{"id":31496,"date":"2025-10-26T12:28:16","date_gmt":"2025-10-26T12:28:16","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/31496\/"},"modified":"2025-10-26T12:28:16","modified_gmt":"2025-10-26T12:28:16","slug":"krievija-vareja-veikt-izlukosanu-ar-pramja-igaunija-vrakiem-mediji","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/31496\/","title":{"rendered":"Krievija var\u0113ja veikt izl\u016bko\u0161anu ar pr\u0101mja \u00abIgaunija\u00bb vrakiem &#8211; mediji"},"content":{"rendered":"\n<p>Krievija var\u0113ja izmantot pr\u0101mja &#8220;Igaunija&#8221; vrakus, kas cieta av\u0101rij\u0101, k\u0101 m\u0101c\u012bbu laukumu zem\u016bdens oper\u0101cij\u0101m Baltijas j\u016br\u0101, un, iesp\u0113jams, ar\u012b apr\u012bkojuma uzst\u0101d\u012b\u0161anai zem\u016bdens izl\u016bko\u0161anai. Da\u017eas NATO valstis ir inform\u0113tas, ka pirms da\u017eiem gadiem uz vrakiem tika piestiprin\u0101ti tehniskie ier\u012bces, kas \u013cauj veikt augstas precizit\u0101tes zem\u016bdens dronu un robotu navig\u0101ciju, nor\u0101d\u012bts kop\u012bgaj\u0101 izmekl\u0113\u0161an\u0101, ko veiku\u0161i V\u0101cijas telev\u012bzijas kan\u0101li WDR, NDR un laikraksts S\u00fcddeutsche Zeitung (SZ), kas public\u0113ts piektdien, 24. oktobr\u012b.<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar mediju zi\u0146\u0101m, rietumu dro\u0161\u012bbas jaut\u0101jumu aprind\u0101s uzskata, ka Krievijas milit\u0101rie sp\u0113ki veica attiec\u012bgus m\u0101c\u012bbas \u0161aj\u0101 zon\u0101. Krievija ar\u012b var\u0113ja uzst\u0101d\u012bt tur sensorus, ar kuru pal\u012bdz\u012bbu tiek re\u0123istr\u0113tas NATO ku\u0123u un zem\u016bdens ku\u0123u paraksti, raksta WDR, NDR un SZ.<\/p>\n<p>Pr\u0101mis &#8220;Igaunija&#8221; nogrima 1994. gada septembr\u012b. Gadu p\u0113c av\u0101rijas Zviedrija, Igaunija un Somija parakst\u012bja l\u012bgumu, kas aizliedz iegremd\u0113\u0161anos vrakos, lai netrauc\u0113tu miru\u0161o mieru. Ku\u0123is tika uzb\u016bv\u0113ts 1979. gad\u0101 V\u0101cijas r\u016bpn\u012bc\u0101.<\/p>\n<p>Zem\u016bdens izl\u016bko\u0161anu veic GUGI pie Krievijas Aizsardz\u012bbas ministrijas<\/p>\n<p>Par \u0161\u0101da veida zem\u016bdens izl\u016bko\u0161anu Krievij\u0101 atbild Galven\u0101 p\u0101rvalde dzi\u013c\u016bdens izp\u0113tes (GUGI) Krievijas Aizsardz\u012bbas ministrij\u0101. GUGI uzdevumos ietilpst izl\u016bko\u0161ana kritiski svar\u012bg\u0101s infrastrukt\u016bras objektos, piem\u0113ram, zem\u016bdens kabe\u013cos un cauru\u013cvados Eiropas valst\u012bs. P\u0101rvalde r\u012bko speci\u0101lu ku\u0123u floti, kas ofici\u0101li pazi\u0146oti k\u0101 p\u0113tniec\u012bbas ku\u0123i, un pla\u0161u apr\u012bkojumu &#8211; nelielas zem\u016bdens laivas, zem\u016bdens robotus, k\u0101 ar\u012b jaud\u012bgus sonarus un skenerus zem\u016bdens izl\u016bko\u0161anai.<\/p>\n<p>Run\u0101jot par to, \u012bpa\u0161i j\u0101min Zieme\u013cu flotes okeanogr\u0101fiskais p\u0113tniec\u012bbas ku\u0123is &#8220;Jantars&#8221;. GUGI, pie\u013caujams, izmanto hidrofonus, lai ierakst\u012btu pretinieku ku\u0123u p\u0101rvieto\u0161anos.