{"id":33710,"date":"2025-10-28T19:16:11","date_gmt":"2025-10-28T19:16:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33710\/"},"modified":"2025-10-28T19:16:11","modified_gmt":"2025-10-28T19:16:11","slug":"redzamiba-glabj-dzivibas-csdd-sak-kampanu-par-atstarojoso-elementu-lietosanu-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/33710\/","title":{"rendered":"Redzam\u012bba gl\u0101bj dz\u012bv\u012bbas \u2013 CSDD s\u0101k kampa\u0146u par atstarojo\u0161o elementu lieto\u0161anu"},"content":{"rendered":"<p>Lai uzlabotu neaizsarg\u0101to ce\u013cu satiksmes dal\u012bbnieku \u2013 g\u0101j\u0113ju un velobrauc\u0113ju \u2013 dro\u0161\u012bbu, \u0161odien, 28. oktobr\u012b, VAS \u201cCe\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas direkcija\u201d (CSDD) uzs\u0101k kampa\u0146u \u201cN\u0101v\u012bgi stil\u012bgi\u201d. S\u0101koties rudenim un iest\u0101joties tum\u0161ajam laikam, uz Latvijas ce\u013ciem pieaug negad\u012bjumu skaits, kuros cie\u0161 vai iet boj\u0101 g\u0101j\u0113ji un velosip\u0113disti. Statistika ir satrauco\u0161a \u2013 p\u0113rn dz\u012bv\u012bbu zaud\u0113ja 33 cilv\u0113ki, un l\u012bdz\u012bga tendence turpin\u0101s ar\u012b \u0161ogad: l\u012bdz oktobra izska\u0146ai boj\u0101 g\u0101ju\u0161i jau 30 g\u0101j\u0113ji. CSDD aicina g\u0101j\u0113jus un velobrauc\u0113jus par\u016bp\u0113ties par savu redzam\u012bbu uz ce\u013ca, it \u012bpa\u0161i diennakts tum\u0161aj\u0101 laik\u0101.<\/p>\n<p>Statistika liecina, ka g\u0101j\u0113jiem b\u012bstam\u0101kie m\u0113ne\u0161i ir no oktobra l\u012bdz janv\u0101rim. Pirms gada divu m\u0113ne\u0161u laik\u0101 \u2013 decembr\u012b un janv\u0101r\u012b \u2013 dz\u012bv\u012bbu zaud\u0113ja 18 cilv\u0113ki, p\u0101rsvar\u0101 vecum\u0101 no 50 l\u012bdz 60 gadiem. Smagi ievainotie visbie\u017e\u0101k ir 40\u201350 gadu vecum\u0101. Gada tum\u0161\u0101kajos m\u0113ne\u0161os (2024. gada oktobris \u2013 decembris) katru ned\u0113\u013cu iet boj\u0101 viens g\u0101j\u0113js. Ik dienu viens vai divi g\u0101j\u0113ji un velosip\u0113disti g\u016bst traumas sadursm\u0113s ar auto. Galvenie tra\u0123\u0113diju c\u0113lo\u0146i \u2013 tum\u0161s ap\u0123\u0113rbs, atstarojo\u0161u elementu tr\u016bkums un p\u0101rvieto\u0161an\u0101s pa ce\u013ca nomali, viet\u0101s, kur nav g\u0101j\u0113ju ce\u013cu.<\/p>\n<p>K\u0101 nor\u0101da CSDD valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Aivars Aksenoks: \u201cGada tum\u0161\u0101kajos m\u0113ne\u0161os sadursm\u0113s ar auto katru dienu cilv\u0113ki g\u016bst traumas un katru ned\u0113\u013cu k\u0101ds iet boj\u0101. 70% no g\u0101j\u0113jiem let\u0101lo ce\u013cu satiksmes negad\u012bjumu notiek tums\u0101 vai kr\u0113sl\u0101. T\u0101p\u0113c mums visiem j\u0101atceras par savu paman\u0101m\u012bbu uz ce\u013ca \u2013 ja esi saredzams, tad paliec dz\u012bvs! Cilv\u0113kiem j\u0101saprot, ka b\u016bt redzamam nenoz\u012bm\u0113 atteikties no stila, bet gan b\u016bt dro\u0161am, apzin\u012bgam un dz\u012bvam, nevis \u201cn\u0101v\u012bgi stil\u012bgam\u201d \u2013 t\u0101dam, ko nepamana. \u0160\u012b kampa\u0146a atg\u0101dina, ka redzam\u012bba ir g\u0101j\u0113ju, velosip\u0113distu un autovad\u012bt\u0101ju kop\u012bga atbild\u012bba. Tumsa un g\u0101j\u0113js tum\u0161\u0101 ap\u0123\u0113rb\u0101, kur\u0161 iet pa ce\u013ca nomali bie\u017ei vien ir n\u0101v\u0113jo\u0161a kombin\u0101cija, un tikai m\u0113s visi kop\u0101 varam main\u012bt \u0161o dr\u016bmo statistiku.