{"id":37280,"date":"2025-11-01T19:46:09","date_gmt":"2025-11-01T19:46:09","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37280\/"},"modified":"2025-11-01T19:46:09","modified_gmt":"2025-11-01T19:46:09","slug":"deju-skola-dzirnas-svin-40-gadu-jubileju-ar-grandiozu-uzvedumu-indulis-un-arija-lente-lv-3","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37280\/","title":{"rendered":"Deju skola &#8220;Dzirnas&#8221; svin 40 gadu jubileju ar grandiozu uzvedumu &#8220;Indulis un \u0100rija&#8221;\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Deju skolai &#8220;Dzirnas&#8221; \u2013 40 gadi kust\u012bb\u0101 un rado\u0161um\u0101<\/p>\n<p>\u0160ogad deju skola &#8220;Dzirnas&#8221; atz\u012bm\u0113 savu iespaid\u012bgo 40. gadadienu, un \u0161o noz\u012bm\u012bgo notikumu svin\u0113s ar v\u0113rien\u012bgu dejas lieluzvedumu &#8220;Indulis un \u0100rija&#8221;. Pas\u0101kums, kas vienlaikus godina ar\u012b dzejnieka Rai\u0146a 160. jubileju, norisin\u0101sies 11. novembr\u012b, L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a dien\u0101, &#8220;Xiaomi&#8221; ar\u0113n\u0101 R\u012bg\u0101. Tas sol\u0101s b\u016bt neaizmirstams emocion\u0101ls un vizu\u0101ls baud\u012bjums, apvienojot te\u0101tri, deju un m\u016bziku laikmet\u012bg\u0101 interpret\u0101cij\u0101. Skolas vad\u012bt\u0101ji un dibin\u0101t\u0101ji, Singita un Agris Da\u0146i\u013cevi\u010di, apliecina, ka vi\u0146u ener\u0123ija un rado\u0161\u0101s idejas joproj\u0101m ir neizsme\u013camas, gatavi iekarot jaunus rado\u0161os augstumus.<\/p>\n<p>Ce\u013c\u0161 no dziesmu un deju sv\u0113tkiem l\u012bdz laikmet\u012bgajai dejai<\/p>\n<p>Deju skolas &#8220;Dzirnas&#8221; pirms\u0101kumi mekl\u0113jami t\u0101laj\u0101 1985. gad\u0101 Krimuld\u0101, kad Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds, toreiz jauns deju grupas vad\u012bt\u0101js, ielika pamatus tam, kas \u0161odien ir k\u013cuvis par vienu no Latvijas atpaz\u012bstam\u0101kaj\u0101m un inovat\u012bv\u0101kaj\u0101m deju skol\u0101m. S\u0101kotn\u0113ji k\u0101 tautas deju vien\u012bba, kas guvusi iev\u0113rojamus pan\u0101kumus gan Dziesmu un Deju sv\u0113tku skat\u0113s, gan jaunrades deju konkursos, &#8220;Dzirnas&#8221; jau 1995. gad\u0101 ar lieluzvedumu &#8220;Mauglis&#8221; s\u0101ka drosm\u012bgi eksperiment\u0113t ar sev neierastiem deju stiliem un tehnik\u0101m. \u0160\u012b atv\u0113rt\u012bba jaunajam, nep\u0101rtraukt\u0101 mekl\u0113\u0161ana un rado\u0161\u0101 izaugsme ir k\u013cuvusi par &#8220;Dzirnas&#8221; neat\u0146emamu z\u012bmolu.<\/p>\n<p>Gadu gait\u0101, piesaistot aizvien vair\u0101k dejot grib\u0113t\u0101ju, kolekt\u012bvs ir nep\u0101rtraukti att\u012bst\u012bjies. 1998. gad\u0101 deju grupa p\u0101rauga deju skol\u0101, bet 2002. gad\u0101 R\u012bg\u0101 tika atv\u0113rta &#8220;Dzirnas&#8221; studija. \u0160obr\u012bd &#8220;Dzirnas&#8221; pied\u0101v\u0101 apg\u016bt daudzveid\u012bgas deju tehnikas \u2013 s\u0101kot no klasisk\u0101s dejas un d\u017eeza, l\u012bdz pat hiphopam, m\u016bsdienu un modernajai dejai, k\u0101 ar\u012b breika elementiem. Skolas misija ir veidot univers\u0101lu dejot\u0101ju, kur\u0161 sp\u0113j br\u012bvi un emocion\u0101li paust priek\u0161nesuma idejas, pie\u0161\u0137irot t\u0101m unik\u0101lu raksturu.