<\/p>\n<p>Da\u013ca tehnikas tika ieg\u0101d\u0101ta caur uz\u0146\u0113mumu Kipr\u0101, raksta NDR, WDR un SZ. Run\u0101 par dar\u012bjumiem, kuru summa ir apm\u0113ram 50 miljoni dol\u0101ru (43 miljoni eiro). Da\u017ei tehnikas paraugi tika izmantoti, lai izveidotu kompleksu nov\u0113ro\u0161anas sist\u0113mu Arktik\u0101 ar nosaukumu &#8220;Harmonija&#8221; &#8211; zem\u016bdens sensoru sist\u0113ma ir uzst\u0101d\u012bta Barenca j\u016br\u0101, lai aizsarg\u0101tu Krievijas kodoliero\u010du arsen\u0101lu.<\/p>\n<p>Krievijas sist\u0113mas ar sensoriem, pie\u013caujams, tiek izmantotas ar\u012b Baltijas j\u016br\u0101. 2024. gada s\u0101kum\u0101 Lietuva zi\u0146oja, ka uz Kur\u0161u k\u0101pas tika atrasts hidroakustiskais hidrolo\u0137\u0113t\u0101js Krievijas ra\u017eojum\u0101.<\/p>\n<p>Somijas un Igaunijas varas iest\u0101des neapstiprin\u0101ja \u017eurn\u0101listu secin\u0101jumus<\/p>\n<p>Somij\u0101 un Igaunij\u0101 neapstiprin\u0101ja WDR, NDR un SZ secin\u0101jumus, kas attiecas uz pr\u0101mi &#8220;Igaunija&#8221;. Igaunijas \u0100rlietu ministrija pazi\u0146oja, ka kop\u0101 ar sabiedrotajiem uzman\u012bgi seko situ\u0101cijai Baltijas j\u016br\u0101. Somijas robe\u017esardze zi\u0146oja, ka operat\u012bvu iemeslu d\u0113\u013c neizpaud\u012bs deta\u013cas, kas attiecas uz iesp\u0113jam\u0101m nov\u0113ro\u0161anas darb\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>&#8220;Igaunijas dati neapstiprina \u0161\u0101dus apgalvojumus. Da\u017e\u0101das Igaunijas iest\u0101des kop\u0101 ar sabiedrotajiem uzman\u012bgi seko notikumiem Baltijas j\u016br\u0101. \u0160\u012b Baltijas j\u016bras zona ir viena no visvair\u0101k nov\u0113rotaj\u0101m,&#8221; uzsv\u0113ra Igaunijas Aizsardz\u012bbas ministrijas p\u0101rst\u0101vis koment\u0101r\u0101 laikrakstam Postimees.<\/p>\n<p>V\u0101cijas Aizsardz\u012bbas ministrijas p\u0101rst\u0101vis pazi\u0146oja, ka ministrija veic zem\u016bdens aktivit\u0101\u0161u monitoringu, kas &#8220;var b\u016bt v\u0113rstas pret kritiski svar\u012bgu j\u016bras infrastrukt\u016bru vai kalpot izl\u016bko\u0161anas m\u0113r\u0137iem&#8221;. Deta\u013cas netiek sniegtas, jo tas &#8220;\u013cautu izdar\u012bt secin\u0101jumus par m\u016bsu iesp\u0113j\u0101m izl\u016bko\u0161anas, atkl\u0101\u0161anas un re\u0123istr\u0113\u0161anas jom\u0101 zem\u016bdens vid\u0113&#8221;.<\/p>\n<p>NATO mediju publik\u0101ciju nekoment\u0113ja. Krievijas puse uz izdevumu piepras\u012bjumu ar\u012b neatbild\u0113ja.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Krievija var\u0113ja izmantot pr\u0101mja &#8220;Igaunija&#8221; vrakus, kas cieta av\u0101rij\u0101, k\u0101 m\u0101c\u012bbu laukumu zem\u016bdens oper\u0101cij\u0101m Baltijas j\u016br\u0101, un, iesp\u0113jams,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":31497,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-31496","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115440471564360123","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/31496","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=31496"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/31496\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/31497"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=31496"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=31496"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=31496"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}