{"id":31205,"date":"2025-10-26T05:32:07","date_gmt":"2025-10-26T05:32:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/31205\/"},"modified":"2025-10-26T05:32:07","modified_gmt":"2025-10-26T05:32:07","slug":"saeimas-velesanas-sakusas-parak-agri-kurzemnieks-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/31205\/","title":{"rendered":"Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas s\u0101ku\u0161\u0101s p\u0101r\u0101k agri \u2013 Kurzemnieks.lv"},"content":{"rendered":"<p>\u201eBud\u017eets j\u0101pie\u0146em, un tas, kur\u0161 to nog\u0101z\u012bs, b\u016bs atbild\u012bgs par sek\u0101m. Un v\u0113l\u0113t\u0101jiem b\u016bs j\u0101izsaka savs secin\u0101jums,\u201d t\u0101 sac\u012bja Ministru prezidente Evika Sili\u0146a (Jaun\u0101 Vienot\u012bba), 8. oktobr\u012b tiekoties ar re\u0123ion\u0101lajiem medijiem.<\/p>\n<p>Vald\u012bbas priorit\u0101te ir n\u0101kam\u0101 gada valsts bud\u017eeta pie\u0146em\u0161ana. E.Sili\u0146a sac\u012bja, ka, neraugoties uz koal\u012bcijas dal\u012bbnieku priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu kampa\u0146u, galvenais ir sp\u0113t vienoties par bud\u017eetu.<\/p>\n<p>Dien\u0101, kad Ministru prezidente aicin\u0101ja re\u0123ion\u0101lo mediju \u017eurn\u0101listus, pie Saeimas notika protests pret izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas, bet E.Sili\u0146ai r\u012bts s\u0101k\u0101s ar regul\u0101ro viz\u012bti pie Valsts prezidenta. P\u0113c t\u0101s Edgars Rink\u0113vi\u010ds skaidri nor\u0101d\u012bja \u2013 ja vald\u012bba nesp\u0113j str\u0101d\u0101t efekt\u012bvi, tai j\u0101atbr\u012bvo vieta citiem politiskajiem sp\u0113kiem: \u201eEs tom\u0113r aicin\u0101tu atmest nikno retoriku, kas ik pa br\u012bdim izskan gan parlament\u0101, gan vald\u012bb\u0101, un koncentr\u0113ties uz dro\u0161\u012bbu, demogr\u0101fiju, vesel\u012bbas apr\u016bpi, izgl\u012bt\u012bbu. Vald\u012bbas partiju v\u0113lmi str\u0101d\u0101t kop\u0101 noteiks tas, k\u0101das b\u016bs diskusijas, balsojums un gala l\u0113mums par bud\u017eeta pie\u0146em\u0161anu.\u201d<\/p>\n<p>Vardarb\u012bba nav pie\u013caujama<\/p>\n<p>\u201eNav viegli. Ir skaidrs, ka Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas s\u0101ku\u0161\u0101s p\u0101r\u0101k agri,\u201d \u017eurn\u0101listiem atzina E.Sili\u0146a. \u201eMans uzdevums ir nesa\u0161\u0137ob\u012bties, st\u0101v\u0113t stabili un dar\u012bt visu iesp\u0113jamo, lai bud\u017eetu pie\u0146emtu. Veido\u0161ana bija sare\u017e\u0123\u012bta, taj\u0101 ir daudz apsol\u012bjumu sabiedr\u012bbai, kas b\u016bs v\u012blusies, ja to nepie\u0146ems. Ir izvilkti neaktu\u0101li jaut\u0101jumi, v\u0113lme denons\u0113t (vienpus\u0113ji p\u0101rtraukt \u2013 aut.) Stambulas konvenciju. ZZS apgalvo, ka tai tas ir b\u016btiski. Ja Saeim\u0101 viena sasaukuma laik\u0101 \u0161ie pa\u0161i deput\u0101ti, kuri balsoja par Stambulas konvenciju, tagad balso\u00a0pret, tas liek jaut\u0101t, k\u0101 var tik \u0101tri main\u012bt viedokli. Manupr\u0101t, demokr\u0101tisk\u0101 sabiedr\u012bb\u0101, kad ir tik daudz citu \u0101r\u0113ju izaicin\u0101jumu, tas rada \u013coti nepareizu sign\u0101lu.