P\u0113c ned\u0113\u013cas Braz\u012blij\u0101 s\u0101ksies\u00a0lielais klimata samits COP30, kur\u0101 Eiropas Komisija (EK) bija iepl\u0101nojusi prezent\u0113t jauno pl\u0101nu \u2013 Eiropas ap\u0146em\u0161anos l\u012bdz 2040. gadam samazin\u0101t CO2 emisijas par 90 % sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 1990. gada l\u012bmeni. Ta\u010du \u0161is pl\u0101ns ir izrais\u012bjis dal\u012bbvalstu neapmierin\u0101t\u012bbu. Vai Eiropa pamaz\u0101m atk\u0101pjas no Za\u013c\u0101 kursa?<\/p>\n
\u012aSUM\u0100:<\/p>\n
Vair\u0101kas Eiropas Savien\u012bbas (ES) valstis jau ir aicin\u0101ju\u0161as Eiropas Komisiju noteikt pragmatisk\u0101kus klimata m\u0113r\u0137us un ieviest liel\u0101ku elast\u012bbu to sasnieg\u0161anai. Ta\u010du, ja Eiropa pal\u0113nin\u0101s savus centienus klimata jom\u0101, t\u0101 var\u0113tu nesasniegt 2040.\u00a0gada m\u0113r\u0137i vai ar\u012b b\u016bs j\u0101prasa liel\u0101ka emisiju samazin\u0101\u0161ana no nabadz\u012bg\u0101k\u0101m valst\u012bm.<\/p>\n
Dal\u012bbvalstis pieprasa atvieglojumus<\/p>\n
Visam za\u013cajam \u2013 Za\u013cajam kursam – ES dal\u012bbvalstis tom\u0113r nav gatavas atmest ar roku, ta\u010du teju katra dal\u012bbvalsts cen\u0161as izpras\u012bt no EK kaut k\u0101du atvieglojumu\u00a0apmai\u0146\u0101 pret sol\u012bjumu atbalst\u012bt Eiropas klimata m\u0113r\u0137us 2040.<\/p>\n
T\u0101 Francijai jau ir dab\u016bjusi at\u013cauju iev\u0113rojamai t\u0113rauda tarifu palielin\u0101\u0161anai.\u00a0Polija cer atlikt oglek\u013ca nodokli fosilajam kurin\u0101majam, ko izmanto transport\u0101 un apkurei, savuk\u0101rt It\u0101lija ir piepras\u012bjusi izmai\u0146as pl\u0101notaj\u0101 iek\u0161dedzes dzin\u0113ju aizliegum\u0101 no 2035. gada.<\/p>\n
V\u0101cija v\u0113las maz\u0101k apgr\u016btino\u0161u dekarboniz\u0101cijas ce\u013cu smagajai r\u016bpniec\u012bbai. Francija \u2013\u00a0lai pie atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas tiktu pieskait\u012bta ar\u012b atomener\u0123ija.<\/p>\n
Latvij\u0101 apdraud\u0113ta lauksaimniec\u012bba un kokr\u016bpniec\u012bba<\/p>\n
Skeptiska ir ar\u012b Latvija.<\/p>\n
“Es dom\u0101ju ne jau tikai Latvija. Daudzas valstis \u0161eit par to run\u0101 \u2013 vai ETS\u00a0[emisijas kvotu tirdzniec\u012bbas sist\u0113mu]\u00a0m\u0113s varam t\u0101d\u0101 temp\u0101 ieviest un vai tas nesad\u0101rdzin\u0101s tik \u013coti cenas m\u016bsu iedz\u012bvot\u0101jiem.