{"id":32060,"date":"2025-10-27T05:18:08","date_gmt":"2025-10-27T05:18:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/32060\/"},"modified":"2025-10-27T05:18:08","modified_gmt":"2025-10-27T05:18:08","slug":"neertie-pieminekli-konference-spriedis-par-pretrunigo-padomju-mantojumu-raksts","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/32060\/","title":{"rendered":"\u00abNe\u0113rtie pieminek\u013ci\u00bb \u2013 konferenc\u0113 spried\u012bs par pretrun\u012bgo padomju mantojumu \/ Raksts"},"content":{"rendered":"<p>K\u0101 attiekties pret pieminek\u013ciem un citu padomju mantojumu Latvij\u0101? Vai to izn\u012bcin\u0101t un demont\u0113t vai transform\u0113t un caur to skaidrot v\u0113sturi? K\u0101da \u0161ai zi\u0146\u0101 ir citu Austrumeiropas valstu pieredze? \u0160ie un l\u012bdz\u012bgi jaut\u0101jumi \u0161oned\u0113\u013c\u00a0tiks apspriesti starptautiskaj\u0101 konferenc\u0113\u00a0 &#8220;Padomju okup\u0101cijas pieminek\u013ci k\u0101 pretrun\u012bgi v\u0113rt\u0113tais mantojums&#8221;, kas norisin\u0101sies Latvijas M\u0101kslas akad\u0113mij\u0101.<\/p>\n<p>\u0160oned\u0113\u013c notiks starptautisk\u0101 konference  &#8220;Padomju okup\u0101cijas pieminek\u013ci k\u0101 pretrun\u012bgi v\u0113rt\u0113tais mantojums&#8221;<\/p>\n<p>Konference s\u0101ksies ceturtdien un taj\u0101 piedal\u012bsies vair\u0101k nek\u0101 30 kult\u016bras mantojuma speci\u0101listi, m\u0101kslas zin\u0101tnieki un v\u0113sturnieki no Baltijas, Polijas, Ukrainas, Slov\u0101kijas, \u010cehijas un v\u0113l cit\u0101m valst\u012bm. Konference nosl\u0113gsies sestdien ar performat\u012bvu pastaigu R\u012bgas pils\u0113tvid\u0113 &#8220;Ne\u0113rtie pieminek\u013ci&#8221;.\u00a0<\/p>\n<p>Padomju laika pieminek\u013cu nojauk\u0161anas aktualit\u0101te<\/p>\n<p>Jaut\u0101jums par padomju laika pieminek\u013cu nojauk\u0161anu \u012bpa\u0161i aktualiz\u0113j\u0101s p\u0113c Krievijas s\u0101kt\u0101 kara pret Ukrainu. 2022.gad\u0101 vien vis\u0101 Latvij\u0101 tika demont\u0113ti vismaz 120 pieminek\u013ci. L\u012bdz\u012bgi procesi notika ar\u012b Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 un ar\u012b tur tos pavad\u012bja ar\u012b bie\u017ei vien \u013coti asas diskusijas. \u012apa\u0161i par pieminek\u013ciem, kas nebija tik klaji re\u017e\u012bmu slavino\u0161i, bet bija velt\u012bti, piem\u0113ram, k\u0101d\u0101m pretrun\u012bgi v\u0113rt\u0113t\u0101m kult\u016bras person\u012bb\u0101m.<\/p>\n<blockquote>\n<p>Vieni uzskat\u012bja, ka ar\u012b \u0161\u0101di pieminek\u013ci ir j\u0101nojauc, citi, ka j\u0101atst\u0101j, bet v\u0113l citi \u2013\u00a0ka vislab\u0101k b\u016btu tos p\u0101rinterpret\u0113t un t\u0101d\u0113j\u0101di caur tiem skaidrot v\u0113sturi.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Latvij\u0101 viedok\u013cu krustugun\u012bs nok\u013cuva, piem\u0113ram, Andreja Up\u012b\u0161a un Sudrabu Ed\u017eus pieminek\u013ci, bet Lietuv\u0101 asas diskusijas rais\u012bj\u0101s ap Petra Cvirkas un Salomejas Neris pieminek\u013ciem, sac\u012bja\u00a0gaid\u0101m\u0101s konferences kuratore Ieva Astahovska.<\/p>\n<p>&#8220;Apm\u0113ram k\u0101 analogs m\u016bsu Aspazijai vi\u0146iem ir Salomeja Neris. Izcila dzejniece, kas joproj\u0101m tiek uzskat\u012bta par modernisma kanona izveidot\u0101ju Lietuvas dzej\u0101. Bet vi\u0146as biogr\u0101fij\u0101 bija \u0161is gr\u0113ks. Vi\u0146a bija soci\u0101ldemokr\u0101tiski noska\u0146ota ar\u012b 30.gados un, s\u0101koties padomju okup\u0101cijai, vi\u0146a b\u016bt\u012bb\u0101 sadarboj\u0101s ar varu,&#8221; nor\u0101d\u012bja\u00a0Astahovska.