<\/p>\n<p>Spiediens uz mani ir liels, bet viedokli nemain\u012b\u0161u. Turpin\u0101\u0161u iest\u0101ties par to, ka vardarb\u012bba \u0123imen\u0113 nav pie\u013caujama. Traum\u0113tas dz\u012bves, izkrop\u013cota psihe \u2013 t\u0101 ir visu m\u016bsu atbild\u012bba. P\u0113c tam br\u012bn\u0101mies, k\u0101p\u0113c cilv\u0113ks nevar notur\u0113ties darb\u0101, ir atkar\u012bbu probl\u0113mas, jo, iesp\u0113jams, t\u0101s s\u0101k\u0101s jau b\u0113rn\u012bb\u0101, kad visi bij\u0101m vienaldz\u012bgi. Tas man ir b\u016btiski, un redzu, ka ir rezult\u0101ti, t\u0101p\u0113c turpin\u0101\u0161u. Ir izdar\u012btas labas lietas, un ticu, ka ir t\u0101di cilv\u0113ki, kas to redz, nevis tikai b\u013cauj, ka viss ir slikti.\u201d<\/p>\n<p>Kaitino\u0161ie 75 centi<\/p>\n<p>\u201eBud\u017eet\u0101 izdevies ielikt t\u0101das lietas, kas sen nav biju\u0161as un ko visi gaida,\u201d sac\u012bja vald\u012bbas vad\u012bt\u0101ja. \u201eN\u0101kamajos trijos gados ir izdevies ietaup\u012bt 814 miljonus eiro \u2013 tas nav maz un nebija vienk\u0101r\u0161i. \u0160ie resursi novirz\u012bti priorit\u0101t\u0113m: dro\u0161\u012bbai un aizsardz\u012bbai, atbalstam \u0123imen\u0113m un demogr\u0101fijas uzlabo\u0161anai. Palielin\u0101sim b\u0113rnu pabalstus, kas nav main\u012bti kop\u0161 2014. gada, stiprin\u0101sim\u00a0B\u0113rnu m\u0101jas\u00a0pakalpojumu, psiholo\u0123isko pal\u012bdz\u012bbu skol\u0101, un t\u0101m \u0123imen\u0113m, kas b\u0113rnus adopt\u0113s, b\u016bs vienreiz\u0113js 1000 eiro atbalsts. Manupr\u0101t, tas ir labs sign\u0101ls, lai cilv\u0113ki v\u0113l\u0113tos b\u0113rnu adopt\u0113t.\u201d<\/p>\n<p>Pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s, ka vairs neb\u016bs papildus j\u0101maks\u0101 75 centi par katras receptes apkalpo\u0161anu aptiek\u0101, jo tas visus \u013coti kaitinot. \u201eT\u0101da bija vieno\u0161an\u0101s ar mazaj\u0101m aptiek\u0101m, kas ba\u017e\u012bj\u0101s par izn\u012bk\u0161anu, sevi\u0161\u0137i re\u0123ionos,\u201d skaidroja Ministru prezidente. \u201eStatistika r\u0101da, ka z\u0101\u013cu cena virs desmit eiro ir kritusies, bet zem \u2013 nav. T\u0101p\u0113c n\u0101kamgad z\u0101l\u0113m zem desmit eiro valsts kompens\u0113s visu farmaceita maksu, kas ir 1,50 eiro, t\u0101tad ar\u012b tos 75 centus, ko maks\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji. T\u0101 b\u016bs labums aptiek\u0101m un ieguvums pacientiem.\u201d<\/p>\n<p>E.Sili\u0146a atg\u0101din\u0101ja, ka atrasti 60 miljoni eiro lauksaimnieku atbalstam slikto vasaras laikapst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c, k\u0101 ar\u012b papildu 14 miljoni hospisam: \u201eManupr\u0101t, \u0161o atbalstu nedr\u012bkst aptur\u0113t, jo ne visi var, grib un prot r\u016bp\u0113ties par mirsto\u0161iem tuviniekiem.