{"id":33351,"date":"2025-10-28T10:27:07","date_gmt":"2025-10-28T10:27:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33351\/"},"modified":"2025-10-28T10:27:07","modified_gmt":"2025-10-28T10:27:07","slug":"latvijas-pieaugusie-ar-augstaku-apzinigumu-un-emocionalo-stabilitati-strada-produktivak-un-pelna-vairak","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33351\/","title":{"rendered":"Latvijas pieaugu\u0161ie ar augst\u0101ku apzin\u012bgumu un emocion\u0101lo stabilit\u0101ti str\u0101d\u0101 produkt\u012bv\u0101k un pelna vair\u0101k"},"content":{"rendered":"<p>Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cija (OECD) public\u0113jusi jaun\u0101ko Starptautisk\u0101s pieaugu\u0161o kompeten\u010du nov\u0113rt\u0113\u0161anas programmas (PIAAC) p\u0113t\u012bjuma zi\u0146ojumu \u201cPieaugu\u0161o pan\u0101kumiem un labb\u016bt\u012bbai noz\u012bm\u012bgas prasmes\u201d (Skills that matter for success and well-being in adulthood), kur\u0101 analiz\u0113tas kognit\u012bv\u0101s, soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s prasmes, kas ietekm\u0113 pieaugu\u0161o dz\u012bves kvalit\u0101ti un ekonomiskos pan\u0101kumus.<\/p>\n<p>Latvij\u0101 p\u0113t\u012bjums tika veikts no 2022. gada oktobra l\u012bdz 2023. gada j\u016bnijam, aptauj\u0101jot 6 563 pieaugu\u0161os vecum\u0101 no 16 l\u012bdz 65 gadiem. Rezult\u0101ti r\u0101da, ka Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju r\u0113\u0137inprat\u012bba atbilst OECD valstu vid\u0113jam l\u012bmenim, ta\u010du tekstprat\u012bbas un adapt\u012bv\u0101s probl\u0113mrisin\u0101\u0161anas prasmes ir nedaudz zem\u0101kas nek\u0101 vid\u0113ji OECD.<\/p>\n<p>Soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s prasmes \u2013 noz\u012bm\u012bgs faktors pan\u0101kumiem un labb\u016bt\u012bbai<\/p>\n<p>Jaunaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 \u012bpa\u0161a uzman\u012bba velt\u012bta soci\u0101laj\u0101m un emocion\u0101laj\u0101m prasm\u0113m, kuras tiek analiz\u0113tas, izmantojot t\u0101 d\u0113v\u0113to \u201cLiel\u0101 piecinieka\u201d (Big Five) person\u012bbas modeli. \u0160is modelis ietver piecas galven\u0101s dimensijas: ekstraversiju, atv\u0113rt\u012bbu pieredzei, apzin\u012bgumu, labv\u0113l\u012bgumu un emocion\u0101lo stabilit\u0101ti. Katra no t\u0101m atspogu\u013co noteiktu uzved\u012bbas tenden\u010du spektru, kas ietekm\u0113 cilv\u0113ku m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s paradumus, darba rezult\u0101tus un soci\u0101lo iesaisti. \u0160\u0101da veida dati, kas apvieno soci\u0101lo un emocion\u0101lo prasmju nov\u0113rt\u0113jumu ar izgl\u012bt\u012bbas un prasmju r\u0101d\u012bt\u0101jiem, Latvij\u0101 ieg\u016bti pirmo reizi. Tie sniedz jaunu skat\u012bjumu uz to, k\u0101 person\u012bbas iez\u012bmes var b\u016bt saist\u012btas ar m\u0101c\u012b\u0161anos un darba tirgus izn\u0101kumiem.<\/p>\n<p>PIAAC par\u0101da, ka cilv\u0113ki, kuri ir atv\u0113rt\u0101ki jaunai pieredzei, parasti m\u0101c\u0101s vair\u0101k visa m\u016b\u017ea garum\u0101. Latvij\u0101 cilv\u0113kiem ar augst\u0101ku apzin\u012bguma un labv\u0113l\u012bguma l\u012bmeni ir tendence pavad\u012bt vair\u0101k gadu izgl\u012bt\u012bb\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka person\u012bbas iez\u012bmes, piem\u0113ram, atbild\u012bbas saj\u016bta, cent\u012bba un pozit\u012bva attieksme pret citiem, var b\u016bt cie\u0161i saist\u012btas ar cilv\u0113ka v\u0113lmi un sp\u0113ju turpin\u0101t m\u0101c\u012bties visa m\u016b\u017ea garum\u0101. Interesanti, ka gandr\u012bz vis\u0101s valst\u012bs pieaugu\u0161ajiem ar\u012b emocion\u0101l\u0101 stabilit\u0101te ir pozit\u012bvi saist\u012bta ar izgl\u012bt\u012bb\u0101 pavad\u012bto gadu skaitu. Tiesa gan, \u0161\u0101da saikne nav konstat\u0113ta p\u0113t\u012bjumos Latvij\u0101, k\u0101 ar\u012b \u010cehij\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101, Slov\u0101kij\u0101 un Zviedrij\u0101.