{"id":37283,"date":"2025-11-01T19:51:21","date_gmt":"2025-11-01T19:51:21","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37283\/"},"modified":"2025-11-01T19:51:21","modified_gmt":"2025-11-01T19:51:21","slug":"es-valstis-dalitas-par-piesarnojuma-kreditiem-un-rupniecibas-nakotni-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37283\/","title":{"rendered":"ES valstis dal\u012btas par pies\u0101r\u0146ojuma kred\u012btiem un r\u016bpniec\u012bbas n\u0101kotni\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>ES valstis sa\u0161\u0137e\u013cas par pies\u0101r\u0146ojuma kred\u012btiem Eiropas r\u016bpniec\u012bbai<\/p>\n<p>Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstis ir dzi\u013ci sa\u0161\u0137eltas jaut\u0101jum\u0101 par to, cik daudz pies\u0101r\u0146ojuma kred\u012btu var\u0113tu izmantot to r\u016bpniec\u012bba ce\u013c\u0101 uz 2040. gada klimata neitralit\u0101ti. \u0160\u012b nesaska\u0146a k\u013c\u016bst par nopietnu \u0161\u0137\u0113rsli Eiropas Za\u013cajam dar\u012bjumam (Green Deal), kas reiz tika slav\u0113ts k\u0101 bloka v\u0113sturisk\u0101k\u0101 politikas iniciat\u012bva t\u012brai izaugsmei. \u0160obr\u012bd diskusijas starp dal\u012bbvalst\u012bm un Eiropas r\u016bpniec\u012bbas intere\u0161u aizst\u0101vju pieaugo\u0161\u0101s ba\u017eas par p\u0101r\u0101k stingru regul\u0113jumu un stingriem m\u0113r\u0137iem, kas apdraud konkur\u0113tsp\u0113ju glob\u0101laj\u0101 tirg\u016b, met \u0113nu p\u0101r za\u013c\u0101 kursa n\u0101kotni.<\/p>\n<p>Klimata m\u0113r\u0137i un kompromisu mekl\u0113jumi<\/p>\n<p>Neskatoties uz to, ka Eiropas Savien\u012bba arvien vair\u0101k piev\u0113r\u0161as konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anai, Eiropas r\u016bpniec\u012bba ir paudusi ba\u017eas par p\u0101rm\u0113r\u012bgu regul\u0113jumu un p\u0101r\u0101k stingriem m\u0113r\u0137iem, kas padara tos maz\u0101k konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar glob\u0101lajiem konkurentiem. Oglek\u013ca kred\u012bti ir tirgojamas apliec\u012bbas, ko r\u016bpniec\u012bba izmanto, lai kompens\u0113tu da\u013cu savu emisiju, un to m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt finansi\u0101lus stimulus pies\u0101r\u0146ojuma samazin\u0101\u0161anai. Katrs kred\u012bts atbilst vienai metriskajai tonnai CO2, kas ir samazin\u0101ta vai piesaist\u012bta no atmosf\u0113ras.<\/p>\n<p>Vair\u0101ki diplom\u0101ti, kuri ir tuvu sarun\u0101m Brisel\u0113, nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka ES valstis joproj\u0101m nav vienispr\u0101tis par turpm\u0101ko virz\u012bbu, signaliz\u0113jot par gr\u016bt\u012bb\u0101m pirms iz\u0161\u0137iro\u0161\u0101 balsojuma, kas paredz\u0113ts 4. novembr\u012b par 2040. gada klimata m\u0113r\u0137i. \u0160is m\u0113r\u0137is paredz emisiju samazin\u0101\u0161anu par 90% l\u012bdz n\u0101kamajai desmitgadei. \u0160is 2040. gada m\u0113r\u0137is ir rad\u012bjis sa\u0161\u0137elt\u012bbu gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta rind\u0101s \u2013 vieni atbalsta pied\u0101v\u0101juma m\u012bkstin\u0101\u0161anu, bet citi, piem\u0113ram, D\u0101nija, kas pa\u0161laik vada ES Padomi un p\u0101rrauga \u0161o pretrun\u012bgo jaut\u0101jumu, v\u0113las saglab\u0101t m\u0113r\u0137us nemain\u012btus un pat pastiprin\u0101t tos.