\u201d<\/p>\n<p>P\u0113rn devi\u0146u m\u0113ne\u0161u laik\u0101 boj\u0101 g\u0101ja 17 g\u0101j\u0113ji, bet gada tr\u012bs p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os \u2013 v\u0113l 17 g\u0101j\u0113ji. \u0160\u012b gada desmit m\u0113ne\u0161os boj\u0101 g\u0101ju\u0161o skaits ir jau 30 cilv\u0113ki. Papildus tum\u0161am ap\u0123\u0113rbam, tra\u0123\u0113dijas iemesls bie\u017ei vien ir tas, ka cilv\u0113ki p\u0101rvietojas pa tum\u0161\u0101m ce\u013cu nomal\u0113m, jo nav izb\u016bv\u0113ti g\u0101j\u0113ju ce\u013ci. Citu Eiropas valstu pieredze r\u0101da, ka p\u0113c g\u0101j\u0113jiem piem\u0113rotu ce\u013cu izb\u016bves, boj\u0101 g\u0101ju\u0161o skaits samazin\u0101s par 80%.<\/p>\n<p>Ne tikai n\u0101ve, bet ar\u012b smagas traumas<\/p>\n<p>Saska\u0146\u0101 ar Swedbank apdro\u0161in\u0101\u0161anas datiem, gandr\u012bz desmit\u0101 da\u013ca (9%) no visiem n\u0101ves gad\u012bjumiem, par ko \u0161ogad izmaks\u0101tas atl\u012bdz\u012bbas, ir notiku\u0161i tie\u0161i ce\u013cu satiksm\u0113, bet, v\u0113rt\u0113jot tikai n\u0101ves gad\u012bjumus nelaimes gad\u012bjumu rezult\u0101t\u0101, 29% saist\u012bti ar satiksmes negad\u012bjumiem. Ir ar\u012b gad\u012bjumi, kad satiksmes negad\u012bjumu rezult\u0101t\u0101 iest\u0101jas smaga invalidit\u0101te, tostarp ar\u012b \u0161ogad. No ce\u013cu satiksmes negad\u012bjumos g\u016btaj\u0101m traum\u0101m 34% ir l\u016bzumi, 26% \u2013 sai\u0161u un c\u012bpslu boj\u0101jumi, un 12% gad\u012bjumu nepiecie\u0161amas oper\u0101cijas. Liel\u0101k\u0101s atl\u012bdz\u012bbas par traum\u0101m sasniegu\u0161as 12 911, 9 250 un 4 850 eiro.<\/p>\n<p>Swedbank apdro\u0161in\u0101\u0161anas da\u013cas vad\u012bt\u0101js Dzintars Kalni\u0146\u0161 st\u0101sta: \u201cKatru gadu m\u0113s redzam, cik d\u0101rgi maks\u0101 neuzman\u012bba \u2013 gan burtiski, gan emocion\u0101li. \u0160ogad gandr\u012bz katrs desmitais n\u0101ves gad\u012bjums un tre\u0161da\u013ca no nelaimes gad\u012bjumu n\u0101v\u0113m biju\u0161as satiksmes d\u0113\u013c. Bie\u017e\u0101k\u0101s traumas ir l\u016bzumi un sai\u0161u boj\u0101jumi, ce\u013cu satiksmes negad\u012bjumu traumu atl\u012bdz\u012bb\u0101s jau izmaks\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 49 t\u016bksto\u0161i eiro. Dz\u012bv\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana var pal\u012bdz\u0113t p\u0113c nelaimes, bet atstarojo\u0161s elements var to nov\u0113rst. Atstarot\u0101js, iesp\u0113jams, ir l\u0113t\u0101kais dz\u012bv\u012bbas gl\u0101b\u0113js.\u201d<\/p>\n<p>Dro\u0161\u012bbas padomi g\u0101j\u0113jiem un autovad\u012bt\u0101jiem<\/p>\n<p>CSDD uzsver, \u2013 g\u0101j\u0113jiem un velobrauc\u0113jiem tum\u0161aj\u0101 laik\u0101 ir j\u0101n\u0113s\u0101 atstarojo\u0161s ap\u0123\u0113rbs, veste vai cits labi paman\u0101ms atstarojo\u0161s elements. K\u0101 skaidro CSDD dro\u0161\u012bbas eksperts Oskars Irb\u012btis: \u201cBez gaismu atstarojo\u0161as vestes vai cita veida atstarot\u0101jiem g\u0101j\u0113ju autovad\u012bt\u0101js uz ce\u013ca pamana tikai 25\u201340 metru att\u0101lum\u0101. Braucot ar \u0101trumu 90 km\/h, \u0161o att\u0101lumu vi\u0146\u0161 veic vien p\u0101ris sekund\u0113s, kas ir p\u0101r\u0101k \u012bss laiks, lai pasp\u0113tu rea\u0123\u0113t un apbraukt g\u0101j\u0113ju. Atstarojo\u0161\u0101s vestes cilv\u0113ku padara piecas l\u012bdz desmit reizes paman\u0101m\u0101ku, \u2013 tas \u013cauj autovad\u012bt\u0101jam savlaic\u012bgi nobremz\u0113t un g\u0101j\u0113ju apbraukt.