\u00a0Jo tad, kad klimata m\u0113r\u0137us noteica, nebija kara Ukrain\u0101. Un es dom\u0101ju, ka kar\u0161 Ukrain\u0101, sankcijas un viss tas, kas \u0161obr\u012bd notiek \u0123eopolitiski, \u013coti ietekm\u0113 gala cenu. Es nevaru \u013caut k\u0101dai nozarei, tikai t\u0101p\u0113c,\u00a0negribu teikt \u2013 izn\u012bkt, bet katr\u0101 zi\u0146\u0101 k\u013c\u016bt tikt \u013coti, \u013coti apdraud\u0113tai t\u0101d\u0113\u013c, ka ir \u0161ie klimata m\u0113r\u0137i j\u0101sasniedz t\u0101di, k\u0101di vi\u0146i tur ir,” sac\u012bja premjere Evika Sili\u0146a (“Jaun\u0101 Vienot\u012bba”).<\/p>\n
\nLatvij\u0101 ir divas jomas, kas ir visvair\u0101k apdraud\u0113tas \u2013\u00a0lauksaimniec\u012bba un kokr\u016bpniec\u012bba.<\/p>\n<\/blockquote>\n
Ba\u017eas par vienk\u0101r\u0161o\u0161anas sek\u0101m<\/p>\n
Bet, kam\u0113r dal\u012bbvalstis ir ap\u0146\u0113m\u012bbas pilnas m\u012bkstin\u0101t klimata m\u0113r\u0137us,\u00a0Eiropas Parlament\u0101 valda pret\u0113js noska\u0146ojums.<\/p>\n
EK pied\u0101v\u0101jums vienk\u0101r\u0161o\u0161anai un birokr\u0101tijas mazin\u0101\u0161anai, kas ietv\u0113ra ar\u012b atteik\u0161anos no vair\u0101k\u0101m zi\u0146ojam\u0101m liet\u0101m klimata jom\u0101, kas j\u0101gatavo uz\u0146\u0113mumiem, no parlamenta sa\u0146\u0113ma sarkano gaismu. Jo \u012bpa\u0161i politiskie sp\u0113ki no centra pa kreisi un nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas uztrauku\u0161\u0101s, ka \u0161is ir v\u0113l viens veids, k\u0101 atteikties no Za\u013c\u0101 kursa.<\/p>\n
“Manupr\u0101t, probl\u0113ma ir t\u0101, ka past\u0101v \u013coti labi organiz\u0113ta programma, lai p\u0101rskat\u012btu visu, kas saist\u012bts ar klimata un vides ties\u012bbu aktiem. Bie\u017ei vien, \u012bpa\u0161i no Eiropas Komisijas un da\u017eu dal\u012bbvalstu puses, tas tiek d\u0113v\u0113ts par vienk\u0101r\u0161o\u0161anu. Visiem ta\u010du pat\u012bk vienk\u0101r\u0161\u0101kas lietas, un neviens nav pret vienk\u0101r\u0161\u0101m liet\u0101m. Ta\u010du mums nepat\u012bk, kad \u0161\u012b vienk\u0101r\u0161o\u0161anas programma faktiski tiek izmantota, lai deregul\u0113tu \u2013 proti, lai atceltu visus tos soci\u0101los un vides aizsardz\u012bbas pas\u0101kumus, kas ieviesti,” pauda\u00a0Klimata r\u012bc\u012bbas t\u012bkla (CAN) Eirop\u0101 direktore\u00a0Kiara Martinelli.<\/p>\n
P\u0113c ned\u0113\u013cas s\u0101ksies Klimata konference COP30 Braz\u012blij\u0101 \u2013 10 gadus p\u0113c Par\u012bzes klimata nol\u012bguma. ASV no \u0161\u012b l\u012bguma ir izst\u0101jusies, atst\u0101jot taj\u0101 zin\u0101mu tuk\u0161umu,\u00a0t\u0101p\u0113c Eiropai v\u0113l jo vair\u0101k vajadz\u0113tu par\u0101d\u012bt savu l\u012bder\u012bbu. Tas gan pagaid\u0101m izskat\u0101s p\u0113c gr\u016bti \u012bstenojama pl\u0101na.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n