{"id":35778,"date":"2025-10-31T05:42:07","date_gmt":"2025-10-31T05:42:07","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/35778\/"},"modified":"2025-10-31T05:42:07","modified_gmt":"2025-10-31T05:42:07","slug":"pienem-likumu-par-latvijas-izstasanos-no-stambulas-konvencijas-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/35778\/","title":{"rendered":"Pie\u0146em likumu par Latvijas izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">Ceturtdien ar opoz\u012bcijas un Za\u013co un zemnieku savien\u012bbas (ZZS) bals\u012bm Saeim\u0101 tika pie\u0146emts likums par Latvijas izst\u0101\u0161anos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu jeb t\u0101 saukt\u0101s Stambulas konvencijas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Likumprojektu iesniedza opoz\u012bcijas partija &#8220;Latvija pirmaj\u0101 viet\u0101&#8221; (LPV), bet to atbalst\u012bja ar\u012b citas opoz\u012bcijas partijas &#8211; Nacion\u0101l\u0101 apvien\u012bba (NA), &#8220;Apvienotais saraksts&#8221; (AS) un &#8220;Stabilit\u0101tei&#8221;, k\u0101 ar\u012b valdo\u0161aj\u0101 koal\u012bcij\u0101 eso\u0161\u0101s ZZS politi\u0137i. Izst\u0101\u0161anos no konvencijas neatbalst\u012bja koal\u012bcijas partijas &#8220;Jaun\u0101 vienot\u012bba&#8221; (JV) un &#8220;Progres\u012bvie&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Par izst\u0101\u0161anos nobalsoja 56 deput\u0101ti, pret bija 32 JV un &#8220;Progres\u012bvo&#8221; politi\u0137i, bet divi deput\u0101ti &#8211; Igors Rajevs un Didzis \u0160mits &#8211; attur\u0113j\u0101s. Debates par likumprojektu ilga vair\u0101k nek\u0101 13 stundas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Likums par izst\u0101\u0161anos tika pie\u0146emts steidzam\u012bbas k\u0101rt\u0101, tom\u0113r t\u0101 netika noteikta ar 2\/3 balsu vair\u0101kumu, kas Valsts prezidentam paver iesp\u0113jas to neizsludin\u0101t un atdot otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai parlament\u0101. No l\u0113muma pretiniekiem izskan\u0113ju\u0161i ar\u012b citi iesp\u0113jamie risin\u0101jumi likuma sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s aptur\u0113\u0161anai vai aizkav\u0113\u0161anai &#8211; v\u0113r\u0161an\u0101s Satversmes ties\u0101 (ST) vai aicin\u0101jums prezidentam aptur\u0113t likuma izsludin\u0101\u0161anu, dodot laiku parakstu v\u0101k\u0161anai referenduma ierosin\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101 a\u0123ent\u016bru LETA inform\u0113ja ST, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka Saeima jaut\u0101jumu par Stambulas konvencijas iesp\u0113jamo denons\u0113\u0161anu ir izv\u0113l\u0113jusies risin\u0101t, pie\u0146emot likumu, tad \u0161\u0101du likumu teor\u0113tiski b\u016btu pie\u013caujams apstr\u012bd\u0113t Satversmes ties\u0101. Sa\u0146emot \u0161\u0101du pieteikumu, Satversmes tiesas kol\u0113\u0123ijai b\u016btu j\u0101lemj, vai ierosin\u0101t lietu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">S\u0101kotn\u0113ji LPV pied\u0101v\u0101tajam likumprojektam nebija pat anot\u0101cijas jeb pamatojuma, kuru p\u0101ris ned\u0113\u013cu laik\u0101 LPV tom\u0113r sar\u016bp\u0113ja. LPV uzskata, ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101 Stambulas konvencijas \u012bsteno\u0161anas prakse liedz g\u016bt p\u0101rliec\u012bbu, vai ikkatr\u0101 gad\u012bjum\u0101 valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bcijas \u012bsteno pas\u0101kumus pret vardarb\u012bbu un t\u0101s riskiem atbilsto\u0161i deklar\u0101cij\u0101 ietvertajiem principiem.