\u201d<\/p>\n<p>T\u0101pat g\u0101j\u0113ji aicin\u0101ti \u0161\u0137\u0113rsot ielu tikai tam paredz\u0113t\u0101s viet\u0101s un neskriet p\u0101ri ielai. P\u0101rvietojoties pa ce\u013ca braucamo da\u013cu, ir j\u0101iet pret\u012b transportl\u012bdzek\u013cu pl\u016bsmai, nevis ar muguru pret to. T\u0101d\u0113j\u0101di ar\u012b pats g\u0101j\u0113js var censties izvair\u012bties no pret\u012b brauco\u0161ajiem auto. Ja ir j\u0101m\u0113ro ce\u013c\u0161 pa braucam\u0101s da\u013cas malu, nedr\u012bkst lietot austi\u0146as vai mobilo telefonu, kas ne\u013cauj piln\u012bb\u0101 koncentr\u0113ties uz satiksmi.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt autovad\u012bt\u0101jiem tums\u0101 ir j\u0101samazina brauk\u0161anas \u0101trums, \u012bpa\u0161i pie g\u0101j\u0113ju p\u0101rej\u0101m, apdz\u012bvotu vietu tuvum\u0101 un sabiedrisko transporta pieturviet\u0101s. T\u0101pat j\u0101p\u0101rliecin\u0101s, ka transportl\u012bdzek\u013cu apgaismojums un logu t\u012br\u012bt\u0101ji ir darba k\u0101rt\u012bb\u0101.<\/p>\n<p>K\u0101 izv\u0113l\u0113ties pareizu atstarot\u0101ju:<\/p>\n<ul>&#13;<\/p>\n<li>Atstarot\u0101ja virsmas laukumam j\u0101b\u016bt vismaz 15 kvadr\u0101tcentimetru (aptuveni maks\u0101jumu kartes izm\u0113r\u0101).<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>Vislab\u0101k gaismu atstaro gai\u0161as kr\u0101sas materi\u0101li \u2013 balti, dzelteni vai gai\u0161i pel\u0113ki.<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>R\u016bp\u0113joties par savu dro\u0161\u012bbu, novieto atstarot\u0101ju labi redzam\u0101 viet\u0101 \u2013 vislab\u0101k uz \u0137erme\u0146a kust\u012bgaj\u0101m da\u013c\u0101m, piem\u0113ram, rok\u0101m vai k\u0101j\u0101m.<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>Stiprini atstarot\u0101ju taj\u0101 pus\u0113, kas tuv\u0101k brauktuvei \u2013 t\u0101 tu b\u016bsi daudz paman\u0101m\u0101ks un dro\u0161\u0101ks uz ce\u013ca.<\/li>\n<p>&#13;<\/p>\n<li>Regul\u0101ri p\u0101rbaudi savu atstarot\u0101ju efektivit\u0101ti \u2013 ap\u0123\u0113rb\u0101 iestr\u0101d\u0101tos p\u0113c katras mazg\u0101\u0161anas reizes, tradicion\u0101los \u2013 vismaz reizi sezon\u0101.<\/li>\n<p>&#13;\n<\/ul>\n<p>Kampa\u0146as \u201cN\u0101v\u012bgi stil\u012bgi\u201d laik\u0101 CSDD sadarb\u012bb\u0101 ar Swedbank Apdro\u0161in\u0101\u0161anu un tirdzniec\u012bbas centriem piec\u0101s da\u017e\u0101d\u0101s pils\u0113t\u0101s pied\u0101v\u0101s iedz\u012bvot\u0101jiem iesp\u0113ju sa\u0146emt bezmaksas atstarojo\u0161os elementus \u2013 uzl\u012bmes, kuras var piel\u012bm\u0113t pie ap\u0123\u0113rba, somas vai \u0137iveres. T\u0101s b\u016bs pieejamas \u012bpa\u0161os kampa\u0146as stendos, kas atrad\u012bsies tirdzniec\u012bbas centros R\u012bg\u0101 (t\/c \u201cGalerija Centrs\u201d), Liep\u0101j\u0101 (t\/c \u201cKurzeme\u201d), Jelgav\u0101 (t\/c \u201cPils\u0113tas pas\u0101\u017ea\u201d), Siguld\u0101 (t\/c \u201c\u0160okol\u0101de\u201d) un Daugavpil\u012b (t\/c \u201cDitton\u201d). T\u0101pat kampa\u0146as atstarojo\u0161\u0101s uzl\u012bmes b\u016bs pieejamas ar\u012b Swedbank re\u0123ion\u0101laj\u0101s fili\u0101l\u0113s.