{"id":33407,"date":"2025-10-28T11:16:11","date_gmt":"2025-10-28T11:16:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33407\/"},"modified":"2025-10-28T11:16:11","modified_gmt":"2025-10-28T11:16:11","slug":"pari-diskusijam-par-klimata-un-energetikas-politiku-ficil-atgadina-valdibai-par-prioritatem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33407\/","title":{"rendered":"P\u0101ri diskusij\u0101m par klimata un ener\u0123\u0113tikas politiku: FICIL atg\u0101dina vald\u012bbai par priorit\u0101t\u0113m"},"content":{"rendered":"<p>Lai gan 85 % Eiropas iedz\u012bvot\u0101ju uzskata, ka klimata p\u0101rmai\u0146as ir nopietna probl\u0113ma un t\u0101 joproj\u0101m ir viena no trim galvenaj\u0101m sabiedr\u012bbas ba\u017e\u0101m, diskusijas par p\u0101rejas tempu, atbilst\u012bbas pas\u0101kumiem un finans\u0113juma sadali joproj\u0101m ir \u012bpa\u0161i akt\u012bvas.<a name=\"_ftnref1\" href=\"#_ftn1\">1<\/a> \u0100rvalstu investoru padomes Latvij\u0101 (FICIL) ieskat\u0101 pa\u0161reiz\u0113j\u0101s diskusij\u0101s pietr\u016bkst vair\u0101ku b\u016btisku labas p\u0101rvald\u012bbas elementu:<\/p>\n<ul>&#13;<\/p>\n<li>Valsts ties\u012bbu aktu un vald\u012bbas politikas paredzam\u012bba un konsekvence, jo p\u0113k\u0161\u0146as politisk\u0101 kursa izmai\u0146as rada nestabilit\u0101ti, kav\u0113 iesp\u0113ju izstr\u0101d\u0101t vid\u0113ja un ilgtermi\u0146a invest\u012bciju pl\u0101nus un var novest pie invest\u012bciju zaud\u0113juma;<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>R\u016bp\u012bga \u012bstermi\u0146a, vid\u0113ja termi\u0146a un ilgtermi\u0146a risku un ietekmes izv\u0113rt\u0113\u0161ana, izstr\u0101d\u0101jot vai piel\u0101gojot strat\u0113\u0123iju;<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>Vald\u012bbas sp\u0113ja pabeigt jau uzs\u0101kt\u0101s reformas un nodro\u0161in\u0101t to veiksm\u012bgu \u012bsteno\u0161anu;<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>Efekt\u012bva komunik\u0101cija starp vald\u012bbu un iesaist\u012btaj\u0101m pus\u0113m, ja tiek apsv\u0113rta politikas korekcija.<\/li>\n<p>&#13;\n<\/ul>\n<p>\u201cP\u0101reja uz aprites un za\u013c\u0101ku ekonomiku ir neizb\u0113gama. FICIL nerada \u0161aubas par \u0161\u012bs p\u0101rejas nepiecie\u0161am\u012bbu \u2014 m\u0113s uzdodam jaut\u0101jumus par t\u0101s tempu un \u012bsteno\u0161anas pieeju. Nav \u0161aubu, ka tai j\u0101b\u016bt taisn\u012bgai, pak\u0101peniskai, tehniski un finansi\u0101li pamatotai. \u0160ai p\u0101rejai j\u0101virza m\u016bs uz jauna tipa ekonomiku, kas nodro\u0161ina valsts labkl\u0101j\u012bbu un ilgtsp\u0113ju.\u201d, \u2013 Dace C\u012brule, FICIL Ener\u0123\u0113tikas un ilgtsp\u0113jas darba grupas vad\u012bt\u0101ja, zv\u0113rin\u0101tu advok\u0101tu biroja LarkLaw partnere.<\/p>\n<p>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s politisk\u0101s diskusijas par za\u013c\u0101s p\u0101rejas apjomu un tempu kontekst\u0101 ir b\u016btiski p\u0101rskat\u012bt re\u0101lo paveicamo darbu sarakstu ener\u0123\u0113tikas, vides aizsardz\u012bbas, dabas resursu apsaimnieko\u0161anas, CO\u2082 uztver\u0161anas, transport\u0113\u0161anas un uzglab\u0101\u0161anas jom\u0101, lai atjaunotu \u0101rvalstu un viet\u0113jo investoru uztic\u012bbu un nodro\u0161in\u0101tu stabilit\u0101ti.