<\/p>\n<p>Kred\u012btu apjoms un dal\u012bbvalstu piepras\u012bjumi<\/p>\n<p>J\u016blij\u0101 Eiropas Komisija n\u0101ca klaj\u0101 ar priek\u0161likumu, kas noteica 3% griestus starptautiskiem oglek\u013ca kred\u012btiem. Tom\u0113r, k\u0101 liecina jaun\u0101kais sarunu dokumentu projekts, kas redz\u0113ts Euronews, \u0161is griestu apjoms saglab\u0101jas, neskatoties uz Francijas, It\u0101lijas un Polijas aicin\u0101jumiem to palielin\u0101t. Par\u012bze un Roma pieprasa 5% griestus, savuk\u0101rt Var\u0161ava, p\u0113c diplom\u0101tu teikt\u0101, aicina p\u0113c iev\u0113rojami liel\u0101ka \u2013 10% apjoma. Tiek prognoz\u0113ts, ka vieno\u0161an\u0101s par oglek\u013ca kred\u012btiem tiks pan\u0101kta n\u0101kamned\u0113\u013c, jo ES valst\u012bm \u0161odien nav izdevies p\u0101rvar\u0113t strupce\u013cu.<\/p>\n<p>L\u0113mums par to, k\u0101ds b\u016bs pie\u013caujamais apjoms un vai tas p\u0101rsniegs 3%, v\u0113l nav gal\u012bgs. Klimata m\u0113r\u0137is 2040. gadam ir k\u013cuvis par nopietnu izaicin\u0101jumu ES un ir rad\u012bjis pretreakciju pret Za\u013co dar\u012bjumu. ES vides ministriem paredz\u0113ts pie\u0146emt 2040. gada klimata m\u0113r\u0137i n\u0101kamaj\u0101 otrdien\u0101, pieaugot spiedienam, lai bloks pan\u0101ktu vienpr\u0101t\u012bbu pirms COP30 ANO klimata samita.<\/p>\n<blockquote>\n<p>\u201cK\u0101 v\u0113sturiski liels pies\u0101r\u0146ot\u0101js ES nevar un tai nevajadz\u0113tu nodot savu atbild\u012bbu vai at\u013cauties elast\u012bbu tikai t\u0101p\u0113c, ka tas ir l\u0113t\u0101k un \u0113rt\u0101k. K\u0101 visstrauj\u0101k sasilsto\u0161ajam kontinentam pasaul\u0113 Eiropai vajadz\u0113tu b\u016bt \u013coti motiv\u0113tai \u012bstenot straujus izme\u0161u samazin\u0101jumus \u0161eit un tagad,\u201d uzskata vides organiz\u0101ciju p\u0101rst\u0101vis, nor\u0101dot uz nepiecie\u0161am\u012bbu koncentr\u0113ties uz dabas atjauno\u0161anu.<\/p>\n<\/blockquote>\n<p>R\u016bpniec\u012bbas konkur\u0113tsp\u0113ja un vides grupu kritika<\/p>\n<p>L\u012bdz \u0161im ES sevi ir pozicion\u0113jusi k\u0101 klimata politikas l\u012bderi. Pa\u0161reiz\u0113jais klimata m\u0113r\u0137is piepras\u012btu valst\u012bm samazin\u0101t emisijas par 90% l\u012bdz 2040. gadam, sal\u012bdzinot ar 1990. gada l\u012bmeni. Eksperti br\u012bdina, ka \u0161o m\u0113r\u0137u atcel\u0161ana var\u0113tu kait\u0113t ES uzticam\u012bbai glob\u0101laj\u0101 ar\u0113n\u0101, kur t\u0101 ir centusies ie\u0146emt vado\u0161o poz\u012bciju un mudin\u0101t citas lielas pies\u0101r\u0146ot\u0101jvalstis sekot t\u0101s piem\u0113ram. Tom\u0113r \u0161o m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161ana prasa iev\u0113rojamus centienus no ener\u0123iju intens\u012bvaj\u0101m nozar\u0113m Eirop\u0101, kuras jau saskaras ar augst\u0101m ener\u0123ijas un ra\u017eo\u0161anas izmaks\u0101m.<\/p>\n<p>Daudzas ES valstis v\u0113las s\u0101kt izmantot oglek\u013ca kred\u012btus jau 2031. gad\u0101, agr\u0101k nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji bija pl\u0101nots (2036. gads), kam\u0113r citas atbalsta 2036. gada termi\u0146u. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena v\u0113stul\u0113 ES vald\u012bb\u0101m \u0161\u012b m\u0113ne\u0161a s\u0101kum\u0101 atbalst\u012bja 3% oglek\u013ca kred\u012btu apjomu. Vi\u0146a ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka bloka m\u0113r\u0137is var\u0113tu b\u016bt \u201czem\u0101ks par 90%\u201d, ja tas balst\u012btos uz \u201crentabliem un augstas integrit\u0101tes\u201d samazin\u0101jumiem, kas saist\u012bti ar \u201cGlobal Gateway\u201d partner\u012bb\u0101m \u2013 bloka centieniem konkur\u0113t ar \u0136\u012bnas \u201cJostas un ce\u013ca\u201d iniciat\u012bvu, lai veidotu kritiski svar\u012bgu infrastrukt\u016bru \u0101rvalst\u012bs.