<\/p>\n<p>Kampa\u0146as TV klipu un vizu\u0101lo materi\u0101lu ir iesp\u0113jams lejupl\u0101d\u0113t <a href=\"https:\/\/failiem.lv\/u\/ygtp9fawhk\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">\u0160EIT<\/a>.<\/p>\n<p>Satiksmes dro\u0161\u012bbas kampa\u0146as par dro\u0161\u012bbas riskiem un r\u012bc\u012bbu, kas j\u0101iev\u0113ro satiksmes dal\u012bbniekiem gada tum\u0161aj\u0101 period\u0101 \u201cN\u0101v\u012bgi stil\u012bgi\u201d m\u0113r\u0137is ir izgl\u012btot un skaidrot, ka gada tum\u0161aj\u0101 period\u0101 visiem satiksmes dal\u012bbniekiem ir j\u0101b\u016bt uzman\u012bgiem neizgaismotos ce\u013cu posmos un p\u0101rliecin\u0101t g\u0101j\u0113jus lietot atstarojo\u0161us elementus \u2013 tie gl\u0101bj dz\u012bv\u012bbas. Veicin\u0101t satiksmes dal\u012bbnieku izpratni par to, ka gada tum\u0161aj\u0101 period\u0101 un diennakts tum\u0161aj\u0101 laik\u0101 maz\u0101k aizsarg\u0101tie ce\u013cu satiksmes dal\u012bbnieki bez atstarojo\u0161ajiem elementiem ir neredzami transportl\u012bdzek\u013cu vad\u012bt\u0101jiem. Kampa\u0146u organiz\u0113 CSDD sadarb\u012bb\u0101 ar Valsts policiju un strat\u0113\u0123iskajiem partneriem \u2013 Swedbank apdro\u0161in\u0101\u0161anu, degvielas mazumtirdzniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumu \u201cVir\u0161i\u201d un automa\u0161\u012bnu koplieto\u0161anas platformu \u201cCarguru\u201d. Kampa\u0146a tiek finans\u0113ta no CSDD un Ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas padomes l\u012bdzek\u013ciem \u2013 sauszemes transportl\u012bdzek\u013cu \u012bpa\u0161nieku civiltiesisk\u0101s atbild\u012bbas oblig\u0101t\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas pr\u0113mij\u0101m, ko ce\u013cu satiksmes negad\u012bjumu nov\u0113r\u0161anas pas\u0101kumu veik\u0161anai apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas katru ceturksni ieskaita biedr\u012bbas \u201cLatvijas Transportl\u012bdzek\u013cu apdro\u0161in\u0101t\u0101ju birojs\u201d (LTAB) kont\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Lai uzlabotu neaizsarg\u0101to ce\u013cu satiksmes dal\u012bbnieku \u2013 g\u0101j\u0113ju un velobrauc\u0113ju \u2013 dro\u0161\u012bbu, \u0161odien, 28. oktobr\u012b, VAS \u201cCe\u013cu satiksmes&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":33711,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-33710","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-latest-news","15":"tag-latestnews","16":"tag-latvia","17":"tag-latvian","18":"tag-latviesu","19":"tag-latviesu-valoda","20":"tag-latviesuvaloda","21":"tag-latvija","22":"tag-lv","23":"tag-news","24":"tag-popularakas-zinas","25":"tag-popularakaszinas","26":"tag-top-stories","27":"tag-topstories","28":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115453400438107839","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33710","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=33710"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33710\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/33711"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=33710"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=33710"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=33710"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}