Zieme\u013cgauja ir aizsarg\u0101jams apvidus, kur uz kvadr\u0101tmetra aug l\u012bdz 50 augu sug\u0101m.<\/p>\n<\/li>\n
Sanita un Ainis \u0100boli\u0146i sav\u0101 saimniec\u012bb\u0101 “Vek\u0161i” atjauno parkveida p\u013cavas, noganot t\u0101s ar gov\u012bm un izmantojot atbalsta programmas.<\/p>\n<\/li>\n
P\u013cav\u0101s sastopamas retas un aizsarg\u0101jamas sugas, piem\u0113ram, lapkoku praulgrauzis un da\u017e\u0101das p\u013cavu indikatorsugas.<\/p>\n<\/li>\n
Dabas eksperti skaidro, ka dabisko p\u013cavu daudzveid\u012bba radusies tradicion\u0101l\u0101s zemkop\u012bbas laik\u0101 \u2013 p\u013caujot un ganot.<\/p>\n<\/li>\n
Latvij\u0101 dabisk\u0101s p\u013cavas aiz\u0146em maz\u0101k nek\u0101 vienu procentu teritorijas, t\u0101p\u0113c to saglab\u0101\u0161ana ir \u012bpa\u0161i svar\u012bga.<\/p>\n<\/li>\n
Latvijas Dabas fonds pal\u012bdz ar praktiskiem darbiem un mobilo gan\u0101mpulku, kas tiek izmantots p\u013cavu atjauno\u0161an\u0101.<\/p>\n<\/li>\n
Eksperti aicina ar\u012b iedz\u012bvot\u0101jus veidot dabiskus z\u0101l\u0101jus savos d\u0101rzos, lai ilgtermi\u0146\u0101 vairotu Latvijas ainavu daudzveid\u012bbu.<\/p>\n<\/li>\n<\/ul>\n
Zieme\u013cgauja \u2013 ziedo\u0161o p\u013cavu parad\u012bze\u00a0<\/p>\n
Zieme\u013cgauja ir aizsarg\u0101jamo ainavu apvidus 140 kilometru garum\u0101 gar Gauju ar kop\u0113jo plat\u012bbu gandr\u012bz 22\u00a0t\u016bksto\u0161iem hekt\u0101ru. Te atrodas ziedo\u0161o p\u013cavu parad\u012bze. \u0160\u012b ir vieta, kur uz\u00a0kvadr\u0101tmetra\u00a0zemes aug 50 da\u017e\u0101du sugu augu, un to zied\u0113\u0161anas kulmin\u0101cija parasti ir j\u016bnija vid\u016b.<\/p>\n
Dabas aizsardz\u012bbas eksperts, lauksaimnieks Viesturs L\u0101rmanis past\u0101st\u012bja, ka zied\u0113\u0161anas laik\u0101 ainav\u0101 domin\u0113 baltas kr\u0101sas ziedi \u2013 v\u012bgriezes, \u0101boli\u0146\u0161: “Ja Siguld\u0101 ir zelta rudens, tad Zieme\u013cgauj\u0101 ir plat\u012bna vasara. Savulaik, it \u012bpa\u0161i Valkas novad\u0101, kur ir epicentrs, aptuveni 25 kilometru garum\u0101 bez p\u0101rtraukuma Gaujas ielej\u0101 bija t\u0101ds bezgal\u012bgs parks. \u0160odien m\u0113s no t\u0101 redzam da\u017eus mazus fragmenti\u0146us, kas izskat\u0101s t\u0101 k\u0101 t\u0101das bedr\u012btes ainav\u0101.”<\/p>\n
Atjauno parkveida p\u013cavas mantot\u0101 dzimtas \u012bpa\u0161um\u0101<\/p>\n
Senajai ainavai un parkveida p\u013cav\u0101m \u0161obr\u012bd par\u0101d\u012bjusies cer\u012bba, jo vair\u0101k\u0101s viet\u0101s t\u0101s tiek atjaunotas. To dara ar\u012b Sanita un Ainis \u0100boli\u0146i zemnieku saimniec\u012bb\u0101 “Vek\u0161i”.\u00a0Br\u012bd\u012b, kad Sanita un Ainis \u0161eit s\u0101ku\u0161i saimniekot, viss bija aizaudzis.\u00a0\u0122imenei n\u0101cies saskarties ar da\u017e\u0101diem izaicin\u0101jumiem, jo apk\u0101rt eso\u0161\u0101s p\u013cavas nav viegli apsaimniekojamas.