<\/p>\n<p>&#8220;Bet ir ar\u012b st\u0101sti, ka tie\u0161i caur \u0161o sadarb\u012bbu vi\u0146a izgl\u0101ba \u013coti konkr\u0113tus vair\u0101kus savus audz\u0113k\u0146us, vair\u0101kus sav\u0101 lok\u0101 noz\u012bm\u012bgus cilv\u0113kus no deport\u0101cij\u0101m. Vi\u0146a pati mira dr\u012bz vien p\u0113c okup\u0101cijas laika, un ir t\u0101da le\u0123enda, ka pirms n\u0101ves vi\u0146a no\u017e\u0113loja savu sadarb\u012bbu,&#8221; pauda\u00a0Astahovska.<\/p>\n<p>konferences kuratore uzsv\u0113ra, ka Salomeja Neris\u00a0ir noz\u012bm\u012bga Lietuvas kult\u016bras mantojum\u0101, un dz\u0113st vi\u0146u no publisk\u0101s vides ir problem\u0101tiski.<\/p>\n<p>Konference\u00a0&#8220;Padomju okup\u0101cijas pieminek\u013ci k\u0101 pretrun\u012bgi v\u0113rt\u0113tais mantojums&#8221;\u00a0<\/p>\n<p>Pla\u0161\u0101k par diskusiju un ar\u012b par to, kas noticis ar Salomejas Neris un v\u0113l citu Lietuvas kult\u016bras person\u012bbu pieminek\u013ciem konferenc\u0113 st\u0101st\u012bs p\u0113tniece Lina Mihelkevi\u010de no Vi\u013c\u0146as M\u0101kslas akad\u0113mijas.<\/p>\n<p>T\u0101pat konferenc\u0113 b\u016bs iesp\u0113jams uzzin\u0101t, k\u0101 pieminek\u013cu\u00a0desovjetiz\u0101cijas process noticis Igaunij\u0101, kur vair\u0101k domin\u0113 pieeja nevis aizv\u0101kt, bet p\u0101rinterpret\u0113t un caur to skaidrot v\u0113sturi.<\/p>\n<p>Latvijas kontekst\u0101 vair\u0101ki refer\u0101ti b\u016bs velt\u012bti R\u012bg\u0101 eso\u0161ajam piemineklim Latvie\u0161u str\u0113lniekiem. V\u0113sturnieks Kaspars Zellis iztirz\u0101s jaut\u0101jumu \u2013 kas \u0161is piemineklis ir \u2013 padomju v\u0113stures politikas atavisms vai nacion\u0101l\u0101s mitolo\u0123ijas elements?<\/p>\n<blockquote>\n<p>Konference piev\u0113rs\u012bsies ar\u012b t\u0113mai, k\u0101 laikmet\u012bg\u0101 m\u0101ksla var iesaist\u012bties pieminek\u013cu polemik\u0101. T\u0101s nosl\u0113gum\u0101, sestdien, pils\u0113tvid\u0113 m\u0101kslinieku vad\u012bb\u0101 notiks pastaiga &#8220;Ne\u0113rtie pieminek\u013ci&#8221;, kurai b\u016bs piecas pieturvietas.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>T\u0101 s\u0101ksies Br\u012bv\u012bbas bulv\u0101r\u012b pie Elizabetes ielas, kur b\u016bs skat\u0101ma Gundegas Evelones performance &#8220;Mans piemineklis&#8221;, kas v\u0113st\u012bs par m\u0101kslinieka un varas attiec\u012bb\u0101m, t\u0101l\u0101k ce\u013c\u0161 ved\u012bs uz vietu, kur demont\u0113ts Barklaja de Tolli piemineklis, kur b\u016bs igau\u0146u m\u0101kslinieka Tanela Randera performance, kur\u0101 \u2013 k\u0101 st\u0101sta Ieva Astahovska \u2013 vi\u0146\u0161 v\u0113rs\u012bs uzman\u012bbu, cik at\u0161\u0137ir\u012bga pat div\u0101s kaimi\u0146valst\u012bs var b\u016bt attieksme pret vienu un to pa\u0161u person\u012bbu.<\/p>\n<p>Pastaig\u0101 b\u016bs\u00a0ar\u012b Ivara Drulles performanci &#8220;P\u0101rinterpret\u0113\u0161ana&#8221; pie Andreja Up\u012b\u0161a pieminek\u013ca, igau\u0146u m\u0101kslinieces Marijas Kapajevas performance\u00a0&#8220;Sarkan\u0101 pavediena v\u012b\u0161ana&#8221;, kas velt\u012bta ukrai\u0146u b\u0113g\u013ciem un kuras laik\u0101 Kronvalda park\u0101 vi\u0146a izveidos imagin\u0101ru pieminekli \u2013 simbolisku laivu.