<\/p>\n<p>Soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s prasmes ietekm\u0113 ar\u012b studiju jomas izv\u0113li. Piem\u0113ram, atv\u0113rt\u012bba pieredzei ir saist\u012bta ar humanit\u0101ro un izgl\u012bt\u012bbas zin\u0101t\u0146u studij\u0101m, ekstraversija \u2013 ar ekonomikas, ties\u012bbu un soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u jom\u0101m, savuk\u0101rt apzin\u012bgums un emocion\u0101l\u0101 stabilit\u0101te rakstur\u012bg\u0101ka tiem, kuri izv\u0113las STEM jomas. Pieaugu\u0161ie ar augst\u0101ku atv\u0113rt\u012bbas un emocion\u0101l\u0101s stabilit\u0101tes l\u012bmeni bie\u017e\u0101k izmanto savas prasmes ikdienas dz\u012bv\u0113 un darb\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di t\u0101s nostiprinot un saglab\u0101jot ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Prasmes un to ietekme uz nodarbin\u0101t\u012bbu, ien\u0101kumiem un labb\u016bt\u012bbu<\/p>\n<p>PIAAC p\u0113t\u012bjuma dati pier\u0101da, ka gan kognit\u012bv\u0101s, gan soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s prasmes ir cie\u0161i saist\u012btas ar ekonomiskiem un soci\u0101liem dz\u012bves izn\u0101kumiem. T\u0101s ietekm\u0113 nodarbin\u0101t\u012bbas iesp\u0113jas, ien\u0101kumu l\u012bmeni, vesel\u012bbu un sabiedrisko aktivit\u0101ti.<\/p>\n<p>Latvij\u0101 apzin\u012bgums ir pozit\u012bvi saist\u012bts ar augst\u0101ku darba samaksu, savuk\u0101rt emocion\u0101l\u0101 stabilit\u0101te \u2013 ar produktivit\u0101ti un sp\u0113ju p\u0101rvald\u012bt stresu. Vis\u0101s, valst\u012bs, iz\u0146emot Latviju, Austriju, \u012ariju, Izra\u0113lu, Koreju, Lietuvu, Singap\u016bru un Slov\u0101kiju, emocion\u0101l\u0101 stabilit\u0101te ir pozit\u012bvi saist\u012bta ar ien\u0101kumiem.<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjums nor\u0101da, ka ekstraversija veicina lab\u0101kas komunik\u0101cijas un komandas darba prasmes, kas ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bgas m\u016bsdienu ekonomik\u0101, bet p\u0101rlieku augsts labv\u0113l\u012bgums var b\u016bt trauc\u0113klis algu sarun\u0101s vai konkurenc\u0113 par paaugstin\u0101jumiem amat\u0101.<\/p>\n<p>Gandr\u012bz vis\u0101s valst\u012bs, jo \u012bpa\u0161i Latvij\u0101, atv\u0113rt\u012bba pieredzei un ekstraversija ir saist\u012btas ar liel\u0101ku iesaisti br\u012bvpr\u0101t\u012bgaj\u0101 darb\u0101, kas nor\u0101da uz akt\u012bvu sabiedrisko l\u012bdzdal\u012bbu un soci\u0101lo atbild\u012bbu.<\/p>\n<p>Vecuma, dzimuma un izgl\u012bt\u012bbas loma soci\u0101li emocion\u0101laj\u0101s prasm\u0113s<\/p>\n<p>PIAAC p\u0113t\u012bjums atkl\u0101j, ka gados jaun\u0101ki pieaugu\u0161ie, jo \u012bpa\u0161i Latvij\u0101, parasti uzr\u0101da augst\u0101ku ekstraversijas un atv\u0113rt\u012bbas l\u012bmeni, kam\u0113r gados vec\u0101ki pieaugu\u0161ie \u2013 augst\u0101ku apzin\u012bgumu un labv\u0113l\u012bgumu. Sievietes gandr\u012bz vis\u0101s valst\u012bs zi\u0146o par augst\u0101ku labv\u0113l\u012bgumu, bet zem\u0101ku emocion\u0101lo stabilit\u0101ti nek\u0101 v\u012brie\u0161i. Savuk\u0101rt pieaugu\u0161ie, kuru vec\u0101kiem ir augst\u0101ka izgl\u012bt\u012bba, bie\u017e\u0101k uzr\u0101da liel\u0101ku ekstraversiju un atv\u0113rt\u012bbu pieredzei, pret\u0113ji pieaugu\u0161ajiem, kuru vec\u0101ku ieg\u016bt\u0101 izgl\u012bt\u012bbas pak\u0101pe ir zema, vairum\u0101 valstu ir augst\u0101ki apzin\u012bguma r\u0101d\u012bt\u0101ji. Un p\u0113t\u012bjums r\u0101da, ka pieaugu\u0161ie ar augst\u0101ko izgl\u012bt\u012bbu m\u0113dz zi\u0146ot par augst\u0101ku emocion\u0101l\u0101s stabilit\u0101tes, ekstraversijas un atv\u0113rt\u012bbas l\u012bmeni nek\u0101 tie, kuri nav ieguvu\u0161i vid\u0113jo izgl\u012bt\u012bbu.