\u00a0T\u0101s ir nel\u012bdzenas un gr\u016bti pieejamas tehnikai. T\u0101d\u0113j\u0101di vien\u012bgais risin\u0101jums ir \u0161\u0101das p\u013cavas nogan\u012bt, k\u0101 to mantotaj\u0101 dzimtas \u012bpa\u0161um\u0101 ar senu v\u0113sturi ir dar\u012bju\u0161as ar\u012b iepriek\u0161\u0113j\u0101s paaudzes. Sanitas un Ainas gad\u012bjum\u0101 t\u0101s ir govis.\u00a0Talk\u0101 n\u0101ku\u0161as da\u017e\u0101das atbalsta programmas, \u012bpa\u0161i parkveida p\u013cavu atjauno\u0161anai. Pa\u0161u sp\u0113kiem atjaunoti jau 30 hekt\u0101ri.<\/p>\n
![\"\"\/](\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/ruz1.jpg\")
<\/p>\n
Foto: Kadrs no raid\u012bjuma “Vides fakti”<\/p>\n<\/p>\n
Parkveida p\u013cavas atrodas un veidojas Gaujas palien\u0113. Atjauno\u0161anas uzdevums nav bijis viegls, jo ir j\u0101sadz\u012bvo ar Gauju, kas, k\u0101 st\u0101st\u012bja “Vek\u0161u” saimnieks Ainis, m\u0113dz “piesp\u0113l\u0113t” da\u017e\u0101dus p\u0101rsteigumus. \u00a0Pavasaros un p\u0113c liel\u0101m lietav\u0101m p\u013cav\u0101s no upes tiek ienesti koki, kas j\u0101dab\u016b \u0101r\u0101. Tom\u0113r skarbie apst\u0101k\u013ci ir k\u0101 d\u0101vana visda\u017e\u0101d\u0101kaj\u0101m augus sug\u0101m, kas gadsimtu gait\u0101 piel\u0101goju\u0161ies \u0161\u0101diem aug\u0161anas apst\u0101k\u013ciem.<\/p>\n
\nIk uz so\u013ca sastopamas retas un aizsarg\u0101jamas sugas. Piem\u0113ram, vecajos kokos mitin\u0101s \u012bpa\u0161i aizsarg\u0101jamais lapkoku praulgrauzis. Ir sastopamas dabisko p\u013cavu indikatorsugas \u2013 apa\u013clapu pulksten\u012bte, lielziedu v\u012bgriezes, dzirkstel\u012btes, anc\u012b\u0161i.<\/p>\n<\/blockquote>\n
L\u0101rmanis skaidroja, ka dabisk\u0101s p\u013cavas, kur\u0101s ir liela biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba un sp\u0113c\u012bga s\u0113klu banka zem\u0113, ir radu\u0161\u0101s tradicion\u0101l\u0101s zemkop\u012bbas laik\u0101. “Ir zin\u0101ms, ka p\u013caut\u0101 p\u013cav\u0101 ir vair\u0101k augu sugu nek\u0101 nep\u013caut\u0101. Gadsimtiem ilgi\u00a0cilv\u0113ks darboj\u0101s da\u013c\u0113ji dabisk\u0101 manier\u0113 \u2013 p\u013c\u0101va un\u00a0gan\u012bja, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 veidoj\u0101s \u013coti bag\u0101ta augu valsts. Tas, kas p\u013cavai ir vajadz\u012bgs,\u00a0\u2013 zemnieka darbo\u0161an\u0101s,” uzsv\u0113ra eksperts.<\/p>\n
Bot\u0101ni\u0137e Lelde E\u0146\u0123ele nor\u0101d\u012bja, ka vesel\u012bgas dabisk\u0101s p\u013cavas \u013coti labi aiz\u0146em visas “ekolo\u0123isk\u0101s ni\u0161as” un t\u0101d\u0113j\u0101di pal\u012bdz tur\u0113ties pret\u012b invaz\u012bvaj\u0101m sug\u0101m. Jo vec\u0101ka p\u013cava, jo liel\u0101ka sugu da\u017e\u0101d\u012bba. Parkveida p\u013cavas veidojas \u013coti ilg\u0101 laika period\u0101. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 me\u017eam j\u0101aug simts gadus, lai tas b\u016btu kr\u0101\u0161\u0146s un bag\u0101t\u012bgs ar biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu. <\/p>\n