<\/p>\n<p>Dabas resursi un aprites ekonomika<\/p>\n<p>FICIL atk\u0101rtoti uzsver, ka dabas resursi ir likum\u012bga un neat\u0146emama valsts resursu sast\u0101vda\u013ca. Tie nedr\u012bkst tikt iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113ti vai izmantoti neefekt\u012bvi, un \u0113nu ekonomika \u0161aj\u0101 sektor\u0101 ir j\u0101apkaro. \u0112nu ekonomika \u0161aj\u0101 jom\u0101 b\u016btiski grauj gan vides, gan fisk\u0101los rezult\u0101tus, t\u0101p\u0113c t\u0101 ir j\u0101risina sistem\u0101tiski \u2014 ar efekt\u012bvas uzraudz\u012bbas un politikas reformas pal\u012bdz\u012bbu. FICIL nov\u0113rt\u0113 Klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrijas ieguld\u012bjumu datu ieguv\u0113 un anal\u012bz\u0113 par Latvij\u0101 praktiski izmantojamo dabas resursu kr\u0101jumiem. Rezult\u0101ti apliecina, ka tehniski ieg\u016bstamie resursi ir b\u016btiski maz\u0101ki nek\u0101 iepriek\u0161 pie\u0146emts un publiski izplat\u012bts, kas uzsver politiskas r\u012bc\u012bbas steidzam\u012bbu.<\/p>\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 iepriek\u0161 min\u0113to, ilgtsp\u0113j\u012bga un atbild\u012bga dabas resursu apsaimnieko\u0161ana k\u013c\u016bst par iz\u0161\u0137iro\u0161u priek\u0161noteikumu. Pirmk\u0101rt, tas ietver ne vien resursu licenc\u0113\u0161anu, ieguvi un izmanto\u0161anu, bet ar\u012b \u0161o teritoriju saglab\u0101\u0161anu un rekultiv\u0101ciju p\u0113c ieguves pabeig\u0161anas. Otrk\u0101rt, ir b\u016btiski pak\u0101peniski p\u0101riet uz ce\u013cu, kas paredz sapr\u0101t\u012bgu jaunu izejmateri\u0101lu vai b\u016bvmateri\u0101lu izmanto\u0161anas ierobe\u017eo\u0161anu vai izvair\u012b\u0161anos no t\u0101s. Latvijai j\u0101s\u0101k struktur\u0113ta p\u0101reja uz maz\u0101ku atkar\u012bbu no prim\u0101rajiem izejmateri\u0101liem, \u012bpa\u0161i b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113. Aprites ekonomikas principu integr\u0113\u0161ana publiskaj\u0101 iepirkum\u0101, nodok\u013cu politik\u0101 un finan\u0161u instrumentos ir efekt\u012bvs un praks\u0113 p\u0101rbaud\u012bts risin\u0101jums \u0161\u012bs politikas \u012bsteno\u0161anai. Lai \u0161\u0101du p\u0101reju nodro\u0161in\u0101tu, priv\u0101tajam sektoram ir nepiecie\u0161ama skaidr\u012bba un stabilit\u0101te \u012bstermi\u0146a, vid\u0113ja un ilgtermi\u0146a publisk\u0101 sektora pras\u012bb\u0101s un sagaid\u0101maj\u0101s r\u012bc\u012bb\u0101s vismaz \u0161ajos tr\u012bs aspektos.