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">LPV neapmierina, ka pret konvencijas ratific\u0113\u0161anai Latvijas pievienoto deklar\u0101ciju iebildumus izteiku\u0161as vair\u0101kas citas Stambulas konvencijas dal\u012bbvalstis &#8211; Austrija, Somija, V\u0101cija, N\u012bderlande, Norv\u0113\u0123ija, Zviedrija un \u0160veice. Visos \u0161ajos iebildumos k\u0101 galvenais arguments esot nor\u0101d\u012bts deklar\u0101cijas neatbilst\u012bba Stambulas konvencijas norm\u0101m, proti, deklar\u0101cija tiekot uzskat\u012bta par neat\u013cautu atrunu. LPV secina, ka starptautisk\u0101 kopiena nepiekr\u012bt Saeimas paustajai deklar\u0101cijai un iebilst pret to izpratni, ar k\u0101du Latvija ir apstiprin\u0101jusi Stambulas konvenciju un uz\u0146\u0113musies \u0161aj\u0101 konvencij\u0101 nostiprin\u0101t\u0101s starptautisk\u0101s saist\u012bbas.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">LPV uzskata, ka izst\u0101\u0161an\u0101s no Stambulas konvencijas &#8220;nov\u0113rs\u012bs t\u0101s normu piem\u0113ro\u0161anas probl\u0113mas&#8221;, kas saist\u012btas ar Latvijas pievienoto deklar\u0101ciju un t\u0101s neatz\u012b\u0161anu no vair\u0101ku citu Stambulas konvencijas dal\u012bbvalstu puses. T\u0101pat LPV ieskat\u0101 izst\u0101\u0161an\u0101s no Stambulas konvencijas sniegs valstij pla\u0161\u0101ku r\u012bc\u012bbas br\u012bv\u012bbu pie\u0161\u0137irt valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cus tie\u0161i tiem pas\u0101kumiem un t\u0101m valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m un nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, kur\u0101m &#8220;patie\u0161\u0101m ir nepiecie\u0161ami l\u012bdzek\u013ci&#8221; vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anai un apkaro\u0161anai.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">LPV iecerei piesl\u0113j\u0101s ar\u012b p\u0101r\u0113j\u0101s opoz\u012bcijas partijas. Lai ar\u012b konvencija ir v\u0113rsta uz vardarb\u012bbas izskau\u0161anu, opoz\u012bcijas deput\u0101ti tradicion\u0101li piesauc un izce\u013c vien\u0101 t\u0101s viet\u0101 piemin\u0113to j\u0113dzienu &#8220;soci\u0101lais dzimums&#8221;, kuram tiek pied\u0113v\u0113ta negat\u012bva ietekme uz tradicion\u0101laj\u0101m \u0123imenes v\u0113rt\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Opoz\u012bciju \u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 atbalsta ar\u012b koal\u012bcij\u0101 eso\u0161\u0101s ZZS politi\u0137i, kuri apgalvoju\u0161i, ka Stambulas konvencija pied\u0101v\u0101 ideolo\u0123isku, nevis praktisku pieeju probl\u0113mai, jo t\u0101s saturs liel\u0101 m\u0113r\u0101 balstoties nevis uz konkr\u0113tiem vardarb\u012bbas apkaro\u0161anas instrumentiem, bet uz ideolo\u0123isku skat\u012bjumu par t\u0101 d\u0113v\u0113to &#8220;soci\u0101lo dzimumu&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">ZZS \u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 opoz\u012bcijai piesl\u0113j\u0101s balsojum\u0101 septembra izska\u0146\u0101, l\u012bdz ar to izraisot izteiktu nestabilit\u0101ti vald\u012bbas koal\u012bcij\u0101. Koal\u012bcijas partneri gan ap\u0146\u0113mu\u0161ies str\u0101d\u0101t, lai pie\u0146emtu n\u0101kam\u0101 gada &#8220;dro\u0161\u012bbas bud\u017eetu&#8221;, ta\u010du tic\u012bbu Ministru prezidentes Evikas Sili\u0146as (JV) vald\u012bbas sp\u0113jai str\u0101d\u0101t ilgtermi\u0146\u0101 nu jau pau\u017e vien retais politi\u0137is. Atbalsts Stambulas konvencijas ratific\u0113\u0161anai bija viens no pamatiem Sili\u0146as vald\u012bbas izveido\u0161anai un ZZS iek\u013cau\u0161anai koal\u012bcij\u0101 ar JV un &#8220;Progres\u012bvajiem&#8221;.