Atbalsts un praktiski risin\u0101jumi<\/p>\n
Dabisk\u0101s p\u013cavas no kop\u0113j\u0101s Latvijas teritorijas aiz\u0146em maz\u0101k par vienu procentu. T\u0101 k\u0101 parkveida p\u013cavu Latvij\u0101 l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m ir saglab\u0101jies \u013coti maz, \u012bpa\u0161i j\u0101dom\u0101 par to saglab\u0101\u0161anu un atjauno\u0161anu.<\/p>\n
“Potenci\u0101ls atjaunot ir, bet katru dienu m\u0113s zaud\u0113jam milz\u012bgas v\u0113rt\u012bbas. Vecie seno laiku koki, kas k\u0101dreiz augu\u0161i klajum\u0101, tiek nomoc\u012bti no apk\u0101rt\u0113jiem jaunajiem kokiem,” skaidroja L\u0101rmanis.<\/p>\n
Z\u0101l\u0101ju eksperte, Latvijas Dabas fonda projektu vad\u012bt\u0101ja Baiba Strazdi\u0146a st\u0101sta k\u0101 r\u012bkoties, lai p\u013cavu atjauno\u0161anai var\u0113tu sa\u0146emt atbalstu. Vispirms j\u0101mekl\u0113 sugu un biotopu eksperts, kur\u0161 var sagatavot atzinumu un veikt izv\u0113rt\u0113jumu. P\u0113c tam darb\u012bba tiek saska\u0146ota Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvald\u0113 (DAP) un Valsts Me\u017ea dienest\u0101 (VMD). Kad visas nepiecie\u0161am\u0101s at\u013caujas ir ieg\u016btas, tad var uzs\u0101kt atme\u017eo\u0161anas darbus.<\/p>\n
<\/p>\n
Foto: Kadrs no raid\u012bjuma “Vides fakti”<\/p>\n<\/p>\n
“\u0145emot v\u0113r\u0101, ka atme\u017eo\u0161ana ir d\u0101rgs, sare\u017e\u0123\u012bts un ilgsto\u0161s process, m\u0113s jau vair\u0101k nek\u0101 10 gadus piesaist\u0101m da\u017e\u0101da veida finans\u0113jumus darbu l\u012bdzfinans\u0113\u0161anai. Latvijas Dabas fonds n\u0101k pal\u012bg\u0101 ar celmu fr\u0113z\u0113\u0161anu, p\u013cau\u0161anu, aploku uzst\u0101d\u012b\u0161anu, lai atme\u017eo\u0161anas darbus veiktu \u0101tr\u0101k, rait\u0101k,” nor\u0101d\u012bja Strazdi\u0146a.<\/p>\n
Ir iesp\u0113jams ar\u012b aiz\u0146emties lopus. Latvijas Dabas fonds (LDF), 2017. gad\u0101, uzs\u0101kot “Grasslife”\u00a0projektu, izveidoja mobilo gan\u0101mpulku, kuru visus \u0161os gadus izmantoja biolo\u0123iski v\u0113rt\u012bgu z\u0101l\u0101ju, taj\u0101 skait\u0101 parkveida p\u013cavu, atjauno\u0161an\u0101. P\u013cavu atjauno\u0161an\u0101 iesaist\u0101s gan priv\u0101to zemju \u012bpa\u0161nieki, gan pa\u0161vald\u012bba un ar\u012b valstij piedero\u0161ais uz\u0146\u0113mums “Latvijas valsts me\u017ei”.<\/p>\n