<\/p>\n<p>Latvijas Ener\u0123\u0113tikas strat\u0113\u0123ijai 2050 ir nepiecie\u0161ama praktiska \u012bsteno\u0161ana. Lai piesaist\u012btu strat\u0113\u0123iskas invest\u012bcijas t\u0101d\u0101s ener\u0123\u0113tikas nozar\u0113s k\u0101 v\u0113ja, saules un uzglab\u0101\u0161anas jaudu att\u012bst\u012bba, ir j\u0101nodro\u0161ina caurskat\u0101ma un stabila tiesisk\u0101 vide. Tas ietver ar\u012b vides ietekmes nov\u0113rt\u0113juma proced\u016bras reorganiz\u0101cijas pabeig\u0161anu. R\u016bpniec\u012bbas dekarboniz\u0101cijai nepiecie\u0161ama m\u0113r\u0137tiec\u012bga r\u012bc\u012bba. Atliku\u0161\u0101 siltuma, dzes\u0113\u0161anas un ventil\u0101cijas sist\u0113mu potenci\u0101la izmanto\u0161ana \u0113k\u0101s, lietus\u016bde\u0146u resursu efekt\u012bva izmanto\u0161ana, k\u0101 ar\u012b energoefekt\u012bvas tehnolo\u0123ijas un \u0113kas var b\u016btiski uzlabot centraliz\u0113t\u0101s siltumapg\u0101des un b\u016bvniec\u012bbas sektorus. Nozar\u0113m pak\u0101peniski j\u0101p\u0101riet prom no p\u0101rm\u0113r\u012bgas izs\u012bksto\u0161u vai defic\u012btu resursu izmanto\u0161anas. Vid\u0113j\u0101 un ilgtermi\u0146\u0101 b\u016bvniec\u012bbas un izejmateri\u0101lu aprit\u012bbai ir j\u0101k\u013c\u016bst par ikdienas praksi gan publiskaj\u0101, gan priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101.<\/p>\n<p>Ener\u0123\u0113tikas sektors<\/p>\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101, ka \u0161ogad ir pie\u0146emta Latvijas Ener\u0123\u0113tikas strat\u0113\u0123ija 2050, Klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrijai ir j\u0101uz\u0146emas l\u012bder\u012bba un j\u0101nodro\u0161ina t\u0101s praktiska \u012bsteno\u0161ana. T\u0101 k\u0101 v\u0113ja un saules ener\u0123ija ir identific\u0113tas k\u0101 divas no \u010detr\u0101m vado\u0161aj\u0101m ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas nozar\u0113m Latvij\u0101, normat\u012bvie un regulat\u012bvie \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci ir j\u0101nov\u0113r\u0161, lai nodro\u0161in\u0101tu \u0161o projektu veiksm\u012bgu ievie\u0161anu l\u012bdz 2030. gadam. Tas pats attiecas ar\u012b uz ener\u0123ijas uzglab\u0101\u0161anas jaudu att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n<p>T\u0101pat ir j\u0101pie\u0146em groz\u012bjumi Vides ietekmes nov\u0113rt\u0113juma likum\u0101. \u0160\u012bs jau sen gaid\u012bt\u0101s reformas \u012bsteno\u0161ana samazin\u0101tu projekta att\u012bst\u012bt\u0101jiem nepiecie\u0161amo laiku, birokr\u0101tisko slogu un atsevi\u0161\u0137us riskus. Teritori\u0101l\u0101s pl\u0101no\u0161anas proces\u0101 pa\u0161vald\u012bb\u0101m jau s\u0101kotn\u0113ji b\u016btu j\u0101iez\u012bm\u0113 teritorijas, kur\u0101s ir pie\u013caujamas noteikta veida vai formas industri\u0101l\u0101s darb\u012bbas. Br\u012bd\u012b, kad att\u012bst\u012bt\u0101js uzs\u0101k vides ietekmes nov\u0113rt\u0113juma proced\u016bru, pa\u0161vald\u012bbai jau pa\u0161\u0101 s\u0101kum\u0101 b\u016btu j\u0101apstiprina, ka pl\u0101not\u0101 darb\u012bba atbilst teritori\u0101lajam pl\u0101nojumam. T\u0101d\u0113j\u0101di kompetent\u0101 iest\u0101de, izv\u0113rt\u0113jot gal\u012bgo vides ietekmes nov\u0113rt\u0113jumu, var\u0113tu pie\u0146emt l\u0113mumu par nepiecie\u0161amajiem pas\u0101kumiem un mazin\u0101\u0161anas aktivit\u0101t\u0113m, izsl\u0113dzot politiski motiv\u0113tu pa\u0161vald\u012bbas l\u0113mumu iesp\u0113jam\u012bbu procesa v\u0113l\u0101kaj\u0101 posm\u0101. Proced\u016bra, k\u0101d\u0101 tiek inform\u0113ti ietekm\u0113to \u012bpa\u0161umu \u012bpa\u0161nieki un sabiedr\u012bba, k\u0101 ar\u012b s\u0101kotn\u0113j\u0101s diskusijas organiz\u0113\u0161ana procesa s\u0101kumposm\u0101, b\u016btiski samazin\u0101tu laiku un birokr\u0101tiju, kas saist\u012bta ar sabiedr\u012bbas inform\u0113\u0161anu. FICIL stingri uzsver, ka p\u0113c vair\u0101k\u0101m reorganiz\u0101cij\u0101m un instit\u016bciju apvieno\u0161an\u0101m b\u016btiski j\u0101stiprina Valsts vides dienesta kapacit\u0101te, tostarp nodro\u0161inot moderniz\u0113tu standartiz\u0101ciju un m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta risin\u0101jumu izmanto\u0161anu.<\/p>\n<p>Lai veicin\u0101tu un nekav\u0113tu siltumapg\u0101des t\u012bklu elektrifik\u0101ciju, ir b\u016btiski nodro\u0161in\u0101t, ka labi iecer\u0113tais regul\u0113jums tiek \u012bstenots praks\u0113. Piem\u0113ram, ir j\u0101nodro\u0161ina, ka t\u012bkla operatora tarifu apr\u0113\u0137ina metodika ir pietiekami elast\u012bga, lai \u013cautu jaun\u0101m, efekt\u012bv\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m piesl\u0113gties t\u012bklam bez jaudas maks\u0101jumiem tajos gad\u012bjumos, kad jauda netiek izmantota vismaz 80 % no laika \u2013 piem\u0113ram, izmantojot elektrokatlus siltumapg\u0101dei. Past\u0101v vair\u0101ki l\u012bdz\u012bgi gad\u012bjumi, kad ik gadu ir nepiecie\u0161ams papildu piesl\u0113gums vai neliels elektrokatls, ta\u010du piesl\u0113guma maksa \u0161\u0101d\u0101m iek\u0101rt\u0101m var sasniegt vair\u0101kus simtus t\u016bksto\u0161u eiro, b\u016btiski ietekm\u0113jot biznesa apr\u0113\u0137inus un apdraudot projektu dz\u012bvotsp\u0113ju.<\/p>\n<p>CO\u2082 uztver\u0161ana, transport\u0113\u0161ana un uzglab\u0101\u0161ana ir j\u0101veicina. Nozaru dekarboniz\u0101cija ir priek\u0161noteikums, lai t\u0101s saglab\u0101tu pilnv\u0113rt\u012bgu l\u012bdzdal\u012bbu ES un pla\u0161\u0101kos starptautiskajos tirgos. T\u0101d\u0113\u013c visiem ar CO\u2082 saist\u012btajiem jaut\u0101jumiem \u2014 tostarp CO\u2082 pazemes uzglab\u0101\u0161anai un dekarboniz\u0101cijas pas\u0101kumiem \u2014 ir j\u0101virz\u0101s uz priek\u0161u savlaic\u012bgi, nodro\u0161inot atbilsto\u0161u regulat\u012bvo ietvaru, valsts atbalstu un netrauc\u0113tu priv\u0101t\u0101 kapit\u0101la pl\u016bsmu.<\/p>\n<p>Normat\u012bvie akti, noteikumi un standarti, kas attiecas uz atliku\u0161\u0101 siltuma izmanto\u0161anu, dzes\u0113\u0161anu, \u0113ku ventil\u0101ciju, lietus\u016bde\u0146u izmanto\u0161anu, k\u0101 ar\u012b tehnolo\u0123iju un \u0113ku energoefektivit\u0101ti, ir b\u016btiski j\u0101atjaunina. Nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma un b\u016bvniec\u012bbas sektori ir starp tiem, kas sp\u0113l\u0113 iz\u0161\u0137iro\u0161u lomu m\u016bsu dz\u012bves, uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un infrastrukt\u016bras notur\u012bbas stiprin\u0101\u0161an\u0101 pret klimata p\u0101rmai\u0146u ietekmi.