\u012bz vai bezkonfliktu vid\u0113. K\u0101 dziesm\u0101 dzied: \u201cViss k\u0101rt\u012bb\u0101, ak cien\u012bjam\u0101 kundze.\u201d \u0160\u0101da bezr\u016bp\u012bga pa\u0161slavin\u0101\u0161an\u0101s, turkl\u0101t iesai\u0146ota visai neizteiksm\u012bg\u0101 form\u0101, var signaliz\u0113t par kaut ko daudz nopietn\u0101ku: par neieinteres\u0113t\u012bbu probl\u0113mu risin\u0101\u0161an\u0101. \u0160\u0101da veida zi\u0146ojumi demonstr\u0113 \u201c\u0137eks\u012b\u0161a\u201d attieksmi. Ja jau form\u0101li \u0161\u0101ds zi\u0146ojums j\u0101nolasa, tad nav jau gr\u016bti.<\/p>\n<p> Galven\u0101 probl\u0113ma: valsts valodas nelieto\u0161ana <\/p>\n<p>Objektivit\u0101tes labad tom\u0113r j\u0101atz\u012bm\u0113 viena vieta zi\u0146ojum\u0101, kur visnota\u013c form\u0101laj\u0101 tekst\u0101 par\u0101d\u012bj\u0101s G\u0113tes \u201cm\u016b\u017eam za\u013cojo\u0161ais dz\u012bves koks\u201d: \u201cProbl\u0113ma ir nevis valsts valodas neprasme, bet gan valsts valodas nelieto\u0161ana.\u201d Proti, latvie\u0161u valodas presti\u017es, var pat teikt &#8211; autorit\u0101te sabiedr\u012bb\u0101. Publisk\u0101s telpas apjoms, k\u0101du ie\u0146em latvie\u0161u valoda.<\/p>\n<p>J\u0101atz\u012bm\u0113, ka ar\u012b citi run\u0101t\u0101ji piesk\u0101r\u0101s \u0161ai probl\u0113mai &#8211; latvie\u0161u \u0101rk\u0101rt\u012bgi vieglo p\u0101rie\u0161anu uz sarunas biedra valodu, tikl\u012bdz izdzird, ka latvie\u0161u valoda nav vi\u0146a dzimt\u0101, ar piesauktajiem piem\u0113riem nedaudz atdz\u012bvinot cit\u0101di st\u012bv\u0101s runas.<\/p>\n<p>Kult\u016bras ministre Agnese L\u0101ce uzst\u0101j\u0101s uzreiz p\u0113c Melb\u0101rdes un ies\u0101ka visai patriotiski: \u201cLatvie\u0161u valoda ir m\u016bsu identit\u0101tes kodols, m\u016bsu pa\u0161apzi\u0146as kodols.\u201d Ar\u012b t\u0101l\u0101k\u0101 tekst\u0101 vi\u0146a uzsv\u0113ra valodas lomu sabiedr\u012bbas vienot\u012bb\u0101, nor\u0101dot: \u201cLatvie\u0161u valoda ir pieder\u012bbas un l\u012bdzdal\u012bbas valoda.\u201d<\/p>\n<blockquote><p>Var\u0113tu paslav\u0113t L\u0101ces runu, ja neb\u016btu viens b\u016btisks bet&#8230; Ja Melb\u0101rde run\u0101ja k\u0101 ministre valsts v\u0101rd\u0101, tad L\u0101ce nevar\u0113ja attur\u0113ties no savas partijas paslav\u0113\u0161anas, uzsverot: \u201c\u201dProgres\u012bvie\u201d ir pan\u0101ku\u0161i&#8230;\u201d<\/p><\/blockquote>\n<p>Ko \u201cProgres\u012bvie\u201d ir nevis pan\u0101ku\u0161i, bet blo\u0137\u0113ju\u0161i, uzskait\u012bja Nacion\u0101l\u0101s apvien\u012bbas (NA) deput\u0101ts Art\u016brs But\u0101ns. Vi\u0146\u0161 atzina, ka \u201cnav jau t\u0101, ka Saeimas vair\u0101kums b\u016btu pret. Gandr\u012bz visi ir par. Varb\u016bt iz\u0146emot da\u017eus\u201d, bet ar darbiem kaut k\u0101 nesokas.