{"id":31593,"date":"2025-10-26T15:01:17","date_gmt":"2025-10-26T15:01:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/31593\/"},"modified":"2025-10-26T15:01:17","modified_gmt":"2025-10-26T15:01:17","slug":"belgija-bremze-eiropa-mekle-risinajumus-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/31593\/","title":{"rendered":"Be\u013c\u0123ija Bremz\u0113, Eiropa Mekl\u0113 Risin\u0101jumus\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Ukrainas &#8220;Repar\u0101ciju Kred\u012bta&#8221; Pl\u0101ns: K\u0101p\u0113c ES Tur\u0113jas Uz Ce\u013ca Rull\u012b\u0161iem<\/p>\n<p>Eiropas Savien\u012bba strauji mekl\u0113 veidus, k\u0101 finansi\u0101li atbalst\u012bt Ukrainu, jo kar\u0161 nebeidzas un izmaksas turpina pieaugt. \u0160\u012b steidzam\u012bba ir k\u013cuvusi v\u0113l izteikt\u0101ka, jo ASV administr\u0101cija ir skaidri nor\u0101d\u012bjusi, ka Eiropai b\u016bs j\u0101sedz kontinenta dro\u0161\u012bbas izdevumi. T\u0101 k\u0101 ASV poz\u012bcija k\u013c\u016bst maz\u0101k paredzama, eiropie\u0161i apsver drosm\u012bgu pl\u0101nu \u2013 izmantot iesald\u0113tos Krievijas akt\u012bvus, lai pie\u0161\u0137irtu Ukrainai 140 miljardu eiro v\u0113rtu &#8220;repar\u0101ciju kred\u012btu&#8221;. \u0160\u012b summa var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t segt valsts finansi\u0101l\u0101s un milit\u0101r\u0101s vajadz\u012bbas 2026. un 2027. gad\u0101. Tom\u0113r pl\u0101ns saskaras ar iev\u0113rojam\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>Be\u013c\u0123ija, kur\u0101 atrodas liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u0161o l\u012bdzek\u013cu, ir piebremz\u0113jusi \u0161o iniciat\u012bvu nesenaj\u0101 ES samit\u0101, atsaucoties uz tiesiskaj\u0101m sek\u0101m un draudiem Krievijas atrieb\u012bbai. Neskatoties uz \u0161\u012bm ba\u017e\u0101m, Eiropas dal\u012bbvalstis ir vienispr\u0101tis \u2013 t\u0101s nev\u0113las, lai vi\u0146u nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ji maks\u0101tu par Krievijas rad\u012bto postu, t\u0101p\u0113c alternat\u012bvu ir maz. Vieno\u0161an\u0101s par pl\u0101na nepiecie\u0161am\u012bbu ir pan\u0101kta, ta\u010du joproj\u0101m tiek mekl\u0113ts t\u0101 efekt\u012bv\u0101kais un dro\u0161\u0101kais \u012bsteno\u0161anas veids.<\/p>\n<p>K\u0101 Non\u0101c\u0101m L\u012bdz \u0160ai Situ\u0101cijai?<\/p>\n<p>Pirm\u0101s ned\u0113\u013cas p\u0113c pilna m\u0113roga Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 2022. gada s\u0101kum\u0101 Eiropas Savien\u012bba kop\u0101 ar G7 sabiedrotajiem ieviesa nepieredz\u0113tas sankcijas pret Kremli. Viena no galvenaj\u0101m bija Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bvu iesald\u0113\u0161ana Rietumos, lai ierobe\u017eotu Maskavas sp\u0113jas finans\u0113t karu. ES tas noz\u012bm\u0113ja 210 miljardu eiro ekonomisku un politisku sviru p\u0101r Krieviju, jo liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u0161o l\u012bdzek\u013cu glab\u0101jas \u201cEuroclear\u201d, centr\u0101laj\u0101 v\u0113rtspap\u012bru depozit\u0101rij\u0101 Brisel\u0113. \u201cEuroclear\u201d glab\u0101tie akt\u012bvi Be\u013c\u0123ijas vald\u012bbai, kur\u0101 atrodas depozit\u0101rijs, ik gadu rada ien\u0101kumus no 2,5 l\u012bdz 3 miljardiem eiro pe\u013c\u0146as, un tie\u0161i \u0161obr\u012bd Be\u013c\u0123ija ir diskusiju centr\u0101.