<\/p>\n<p>&#8220;Indulis un \u0100rija&#8221; \u2013 Rai\u0146a mantojums deju valod\u0101<\/p>\n<p>V\u0113rien\u012bgais jubilejas uzvedums &#8220;Indulis un \u0100rija&#8221; ir jauna interpret\u0101cija Rai\u0146a romantiskajai tra\u0123\u0113dijai, kas rad\u012bta muzik\u0101l\u0101 deju iestud\u0113jum\u0101. Tas sol\u0101s b\u016bt aizraujo\u0161s dialogs starp Rai\u0146a klasisko darbu un laikmet\u012bg\u0101s dejas sp\u0113ku, atkl\u0101jot jaunas \u0161\u012b nemirst\u012bg\u0101 st\u0101sta \u0161\u0137autnes un \u013caujot skat\u012bt\u0101jiem dzi\u013ci p\u0101rdom\u0101t m\u012blest\u012bbas, pien\u0101kuma un br\u012bv\u012bbas t\u0113mas.<\/p>\n<p>Re\u017eisors Intars Re\u0161etins-P\u0113tersons un horeogr\u0101fs Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds kop\u0101 ar rado\u0161o komandu \u2013 komponistu Valteru P\u016bci, scenogr\u0101fu Aigaru Ozoli\u0146u, video m\u0101kslinieci Inetu Sipunovu un kost\u012bmu m\u0101kslinieci Janu \u010civ\u017eeli \u2013 ir rad\u012bju\u0161i uzvedumu, kas vieno divus laikmeta nogrie\u017e\u0146us: Rai\u0146a 160. gadadienu un &#8220;Dzirnu&#8221; 40. jubileju.<\/p>\n<blockquote>\n<p>K\u0101 saka Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds: &#8220;Rainis uzdod vair\u0101k jaut\u0101jumu nek\u0101 sniedz atbildes, vi\u0146\u0161 nedodas tik viegli rok\u0101s. Skartie jaut\u0101jumu \u2013 joproj\u0101m aktu\u0101li.&#8221;<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>Izr\u0101de pied\u0101v\u0101s daudzsl\u0101\u0146ainu dejas piedz\u012bvojumu, kur\u0101 sav\u012bsies deja, dz\u012bva m\u016bzika, Rai\u0146a lugas t\u0113li, vizu\u0101l\u0101 m\u0101ksla un video scenogr\u0101fija. Ar\u0113nas m\u0113roga projekcijas un iespaid\u012bga gaismu partit\u016bra rad\u012bs m\u016bsdien\u012bgu un emocion\u0101li pacil\u0101jo\u0161u kop\u012bbas pieredzi, kas skar literat\u016bru, v\u0113sturi un pilsonisko l\u012bdzdal\u012bbu.<\/p>\n<p>Vair\u0101k nek\u0101 600 dejot\u0101ju uz vienas skatuves<\/p>\n<p>Lieluzvedum\u0101 piedal\u012bsies vair\u0101k nek\u0101 600 dejot\u0101ju \u2013 gan eso\u0161ie un biju\u0161ie &#8220;Dzirnie\u0161i&#8221;, gan vi\u0146u vec\u0101ki, draugi un dejot\u0101ji no citiem kolekt\u012bviem. Uz skatuves muzic\u0113s &#8220;Sinfonietta R\u012bga&#8221; un jaunie\u0161u koris &#8220;BALSIS&#8221; ar komponista Valtera P\u016bces ori\u0123in\u0101lm\u016bziku.<\/p>\n<p>\u0160\u012b b\u016bs unik\u0101la iesp\u0113ja jaunie\u0161iem L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a dien\u0101 ne tikai piemin\u0113t varo\u0146us, bet ar\u012b piedz\u012bvot vienot\u012bbu m\u0101ksl\u0101, kas run\u0101 par m\u016bsu tautas likteni, n\u0101kotni un cilv\u0113km\u012blest\u012bbu. Tas ir patriotisks st\u0101sts par m\u016bsu tautu, kur\u0101 satiekas da\u017e\u0101das paaudzes, dz\u012bva m\u016bzika un v\u0113rien\u012bga dejas ener\u0123ija.