Eiropas Savien\u012bbas (ES) valstu l\u012bderiem ceturtdien nav izdevies vienoties par repar\u0101ciju aizdevumu Ukrainai. Be\u013c\u0123ijas premjers Barts de V\u0113vers uzst\u0101j, ka vi\u0146a valstij ir nepiecie\u0161amas stingr\u0101kas garantijas no p\u0101r\u0113j\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm, lai t\u0101s b\u016btu gatavas \u0101tri iesaist\u012bties un solid\u0101ri nodro\u0161in\u0101t \u0161o l\u012bdzek\u013cu atmaksu Krievijai, ja t\u0101 lems tiesa.\u00a0<\/p>\n
Ierodoties uz ES dal\u012bbvalstu l\u012bderu san\u0101ksmi, Be\u013c\u0123ijas premjers Barts de V\u0113vers vair\u0101k\u0101s valod\u0101s atk\u0101rtoja vienu un to pa\u0161u fr\u0101zi, proti, ka\u00a0vi\u0146a valstij ir nepiecie\u0161amas garantijas no p\u0101r\u0113jiem, lai Be\u013c\u0123ijai neb\u016btu vienatn\u0113 j\u0101atbild par Ukrainai izsniegto aizdevumu.\u00a0<\/p>\n
“Risks ir \u013coti, \u013coti liels. Mums var\u0113tu pras\u012bt atmaks\u0101t desmitiem vai pat simtiem miljardu eiro. Ja \u0161\u0101das pras\u012bbas rastos, tad mums par t\u0101m b\u016btu j\u0101atbild visiem kop\u0101. Otrk\u0101rt, ir j\u0101b\u016bt kop\u012bg\u0101m garantij\u0101m. Ja naudu n\u0101ksies likt gald\u0101, tad katrai dal\u012bbvalstij b\u016btu j\u0101samaks\u0101 sava da\u013ca un j\u0101dara tas nekav\u0113joties,” teica de V\u0113vers.\u00a0\u00a0<\/p>\n
\nBe\u013c\u0123ijas premjers ir satraukts, ka Krievija var\u0113tu v\u0113rsties k\u0101d\u0101 ties\u0101 vai starptautiskaj\u0101 arbitr\u0101\u017e\u0101 un apstr\u012bd\u0113t t\u0101s iesald\u0113to l\u012bdzek\u013cu aizdo\u0161anu Ukrainai.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
T\u0101 k\u0101 liel\u0101k\u0101 summa atrodas Be\u013c\u0123ij\u0101, tad tie\u0161i \u0161\u012b valsts uz\u0146emas visnopietn\u0101kos riskus.\u00a0<\/p>\n
Tom\u0113r ideja par repar\u0101ciju aizdevuma izsnieg\u0161anu Ukrainai nav piln\u012bb\u0101 noraid\u012bta. Darbs pie Be\u013c\u0123ijas premjera p\u0101rliecin\u0101\u0161anas un da\u017e\u0101d\u0101m juridisk\u0101m deta\u013c\u0101m turpin\u0101sies l\u012bdz decembr\u012b paredz\u0113tajai Eiropas Savien\u012bbas l\u012bderu san\u0101ksmei.\u00a0<\/p>\n
Be\u013c\u0123ijas iebildumi sak\u0146ojas ar\u012b taj\u0101, ka \u0161\u012b valsts \u0161obr\u012bd netie\u0161i apliek iesald\u0113to Krievijas naudu ar nodok\u013ciem, kas pal\u012bdz palielin\u0101t izdevumus aizsardz\u012bbai. To pat d\u0113v\u0113 par “vistu, kas d\u0113j zelta olas”.\u00a0<\/p>\n
\nJa \u0161ie l\u012bdzek\u013ci tiktu aizdoti Ukrainai, tad Be\u013c\u0123ijas bud\u017eet\u0101 rastos papildu robs, bet valdo\u0161ajai koal\u012bcijai jau t\u0101 ir gr\u016bti vienoties par n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetu.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Tom\u0113r citas iesp\u0113jas finansi\u0101li pal\u012bdz\u0113t Ukrainai pa\u0161laik netiek \u012bsti apspriestas. T\u0101d\u0113\u013c, iesp\u0113jams, ka vieno\u0161an\u0101s par Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas iesald\u0113to l\u012bdzek\u013cu aizdo\u0161anu Ukrainai tom\u0113r var\u0113tu tikt pan\u0101kta. Tom\u0113r ar v\u0113l vienu nosac\u012bjumu, proti,\u00a0ja nauda tiek t\u0113r\u0113ta iero\u010diem, tad tiem liel\u0101koties b\u016btu j\u0101n\u0101k no Eiropas ra\u017eot\u0101jiem. \u0160is aspekts ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi b\u016btisks Francijai, kur ir noz\u012bm\u012bga milit\u0101r\u0101 industrija.\u00a0<\/p>\n
Karstas diskusijas ar\u012b par klimata politiku\u00a0<\/p>\n
Diskusijas ES valstu l\u012bderu vid\u016b notika ar\u012b par klimata m\u0113r\u0137u sal\u0101go\u0161anu ar konkur\u0113tsp\u0113ju. Latvijas premjere Evika Sili\u0146a (“Jaun\u0101 Vienot\u012bba”) atzina, ka ar\u012b m\u016bsu valst\u012b me\u017esaimniec\u012bbas un lauksaimniec\u012bbas nozarei b\u016bs gr\u016bti izpild\u012bt nospraustos izme\u0161u samazin\u0101jumu m\u0113r\u0137us.\u00a0<\/p>\n
“Jo tad, kad klimata m\u0113r\u0137us noteica, nebija kar\u0161 Ukrain\u0101. Es dom\u0101ju, ka kar\u0161 Ukrain\u0101, sankcijas, viss tas, kas notiek \u0123eopolitiski, \u013coti ietekm\u0113 gala cenu. Mums ir j\u0101b\u016bt gataviem risin\u0101t tos jaut\u0101jumus t\u0101dus, k\u0101di vi\u0146i ir \u0161odien, nevis skatoties no vakardienas perspekt\u012bvas. T\u0101p\u0113c es dom\u0101ju, ka mums, no vienas puses, ir j\u0101paliek stingriem taj\u0101, ka, j\u0101, m\u0113s grib\u0101m b\u016bt t\u012br\u0101ki savas ener\u0123ijas ieg\u016b\u0161an\u0101. Bet taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 mums j\u0101dom\u0101 par to, cik tas re\u0101li maks\u0101,” teica Sili\u0146a.\u00a0<\/p>\n
Diskusijas par to, vai l\u012bdz 2040. gadam valstis var samazin\u0101t izme\u0161us par 90% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta 90.\u00a0gadu r\u0101d\u012bt\u0101jiem un k\u0101d\u0101 veid\u0101, turpin\u0101sies vides un klimata ministru san\u0101ksm\u0113s.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n