{"id":33442,"date":"2025-10-28T11:59:13","date_gmt":"2025-10-28T11:59:13","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33442\/"},"modified":"2025-10-28T11:59:13","modified_gmt":"2025-10-28T11:59:13","slug":"kadel-es-atbalstu-stambulas-konvencijas-denonsesanu-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33442\/","title":{"rendered":"K\u0101d\u0113\u013c es atbalstu Stambulas konvencijas denons\u0113\u0161anu"},"content":{"rendered":"

\"Foto\"

\n Raimonds Jaks \u00b7 28.10.2025. \u00b7 Koment\u0101ri (43)<\/a><\/p>\n

Iesaki rakstu:
\"Twitter\"<\/a>
\n \"Facebook\"<\/a><\/p>\n

\"Draugiem.lv\"<\/a>\n <\/p>\n

K\u0101d\u0113\u013c es atbalstu Stambulas konvencijas denons\u0113\u0161anu. Galvenok\u0101rt t\u0101d\u0113\u013c, ka \u0161is dokuments ir ideolo\u0123iski pies\u0101tin\u0101ts ar strauji novecojo\u0161\u0101m idej\u0101m. Da\u017eas probl\u0113mas t\u016bl\u012bt \u012bsum\u0101 uzskait\u012b\u0161u.<\/p>\n<\/p>\n

1. Pats dokuments par premisu uzskata, ka vardarb\u012bba pret sieviet\u0113m ir struktur\u0101la par\u0101d\u012bba, kas sak\u0146ojas v\u0113sturiski nevienl\u012bdz\u012bg\u0101s varas attiec\u012bb\u0101s starp sieviet\u0113m un v\u012brie\u0161iem (konvencijas preambula) (Recognising that violence against women is a manifestation of historically unequal power relations between women and men, which have led to domination over and discrimination against women by men and to the prevention of the full advancement of women).<\/p>\n

M\u016bsdienu Zieme\u013ceirop\u0101 tas vienk\u0101r\u0161i neatbilst realit\u0101tei, piem\u0113ram, Latvij\u0101, Zviedrij\u0101, D\u0101nij\u0101, Somij\u0101, Island\u0113 \u2013 tiesisk\u0101 un soci\u0101l\u0101 l\u012bdzties\u012bba starp dzimumiem ir \u013coti augsta. T\u0101d\u0113\u013c daudzi kriti\u0137i (t.sk. akad\u0113mi\u0137i un politi\u0137i) apgalvo, ka \u0161\u012b struktur\u0101l\u0101 paradigma ir novecojusi un neatspogu\u013co faktisko situ\u0101ciju, kur vardarb\u012bba \u0123imen\u0113 vairs nav reduc\u0113jama uz \u201cv\u012brs \u2192 sieva\u201d modeli. Zieme\u013cvalst\u012bs v\u012brie\u0161i bie\u017e\u0101k nek\u0101 citur zi\u0146o par vardarb\u012bbu no partneres puses, bet konvencijas teksts \u0161o fenomenu neredz. Piem\u0113ram, Somijas Tieslietu ministrijas p\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka aptuveni 40% vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 gad\u012bjumu ir savstarp\u0113ja (abi partneri biju\u0161i vardarb\u012bgi). Zviedrijas statistika liecina, ka aptuveni 25% upuru ir v\u012brie\u0161i, tom\u0113r konvencija fokus\u0113jas gandr\u012bz tikai uz sieviet\u0113m.<\/p>\n

Kritika nav tikai politiska, bet ar\u012b teor\u0113tiska. Pat da\u013ca feminisma p\u0113tnieku atz\u012bst, ka konvencijas koncepcija atspogu\u013co 1980.\u20131990. gadu feministisko diskursu, kur\u0101 \u201cv\u012brie\u0161u vara\u201d bija centr\u0101lais vardarb\u012bbas skaidrojums. M\u016bsdien\u0101s arvien vair\u0101k tiek izmantots ar dzimumu nesaist\u012bts skat\u012bjums, kas vardarb\u012bbu redz k\u0101 cilv\u0113cisku, nevis dzimumspecifisku probl\u0113mu \u2013 saist\u012btu ar psiholo\u0123iju, soci\u0101lo vidi, alkoholu, traum\u0101m utt. Ta\u010du konvencijas teksts par \u0161iem vardarb\u012bbas c\u0113lo\u0146iem nerun\u0101, pie\u0146emot, ka vardarb\u012bba pret sieviet\u0113m ir struktur\u0101la par\u0101d\u012bba, kas sak\u0146ojas v\u0113sturiski nevienl\u012bdz\u012bg\u0101s varas attiec\u012bb\u0101s starp sieviet\u0113m un v\u012brie\u0161iem<\/p>\n