<\/p>\n<p>Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101, p\u0113c m\u0113ne\u0161iem ilgiem iek\u0161\u0113jiem debat\u0113m, ES s\u0101ka izmantot \u0161os neparastos ien\u0101kumus Ukrainas finansi\u0101l\u0101 un milit\u0101r\u0101 atbalsta vajadz\u012bb\u0101m. \u0160ie centieni tika apvienoti pla\u0161\u0101k\u0101 G7 kred\u012bt\u0101 45 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, kas piln\u012bb\u0101 j\u0101atmaks\u0101 no g\u016btajiem papildu ien\u0101kumiem. T\u0101 k\u0101 Krievija ner\u0101da gatav\u012bbu iesaist\u012bties miera sarun\u0101s, eiropie\u0161i ir sapratu\u0161i, ka G7 kred\u012btl\u012bnija dr\u012bzum\u0101 izr\u0101d\u012bsies nepietiekama. Nepiecie\u0161ams r\u012bkoties pla\u0161\u0101k.<\/p>\n<p>Kas Prec\u012bzi Ir &#8220;Repar\u0101ciju Kred\u012bts&#8221;?<\/p>\n<p>Steidzam\u012bba atrast risin\u0101jumu lika Eiropas Komisijai r\u016bp\u012bg\u0101k izp\u0113t\u012bt \u201cEuroclear\u201d situ\u0101ciju. S\u0101kotn\u0113ji oblig\u0101ciju veid\u0101 tur\u0113tie akt\u012bvi ir izaugu\u0161i l\u012bdz aptuveni 175 miljardu eiro lielai naudas summai, un tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 gaid\u0101mi v\u0113l aptuveni 10 miljardi eiro. Saska\u0146\u0101 ar pagaidu pl\u0101nu, \u201cEuroclear\u201d p\u0101rskait\u012btu naudu Komisijai, kas tad izsniegtu 140 miljardu eiro kred\u012btu Ukrainai savien\u012bbas v\u0101rd\u0101. Atliku\u0161ie 45 miljardi eiro segtu G7 kred\u012btu, jo papildu ien\u0101kumi vairs netiktu izmantoti. 140 miljardu eiro kred\u012bts tiktu izmaks\u0101ts pak\u0101peniski Kijivai un b\u016btu pak\u013cauts noteiktiem nosac\u012bjumiem, piem\u0113ram, noteikumam par iero\u010du ieg\u0101di \u201cra\u017eots Eirop\u0101\u201d. Ukraina tiktu l\u016bgta atmaks\u0101t kred\u012btu tikai p\u0113c tam, kad Krievija izbeigtu savu agresijas karu un piekristu kompens\u0113t nodar\u012btos zaud\u0113jumus. T\u0101p\u0113c ar\u012b radies nosaukums &#8220;repar\u0101ciju kred\u012bts&#8221;. P\u0113c tam Komisija atmaks\u0101tu \u201cEuroclear\u201d, un \u201cEuroclear\u201d atmaks\u0101tu Krievijai, nosl\u0113dzot apli. Komisija uzst\u0101j, ka tas nav konfisc\u0113jums. Politisk\u0101 zi\u0146\u0101 kred\u012bts ir ar\u012b lietder\u012bgs, jo tas nodro\u0161in\u0101tu stabilu atbalstu Kijivai, vienlaikus atbr\u012bvojot finan\u0161u gr\u016bt\u012bb\u0101s non\u0101ku\u0161\u0101s dal\u012bbvalstis no l\u012bdzek\u013cu t\u0113r\u0113\u0161anas no sav\u0101m kabat\u0101m.<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c Be\u013c\u0123ija Ir Galvenais \u0160\u0137\u0113rslis?<\/p>\n<p>Pl\u0101ns, kas v\u0113l ir s\u0101kuma stadij\u0101, izvirza Be\u013c\u0123iju politisko diskusiju priek\u0161pl\u0101n\u0101 k\u0101 \u201cEuroclear\u201d m\u012btnes zemi, kur tiek glab\u0101ti akt\u012bvi. Be\u013c\u0123ijai ir sena invest\u012bciju l\u012bguma ar Krieviju, kas paredz \u0161\u0137\u012br\u0113jtiesu jebk\u0101du str\u012bdu gad\u012bjum\u0101 starp pus\u0113m. Be\u013c\u0123ija ba\u017e\u012bjas, ka br\u012bd\u012b, kad nauda tiks iz\u0146emta no \u201cEuroclear\u201d, Maskava uzs\u0101ks agres\u012bvu atrieb\u012bbu, lai atg\u016btu 140 miljardus eiro un piepras\u012btu lielu kompens\u0101ciju, novedot pie starptautisk\u0101m tiesved\u012bb\u0101m. Citas kritiskas ba\u017eas ir saist\u012btas ar ES sankcij\u0101m, kuru mai\u0146ai nepiecie\u0161ama vienpr\u0101t\u012bba \u2013 t\u0101s var\u0113tu tikt atceltas pirms Maskava samaks\u0101s repar\u0101cijas, t\u0101d\u0113j\u0101di anul\u0113jot visu kred\u012btu. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c Be\u013c\u0123ijas premjerministrs B\u0101rts De V\u0113vers ir uzst\u0101jis uz \u201cpiln\u012bgu visu risku savstarp\u0113ju dal\u012b\u0161anu\u201d un neapstr\u012bdamiem garantij\u0101m no vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm. Teor\u0113tiski katra dal\u012bbvalsts segtu da\u013cu no 140 miljardiem eiro proporcion\u0101li savam lielumam. V\u0113l\u0101k k\u0101 papildu atbalsta sl\u0101nis var\u0113tu tikt mobiliz\u0113ts ES bud\u017eets.<\/p>\n<blockquote><p>\u201eJa j\u016bs pa\u0146emsiet naudu no manas valsts, un tas noies greizi, es nevaru un noteikti nev\u0113los ned\u0113\u013cas laik\u0101 samaks\u0101t 140 miljardus eiro,\u201d sac\u012bjis De V\u0113vers p\u0113c ES samita. \u201eT\u0101p\u0113c es iedom\u0101jos, ka ikviens, kur\u0161 patie\u0161\u0101m atbalsta \u0161o l\u0113mumu, patie\u0161\u0101m v\u0113las to \u012bstenot, ir gatavs, sp\u0113j\u012bgs un v\u0113las sniegt garantiju, lai es var\u0113tu mier\u012bgi gul\u0113t, zinot, ka, ja kaut kas noies greizi vai izg\u0101z\u012bsies, solidarit\u0101te nodro\u0161in\u0101s, ka nauda patie\u0161\u0101m b\u016bs.\u201d<\/p><\/blockquote>\n<p>Vi\u0146\u0161 piebilda, ka uz \u0161o jaut\u0101jumu nebija sa\u0146\u0113mis \u201ccunami saj\u016bsmas\u201d atbildi no visas galda. Tas liecina par dzi\u013c\u0101m \u0161aub\u0101m un nepiecie\u0161am\u012bbu risin\u0101t \u0161\u012bs probl\u0113mas pirms jebk\u0101das t\u0101l\u0101k\u0101s virz\u012bbas.<\/p>\n<p>Ko Saka ECB Un Citas Valstis?<\/p>\n<p>Par\u0101du kred\u012bts ir aktualiz\u0113jis ar\u012b Eiropas Centr\u0101lo banku (ECB), eirozonas finan\u0161u un monet\u0101r\u0101s stabilit\u0101tes galveno garantu. T\u0101s prezidente Krist\u012bne Lagarda iepriek\u0161 kritiz\u0113jusi jebkuru soli, kas var\u0113tu tikt uzskat\u012bts par valsts suver\u0113no akt\u012bvu konfisk\u0101ciju, kas ir nelikum\u012bgi saska\u0146\u0101 ar starptautiskaj\u0101m ties\u012bb\u0101m un var\u0113tu kait\u0113t eiro jurisdikcijas starptautiskajai reput\u0101cijai. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 form\u0101t\u0101 kred\u012bts neatbilst tie\u0161ai konfisk\u0101cijai, jo Krievija var\u0113tu atg\u016bt akt\u012bvus, ja piekrit\u012btu maks\u0101t repar\u0101cijas, kas ir praktiski neiesp\u0113jami. Diplomatisk\u0101s aprind\u0101s un amatpersonu vid\u016b, kas ir inform\u0113tas par diskusij\u0101m, Lagarda neesot iebildusi pret pl\u0101nu un ierosin\u0101jusi, ka repar\u0101ciju kred\u012bta ideja ir iesp\u0113jama, ta\u010du nepiecie\u0161ams papildu tehnisks darbs. Lagarda ieteikusi ES nedarboties vienai \u0161aj\u0101 nepieredz\u0113taj\u0101 projekt\u0101, bet iesaist\u012bt citus G7 sabiedrotos, piem\u0113ram, Lielbrit\u0101niju, Kan\u0101du un Jap\u0101nu, kas ar\u012b tur nelielas da\u013cas Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu.<\/p>\n<p>De V\u0113vers piepras\u012bjis piln\u012bgu caursp\u012bd\u012bgumu, lai atrastu visus akt\u012bvus vis\u0101 Eirop\u0101. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bjis, ka \u201cvisresn\u0101k\u0101 vista ir Be\u013c\u0123ij\u0101, bet citas vistas ir apk\u0101rt. Eirozon\u0101 ir citas valstis ar iesald\u0113tiem akt\u012bviem: ir se\u0161as\u201d. Vi\u0146\u0161 piebildis, ka neviena no t\u0101m nekad nav sniegusi nek\u0101du inform\u0101ciju par to, cik daudz naudas t\u0101m ir, par to pe\u013c\u0146u vai nodok\u013cu ien\u0101kumiem, nenor\u0101dot konkr\u0113t\u0101s valstis. Tom\u0113r Komisija pl\u0101nu balst\u012bjusi tikai uz 185 miljardiem eiro, kas glab\u0101jas \u201cEuroclear\u201d, neskatoties uz iepriek\u0161\u0113jiem apgalvojumiem par aptuveni 210 miljardiem eiro, kas glab\u0101jas blok\u0101.