\u201d Nolemts mazin\u0101t pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodokli pamata p\u0101rtikai (maizei, pienam, ol\u0101m, svaigai m\u0101jputnu ga\u013cai) un v\u0113l par 30 eiro palielin\u0101t uzturl\u012bdzek\u013cus vientu\u013cajiem vec\u0101kiem. Vi\u0146a uzsv\u0113ra, ka nevar ar\u012b at\u013cauties nepalielin\u0101t minim\u0101lo algu, jo starp trij\u0101m Baltijas valst\u012bm t\u0101 ir vismaz\u0101k\u0101.<\/p>\n<p>Laba zi\u0146a re\u0123ionu medijiem<\/p>\n<p>Zinot tradicion\u0101lo mediju finansi\u0101lo situ\u0101ciju, E.Sili\u0146a sol\u012bja n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 atbalstu neatkar\u012bgajiem re\u0123ion\u0101lajiem medijiem, un tas ir viens no veidiem, k\u0101 stiprin\u0101t valsts dro\u0161\u012bbu un ne\u013caut va\u013cu dezinform\u0101cijai. No iek\u0161\u0113jo resursu p\u0101rdales tiem atv\u0113l\u0113ti 400 t\u016bksto\u0161i eiro. Karina Ploka, premjeres parlament\u0101r\u0101 sekret\u0101re un p\u0101rst\u0101ve Sabiedr\u012bbas integr\u0101cijas fond\u0101, skaidroja, ka to var\u0113s izmantot neatkar\u012bgo re\u0123ion\u0101lo mediju izn\u0101k\u0161anai un darb\u012bbai, un iecer\u0113ts valsts bud\u017eet\u0101 to nostiprin\u0101t k\u0101 ikgad\u0113ju garant\u0113tu atbalstu.<\/p>\n<p>Sarun\u0101 tika skarts ar\u012b atbalsts jaunaj\u0101m \u0123imen\u0113m, un E.Sili\u0146a \u012bpa\u0161i izc\u0113la Eiropas Savien\u012bbas, valsts un pa\u0161vald\u012bbu kop\u012bgo programmu zemas cenas \u012bres m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bbai. Izgl\u012bt\u012bb\u0101 pa\u0161reiz\u0113j\u0101 finans\u0113\u0161ana, kad nauda seko skol\u0113nam, nestr\u0101d\u0101, t\u0101p\u0113c ar jauno modeli\u00a0Programma skol\u0101\u00a0iecer\u0113ts izl\u012bdzin\u0101t skolot\u0101ju algas.<\/p>\n<p>P\u0101rmai\u0146as valsts aizsardz\u012bb\u0101<\/p>\n<p>Pla\u0161\u0101ka diskusija rais\u012bj\u0101s par oblig\u0101to Valsts aizsardz\u012bbas dienestu un sievie\u0161u iesauk\u0161anu armij\u0101. K\u0101 nor\u0101d\u012bja Re\u0123ion\u0101lo mediju asoci\u0101cijas valdes priek\u0161s\u0113de,\u00a0Neatkar\u012bgo Tukuma Zi\u0146u\u00a0galven\u0101 redaktore Ivonna Plaude, vi\u0146a savas meitas armij\u0101 nelaistu, jo t\u0101 savu attieksmi nav main\u012bjusi. \u201eIr sievietes, kuru svars ne\u013cauj \u0101tri skriet vai stiept smagumus, ta\u010du vi\u0146as var b\u016bt labas dronu speci\u0101listes,\u201d k\u0101 piem\u0113ru min\u0113ja I.Plaude. Premjere piekrita un atzina, ka aizsardz\u012bbas ministram jau nor\u0101d\u012bjusi: armijai j\u0101piel\u0101gojas un j\u0101veido \u012bpa\u0161as kategorijas, piem\u0113ram, dronu un kiberdro\u0161\u012bbas speci\u0101listiem, robotu tehnolo\u0123iju p\u0101rzin\u0101t\u0101jiem. \u201eIr ta\u010du ar\u012b cilv\u0113ki ar invalidit\u0101ti, kuriem galva str\u0101d\u0101, un vi\u0146i varb\u016bt var uztais\u012bt t\u0101dus dronus! T\u0101 b\u016bs trad\u012bciju lau\u0161ana, t\u0101p\u0113c neb\u016bs viegli. Armij\u0101 v\u0113l notiek st\u012bv\u0113\u0161an\u0101s, t\u0101p\u0113c s\u0101ksim ar Zemessardzi. Ar ministru ir vieno\u0161an\u0101s, ka Saeim\u0101 b\u016bs diskusija. Esmu par br\u012bvpr\u0101t\u012bbas principu, jo pa\u0161laik neredzu, ka oblig\u0101tajam sievie\u0161u dienestam esam gatavi. J\u0101nostiprina Valsts aizsardz\u012bbas dienesta reput\u0101cija, un tad par to var run\u0101t.