<\/p>\n<p>K\u0101 jau var\u0113ja sagaid\u012bt, akt\u012bv\u0101kie debat\u0113t\u0101ji bija tie\u0161i NA biedri, jo \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 izmantoja iesp\u0113ju pozicion\u0113ties sev svar\u012bg\u0101 jaut\u0101jum\u0101. Ilze Indriksone nor\u0101d\u012bja, ka zi\u0146ojum\u0101 maz tiek run\u0101ts par konkr\u0113tiem dar\u0101majiem darbiem: \u201cLiel\u0101k\u0101 da\u013ca ir par m\u0101c\u012bbu procesu, nevis par re\u0101lo st\u0101vokli praktiskaj\u0101 dz\u012bv\u0113. M\u0113s aizsarg\u0101jam valodu, bet tikai teor\u0113tiski. Daudziem priek\u0161likumiem, kuri re\u0101li nostiprin\u0101tu latvie\u0161u valodas vietu publiskaj\u0101 telp\u0101, nav politisk\u0101 atbalsta. Saeimas komisiju atvilktn\u0113s kr\u0101j putek\u013cus deklar\u0101cija par PSRS rusifik\u0101ciju un t\u0101s seku nov\u0113r\u0161anu. Liel\u0101 da\u013c\u0101 Saeimas valda bailes: vai tikai neb\u016bs p\u0101r\u0101k nacion\u0101li.\u201d<\/p>\n<p>Z\u012bm\u012bgi, ka par valodas t\u0113mu bija gatavi run\u0101t daudzi deput\u0101ti, kuri citk\u0101rt publiski uzst\u0101jas reti. Diem\u017e\u0113l ar\u012b \u0161ie run\u0101t\u0101ji p\u0101rsvar\u0101 savas runas nolas\u012bja no lapi\u0146as, kas pats par sevi neb\u016btu slikti, ja vien \u0161\u012bs runas neb\u016btu tik form\u0101las, ka pr\u0101t\u0101 neiespie\u017eas neviena fr\u0101ze. Toties, kad, piem\u0113ram, Agita Zari\u0146a-St\u016bre p\u0101rg\u0101ja no lapi\u0146as uz dz\u012bvo valodu un s\u0101ka uzskait\u012bt pa\u0161u deput\u0101tu nepareizas valodas lietojuma piem\u0113rus, vi\u0146as runa moment\u0101 atdz\u012bvoj\u0101s: \u201cMani savulaik m\u0101c\u012bja &#8211; \u201cpar cik\u201d ir tikai tirg\u016b c\u012bsi\u0146i, t\u0101p\u0113c pareizi ir lietot &#8211; t\u0101 k\u0101 (\u201cpar cik\u201d viet\u0101).\u201d<\/p>\n<p> Aizrau\u0161an\u0101s ar \u0101rzemju ekspertu cit\u0113\u0161anu <\/p>\n<p>Principi\u0101li at\u0161\u0137ir\u012bga no vis\u0101m p\u0101r\u0113j\u0101m run\u0101m bija Ilzes Stobovas uzst\u0101\u0161an\u0101s, kura savu runu pieteica v\u0101rdiem: \u201cAtpaka\u013c pie saprotam\u012bbas.\u201d Vi\u0146a nor\u0101d\u012bja uz Saeim\u0101 iesniegt\u0101 ekspertu sagatavot\u0101 zi\u0146ojuma nesaprotam\u012bbu, p\u0101rsp\u012bl\u0113to \u201czin\u0101tniskumu\u201d. \u201cEksperti ir pacentu\u0161ies. Lai spriestu par situ\u0101ciju, nav j\u0101b\u016bt zin\u0101tniekam. J\u0101b\u016bt v\u0113rot\u0101jam un j\u0101at\u013caujas dom\u0101t. Re\u0101l\u0101 dz\u012bve \u201cOrigo\u201d apk\u0101rtn\u0113 un citur daudz prec\u012bz\u0101k atspogu\u013co situ\u0101ciju nek\u0101 piemekl\u0113ti cit\u0101ti no \u0101rzemju ekspertu atzi\u0146\u0101m, cen\u0161oties pasp\u012bd\u0113t ar erud\u012bciju,\u201d skaidro Stobova. T\u0101l\u0101k vi\u0146a ironiz\u0113 par da\u017e\u0101diem mod\u012bgiem jaunv\u0101rdiem: \u201cDro\u0161umsp\u0113jas, ilgtsp\u0113jas ir t\u012br\u0101s abstrakcijas, ar kur\u0101m aizsedz bezj\u0113dz\u012bgus, teor\u0113tiskus spriedel\u0113jums. Viss ir k\u013cuvis main\u012bgs, pl\u016bsto\u0161s k\u0101 soci\u0101lais dzimums. Latvie\u0161u valodas lieto\u0161ana j\u0101padara pieejama un dz\u012bva.\u201d<\/p>\n<p>Edv\u012bns \u0160nore nor\u0101d\u012bja uz to, ka zi\u0146ojum\u0101 uz desmit lap\u0101m uzskait\u012bti visi vismaznoz\u012bm\u012bg\u0101kie l\u0113mumi, kas pie\u0146emti valsts valodas stiprin\u0101\u0161anai, bet nav pat piemin\u0113ts Nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas koncepcij\u0101 ierakst\u012btais par krievu valodas iz\u0146em\u0161anu no sabiedriskajiem medijiem. \u201cPatiesas v\u0113lmes izbeigt krievu paral\u0113lo pasauli Latvij\u0101 nav. Var dz\u012bvot kaut pusgadsimtu Latvij\u0101, t\u0101 ar\u012b neprotot latviski pateikt kaut tr\u012bs v\u0101rdus. L\u012bdz ar to motiv\u0101cijas izk\u0101pt no paral\u0113l\u0101s pasaules nav.