{"id":37463,"date":"2025-11-02T05:25:12","date_gmt":"2025-11-02T05:25:12","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37463\/"},"modified":"2025-11-02T05:25:12","modified_gmt":"2025-11-02T05:25:12","slug":"vai-valsts-parada-pieaugums-ir-tik-nekaitigs-ka-dazi-optimisti-megina-iestastit","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37463\/","title":{"rendered":"Vai valsts par\u0101da pieaugums ir tik nekait\u012bgs, k\u0101 da\u017ei optimisti m\u0113\u0123ina iest\u0101st\u012bt?"},"content":{"rendered":"<p>                                                                    <img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/21935.jpg\" alt=\"Foto\" id=\"mainfoto\" \/><br \/> <br \/>\n                                    Aivars Strak\u0161as \u00b7 02.11.2025. \u00b7 <a href=\"\/\/m.pietiek.com\/lapa.php\/raksti\/vai_valsts_parada_pieaugums_ir_tik_nekaitigs,_ka_dazi_optimisti_megina_iestastit\/komentari\">Koment\u0101ri (0)<\/a><\/p>\n<p id=\"share\">Iesaki rakstu:<br \/><a href=\"https:\/\/twitter.com\/intent\/tweet?text=Iesaku: Vai valsts par\u0101da pieaugums ir tik nekait\u012bgs, k\u0101 da\u017ei optimisti m\u0113\u0123ina iest\u0101st\u012bt?&amp;url=http:\/\/www.pietiek.com\/raksti\/vai_valsts_parada_pieaugums_ir_tik_nekaitigs,_ka_dazi_optimisti_megina_iestastit\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/twt.png\" alt=\"Twitter\" border=\"0\" \/><\/a><br \/>\n                    <a href=\"https:\/\/www.facebook.com\/share.php?u=http:\/\/www.pietiek.com\/raksti\/vai_valsts_parada_pieaugums_ir_tik_nekaitigs,_ka_dazi_optimisti_megina_iestastit\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/fcb.png\" alt=\"Facebook\" border=\"0\" \/><\/a><\/p>\n<p>                    <a href=\"http:\/\/www.pietiek.com\/raksti\/vai_valsts_parada_pieaugums_ir_tik_nekaitigs,_ka_dazi_optimisti_megina_iestastit#\" onclick=\"DraugiemSay(&#039;Vai valsts par\u0101da pieaugums ir tik nekait\u012bgs, k\u0101 da\u017ei optimisti m\u0113\u0123ina iest\u0101st\u012bt?&#039;, &#039;http:\/\/www.pietiek.com\/raksti\/vai_valsts_parada_pieaugums_ir_tik_nekaitigs,_ka_dazi_optimisti_megina_iestastit&#039;, &#039;Pietiek.com&#039;);return false;\" title=\"draugiem.lv\" rel=\"nofollow noopener\" target=\"_blank\"><img decoding=\"async\" src=\"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-content\/uploads\/2025\/10\/drg.png\" alt=\"Draugiem.lv\" border=\"0\" \/><\/a>\n                    <\/p>\n<p><p>Grie\u0137ijas gad\u012bjums, jeb kas notiek ar ES valsti, kad t\u0101 nesp\u0113j aiz\u0146emties jaunus un p\u0101rfinans\u0113t vecos kred\u012btus. Tas var notikt jebkura kred\u012btu apm\u0113ra pret IKP gad\u012bjum\u0101, ja nav iesp\u0113jas bez p\u0101rfinans\u0113\u0161anas segt savas saist\u012bbas. Un Latvija to vairs nesp\u0113j.<\/p>\n<\/p>\n<p>P\u0101rskats par Grie\u0137ijas labkl\u0101j\u012bbas izmai\u0146\u0101m p\u0113c 2012. gada par\u0101da restrukturiz\u0101cijas (tehnisk\u0101 defolta)<\/p>\n<p>Grie\u0137ijas par\u0101da kr\u012bze kulmin\u0113ja 2012. gad\u0101 ar liel\u0101ko suver\u0113n\u0101 par\u0101da restrukturiz\u0101ciju v\u0113stur\u0113 (Private Sector Involvement jeb PSI), kur priv\u0101tie aizdev\u0113ji piekrita aptuveni 50% par\u0101da samazin\u0101jumam (haircut), samazinot to par \u20ac100 miljardiem. Tas tika uzskat\u012bts par tehnisku defoltu, lai gan ofici\u0101li defolts netika izsludin\u0101ts.