2. Stambulas konvencijas strukt\u016bra ir b\u016bv\u0113ta ap vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m tradicion\u0101laj\u0101m form\u0101m \u2013 fizisku, seksu\u0101lu, psiholo\u0123isku un ekonomisku vardarb\u012bbu, bet atst\u0101j nov\u0101rt\u0101 netie\u0161\u0101kas vardarb\u012bbas formas. Konvencijas 3. pants defin\u0113 vardarb\u012bbu pret sieviet\u0113m k\u0101:\u201cvisus dzimuma d\u0113\u013c sieviet\u0113m nodar\u012btus vardarb\u012bbas aktus, kas izraisa vai var izrais\u012bt fizisku, seksu\u0101lu, psiholo\u0123isku vai ekonomisku kait\u0113jumu.\u201d<\/p>\n

Konvencija fokus\u0113jas uz redzam\u0101m un fiziski pier\u0101d\u0101m\u0101m vardarb\u012bbas form\u0101m, bet ignor\u0113 vai tikai virspus\u0113ji pieskaras soci\u0101li psiholo\u0123iskai ietekmei, kas m\u016bsdien\u0101s bie\u017ei ir iedarb\u012bg\u0101ka. Tie\u0161i \u0161\u012b iemesla d\u0113\u013c daudzi uzskata, ka dokuments neaptver m\u016bsdienu vardarb\u012bbas un manipul\u0101cijas spektru, \u012bpa\u0161i Zieme\u013ceiropas sabiedr\u012bb\u0101s, kur fiziska vardarb\u012bba ir sal\u012bdzino\u0161i ret\u0101ka, bet soci\u0101li psiholo\u0123isk\u0101 \u2013 arvien izplat\u012bt\u0101ka. M\u016bsdienu psiholo\u0123ij\u0101 un kriminolo\u0123ij\u0101 pla\u0161i atz\u012bts, ka soci\u0101l\u0101 kontrole un reput\u0101cijas grau\u0161ana bie\u017ei ir efekt\u012bv\u0101ki ietekmes l\u012bdzek\u013ci nek\u0101 fiziska vardarb\u012bba.<\/p>\n

\u0160ant\u0101\u017ea, draudi, apzin\u0101ta provoc\u0113\u0161ana, autorit\u0101tes izmanto\u0161ana savt\u012bgu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai var b\u016bt gal\u0113ji destrukt\u012bvas, bet neiek\u013caujas tradicion\u0101laj\u0101 \u201cvardarb\u012bbas\u201d defin\u012bcij\u0101. L\u012bdz ar to Stambulas konvencija, kas paredz\u0113ta k\u0101 visaptvero\u0161s dokuments, faktiski aptver tikai klasisk\u0101s vardarb\u012bbas formas, nevis m\u016bsdienu \u201cnetie\u0161\u0101s varas\u201d meh\u0101nismus, kas bie\u017ei ir daudz rafin\u0113t\u0101ki un kuru izmanto\u0161ana nav rakstur\u012bg\u0101ka vienam no dzimumiem.<\/p>\n

3. Konvencijas deklar\u0113tais m\u0113r\u0137is ir pretrun\u012bgs.<\/p>\n

Konvencija deklar\u0113 c\u012b\u0146u pret stereotipiem, bet pati balst\u0101s uz vienu no tiem \u2013 ka dzimumu attiec\u012bbas ir prim\u0101ri varas hierarhija, nevis daudzveid\u012bgu soci\u0101lu un psiholo\u0123isku faktoru t\u012bkls.<\/p>\n