\u201d<\/p>\n<p>Nauris Puntulis ar vieglu ironiju atz\u012bm\u0113ja Saeimas z\u0101l\u0113 valdo\u0161o gaisotni: \u201cDzeja, tautas dziesmas, sv\u0113tku saj\u016bta. 36 gadus p\u0113c neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas. Var atcer\u0113ties \u0160\u0137\u0113les aicin\u0101jumus t\u012br\u012bt zobus vai Kari\u0146a &#8211; mazg\u0101t rokas. Tikpat pa\u0161saprotamai b\u016btu j\u0101b\u016bt valsts valodas lieto\u0161anai Latvij\u0101.\u201d Par to, ka \u0161\u012bs pa\u0161saprotam\u012bbas nav, zin\u0101ma atbild\u012bba esot j\u0101uz\u0146emas ar\u012b pa\u0161iem latvie\u0161iem, kuri pa\u0161i bie\u017ei vien esot galvenie bremz\u0113t\u0101ji. \u201cOkup\u0101cijas sekas ir latvie\u0161u galv\u0101s,\u201d atzina Puntulis.<\/p>\n<blockquote><p>Vi\u0146am piebalsoja Ilze Vergina: \u201cPozit\u012bvs piem\u0113rs iedvesmo vair\u0101k nek\u0101 instrukcija.\u201d Vi\u0146a \u0161o atzi\u0146u ilustr\u0113ja ar piem\u0113riem no veikala un b\u0113rnud\u0101rza. Tad, kad apk\u0101rt\u0113j\u0101 vide sve\u0161tautie\u0161us iedro\u0161ina run\u0101t latviski, vi\u0146u latvie\u0161u valodas prasmes strauji uzlabojas.<\/p><\/blockquote>\n<p>No \u201cStabilit\u0101tei!\u201d aizg\u0101jus\u012b Jekaterina Drelinga ar\u012b cent\u0101s demonstr\u0113t patriotismu: \u201cM\u016bsu valsts valoda ir m\u016bsu kop\u012bg\u0101 m\u0101ja, kop\u012bgais pamats. Zi\u0146ojum\u0101 p\u0101r\u0101k maz tiek run\u0101ts par situ\u0101ciju re\u0123ionos. Piem\u0113ram, par situ\u0101ciju Daugavpil\u012b.\u201d Vi\u0146as skat\u012bjums ir optimistisks. P\u0101rmai\u0146as esot iesp\u0113jamas, un ar\u012b Daugavpil\u012b skol\u0113niem esot labas valsts valodas zin\u0101\u0161anas, par ko liecinot centraliz\u0113to eks\u0101menu rezult\u0101ti.<\/p>\n<p> Latvie\u0161u valoda glob\u0101laj\u0101 pasaul\u0113 <\/p>\n<p>Irma Kalni\u0146a bija viena no retaj\u0101m, kas savu runu teica bez lapi\u0146as. Vi\u0146a pauda prieku un apmierin\u0101jumu, ka \u0161\u0101das debates visp\u0101r notiek. Vi\u0146a atg\u0101din\u0101ja, ka ir trimdas b\u0113rns: \u201cLaik\u0101, kad es uzaugu, bija milz\u012bgs spiediens integr\u0113ties,\u201d un st\u0101st\u012bja par latviskuma saglab\u0101\u0161anas gr\u016bt\u012bb\u0101m sve\u0161um\u0101, nor\u0101dot par nepiecie\u0161am\u012bbu atbalst\u012bt latviskuma uztur\u0113\u0161anu ar\u012b \u0161odienas diaspor\u0101. Ar\u012b Kalni\u0146a nor\u0101d\u012bja uz izplat\u012bto praksi: \u201cPaz\u012bstu vair\u0101kus angliski run\u0101jo\u0161us v\u012brus, kuri dz\u012bvo Latvij\u0101 un grib m\u0101c\u012bties latviski. Ta\u010du tikl\u012bdz vi\u0146i s\u0101k run\u0101t latviski, t\u0101 sarunu biedrs uzreiz pret\u012b angliski.\u201d<\/p>\n<p>Ar aizst\u0101v\u012bbas runu ang\u013cu valodai uzst\u0101j\u0101s Kaspars Bri\u0161kens, kur\u0161, atz\u012bstot latvie\u0161u valodas priorit\u0101ti Latvij\u0101, atz\u012bm\u0113ja ang\u013cu valodas milz\u012bgo lomu m\u016bsdienu pasaul\u0113 un aicin\u0101ja to nedemoniz\u0113t. \u201cLatvie\u0161u jaunie\u0161iem j\u0101prot ang\u013cu valoda, jo tikai t\u0101 vi\u0146i var b\u016bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgi pasaul\u0113,\u201d uzsv\u0113ra Bri\u0161kens.