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tikm\u0113r vairums ekspertu un nevalstisko organiz\u0101ciju, kas str\u0101d\u0101 ar vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anas jaut\u0101jumiem, iebilst pret ieceri izst\u0101ties no konvencijas, pau\u017eot ba\u017eas, ka tas mazin\u0101s cietu\u0161o aizst\u0101v\u0113\u0161anu pret vardarb\u012bbu un negat\u012bvi ietekm\u0113s Latvijas starptautisko t\u0113lu Rietumu sabiedroto ac\u012bs.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tre\u0161dien pie Saeimas notika protests pret izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas. Taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s vismaz 5000 iedz\u012bvot\u0101ju un \u0161is bija viens no p\u0113d\u0113jos gados daudzskaitl\u012bg\u0101kajiem iedz\u012bvot\u0101ju protestiem. Savuk\u0101rt ceturtdien pie parlamenta tika r\u012bkots pikets Stambulas konvencijas denons\u0113\u0161anai, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s aptuveni 20 cilv\u0113ki.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts prezidents Edgars Rink\u0113vi\u010ds l\u012bdz \u0161im par konvencijas denons\u0113\u0161anu ir izteicies \u013coti izvair\u012bgi, nepau\u017eot atbalstu vienai vai otrai poz\u012bcijai. P\u0113c prezidenta v\u0101rdiem, \u0161\u0101di vi\u0146\u0161 cen\u0161oties ietur\u0113t neitralit\u0101ti, lai nek\u013c\u016btu par priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu c\u012b\u0146u dal\u012bbnieku. Rink\u0113vi\u010ds ir pie\u013c\u0101vis, ka p\u0113c Saeimas l\u0113muma jaut\u0101jums par izst\u0101\u0161anos no konvencijas non\u0101ks uz &#8220;vi\u0146a galda&#8221;, un tad vi\u0146\u0161 vispus\u012bgi to izv\u0113rt\u0113\u0161ot un pie\u0146em\u0161ot l\u0113mumu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Sievie\u0161u ties\u012bbu aizst\u0101v\u012bbas organiz\u0101cijas, centra &#8220;Marta&#8221; p\u0101rst\u0101ve Beata Jon\u012bte uzsv\u0113rusi, ka kop\u0161 Stambulas konvencijas ratifik\u0101cijas cilv\u0113ki daudz bie\u017e\u0101k v\u0113r\u0161as p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas. Biedr\u012bbas &#8220;Skalbes&#8221; p\u0101rst\u0101ve Andra \u0160vinka nor\u0101d\u012bjusi, ka pal\u012bdz\u012bbas mekl\u0113t\u0101ju skaits ir audzis, jo &#8220;cilv\u0113ki j\u016bt, ka valsts vi\u0146us aizsarg\u0101&#8221;. Vi\u0146aspr\u0101t, ja neb\u016bs starptautiska uzraudz\u012bbas meh\u0101nisma, valstisk\u0101 l\u012bmen\u012b var\u0113tu pietr\u016bkt sp\u0113ju ar probl\u0113mu tikt gal\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Centra &#8220;Dardedze&#8221; p\u0101rst\u0101vji uzsv\u0113ru\u0161i, ka Stambulas konvencijas pienesums ir skaidra sist\u0113ma, k\u0101 str\u0101d\u0101t ar vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anu, un uz t\u0101s pamata izveidots ar\u012b vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anas pl\u0101ns 2024.-2029. gadam, ietverot taj\u0101 visu ministriju un citu instit\u016bciju pien\u0101kumus.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Savuk\u0101rt ties\u012bbsardze Karina Palkova skaidroja, ka konvencijas pretinieku izceltais termins &#8220;soci\u0101lais dzimums&#8221; attiecas uz cilv\u0113ku soci\u0101lo lomu, nevis biolo\u0123isko dzimumu. Vi\u0146a nor\u0101d\u012bja, ka konvencija atbilst Satversmes v\u0113rt\u012bb\u0101m. Konvencija neparedz atz\u012bt v\u0113l k\u0101du dzimumu, nerosina uz dzimumu mai\u0146u, pla\u0161i izplat\u012btos maldus koment\u0113ja Palkova. Vi\u0146a ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka konvencija nejaucas \u0123imenes termin\u0101, t\u0101s galvenais m\u0113r\u0137is ir nov\u0113rst vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113. Palkova nor\u0101d\u012bja, ka konvencija vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anu valst\u012bm padara par pien\u0101kumu un disciplin\u0113 t\u0101s \u0161aj\u0101 jom\u0101.