<\/p>\n<p>Sabiedrisk\u0101 l\u012bmen\u012b ES dal\u012bbvalstis ir paudu\u0161as sapratni un l\u012bdzj\u016bt\u012bbu Be\u013c\u0123ijai. \u201cEs izmantotu to pa\u0161u argumentu, ja akt\u012bvi b\u016btu V\u0101cij\u0101. \u0160odien m\u0113s sp\u0113r\u0101m soli uz priek\u0161u, ko nedr\u012bkst\u0113tu uzskat\u012bt par pa\u0161saprotamu,\u201d p\u0113c samita beig\u0101m teica V\u0101cijas kanclers Fr\u012bdrihs Mercs. N\u012bderlandes premjerministrs Diks \u0160ofs piebildis, ka vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm \u201cj\u0101uz\u0146emas kop\u012bgs risks, ne tikai Be\u013c\u0123ija viena.\u201d (Ung\u0101rija jau ir pazi\u0146ojusi, ka taj\u0101 nepiedal\u012bsies). Priv\u0101ti diplom\u0101ti nor\u0101da, ka Be\u013c\u0123ija nevar sagaid\u012bt p\u0101r\u0101k daudz. Ideja kompens\u0113t Be\u013c\u0123ijas uz\u0146\u0113mumiem, kas joproj\u0101m darbojas Krievij\u0101, ja Kremlis nolemtu atriebties un konfisc\u0113t vi\u0146u akt\u012bvus pret\u012b, tiek uzskat\u012bta par nepie\u0146emamu. Austrijas nesenais m\u0113\u0123in\u0101jums kompens\u0113t \u201cRaiffeisen Bank International\u201d (RBI), kurai ir veiksm\u012bga fili\u0101le Krievij\u0101, par 2,1 miljardu eiro tiesas spriedumu, izrais\u012bja pretrunas un nesa\u0146\u0113ma atbalstu no p\u0101r\u0113j\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm. Ir ar\u012b politiskais aspekts. De V\u0113vers ir iegrimis saspringt\u0101s bud\u017eeta sarun\u0101s, un vi\u0146a daudzu partiju koal\u012bcija cen\u0161as saglab\u0101t l\u012bdzsvaru. Tas rada jaut\u0101jumu, vai premjerministrs nav tik \u013coti noraiz\u0113jies, k\u0101 vi\u0146\u0161 to pau\u017e medijiem, bet gan cen\u0161as izmantot situ\u0101ciju, lai g\u016btu iek\u0161\u0113jus politiskos punktus. Galu gal\u0101 Brisel\u0113 katrs l\u012bderis run\u0101 ar div\u0101m auditorij\u0101m: saviem Eiropas kol\u0113\u0123iem un saviem v\u0113l\u0113t\u0101jiem. Lai pan\u0101ktu izr\u0101vienu, procesam j\u0101\u0161\u0137iet sare\u017e\u0123\u012btam.<\/p>\n<p>Vai Ir Alternat\u012bvas?<\/p>\n<p>L\u012bderi ir uzdevu\u0161i Eiropas Komisijai izp\u0113t\u012bt \u201copcijas\u201d, lai risin\u0101tu Kijivas pieaugo\u0161\u0101s finansi\u0101l\u0101s un milit\u0101r\u0101s vajadz\u012bbas n\u0101kamo divu l\u012bdz tr\u012bs gadu laik\u0101. \u0160\u0101da fr\u0101ze atst\u0101j durvis atv\u0113rtas alternat\u012bv\u0101m. Viena no iesp\u0113j\u0101m ir dal\u012bbvalst\u012bm pa\u0161\u0101m doties uz tirgiem un piesaist\u012bt l\u012bdzek\u013cus bez Krievijas akt\u012bvu pieskar\u0161an\u0101s. Tas tika dar\u012bts 2023. gad\u0101, kad tika izveidota \u201cUkraine Facility\u201d, nodro\u0161inot Kijivai 50 miljardus eiro dot\u0101ciju un aizdevumu veid\u0101. Lai gan Be\u013c\u0123ijas premjers, jaut\u0101ts no reportieriem, nav izsl\u0113dzis \u0161o iesp\u0113ju, cit\u0101m smagi par\u0101d\u0101 eso\u0161aj\u0101m Eiropas valst\u012bm b\u016btu gr\u016bti izmantot \u0161o ce\u013cu. Ja garantijas tiktu nodro\u0161in\u0101tas, pamatojoties uz lielumu, t\u0101das valstis k\u0101 Francija un It\u0101lija b\u016btu atbild\u012bgas. Tas rada probl\u0113mu prezidentam Emanuelam Makronam, kur\u0161 risina sare\u017e\u0123\u012btas bud\u017eeta sarunas, k\u0101 ar\u012b D\u017eord\u017eijai Meloni, \u0146emot v\u0113r\u0101 vi\u0146as valsts par\u0101du. \u201c\u0160\u012bs vakara diskusijas nav apbed\u012bju\u0161as Komisijas iesniegto priek\u0161likumu. T\u0101s vienk\u0101r\u0161i ir rad\u012bju\u0161as iesp\u0113ju izvirz\u012bt tehniskus jaut\u0101jumus, kas ir j\u0101atrisina. Un m\u0113s esam inform\u0113ti par \u0161iem tehniskajiem jaut\u0101jumiem,\u201d teicis Makrons.