\nParkveida p\u013cavas nav konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga vide, lai saimnieki g\u016btu finansi\u0101lu labumu. L\u0101rmanis sal\u012bdzin\u0101ja, ka Latvijas lab\u0101kajos kultiv\u0113tajos z\u0101l\u0101jos l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu lopbar\u012bbu var iev\u0101kt se\u0161desmit reizes vair\u0101k.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Neskatoties uz to, cilv\u0113ki sp\u0113j atrast veidu, k\u0101 saimniekot \u0161\u0101dos apst\u0101k\u013cos. \u0100boli\u0146u \u0123imenes \u012bpa\u0161um\u0101 \u0161obr\u012bd ir aptuveni 100 govju, kas gan\u0101s p\u013cav\u0101s.<\/p>\n
“Galven\u0101 motiv\u0101cija ir centieni m\u0113\u0123in\u0101t atrast veidus, k\u0101 dz\u012bvot sav\u0101s m\u0101j\u0101s. Te ir \u013coti senas dzimtas, un cilv\u0113ki m\u0113\u0123ina past\u0101v\u0113t \u0161eit. Ir labi, ka ir Lauku atbalsta dienesta maks\u0101jumi. Tie \u013coti pal\u012bdz. Bez tiem visp\u0101r b\u016btu traki.\u00a0Bet ir da\u017ei ieguvumi, kuri mazliet mierina. Ne jau katrs, str\u0101d\u0101jot ar traktoru, var v\u0113rot ainavu, kura atg\u0101dina gleznu. Un t\u0101 ir viena no alg\u0101m, ko naud\u0101 nesar\u0113\u0137in\u0101si,” atkl\u0101ja Sanita \u0100boli\u0146a.<\/p>\n
Aicina veidot dabiskos z\u0101l\u0101jus\u00a0<\/p>\n
Parkveida p\u013cavas nevar past\u0101v\u0113t visur. Tom\u0113r\u00a0dabiskos z\u0101l\u0101jus var pamaz\u0101m s\u0101kt veidot ikviens, ar\u012b pils\u0113t\u0101s. “M\u0113s vi\u0146u nesauksim par dabisko p\u013cavu, jo tom\u0113r dabisk\u0101 p\u013cava ir kaut kas t\u0101ds, kas veidojas vair\u0101kas desmitgades un pat simtgades, bet t\u0101du piem\u0101jas p\u013cavi\u0146u, ja ir atkl\u0101ta z\u0101les plat\u012bba – to m\u0113s varam m\u0113\u0123in\u0101t veidot,” atzina bot\u0101ni\u0137e R\u016bta Sniedze-Kretalova.<\/p>\n
Tie\u0161i rudens ir \u012bstais br\u012bdis, pirms iest\u0101jas k\u0101rt\u012bgs sals, ies\u0113t \u0161\u0101d\u0101s p\u013cav\u0101s Latvij\u0101 iev\u0101ktas augu s\u0113klas no dabiskaj\u0101m p\u013cav\u0101m. Pietiek ar da\u017eiem kvadr\u0101tmetriem sav\u0101 mazd\u0101rzi\u0146\u0101, ko atst\u0101t dabas daudzveid\u012bbai.<\/p>\n
J\u0101r\u0113\u0137in\u0101s, ka p\u013cava atjaunosies un k\u013c\u016bs arvien kr\u0101\u0161\u0146\u0101ka katru gadu. Pirmaj\u0101 gad\u0101 b\u016bs \u013coti daudz nez\u0101\u013cu, otraj\u0101 gad\u0101 jau b\u016bs lab\u0101k. P\u0113c pieciem gadiem jau var\u0113siet baud\u012bt gana kr\u0101\u0161\u0146u p\u013cavu.\u00a0J\u0101p\u013cauj vienu l\u012bdz divas reizes gad\u0101, \u013caujot nobriest s\u0113kl\u0101m. Nop\u013caut\u0101 z\u0101le p\u0113c tam j\u0101sav\u0101c. \u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 m\u0113s katrs varam padar\u012bt savas m\u0101jas un t\u0101d\u0101 veid\u0101 kop\u012bgi ar\u012b visu Latviju skaist\u0101ku. P\u0113c 100 gadiem varb\u016bt Latvij\u0101 b\u016bs vair\u0101k tik kr\u0101\u0161\u0146u vietu k\u0101 Zieme\u013cgauj\u0101.<\/p>\n