\u201d<\/p>\n<p>Ar\u012b vald\u012bbas vad\u012bt\u0101jas dro\u0161\u012bbas padomnieks Airis Rikveilis atkl\u0101ja, ka iesaucamajiem iecer\u0113ts pras\u012bbas atvieglot, s\u0101kot ar dal\u012bbu Zemessardz\u0113, lai izmantotu ar\u012b t\u0101du cilv\u0113ku zin\u0101\u0161anas un profesion\u0101l\u0101s prasmes, kuri fiziskos krit\u0113rijus nevar izpild\u012bt. \u201eVi\u0146i var\u0113s darboties pl\u0101no\u0161an\u0101, lo\u0123istik\u0101, programm\u0113\u0161an\u0101, dronu att\u012bst\u012bb\u0101,\u201d teica A.Rikveilis.<\/p>\n<p>Sarg\u0101t valsti un jaunie\u0161us<\/p>\n<p>Run\u0101jot par valsts aizsardz\u012bbu, cit\u0101 virzien\u0101 j\u0101skat\u0101s ar\u012b jaunie\u0161iem. K\u0101 nor\u0101d\u012bja A.Rikveilis, lidot ar droniem dro\u0161i vien iem\u0101c\u012bsies visi, ta\u010du Latvijai vajadz\u012bgi ar\u012b in\u017eenieri, kas arvien att\u012bst\u012bt\u0101kus dronus rad\u012bs un konstru\u0113s. T\u0101pat b\u016bs vajadz\u012bgi metin\u0101t\u0101ji: \u201eAr to nedom\u0101ju cilv\u0113kus net\u012br\u0101s dr\u0113b\u0113s, k\u0101 uzreiz izt\u0113lojamies, jo ar\u012b \u0161\u012b vide ir \u013coti main\u012bjusies, daudzos gad\u012bjumos t\u0101 pat ir \u013coti t\u012bra, un metin\u0101t\u0101ji vajadz\u012bgi tehnolo\u0123iju ra\u017eo\u0161an\u0101. Ar devi\u0146u kla\u0161u izgl\u012bt\u012bbu tur nepietiks.\u201d<\/p>\n<p>E.Sili\u0146a sac\u012bja, ka NATO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs nereti tie\u0161i Latviju min k\u0101 labo piem\u0113ru. \u201eIepriek\u0161\u0113j\u0101 samit\u0101 valstis vienoj\u0101s, ka turpm\u0101kajos desmit gados NATO aizsardz\u012bbai t\u0113r\u0113s 5% no kopbud\u017eeta. M\u0113s un Skandin\u0101vijas valstis teic\u0101m, ka tas par ilgu \u2013 vajag l\u012bdz 2030. gadam. M\u0113s savus izdevumus audz\u0113jam jau \u0161obr\u012bd, turkl\u0101t neesam bag\u0101t\u0101kie. Ja to nedar\u012btu, k\u0101 m\u0113s var\u0113tu citiem l\u016bgt n\u0101kt pal\u012bg\u0101, ja vajadz\u0113s?\u201d<\/p>\n<p>Ministru prezidente nor\u0101d\u012bja, ka j\u0101stiprina kiberdro\u0161\u012bba, atbalsts neatkar\u012bgajiem medijiem un j\u0101c\u012bn\u0101s ar propagandu. \u201eRun\u0101jot ar kol\u0113\u0123iem Eirop\u0101, saprotu, ka hibr\u012bduzbrukumos vi\u0146iem nav temperat\u016bras izj\u016btas. M\u0113s to k\u0101 muskuli esam uztren\u0113ju\u0161i, dz\u012bvojot agresorvalst\u012bm blakus, jo ar uzbrukumiem sastopamies vair\u0101kus gadus. T\u0101p\u0113c j\u0101nov\u0113rt\u0113 sp\u0113jas, kas mums ir. Mums nav liel\u0101ko lidma\u0161\u012bnu un, visticam\u0101k, nekad ar\u012b neb\u016bs, bet NATO varam piedal\u012bties ar ko citu.