Krievijas karasp\u0113ks kop\u0161 gada s\u0101kuma veicis 75 000 triecienu Ukrainas infrastrukt\u016brai, nacion\u0101l\u0101 telemaratona \u0113ter\u0101 pazi\u0146oja iek\u0161lietu ministrs Ihors K\u013cimenko.\u00a0<\/p>\n
“Kop\u0161 gada s\u0101kuma krievi veiku\u0161i 75 000 triecienu m\u016bsu valsts infrastrukt\u016brai, ar\u012b civilajai. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca \u2013 daudzst\u0101vu \u0113kas, priv\u0101tais sektors, slimn\u012bcas, skolas, b\u0113rnud\u0101rzi,” sac\u012bja ministrs.\u00a0<\/p>\n
Varasiest\u0101des p\u0113c triecieniem past\u0101v\u012bgi maina dro\u0161\u012bbas protokolus, nor\u0101d\u012bja K\u013cimenko.<\/p>\n
“M\u0113s dar\u0101m visu, lai nodro\u0161in\u0101tu, ka tie dienesti, kas ierodas \u2013 medi\u0137i, policija, gl\u0101b\u0113ji, komun\u0101lo dienestu darbinieki \u2013, lai vi\u0146i laikus sa\u0146emtu inform\u0101ciju par iesp\u0113jamu atk\u0101rtotu ap\u0161audi, lai m\u0113s var\u0113tu saglab\u0101t person\u0101lu,” sac\u012bja ministrs.\u00a0<\/p>\n
Izveidotas ar\u012b papildu speci\u0101listu vien\u012bbas, kas str\u0101d\u0101 liel\u0101 augstum\u0101. Pa\u0161laik vi\u0146u skaits ir 500, l\u012bdz gada beig\u0101m gl\u0101b\u0113ju skaitu pl\u0101nots palielin\u0101t l\u012bdz 700.\u00a0<\/p>\n
“Mums ir ar\u012b \u012bpa\u0161as gl\u0101b\u0161anas vien\u012bbas ar nosaukumu “Delta”. Tie ir cilv\u0113ki, kas var str\u0101d\u0101t ne tikai augstum\u0101, bet ar\u012b zem \u016bdens un pazem\u0113,” piebilda ministrs.<\/p>\n
KONTEKSTS:<\/p>\n
Nepamatotais un neizprovoc\u0113tais Krievijas pla\u0161a m\u0113roga iebrukums Ukrain\u0101 s\u0101k\u0101s 2022. gada 24. febru\u0101r\u012b<\/a>. Krem\u013ca propaganda sol\u012bja ie\u0146emt Kijivu tr\u012bs dien\u0101s, ta\u010du ukrai\u0146u sp\u0113c\u012bg\u0101 pretest\u012bba ne\u013c\u0101va Kremlim realiz\u0113t savus pl\u0101nus.<\/p>\n P\u0113c neveiksm\u0113m Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpin\u0101ja ofens\u012bvu citos re\u0123ionos. 2022. gada ruden\u012b ukrai\u0146u armijai izdev\u0101s atbr\u012bvot Harkivas apgabalu<\/a> un da\u013cu Hersonas apgabala<\/a>, vairojot cer\u012bbas uz iesp\u0113ju sakaut pretinieku.<\/p>\n Ta\u010du 2023. gada vasar\u0101 s\u0101ktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksm\u012bgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu iero\u010du nodro\u0161in\u0101jumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamat\u012bgo aizsardz\u012bbas l\u012bniju un pla\u0161ajiem m\u012bnu laukiem.<\/p>\n 2024. gada august\u0101 Ukraina veica iebrukumu<\/a> Kurskas apgabal\u0101 Krievij\u0101. T\u0101 ir pirm\u0101 reize kop\u0161 Otr\u0101 pasaules kara, kad Krievijas teritorijas da\u013cu ilgsto\u0161i ie\u0146\u0113mis \u0101rvalstu karasp\u0113ks.<\/p>\n Kop\u0161 2024. gada rudens Krievija karadarb\u012bb\u0101 pret Ukrainu iesaist\u012bjusi ar\u012b lielu Zieme\u013ckorejas karav\u012bru<\/a> skaitu. 2025. gada vasar\u0101 Zelenskis pav\u0113st\u012bja<\/a>, ka Ukrainas austrumos Krievijas armij\u0101 karo ar\u012b algot\u0146i no \u0136\u012bnas un Pakist\u0101nas.<\/p>\n Lai ar\u012b l\u012bdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa st\u0101\u0161anos amat\u0101 starp Balto namu, Kremli un Kijivu vair\u0101kk\u0101rt notiku\u0161as sarunas par pamieru Ukrain\u0101, l\u012bdz \u0161im t\u0101s rezult\u0101tus nav devu\u0161as.<\/p>\n Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n