<\/p>\n<p>Pieaugu\u0161o prasmju p\u0113t\u012bjum\u0101 izmantotais soci\u0101lo un emocion\u0101lo prasmju \u201cLielais piecinieks\u201d ir apraksto\u0161s modelis. Tas noz\u012bm\u0113, ka tas raksturo cilv\u0113ku person\u012bbas iez\u012bmes, nevis nosaka, kuras no t\u0101m b\u016btu uzskat\u0101mas par \u201clab\u0101k\u0101m\u201d vai \u201cv\u0113lam\u0101m\u201d.\u00a0 Piem\u0113ram, augsta emocion\u0101l\u0101 stabilit\u0101te var tikt uztverta k\u0101 vienaldz\u012bba, \u0101rk\u0101rt\u0113js apzin\u012bgums k\u0101 perfekcionisms, un \u0101rk\u0101rt\u0113ja atv\u0113rt\u012bba k\u0101 nepraktiskums.<\/p>\n<p>Soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s prasmes ietekm\u0113 individu\u0101los rezult\u0101tus, kas kopum\u0101 ir svar\u012bgi sabiedr\u012bbas funkcion\u0113\u0161anai. OECD uzsver, ka soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s prasmes nav nemain\u012bgas \u2013 t\u0101s var apzin\u0101ti pilnveidot ar m\u0101c\u012bb\u0101m, sadarb\u012bbu un cit\u0101m m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101m aktivit\u0101t\u0113m. Latvij\u0101 \u0161o prasmju veicin\u0101\u0161ana tiek \u012bstenota gan form\u0101laj\u0101, gan neform\u0101laj\u0101 izgl\u012bt\u012bb\u0101. Visp\u0101r\u0113j\u0101s izgl\u012bt\u012bbas likums paredz, ka izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m j\u0101nodro\u0161ina sist\u0113misks atbalsts izgl\u012btojamo soci\u0101li emocion\u0101lo kompeten\u010du att\u012bst\u012b\u0161anai.<\/p>\n<p>28. oktobr\u012b plkst. 14.00 p\u0113c Latvijas laika <a href=\"https:\/\/oecdedutoday.com\/webinars\/\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">tie\u0161saist\u0113<\/a> notiks zi\u0146ojuma starptautisk\u0101 prezent\u0101cija.<\/p>\n<p>OECD zi\u0146ojums \u201cPieaugu\u0161o pan\u0101kumiem un labb\u016bt\u012bbai noz\u012bm\u012bgas prasmes\u201d ang\u013cu valod\u0101 pieejams <a href=\"https:\/\/www.oecd.org\/en\/about\/programmes\/piaac.html\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">OECD m\u0101jaslap\u0101<\/a>.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt OECD PIAAC dati par Latviju un cit\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm turpm\u0101kai zin\u0101tniskai izp\u0113tei ir pieejami publiski izmantojam\u0101 PUF form\u0101t\u0101 <a href=\"https:\/\/www.oecd.org\/en\/about\/programmes\/piaac\/piaac-data.html\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">\u0161eit<\/a>. Tas sniedz p\u0113tniekiem iesp\u0113ju padzi\u013cin\u0101ti analiz\u0113t pieaugu\u0161o prasmju, izgl\u012bt\u012bbas, socioekonomisko un person\u012bbas iez\u012bmju savstarp\u0113j\u0101s saist\u012bbas da\u017e\u0101d\u0101s valst\u012bs.<\/p>\n<p>Dal\u012bba starptautiskos izgl\u012bt\u012bbas p\u0113t\u012bjumos ir viens no pas\u0101kumiem, ko Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija ar Eiropas Savien\u012bbas fondu atbalstu \u012bsteno, lai veidotu ilgtsp\u0113j\u012bgu un efekt\u012bvu izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mu un t\u0101s resursu p\u0101rvald\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cija (OECD) public\u0113jusi jaun\u0101ko Starptautisk\u0101s pieaugu\u0161o kompeten\u010du nov\u0113rt\u0113\u0161anas programmas (PIAAC) p\u0113t\u012bjuma zi\u0146ojumu \u201cPieaugu\u0161o pan\u0101kumiem&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":33352,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-33351","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115451320236579552","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33351","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=33351"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33351\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/33352"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=33351"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=33351"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=33351"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}