<\/p>\n<p>\u0160\u012b restrukturiz\u0101cija bija da\u013ca no otr\u0101s starptautisk\u0101s gl\u0101b\u0161anas programmas (\u20ac240 miljardi no ES, ECB un IMF), ta\u010du t\u0101 pras\u012bja stingrus taup\u012bbas pas\u0101kumus, nodok\u013cu palielin\u0101jumus un struktur\u0101l\u0101s reformas. Rezult\u0101t\u0101 Grie\u0137ija piedz\u012bvoja dzi\u013cu recesiju, kas ietekm\u0113ja visu sabiedr\u012bbu.<\/p>\n<p>Zem\u0101k ir p\u0101rskats par labkl\u0101j\u012bbas izmai\u0146\u0101m, fokus\u0113joties uz zaud\u0113jumiem iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113mumiem, balst\u012bts uz ekonomiskajiem datiem no 2012. l\u012bdz aptuveni 2018. gadam (kad Grie\u0137ija izn\u0101ca no gl\u0101b\u0161anas programm\u0101m). Dati galvenok\u0101rt no IMF, ECB, Eurostat un akad\u0113miskiem p\u0113t\u012bjumiem.<\/p>\n<p>Kop\u0113j\u0101s ekonomisk\u0101s un labkl\u0101j\u012bbas izmai\u0146as<\/p>\n<p>P\u0113c 2012. gada Grie\u0137ijas ekonomika piedz\u012bvoja &#8220;grie\u0137u depresiju&#8221; \u2013 kumulat\u012bvu IKP kritumu par 25\u201326% no 2008. l\u012bdz 2014. gadam (no \u20ac242 miljardiem l\u012bdz \u20ac179 miljardiem). IKP uz iedz\u012bvot\u0101ju samazin\u0101j\u0101s par 24% (no \u20ac22 500 2007. gad\u0101 l\u012bdz \u20ac17 000 2014. gad\u0101). Bezdarba l\u012bmenis pieauga no 7,8% 2008. gad\u0101 l\u012bdz 26,6% 2014. gad\u0101, jaunie\u0161u bezdarbs sasniedza 55%.<\/p>\n<p>Taup\u012bbas pas\u0101kumi (kop\u0101 16,1% IKP struktur\u0101l\u0101 prim\u0101r\u0101 bilances uzlabo\u0161an\u0101s no 2009. l\u012bdz 2014. gadam) pastiprin\u0101ja kontrakciju, izraisot defl\u0101ciju (algas krit\u0101s par 20%), bet par\u0101da\/GDP attiec\u012bba pieauga no 127% 2009. gad\u0101 l\u012bdz 179% 2017. gad\u0101, jo IKP samazin\u0101j\u0101s \u0101tr\u0101k nek\u0101 par\u0101ds.<\/p>\n<p>Soci\u0101lie r\u0101d\u012bt\u0101ji pasliktin\u0101j\u0101s: pa\u0161n\u0101v\u012bbu m\u0113\u0123in\u0101jumi pieauga par 36% no 2009. l\u012bdz 2011. gadam, bet nabadz\u012bbas l\u012bmenis sasniedza 36% iedz\u012bvot\u0101ju 2014. gad\u0101 (no aptuveni 20% pirms kr\u012bzes). Tom\u0113r nevienl\u012bdz\u012bba nepalielin\u0101j\u0101s tik strauji, k\u0101 var\u0113tu gaid\u012bt, jo zaud\u0113jumi bija &#8220;vienl\u012bdz\u012bgi nabadz\u012bg\u0101ki&#8221; da\u017e\u0101d\u0101s ien\u0101kumu grup\u0101s.<\/p>\n<p>Ko zaud\u0113ja Grie\u0137ijas iedz\u012bvot\u0101ji<\/p>\n<p>Iedz\u012bvot\u0101ji piedz\u012bvoja tie\u0161u ietekmi uz ien\u0101kumiem, nodarbin\u0101t\u012bbu un soci\u0101lo aizsardz\u012bbu. Galvenie zaud\u0113jumi:<\/p>\n<p>&#8211; Darba un ien\u0101kumu zaud\u0113jumi: miljoniem zaud\u0113ja darbu \u2013 bezdarbs sk\u0101ra 1 no 4 darba sp\u0113j\u012bgajiem, bet jaunie\u0161us \u2013 1 no 2. Priv\u0101t\u0101 sektora algas samazin\u0101j\u0101s par 12\u201320% no 2010. l\u012bdz 2014. gadam, sabiedrisk\u0101 sektora \u2013 l\u012bdz\u012bgi. Nodok\u013cu slogs pieauga: nabagiem \u2013 par 337%, bag\u0101tiem \u2013 tikai par 9%, pateicoties PVN paaugstin\u0101\u0161anai l\u012bdz 23% un jauniem netie\u0161iem nodok\u013ciem. Rezult\u0101t\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bbu r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161ie ien\u0101kumi samazin\u0101j\u0101s par 30\u201340%, un 20% iedz\u012bvot\u0101ju 2015. gad\u0101 nevar\u0113ja at\u013cauties ikdienas \u0113dienu.