<\/p>\n<p>Normat\u012bvais un politikas ietvars<\/p>\n<p>FICIL aicina ministrijas stiprin\u0101t paredzam\u012bbu un caurskat\u0101m\u012bbu komunik\u0101cij\u0101 ar nozari. T\u0101 k\u0101 uz\u0146\u0113mumi iegulda b\u016btisku laiku un ekspert\u012bzi normat\u012bvo aktu izstr\u0101d\u0113, ir b\u016btiski, lai saska\u0146otais regul\u0113juma teksts tiktu saglab\u0101ts ar\u012b p\u0113c t\u0101 iesnieg\u0161anas Ministru kabinet\u0101 vai Saeim\u0101. P\u0113d\u0113j\u0101 br\u012b\u017ea groz\u012bjumi, kas nav biju\u0161i da\u013ca no dialoga ar nozari, rada nenoteikt\u012bbu un grauj uztic\u012bbu politikas veido\u0161anas procesam.<\/p>\n<p>FICIL v\u0113lreiz aicina Latvijas vald\u012bbu un Saeimu r\u016bp\u012bgi izv\u0113rt\u0113t iesp\u0113jamo ietekmi un riskus gad\u012bjum\u0101, ja Ekonomisk\u0101s ilgtsp\u0113jas likums un Transporta ener\u0123ijas likums netiks pie\u0146emti l\u012bdz 2025. gada beig\u0101m.<a name=\"_ftnref2\" href=\"#_ftn2\">2<\/a> Ekonomisk\u0101s ilgtsp\u0113jas likums nodro\u0161ina vair\u0101ku ES un nacion\u0101lo fondu ievie\u0161anu. \u0160ie fondi, tostarp Soci\u0101lais klimata fonds, var sniegt b\u016btisku atbalstu soci\u0101li maz\u0101k aizsarg\u0101taj\u0101m sabiedr\u012bbas grup\u0101m, stimul\u0113t infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbu, veicin\u0101t p\u0101reju uz ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku ener\u0123\u0113tikas sist\u0113mu, k\u0101 ar\u012b stiprin\u0101t notur\u012bbu pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. Savuk\u0101rt Transporta ener\u0123ijas likums ir priek\u0161noteikums viet\u0113j\u0101s za\u013c\u0101s degvielas ra\u017eo\u0161anas att\u012bst\u012bbai, kas samazin\u0101tu atkar\u012bbu no import\u0113tajiem fosilajiem resursiem un veicin\u0101tu jaunu viet\u0113jo industriju un invest\u012bciju ien\u0101k\u0161anu. T\u0101d\u0113j\u0101di uz sp\u0113les ir: piek\u013cuve ES finans\u0113jumam, iesp\u0113jamas ES sankcijas, k\u0101 ar\u012b dz\u012bves d\u0101rdz\u012bbas pieaugums iev\u0113rojami augst\u0101ku siltumener\u0123ijas tarifu d\u0113\u013c.<\/p>\n<p class=\"reference\"><a name=\"_ftn1\" href=\"#_ftnref1\">1<\/a> https:\/\/climate.ec.europa.eu\/citizens-stakeholders\/citizen-support-climate-action_en<\/p>\n<p class=\"reference\"><a name=\"_ftn2\" href=\"#_ftnref2\">2<\/a> https:\/\/www.ficil.lv\/2025\/10\/08\/latvia-at-risk-of-major-eu-penalties\/<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Lai gan 85 % Eiropas iedz\u012bvot\u0101ju uzskata, ka klimata p\u0101rmai\u0146as ir nopietna probl\u0113ma un t\u0101 joproj\u0101m ir viena&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":33408,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-33407","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115451513073883986","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33407","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=33407"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33407\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/33408"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=33407"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=33407"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=33407"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}