<\/p>\n<p>Bumba tagad ir Komisijas laukum\u0101. Izpildinstit\u016bcija, kas sask\u0101rusies ar kritiku par to, k\u0101 t\u0101 iesniegusi dokumentu bez pla\u0161as konsult\u0101cijas, paredzams, ka pastiprin\u0101s divpus\u0113jos kontaktus ar Be\u013c\u0123iju un nomierin\u0101s visas nepabeigt\u0101s ba\u017eas. \u201cIr punkti, kas j\u0101preciz\u0113 un j\u0101izp\u0113ta padzi\u013cin\u0101ti,\u201d teikusi Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, signaliz\u0113jot ap\u0146\u0113m\u012bbu virz\u012bties uz priek\u0161u. \u201cCitiem v\u0101rdiem sakot, m\u0113s vienoj\u0101mies par \u201cko\u201d \u2013 proti, Repar\u0101ciju Kred\u012btu, un mums ir j\u0101str\u0101d\u0101 pie \u201ck\u0101\u201d \u2013 k\u0101 m\u0113s to padar\u012bsim iesp\u0113jamu (un) k\u0101da ir lab\u0101k\u0101 iesp\u0113ja virz\u012bties uz priek\u0161u.\u201d Atjaunin\u0101ts priek\u0161likums paredz\u0113ts pirms n\u0101kam\u0101 samita decembr\u012b, ko diplom\u0101ti tagad uzskata par iz\u0161\u0137iro\u0161u br\u012bdi l\u0113muma pie\u0146em\u0161anai pirms jaun\u0101 gada. Prezidents Volodimirs Zelenskis Eiropas l\u012bderiem teicis, ka Ukrainai nauda b\u016bs nepiecie\u0161ama 2026. gad\u0101, v\u0113lams \u201cpa\u0161\u0101 gada s\u0101kum\u0101\u201d. \u201cEs nezinu, vai tas ir iesp\u0113jams,\u201d vi\u0146\u0161 atzinis. \u201cNe viss ir atkar\u012bgs no mums. Tas ir politisks l\u0113mums.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ukrainas &#8220;Repar\u0101ciju Kred\u012bta&#8221; Pl\u0101ns: K\u0101p\u0113c ES Tur\u0113jas Uz Ce\u013ca Rull\u012b\u0161iem Eiropas Savien\u012bba strauji mekl\u0113 veidus, k\u0101 finansi\u0101li atbalst\u012bt&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":31594,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,9510,28,29,686,32,33,9509,22,4011,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,9508,21],"class_list":{"0":"post-31593","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-belgijas-bazas","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-es-sankcijas","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-finansials-atbalsts-ukrainai","16":"tag-headlines","17":"tag-krievijas-aktivi","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-lv","27":"tag-news","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-top-stories","31":"tag-topstories","32":"tag-ukrainas-kredits","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115441073106082055","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/31593","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=31593"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/31593\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/31594"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=31593"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=31593"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=31593"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}