\u201d<\/p>\n<p>Nosl\u0113gum\u0101 kol\u0113\u0123i jaut\u0101ja, vai p\u0113d\u0113jie ska\u013cie notikumi Kuld\u012bg\u0101 (kad no narkotik\u0101m dz\u012bv\u012bbu zaud\u0113ja jauna sieviete \u2013 red.) liku\u0161i ar\u012b vi\u0146as uzman\u012bbas lok\u0101 non\u0101kt sint\u0113tisko narkotiku apritei. \u201eOrganiz\u0113t\u0101 noziedz\u012bba str\u0101d\u0101 p\u0101ri robe\u017e\u0101m, un nupat Eirop\u0101 ar daudziem l\u012bderiem parakst\u012bj\u0101m memorandu, ka ar narkotik\u0101m c\u012bn\u012bsimies kop\u0101,\u201d atzina E.Sili\u0146a. \u201eT\u0101s p\u0101rvad\u0101 ar ku\u0123iem, viegli nos\u016bta pa pastu\u2026 Aprite ir neiedom\u0101jami liela. Narkotikas pie mums ien\u0101k no Indijas, \u0136\u012bnas, Lat\u012b\u0146amerikas, ra\u017eo ar\u012b Eirop\u0101, ta\u010du ne t\u0101d\u0101 apjom\u0101. J\u0101m\u0113\u0123ina iz\u0137ert un aiztur\u0113t, bet j\u0101str\u0101d\u0101 ar\u012b ar prevenciju, jaunie\u0161iem j\u0101skaidro sint\u0113tisko narkotiku b\u012bstam\u012bba, un j\u0101pal\u012bdz vec\u0101kiem, skaidrojot, ko dar\u012bt. Atz\u012bstam, ka t\u0101 ir liela probl\u0113ma, un risin\u0101jumus mekl\u0113jam.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"\u201eBud\u017eets j\u0101pie\u0146em, un tas, kur\u0161 to nog\u0101z\u012bs, b\u016bs atbild\u012bgs par sek\u0101m. Un v\u0113l\u0113t\u0101jiem b\u016bs j\u0101izsaka savs secin\u0101jums,\u201d t\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":31206,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[1546,23,28,29,259,334,1249,32,33,1770,22,336,5145,30,31,35,39,38,36,37,34,9449,40,71,20,3923,26,27,9450,141,3878,24,25,1524,2544,181,21],"class_list":{"0":"post-31205","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aizsardziba","9":"tag-aktualitates","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-budzets","13":"tag-drosiba","14":"tag-evika-silina","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-gimenes","18":"tag-headlines","19":"tag-izglitiba","20":"tag-kurzemnieks","21":"tag-latest-news","22":"tag-latestnews","23":"tag-latvia","24":"tag-latvian","25":"tag-latviesu","26":"tag-latviesu-valoda","27":"tag-latviesuvaloda","28":"tag-latvija","29":"tag-latvijas-sabiedriba","30":"tag-lv","31":"tag-nato","32":"tag-news","33":"tag-politika","34":"tag-popularakas-zinas","35":"tag-popularakaszinas","36":"tag-regionalie-mediji","37":"tag-saeima","38":"tag-socialais-atbalsts","39":"tag-top-stories","40":"tag-topstories","41":"tag-valdiba","42":"tag-velesanas","43":"tag-veseliba","44":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":"Validation failed: Text character limit of 500 exceeded"},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/31205","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=31205"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/31205\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/31206"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=31205"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=31205"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=31205"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}