Saeimas deput\u0101ti jau atk\u0101rtoti nor\u0101da, ka ministrij\u0101m ir iesp\u0113jas v\u0113l vair\u0101k samazin\u0101t izdevumus n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eet\u0101. Ar Ministru prezidentes Evikas Sili\u0146as (“Jaun\u0101 Vienot\u012bba”) un finan\u0161u ministra Arvila A\u0161eradena (“Jaun\u0101 Vienot\u012bba”) piedal\u012b\u0161anos Saeimas Bud\u017eeta komisija \u0161odien turpin\u0101jusi v\u0113t\u012bt valsts bud\u017eetu. Diskusij\u0101s izskan\u0113ja gan aicin\u0101jumi rast ietaup\u012bjumus, gan ar\u012b p\u0101rmetumi vald\u012bbai par dz\u012bvo\u0161anu p\u0101ri saviem l\u012bdzek\u013ciem.<\/p>\n
Saeimas deput\u0101ti jau atk\u0101rtoti nor\u0101da, ka ministrij\u0101m ir iesp\u0113jas v\u0113l vair\u0101k samazin\u0101t izdevumus<\/p>\n
Run\u0101jot par n\u0101kam\u0101 gada valsts bud\u017eetu, Saeimas komisijas s\u0113d\u0113 premjere uzsv\u0113ra, ka tas ir bud\u017eets ar invest\u012bcij\u0101m cilv\u0113kos, lai gan t\u0101 sabalans\u0113\u0161ana bijusi izaicin\u0101jums \u2013 l\u012bdzek\u013ci bija j\u0101atrod gan aizsardz\u012bbai, gan izgl\u012bt\u012bbai, gan cit\u0101m jom\u0101m. Savuk\u0101rt finan\u0161u ministrs\u00a0nor\u0101d\u012bja, ka Latvija apzin\u0101ti izv\u0113l\u0113jusies necelt nodok\u013cus, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no vair\u0101k\u0101m cit\u0101m Eiropas valst\u012bm.<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 ar\u012b piebilda, ka ministrijas jau str\u0101d\u0101 pie izmaksu samazin\u0101\u0161anas \u2013 n\u0101kamo tr\u012bs gadu laik\u0101 pl\u0101nots ietaup\u012bt ap 270 miljoniem eiro gad\u0101. Tom\u0113r, ja grib\u0113tu v\u0113l liel\u0101kus ietaup\u012bjumus, b\u016btu j\u0101\u0137eras kl\u0101t konkr\u0113tiem pakalpojumiem, un tas vienm\u0113r raisot diskusijas.<\/p>\n
\n“Es b\u016b\u0161u \u013coti priec\u012bgs, ja k\u0101di deput\u0101ti skat\u012bsies samazin\u0101juma virzien\u0101. Es pamat\u0101 l\u012bdz \u0161im vair\u0101k dzirdu, kam b\u016btu vajadz\u012bgi v\u0113l l\u012bdzek\u013ci.\u00a0T\u0101 k\u0101 j\u0101skat\u0101s abas puses.<\/p>\n<\/blockquote>\n
\u013boti labi, ka bud\u017eeta likums uzrakst\u012bts t\u0101, ka, ja es gribu t\u0113r\u0113t kaut kam naudu, tad man j\u0101r\u0101da, no kurienes to var \u0146emt. Un es \u013coti ceru, ka deput\u0101ti, k\u0101 parasti, nenes\u012bs no vald\u012bbas rezerv\u0113m, t\u0101 saucamo “l\u012bdzek\u013ciem neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem”. No t\u0101m parasti m\u0113\u0123ina nofinans\u0113t visu \u0161ai valstij. Nu, t\u0101 n\u0113. Ja atrad\u012bs izmaksas, k\u0101 efektiviz\u0113t, un var\u0113s vienoties par to, ka tur vai tur m\u0113s samazin\u0101sim pakalpojumu apjomu, \u2013 \u013coti labi. Tad m\u0113s ar\u012b par to lemsim vald\u012bb\u0101, k\u0101 to dar\u012bt,” teica A\u0161eradens.<\/p>\n
Saeimas deput\u0101ts Kristaps Kri\u0161topans (“Latvija Pirmaj\u0101 viet\u0101”) s\u0113d\u0113 sac\u012bja, ka n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eet\u0101 vald\u012bba radusi sam\u0113r\u0101 niec\u012bgu finans\u0113juma samazin\u0101jumu, kas noz\u012bm\u0113, \u2013 ja tiktu m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101k str\u0101d\u0101ts, tiktu atrasti vair\u0101k l\u012bdzek\u013cu.<\/p>\n
Bet “Apvienot\u0101 saraksta” deput\u0101te Aiva V\u012bksna uzsv\u0113ra, ka vald\u012bbas sagatavotais bud\u017eets vair\u0101k orient\u0113ts uz \u012bstermi\u0146a risin\u0101jumiem, nevis ilgtermi\u0146a att\u012bst\u012bbu un skaidru valsts virzienu. Vi\u0146a nepiekrita vald\u012bbas apgalvojumam, ka tas ir ekonomisk\u0101s izaugsmes bud\u017eets, nor\u0101dot uz pieaugo\u0161o valsts par\u0101du, par kura atmaksu n\u0101kotn\u0113 netiek pietiekami dom\u0101ts.<\/p>\n