<\/p>\n<blockquote><p>Gandr\u012bz visi valdo\u0161\u0101s koal\u012bcijas p\u0101rst\u0101vji k\u0101 lielu sasniegumu piesauca p\u0101reju uz vienoto izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mu latvie\u0161u valod\u0101, tiesa, ne ar pu\u0161pl\u0113stu v\u0101rdu nepieminot probl\u0113mas \u0161aj\u0101 jom\u0101.<\/p><\/blockquote>\n<p>Atsevi\u0161\u0137i j\u0101piemin Ingr\u012bdas Circenes piesauktais 700 gadu ilgais v\u0101cu baronu j\u016bgs, kura laik\u0101 latvie\u0161u valoda esot izdz\u012bvojusi. \u0160eit \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bgi saprast, k\u0101p\u0113c tas t\u0101 notika, jo \u0161im procesam ir zin\u0101ma saist\u012bba ar\u012b ar tagad notieko\u0161o.<\/p>\n<p>Latvie\u0161u valoda gadsimtu gait\u0101 nepazuda t\u0101 vienk\u0101r\u0161\u0101 iemesla d\u0113\u013c, ka v\u0101cie\u0161i visos iesp\u0113jamos veidos nevis sekm\u0113ja, bet bremz\u0113ja latvie\u0161u asimil\u0101ciju, uzturot visu veidu segreg\u0101ciju. Latvie\u0161i (bauri) atsevi\u0161\u0137i, bet v\u0101cie\u0161i (kungi un saimnieki) atsevi\u0161\u0137i, r\u016bp\u012bgi sekojot, lai tikai nenotiktu \u201cv\u0113rt\u012bgo\u201d v\u0101cu asi\u0146u sajauk\u0161an\u0101s ar \u201cbezv\u0113rt\u012bgaj\u0101m\u201d bauru asin\u012bm. Lai tikai \u201cbauri\u201d nek\u013c\u016btu v\u0101cie\u0161i. Abas kopienas &#8211; v\u0101cu un latvie\u0161u &#8211; dz\u012bvoja stipri nodal\u012bt\u0101s, paral\u0113l\u0101s pasaul\u0113s, kuras tie\u0161i v\u0101cie\u0161u v\u0113lmes d\u0113\u013c p\u0113c iesp\u0113jas maz\u0101k krustoj\u0101s.<\/p>\n<p>Pla\u0161i izplat\u012btie st\u0101sti par latvie\u0161u lielo \u201casi\u0146u sajaukumu\u201d visbie\u017e\u0101k nek\u0101di neatspogu\u013cojas \u201cbazn\u012bcas gr\u0101matu\u201d ierakstos. \u0160\u012b augstpr\u0101t\u012bg\u0101 v\u0101cie\u0161u v\u0113lme maksim\u0101li nodal\u012bties beigu beig\u0101s noveda pie t\u0101, ka \u0161odien Latvij\u0101 v\u0101cie\u0161u tikpat k\u0101 nav un v\u0101cu valodu dzird vien\u012bgi no t\u016bristu mut\u0113m. Var teikt, pa\u0161i vain\u012bgi, ka negrib\u0113ja, lai viet\u0113jie zemnieki k\u013c\u016btu par v\u0101cie\u0161iem.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u0160ogad Saeim\u0101 ieviesta jauna parlament\u0101ra trad\u012bcija \u2013 valsts valodas debates. \u0160\u012bs debates notiek saska\u0146\u0101 ar 2025. gada 14.&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":29702,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-29701","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115427715513408333","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/29701","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=29701"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/29701\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/29702"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=29701"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=29701"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=29701"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}