<\/p>\n<p>Tom\u0113r vides grupas ir biju\u0161as \u013coti kritiski noska\u0146otas. Metj\u016b Mals, lauksaimniec\u012bbas un klimata politikas speci\u0101lists NVO European Environmental Bureau (EEB), nor\u0101da, ka bloka pl\u0101ns at\u013caut oglek\u013ca kompens\u0101cijas \u201ctrauc\u0113 invest\u012bcijas\u201d za\u013caj\u0101 p\u0101rej\u0101 un liecina, ka ES ir \u201csp\u0113j\u012bga un nev\u0113las\u201d saglab\u0101t sol\u012bjumus, kas doti 2019. gad\u0101 za\u013c\u0101s vilnis Eirop\u0101 augst\u0101kaj\u0101 punkt\u0101. \u201cK\u0101 v\u0113sturiski liels pies\u0101r\u0146ot\u0101js ES nevar un tai nevajadz\u0113tu nodot savu atbild\u012bbu vai at\u013cauties elast\u012bbu tikai t\u0101p\u0113c, ka tas ir l\u0113t\u0101k un \u0113rt\u0101k. K\u0101 visstrauj\u0101k sasilsto\u0161ajam kontinentam pasaul\u0113 Eiropai vajadz\u0113tu b\u016bt \u013coti motiv\u0113tai \u012bstenot straujus izme\u0161u samazin\u0101jumus \u0161eit un tagad,\u201d saka Mals, ierosinot, ka blokam t\u0101 viet\u0101 vajadz\u0113tu koncentr\u0113ties uz dabas atjauno\u0161anu un dabisko oglek\u013ca piesaist\u012bt\u0101ju atjauno\u0161anu.<\/p>\n<p>P\u0101rskat\u012b\u0161anas klauzula un dal\u012bbvalstu at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101s intereses<\/p>\n<p>D\u0101nijas prezident\u016bra ES pied\u0101v\u0101jusi elast\u012bbu cer\u012bb\u0101 mazin\u0101t ba\u017eas par r\u016bpniec\u012bbas konkur\u0113tsp\u0113jas samazin\u0101\u0161anos, \u012bpa\u0161i automobi\u013cu un smag\u0101s r\u016bpniec\u012bbas, piem\u0113ram, t\u0113rauda ra\u017eo\u0161anas nozar\u0113s. P\u0101rskat\u012b\u0161anas klauzulas, kas ieviesta jaun\u0101kaj\u0101 Padomes projektu priek\u0161likum\u0101, funkcion\u0113\u0161ana ir viens no jaut\u0101jumiem, ko apsprie\u017e ES valstis. Klauzula paredz, ka Komisijai ir j\u0101iesniedz likumdo\u0161anas priek\u0161likumi, ja ES valstis neizdodas sasniegt 2040. gada klimata m\u0113r\u0137i, ar nosac\u012bjumu, ka \u201ciesp\u0113jamie tr\u016bkumi neb\u016btu uz citu ekonomikas nozaru r\u0113\u0137ina\u201d. Da\u017eas valstis piepras\u012bju\u0161as \u201csp\u0113c\u012bg\u0101ku formul\u0113jumu\u201d p\u0101rskat\u012b\u0161anas klauzul\u0101, lai skaidri noteiktu nosac\u012bjumus, kas to izrais\u012btu.<\/p>\n<p>Zieme\u013cvalstis atbalsta 90% m\u0113r\u0137i, da\u013c\u0113ji pateicoties to progres\u012bv\u0101kaj\u0101m tehniskaj\u0101m sp\u0113j\u0101m dekarboniz\u0101cij\u0101. Tikm\u0113r vair\u0101kas Austrumeiropas un Centr\u0101leiropas valstis, piem\u0113ram, \u010cehija, Ung\u0101rija, Polija un Slov\u0101kija, ir l\u016bgu\u0161as atbalstu savai p\u0101rejai no zem\u0101kas v\u0113sturisk\u0101s industri\u0101l\u0101s b\u0101zes un atkar\u012bbas no fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101. K\u0101ds fran\u010du politi\u0137is ir nor\u0101d\u012bjis, ka Par\u012bze v\u0113l\u0113tos redz\u0113t \u0161\u0101du p\u0101rskat\u012b\u0161anu l\u012bdz 2030. gadam, atsaucoties uz \u201caizsardz\u012bbas programmu\u201d, nevis \u201cprotekcionismu\u201d, lai atjaunotu \u201cgod\u012bgu konkurenci\u201d Francijas autob\u016bves sektor\u0101. Ar\u012b biju\u0161ais \u010cehijas premjerministrs nep\u0101rprotami noraid\u012bjis 90% m\u0113r\u0137i 2040. gadam, uzsverot, ka jebkuriem n\u0101kotnes klimata m\u0113r\u0137iem j\u0101b\u016bt saist\u012btiem ar p\u0101rskat\u012b\u0161anas klauzulu.<\/p>\n<p>Za\u013c\u0101 dar\u012bjuma n\u0101kotne un r\u016bpniec\u012bbas ba\u017eas<\/p>\n<p>2040. gada klimata sol\u012bjums ir k\u013cuvis par p\u0101rbaud\u012bjumu Za\u013c\u0101 dar\u012bjuma \u012bsteno\u0161anai \u2013 ES galvenajai klimata iniciat\u012bvai. Bloka za\u013c\u0101s amb\u012bcijas s\u0101ka saskarties ar pretest\u012bbu no centristiem un gal\u0113ji lab\u0113jiem sp\u0113kiem Eiropas Parlament\u0101 2024. gada ES v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s. Za\u013c\u0101s partijas cieta v\u0113l\u0113\u0161anu neveiksmi, sal\u012bdzinot ar savu iespaid\u012bgo pieaugumu 2019. gada balsojum\u0101.