“Skatot visu 14 ministriju bud\u017eetus, ir t\u0101s kast\u012btes v\u0113l saliktas, kur kaut kas pasl\u0113pts ir, un, iesp\u0113jams, var to izdar\u012bt daudz. J\u0101saka t\u0101, ka varb\u016bt ministriem nav bijis tas uzdevums dots, jo ir t\u0101, ka nu \u2013 m\u0113s dar\u0101m to k\u0101 parasti, nu k\u0101p\u0113c mums kaut kas j\u0101maina? Un j\u0101atz\u012bm\u0113, ka nav sadarb\u012bbas \u2013 man ir, tad es esmu priec\u012bgs, tikai ne\u0146emiet man nost. Un t\u0101 tas nestr\u0101d\u0101s, ja m\u0113s \u0161\u0101di pl\u0101nosim, tad ir viennoz\u012bm\u012bgi skaidrs, ka 2029. un 2030. gad\u0101 b\u016bs pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca palielin\u0101jums,” pauda V\u012bksna.<\/p>\n
Tam, ka ietaup\u012bjuma iesp\u0113jas bud\u017eet\u0101 var vienm\u0113r atrast, piekrita ar\u012b Za\u013co un Zemnieku savien\u012bbas Saeimas frakcijas vad\u012bt\u0101js Harijs Rokpelnis.<\/p>\n
“Svar\u012bgs elements, lai m\u0113s l\u012bdz tam non\u0101ktu, ir vienoties par priorit\u0101t\u0113m \u2013 k\u0101dam m\u0113r\u0137im. Ja m\u0113s kaut kur kaut ko taup\u0101m, dro\u0161i vien ir viegl\u0101k to izdar\u012bt, ja m\u0113s saprotam, k\u0101p\u0113c m\u0113s to dar\u0101m. Za\u013co un Zemnieku savien\u012bba uzskata, ka dro\u0161i vien t\u0101s pamata liel\u0101s l\u012bnij\u0101s ir divas. Viens, ja ir iesp\u0113ja \u2013 samazin\u0101t bud\u017eeta defic\u012btu, un otrs ir novirz\u012bt papildu l\u012bdzek\u013cus vesel\u012bbai,” skaidroja Rokpelnis.<\/p>\n
Ar\u012b Bud\u017eeta un finan\u0161u komisijas vad\u012bt\u0101ja Anda \u010cak\u0161a (“Jaun\u0101 Vienot\u012bba”) akcent\u0113ja ministriju nepietiekamo savstarp\u0113jo komunik\u0101ciju. T\u0101pat vi\u0146a mudin\u0101ja Valsts kanceleju akt\u012bv\u0101k str\u0101d\u0101t, lai citas iest\u0101des spiestu akt\u012bv\u0101k mekl\u0113t ietaup\u012bjumus, jo gad\u012bjumos, kad netiek noteikti konkr\u0113ti m\u0113r\u0137i, netiek ar\u012b izdar\u012bti konkr\u0113ti darbi. K\u0101 ar\u012b akt\u012bv\u0101k j\u0101str\u0101d\u0101 pie akt\u012bvo vakan\u010du likvid\u0113\u0161anas.<\/p>\n
\n“\u0100tru rezult\u0101tu sasnieg\u0161anai ir tikai \u2013 preces un pakalpojumi, t\u0101p\u0113c, ka viss p\u0101r\u0113jais prasa daudz b\u016btisk\u0101ku iedzi\u013cin\u0101\u0161anos, un tikai tad var atnest labu rezult\u0101tu.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Ministrijas ir sa\u0146\u0113mu\u0161as t\u0101du aicin\u0101jumu no mums. Es redzu, ka vi\u0146as var\u0113tu katra pie sevis kaut ko v\u0113l atrast, bet, es dom\u0101ju, ka tas lielais st\u0101sts ir tie\u0161\u0101m t\u0101d\u0101 kop\u012bg\u0101 sist\u0113mas veido\u0161an\u0101, jo katra ministrija pati par sevi var iek\u0161\u0113ji savus procesus efektiviz\u0113t, bet iedot vienotu r\u0101mi var Valsts kanceleja,” sprieda \u010cak\u0161a.<\/p>\n
Ar\u012b Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas \u0123ener\u0101ldirektors Kaspars Gork\u0161s joproj\u0101m uzskata, ka ministrijas nav izpild\u012bju\u0161as pat vald\u012bbas doto uzdevumu samazin\u0101t izdevums par 150 miljoniem un tos samazin\u0101ju\u0161as krietni maz\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101. T\u0101p\u0113c, p\u0113c darba dev\u0113ju dom\u0101m, ministrij\u0101m v\u0113l b\u016btu j\u0101turpina darbs pie savu izdevumu samazin\u0101\u0161anas, lai var\u0113tu nofinans\u0113t izvirz\u012bt\u0101s priorit\u0101tes n\u0101kamajiem gadiem.<\/p>\n