Konvencijas 12. pants uzliek valst\u012bm pien\u0101kumu \u201cveicin\u0101t izmai\u0146as soci\u0101laj\u0101s un kult\u016bras attieksm\u0113s, lai izskaustu aizspriedumus, para\u017eas, trad\u012bcijas un citus ieradumus, kas balst\u012bti uz sievie\u0161u un v\u012brie\u0161u stereotipisk\u0101m lom\u0101m\u201d.<\/p>\n

T\u0101tad ofici\u0101li dokuments cen\u0161as dekonstru\u0113t dzimumu stereotipus, piem\u0113ram, uzskatus, ka \u201cv\u012brie\u0161i ir agres\u012bvi\u201d, \u201csievietes ir v\u0101jas\u201d utt. Tom\u0113r pa\u0161a dokumenta pamats ir dzimumu varas stereotips. Konvencijas preambul\u0101 (k\u0101 jau iepriek\u0161 min\u0113ts) ir fiks\u0113ta doma, ka vardarb\u012bba pret sieviet\u0113m ir \u201cv\u0113sturiski nevienl\u012bdz\u012bgu varas attiec\u012bbu izpausme\u201d, t\u0101tad struktur\u0101la v\u012brie\u0161u dominance p\u0101r sieviet\u0113m. \u0160\u012b ideja pati par sevi ir ideolo\u0123isks konstrukts, kas pieder noteiktai soci\u0101lteor\u0113tiskai skolai \u2013 20. gadsimta radik\u0101lajam feminismam, kura centr\u0101l\u0101 t\u0113ze bija \u201cv\u012brie\u0161u vara ir institucion\u0101ls apspie\u0161anas meh\u0101nisms\u201d.<\/p>\n

Soci\u0101lteor\u0113tiski \u0161\u012b situ\u0101cija tiek aprakst\u012bta k\u0101 normat\u012bvs paradokss: no vienas puses, tiek pras\u012bts \u201cnepie\u0146emt stereotipus\u201d; no otras puses, tiek pied\u0101v\u0101ts viens domin\u0113jo\u0161s narat\u012bvs k\u0101 normat\u012bva paties\u012bba \u2013 dzimumu attiec\u012bbas k\u0101 apspie\u0161anas strukt\u016bra. T\u0101d\u0113\u013c da\u013ca p\u0113tnieku konvenciju d\u0113v\u0113 par ideolo\u0123iski asimetrisku dokumentu \u2013 t\u0101 aizst\u0101v vienu pasaules uzskatu, vienlaikus uzdodoties par neitr\u0101lu cilv\u0113kties\u012bbu instrumentu. \u0160\u012b pretruna rada ar\u012b praktiskas probl\u0113mas \u012bsteno\u0161an\u0101: valstu instit\u016bcijas ir spiestas pie\u0146emt konkr\u0113tu teor\u0113tisku modeli (vardarb\u012bba k\u0101 v\u012brie\u0161u dominances sekas), pat ja nacion\u0101lie dati r\u0101da sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku ainu. V\u012brie\u0161u vai abu dzimumu savstarp\u0113j\u0101s vardarb\u012bbas gad\u012bjumi tiek ideolo\u0123iski marginaliz\u0113ti, jo tie neatbilst dokumenta s\u0101kotn\u0113jai sh\u0113mai.<\/p>\n

4. Konvencija izmanto agr\u0101k nebiju\u0161us terminus, kas rada vajadz\u012bbu regul\u0113t pla\u0161\u0101kus jaut\u0101jumus ne tikai vardarb\u012bbu.<\/p>\n

Konvencijas 3. panta c) apak\u0161punkt\u0101 min\u0113ta defin\u012bcija: \u201cTermins \u201edzimte\u201d (no ang\u013cu \u201egender\u201d) apz\u012bm\u0113 soci\u0101li konstru\u0113tas lomas, uzved\u012bbas, darb\u012bbas un \u012bpa\u0161\u012bbas, ko konkr\u0113t\u0101 sabiedr\u012bba uzskata par atbilsto\u0161\u0101m sieviet\u0113m un v\u012brie\u0161iem.\u201d<\/p>\n