<\/p>\n<p>Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds uzsver, ka skaist\u0101kais \u0161aj\u0101 uzvedum\u0101 ir tas, ka dej\u0101 satiekas &#8220;Dzirnu&#8221; paaudzes \u2013 vien\u0101 p\u0101ri dejojo solisti ar vair\u0101k nek\u0101 20 gadu starp\u012bbu.<\/p>\n<p>Singita un Agris Da\u0146i\u013cevi\u010di \u2013 &#8220;Dzirnu&#8221; dv\u0113sele un vad\u012bba<\/p>\n<p>Singita Da\u0146i\u013cevi\u010da ir &#8220;Dzirnu&#8221; direktore un, k\u0101 pa\u0161i dejot\u0101ji saka, &#8220;Dzirnu mamma&#8221;, kas paz\u012bst atbildes uz gandr\u012bz visiem jaut\u0101jumiem un pal\u012bdz vis\u0101s situ\u0101cij\u0101s.<\/p>\n<p>Agris Da\u0146i\u013cevi\u010ds ir deju skolot\u0101js, horeogr\u0101fs un &#8220;Dzirnu&#8221; izveidot\u0101js un vad\u012bt\u0101js \u2013 skolas pamatakmens, bez kura viss b\u016btu cit\u0101di. Vi\u0146\u0161 ir Triju Zvaig\u017e\u0146u orde\u0146a kavalieris, kura horeogr\u0101fijas ir neat\u0146emama Visp\u0101r\u0113jo latvie\u0161u Dziesmu un Deju sv\u0113tku un Skolu jaunatnes dziesmu un deju sv\u0113tku sast\u0101vda\u013ca, apliecinot vi\u0146a neap\u0161aub\u0101mo ieguld\u012bjumu Latvijas dejas m\u0101ksl\u0101.<\/p>\n<p>Kop\u0161 2011. gada Singita str\u0101d\u0101 &#8220;Dzirnas&#8221; k\u0101 direktore, bet pirms tam vad\u012bja deju studiju no 2003. l\u012bdz 2011. gadam. Agrim Da\u0146i\u013cevi\u010dam 26. oktobr\u012b aprit\u0113ja 62 gadi, bet &#8220;Dzirnas&#8221; \u0161ogad svin 40. jubileju.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Deju skolai &#8220;Dzirnas&#8221; \u2013 40 gadi kust\u012bb\u0101 un rado\u0161um\u0101 \u0160ogad deju skola &#8220;Dzirnas&#8221; atz\u012bm\u0113 savu iespaid\u012bgo 40. gadadienu,&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":37281,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[273,5882,5104,89,1377,90,35,39,38,36,37,34,40,10548],"class_list":{"0":"post-37280","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-agris-danilevics","9":"tag-deju-skola","10":"tag-dzirnas","11":"tag-entertainment","12":"tag-indulis-un-arija","13":"tag-izklaide","14":"tag-latvia","15":"tag-latvian","16":"tag-latviesu","17":"tag-latviesu-valoda","18":"tag-latviesuvaloda","19":"tag-latvija","20":"tag-lv","21":"tag-singita-danilevica"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115476167712201366","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37280","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=37280"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37280\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/37281"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=37280"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=37280"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=37280"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}