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Eiropas Savien\u012bbas Visp\u0101r\u0113j\u0101s tiesas tiesnese Inga Reine nor\u0101d\u012bja, ka Latvijas izst\u0101\u0161an\u0101s no Stambulas konvencijas veidotu negat\u012bvu prezumpciju pret valsti un potenci\u0101li negat\u012bvi ietekm\u0113tu starpvalstu sadarb\u012bbu, bet saist\u012bbas daudz nemazin\u0101tu.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Paral\u0113li Saeimas deput\u0101tu vair\u0101kums ir atbalst\u012bjis NA, ZZS un AS sagatavoto deklar\u0101ciju, kuru t\u0101s pasniedz k\u0101 &#8220;alternat\u012bvu Stambulas konvencijai&#8221;. Pret to iest\u0101j\u0101s &#8220;Progres\u012bvie&#8221; un JV, attiec\u012bgi nor\u0101dot, ka \u0161\u0101di partijas, kuras v\u0113las denons\u0113t Stambulas konvenciju, cen\u0161as &#8220;atmazg\u0101t sevi&#8221;, rad\u012bt il\u016bziju, ka \u0161\u012b deklar\u0101cija jebk\u0101d\u0101 veid\u0101 var\u0113tu b\u016bt alternat\u012bva Stambulas konvencijai. &#8220;Martas&#8221; p\u0101rst\u0101ve Jon\u012bte atz\u012bm\u0113ja, ka viet\u0113jais politi\u0137u pazi\u0146ojums nevar aizst\u0101t konvenciju, jo tas neparedz saist\u012bbu un kontroles meh\u0101nismus valstij.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Latvij\u0101 Eiropas Padomes Konvencija par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu jeb t\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101 Stambulas konvencija st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 1. maij\u0101. Tas ir starptautisks l\u012bgums, kas paredz, ka t\u0101 dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 saska\u0146ota politika, lai lab\u0101k var\u0113tu aizsarg\u0101t sievietes no visu veidu vardarb\u012bbas, k\u0101 ar\u012b sievietes un v\u012brie\u0161us no vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113. Tostarp dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101nodro\u0161ina cietu\u0161ajiem vispus\u012bga pal\u012bdz\u012bba un aizsardz\u012bba, kr\u012bzes centri, kr\u012bzes t\u0101lrunis, kas darbojas diennakti, specializ\u0113tie atbalsta centri no seksu\u0101las vardarb\u012bbas cietu\u0161\u0101m person\u0101m, j\u0101aizsarg\u0101 un j\u0101atbalsta b\u0113rni, kas ir vardarb\u012bbas liecinieki.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ceturtdien ar opoz\u012bcijas un Za\u013co un zemnieku savien\u012bbas (ZZS) bals\u012bm Saeim\u0101 tika pie\u0146emts likums par Latvijas izst\u0101\u0161anos no&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":35779,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[12],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-35778","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-latvija","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115467186571645277","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35778","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=35778"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/35778\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/35779"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=35778"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=35778"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=35778"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}