Tas noz\u012bm\u0113, ka konvencija neaprobe\u017eojas ar biolo\u0123isko dzimumu (sex), bet iek\u013cauj soci\u0101lo konstrukciju. T\u0101tad t\u0101 pie\u0146em noteiktu soci\u0101li konstrukt\u012bvistisku skat\u012bjumu uz dzimumu, kas ir ideolo\u0123iski uzl\u0101d\u0113ts nevis objekt\u012bvs. \u0160is j\u0113dziens gender starptautiskaj\u0101s ties\u012bb\u0101s par\u0101d\u012bj\u0101s 1990. gados ANO dokumentos, ta\u010du Stambulas konvencija ir pirmais juridiski saisto\u0161ais l\u012bgums Eirop\u0101, kur tas tiek ofici\u0101li defin\u0113ts. T\u0101d\u0113j\u0101di konvencija ne tikai lieto, bet normat\u012bvi legaliz\u0113 ideolo\u0123isku soci\u0101li konstrukt\u012bvistisku skat\u012bjumu.<\/p>\n

\u0160\u012b terminolo\u0123ija nav neitr\u0101la, jo t\u0101 balst\u0101s noteikt\u0101 teor\u0113tisk\u0101 trad\u012bcij\u0101 \u2013 dzimtes studij\u0101s un feminisma sociolo\u0123ij\u0101. Juridiskaj\u0101 literat\u016br\u0101 tas tiek d\u0113v\u0113ts par \u201cnormative framing\u201d \u2013 normat\u012bvo ier\u0101m\u0113jumu: dokuments nav tikai tehnisks cilv\u0113kties\u012bbu instruments, tas ievie\u0161 un nostiprina konkr\u0113tu soci\u0101lo teoriju. Turkl\u0101t rada praktiskus sare\u017e\u0123\u012bjumus, jo konvencij\u0101 \u201cgender\u201d tiek defin\u0113ts k\u0101 soci\u0101ls konstrukts, bet nav noteikts, vai tas ir papildin\u0101jums vai aizst\u0101j\u0113js biolo\u0123iskajam dzimumam (\u201csex\u201d). Valst\u012bs, kur ties\u012bbu sist\u0113mas balst\u0101s uz biolo\u0123isk\u0101 dzimuma j\u0113dzienu, rodas konflikts: likumos \u201cv\u012brietis\/sieviete\u201d tiek defin\u0113ti biolo\u0123iski, bet konvencija pieprasa politikas pas\u0101kumus un tiesu l\u0113mumus, kas \u201c\u0146em v\u0113r\u0101 dzimtes perspekt\u012bvu\u201d.<\/p>\n

Nosl\u0113gum\u0101.<\/p>\n

\u0160eit uzskait\u012bti tikai da\u017ei punkti, ta\u010du sarakstu var turpin\u0101t. Kopum\u0101 \u0161is dokuments ir ideolo\u0123iski novecojis, un t\u0101 praktisk\u0101 noz\u012bme vardarb\u012bbas mazin\u0101\u0161an\u0101 ir ap\u0161aub\u0101ma. Bie\u017ei sarunas par to norit melnbalt\u0101s kategorij\u0101s. Konvencijas ratifik\u0101cija k\u013cuvusi par simbolisku kult\u016brkaru jaut\u0101jumu, nevis par re\u0101lu instrumentu vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anai. Diskusija par to bie\u017ei p\u0101rv\u0113r\u0161as par primitiviz\u0113tu ideolo\u0123iskas lojalit\u0101tes p\u0101rbaudi \u2013 \u201cvai tu esi par vai pret sievie\u0161u si\u0161anu\u201d, \u201cvai tu esi Eiropas vai Krievijas pus\u0113\u201d, \u201cvai tu esi par vai pret \u013caunumu\u201d \u2013, t\u0101d\u0113j\u0101di aiz\u0113nojot t\u0101s saturisko b\u016bt\u012bbu un juridiskos sare\u017e\u0123\u012bjumus. Debates k\u013c\u016bst moraliz\u0113tas un polariz\u0113tas, bet praktiskie pal\u012bdz\u012bbas meh\u0101nismi vardarb\u012bbas upuriem paliek otraj\u0101 pl\u0101n\u0101.<\/p>\n

Nov\u0113rt\u0113 \u0161o rakstu:<\/p>\n

73<\/p>\n

4<\/p>\n