<\/p>\n<p>Bet pastaiga nosl\u0113gsies kinote\u0101tr\u012b &#8220;Kino Bize&#8221; ar somu m\u0101kslinieces J\u0101na Kokko eksperiment\u0101lo filmu, kur\u0101 galven\u0101 varone ir t\u0113lnieces Rasmas Bruz\u012btes 50. gados veidot\u0101 skulpt\u016bra &#8220;Kolhozniece&#8221; un t\u0101s savdab\u012bgais ce\u013cojums l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/rvem.jpg\" alt=\"Rasmas Bruz\u012btes veidot\u0101 skulpt\u016bra &quot;Kolhozniece&quot; (1952), kas k\u013cuva par pamatu m\u0101kslinieces...\"\/>Rasmas Bruz\u012btes veidot\u0101 skulpt\u016bra &#8220;Kolhozniece&#8221; (1952), kas k\u013cuva par pamatu m\u0101kslinieces J\u0101nas Koko filmai \u201cZa\u013c\u0101 zeme\u201d. Arh\u012bva foto.<\/p>\n<p>Foto: Arh\u012bva foto<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/rven.jpg\" alt=\"Att\u0113ls ar Rasmas Bruz\u012btes veidoto skulpt\u016bru &quot;Kolhozniece&quot; no filmas \u201cZa\u013c\u0101 zeme\u201d, 2024.\"\/>Att\u0113ls ar Rasmas Bruz\u012btes veidoto skulpt\u016bru &#8220;Kolhozniece&#8221; no filmas \u201cZa\u013c\u0101 zeme\u201d, 2024.<\/p>\n<p>Foto: J\u0101na Koko<\/p>\n<\/p>\n<p>Pastaiga &#8220;Ne\u0113rtie pieminek\u013ci&#8221; ir ar\u012b Latvijas Laikmet\u012bg\u0101 m\u0101kslas centra 25.jubilejas pas\u0101kumu cikla nosl\u0113gums. Centra vad\u012bt\u0101ja Solvita Krese uzskata, ka, lai ar\u012b cik komplic\u0113ti tas neb\u016btu, mums ir j\u0101izrun\u0101 \u0161\u012bs ar padomju mantojumu saist\u012bt\u0101s t\u0113mas.<\/p>\n<p>&#8220;Protams, ka tas ir \u013coti, \u013coti komplic\u0113ti. Jo tie jau nav tikai pieminek\u013ci, objekti, tie ir tie\u0161\u0101m t\u0101di atmi\u0146u, noz\u012bmju, ideolo\u0123ijas, uzl\u0101d\u0113tu viedok\u013cu konteineri. Un tad m\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m p\u0101rjaut\u0101t, k\u0101 m\u0113s \u0161odien uz to skat\u0101mies, k\u0101 \u0161ie padomju laika ideolo\u0123ijas nospiedumi m\u016bs \u0161odien ietekm\u0113,&#8221; nor\u0101d\u012bja Krese.<\/p>\n<p>&#8220;Lai no pag\u0101tnes spokiem atbr\u012bvotos, mums tie ir j\u0101izrun\u0101 un j\u0101saprot, k\u0101 m\u0113s varam main\u012bt savu dom\u0101\u0161anu, lai tos nevilktu l\u012bdzi. \u0160o t\u0113mu dekonstru\u0113jot, t\u0101 ar\u012b vairs nav tik bied\u0113jo\u0161a un ideolo\u0123iski uzl\u0101d\u0113ta,&#8221; sac\u012bja Krese.<\/p>\n<p>Konference &#8220;Padomju okup\u0101cijas pieminek\u013ci k\u0101 pretrun\u012bgi v\u0113rt\u0113tais mantojums&#8221; M\u0101kslas akad\u0113mij\u0101 notiks no 30. oktobra l\u012bdz 1. novembrim. Tai var\u0113s sekot l\u012bdzi ar\u012b tie\u0161saist\u0113, izmantojot &#8220;Zoom&#8221; platformu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"K\u0101 attiekties pret pieminek\u013ciem un citu padomju mantojumu Latvij\u0101? Vai to izn\u012bcin\u0101t un demont\u0113t vai transform\u0113t un caur&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":32061,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-32060","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115444442992015733","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/32060","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=32060"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/32060\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/32061"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=32060"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=32060"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=32060"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}