<\/p>\n<p>&#8211; Pensijas un soci\u0101lie pabalsti: pensijas tika sagrieztas vair\u0101kas reizes (kop\u0101 par 40\u201350% no 2010. l\u012bdz 2016. gadam), bet vec\u0101ka gadag\u0101juma iedz\u012bvot\u0101ji bija sal\u012bdzino\u0161i aizsarg\u0101ti no nabadz\u012bbas riska, pateicoties \u0123imenes atbalstam. Tom\u0113r 1 no 3 pension\u0101riem non\u0101ca zem nabadz\u012bbas l\u012bnijas.<\/p>\n<p>&#8211; Soci\u0101lie un vesel\u012bbas sist\u0113mas zaud\u0113jumi: nabadz\u012bbas risks pieauga l\u012bdz 35% 2016. gad\u0101, bezpajumtnieku skaits dubultoj\u0101s (l\u012bdz 20 000 2012. gad\u0101). Emigr\u0101cija sk\u0101ra 500 000 jaunie\u0161u (l\u012bdz 2016. gadam), izraisot &#8220;smadze\u0146u aizpl\u016b\u0161anu&#8221;. Vesel\u012bbas sist\u0113ma cieta no bud\u017eeta sagriezumiem, palielinot gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas probl\u0113mas un atkar\u012bbu no NVO pal\u012bdz\u012bbas.<\/p>\n<p>Kopum\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bbas zaud\u0113ja aptuveni \u20ac50\u201360 miljardus nomin\u0101los ien\u0101kumos no 2008. l\u012bdz 2015. gadam, ar past\u0101v\u012bg\u0101m p\u0113d\u0101m l\u012bdz pat 2020. gadam.<\/p>\n<p>Viens no spilgt\u0101kajiem Ja\u0146a Varoufaka (Grie\u0137ijas finan\u0161u ministra 2015. gad\u0101) cit\u0101tiem, kas ilustr\u0113 kr\u012bzes sekas uz iedz\u012bvot\u0101jiem un ekonomiku, ir no vi\u0146a gr\u0101matas &#8220;Adults in the Room: My Battle with Europe&#8217;s Deep Establishment (2017)&#8221;. Taj\u0101 vi\u0146\u0161 apraksta taup\u012bbas pas\u0101kumu brutalit\u0101ti k\u0101 &#8220;cruel and unusual punishment&#8221;, kas piespie\u017e samazin\u0101t ien\u0101kumus, radot par\u0101da verdz\u012bbu un soci\u0101lo postu:<\/p>\n<p>\u201cPiespiest jaunas aizdevumu saist\u012bbas bankrot\u0113ju\u0161am par\u0101dniekam, vienlaikus uzliekot par nosac\u012bjumu, ka tam j\u0101samazina savi ien\u0101kumi, ir nekas cits k\u0101 ne\u017e\u0113l\u012bgs un neparasts sods. Grie\u0137ija nekad netika izgl\u0101bta. Ar \u0161o \u201egl\u0101b\u0161anas\u201d aizdevumu un to troikas uzliktajiem uzraugiem, kuri dedz\u012bgi grieza un apcirpa ien\u0101kumus, ES un SVF faktiski piesprieda Grie\u0137ijai m\u016bsdien\u012bgu Dikensa laika par\u0101dnieku cietuma versiju \u2014 un p\u0113c tam izmeta atsl\u0113gu.\u201d<\/p>\n<p>Vai patie\u0161\u0101m gribam non\u0101kt tik t\u0101lu?<\/p>\n<p>Nov\u0113rt\u0113 \u0161o rakstu:<\/p>\n<p>0<\/p>\n<p>0<\/p>\n<p>                <script async src=\"https:\/\/platform.twitter.com\/widgets.js\" charset=\"utf-8\"><\/script><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Aivars Strak\u0161as \u00b7 02.11.2025. \u00b7 Koment\u0101ri (0) Iesaki rakstu: Grie\u0137ijas gad\u012bjums, jeb kas notiek ar ES valsti, kad&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":37464,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-37463","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115478444391069256","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37463","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=37463"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37463\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/37464"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=37463"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=37463"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=37463"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}