<\/p>\n<p>ES valstis un r\u016bpniec\u012bbas p\u0101rst\u0101vji lob\u0113 ES, lai t\u0101 pie\u0146emtu tehnolo\u0123iski neitr\u0101lu pieeju, kas noz\u012bm\u0113 br\u012bv\u012bbu izmantot visefekt\u012bv\u0101k\u0101s tehnolo\u0123ijas klimata m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai. \u0160is piepras\u012bjums ir atbalst\u012bts jaun\u0101kaj\u0101 likumdo\u0161anas projekta pied\u0101v\u0101jum\u0101, iek\u013caujot kodolener\u0123iju, oglek\u013ca uztver\u0161anu un uzglab\u0101\u0161anu, \u0123eoterm\u0101lo ener\u0123iju un biokurin\u0101mo. T\u0113rauda asoci\u0101cijas (Eurofer) \u0123ener\u0101ldirektors ir nor\u0101d\u012bjis, ka 90% m\u0113r\u0137is l\u012bdz 2040. gadam ir \u201cil\u016bzija\u201d, jo tas paredz gandr\u012bz piln\u012bgu ener\u0123iju intens\u012bvo nozaru, piem\u0113ram, t\u0113rauda, transporta un m\u0101jsaimniec\u012bbu, dekarboniz\u0101ciju tikai 15 gadu laik\u0101. Savuk\u0101rt Eiropas \u0136\u012bmijas r\u016bpniec\u012bbas padome (Cefic) ir br\u012bdin\u0101jusi, ka r\u016bpn\u012bcu sl\u0113g\u0161anas starp 2023. un 2024. gadu ir desmit reizes liel\u0101kas nek\u0101 nozares v\u0113sturiskais vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js, signaliz\u0113jot par nopietnu ietekmi. \u201c\u0136\u012bmisk\u0101 r\u016bpniec\u012bba piedz\u012bvo vienu no smag\u0101kaj\u0101m ekonomikas lejupsl\u012bd\u0113m. Bez t\u016bl\u012bt\u0113ja un m\u0113r\u0137tiec\u012bga atbalsta ES risk\u0113 nodar\u012bt ilgsto\u0161u kait\u0113jumu savai r\u016bpniec\u012bbas b\u0101zei,\u201d br\u012bdina Cefic.<\/p>\n<p>Kad ES valstis pan\u0101ks kop\u0113ju nost\u0101ju, likumdo\u0161anas jaut\u0101jums non\u0101ks Eiropas Parlamenta zi\u0146\u0101. T\u0101 r\u016bpniec\u012bbas un transporta komiteja paredz\u0113ts balsot par priek\u0161likumu 5. novembr\u012b.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"ES valstis sa\u0161\u0137e\u013cas par pies\u0101r\u0146ojuma kred\u012btiem Eiropas r\u016bpniec\u012bbai Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstis ir dzi\u013ci sa\u0161\u0137eltas jaut\u0101jum\u0101 par to, cik&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":37284,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,10921,10917,32,33,22,10918,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,10919,26,27,10920,24,25,21],"class_list":{"0":"post-37283","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-emisiju-samazinasana","12":"tag-es-zalais-darijums","13":"tag-featured-news","14":"tag-featurednews","15":"tag-headlines","16":"tag-klimata-merki","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-piesarnojuma-krediti","28":"tag-popularakas-zinas","29":"tag-popularakaszinas","30":"tag-rupniecibas-konkuretspeja","31":"tag-top-stories","32":"tag-topstories","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115476187368765404","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37283","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=37283"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37283\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/37284"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=37283"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=37283"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=37283"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}