{"id":37740,"date":"2025-11-02T12:27:06","date_gmt":"2025-11-02T12:27:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37740\/"},"modified":"2025-11-02T12:27:06","modified_gmt":"2025-11-02T12:27:06","slug":"muziba-devies-rakstnieks-janis-lejins-tauta-iemiloto-vesturisko-romanu-autors-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/37740\/","title":{"rendered":"M\u016b\u017e\u012bb\u0101 devies rakstnieks J\u0101nis Leji\u0146\u0161 \u2013 taut\u0101 iem\u012b\u013coto v\u0113sturisko rom\u0101nu autors\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>M\u016b\u017e\u012bb\u0101 devies rakstnieks J\u0101nis Leji\u0146\u0161, taut\u0101 iem\u012b\u013coto v\u0113sturisko rom\u0101nu autors<\/p>\n<p>71 gada vecum\u0101 no dz\u012bves aizg\u0101jis rakstnieks un scen\u0101rists J\u0101nis Leji\u0146\u0161, kura dai\u013crade, \u012bpa\u0161i v\u0113sturisko rom\u0101nu trilo\u0123ija &#8220;Z\u012bmogs sarkan\u0101 vask\u0101&#8221;, iekarojusi daudzu las\u012bt\u0101ju sirdis. Zi\u0146a par talant\u012bg\u0101 autora aizie\u0161anu pla\u0161\u0101kai publikai k\u013cuva zin\u0101ma 2025. gada 1. novembr\u012b, bet vi\u0146a izvad\u012b\u0161ana notika 31. oktobr\u012b.<\/p>\n<p>Rakstnieka karjera un noz\u012bm\u012bg\u0101kie darbi<\/p>\n<p>J\u0101nis Leji\u0146\u0161 (dzimis 1954. gada 6. janv\u0101r\u012b) savu liter\u0101ro ce\u013cu s\u0101cis 1979. gad\u0101 ar publik\u0101cij\u0101m laikrakst\u0101 &#8220;Literat\u016bra un M\u0101ksla&#8221;. Vi\u0146a pirmais public\u0113tais darbs bija st\u0101stu kr\u0101jums &#8220;M\u016bsu stacija&#8221;, kas klaj\u0101 n\u0101cis 1988. gad\u0101. V\u0113l\u0101kais Leji\u0146a rado\u0161ais uzplaukums un vispla\u0161\u0101k\u0101 atzin\u012bba n\u0101ca ar v\u0113sturisko rom\u0101nu trilo\u0123iju &#8220;Z\u012bmogs sarkan\u0101 vask\u0101&#8221; (2001\u20132009). \u0160\u012b monument\u0101l\u0101 darba tap\u0161ana pras\u012bjusi autoram desmit gadus. Trilo\u0123ija, kas detaliz\u0113ti p\u0113ta 12. gadsimta Latvijas v\u0113sturi, iej\u016btoties gan t\u0113lu autentiskum\u0101, gan sadarbojoties ar arheologiem un v\u0113sturniekiem, ir k\u013cuvusi par vienu no visvair\u0101k p\u0101rizdotajiem m\u016bsdienu latvie\u0161u literat\u016bras darbiem, apliecinot t\u0101s milz\u012bgo las\u012bt\u0101ju piepras\u012bjumu.<\/p>\n<p>Leji\u0146a dai\u013crad\u0113 ietilpst ar\u012b citi iev\u0113rojami rom\u0101ni, piem\u0113ram, &#8220;Kamera obskura&#8221; (2012), par kuru vi\u0146\u0161 sa\u0146\u0113mis &#8220;Kilograms kult\u016bras&#8221; balvu, &#8220;V\u012brie\u0161a sirds&#8221; (2017) un &#8220;Straupes pilskungi&#8221; (2021), ko sarakst\u012bjis kop\u0101 ar savu dz\u012bvesbiedri Vird\u017e\u012bniju Leji\u0146u. Vi\u0146a jaun\u0101kais darbs, &#8220;Dieva dusm\u012bbas b\u0113rni&#8221; (2024), atgrie\u017eas pie v\u0113sturisk\u0101 v\u0113st\u012bjuma, st\u0101stot par 18. gadsimta notikumiem Vidzem\u0113. Leji\u0146\u0161 rakst\u012bjis ar\u012b ar pseidon\u012bmu J\u0101nis \u0136\u0113cis.<\/p>\n<p>Liter\u0101r\u0101s un sabiedrisk\u0101s darb\u012bbas atzin\u012bba<\/p>\n<p>Par saviem liter\u0101rajiem sasniegumiem J\u0101nis Leji\u0146\u0161 sa\u0146\u0113mis vair\u0101kus noz\u012bm\u012bgus apbalvojumus. 2005. gad\u0101 vi\u0146\u0161 ieguva Literat\u016bras gada balvu par rom\u0101nu &#8220;\u0136\u0113ni\u0146\u0161&#8221; no &#8220;Z\u012bmogs sarkan\u0101 vask\u0101&#8221; trilo\u0123ijas. 2010. gad\u0101 vi\u0146am pie\u0161\u0137irta Literat\u016bras gada balva par rom\u0101nu &#8220;R\u016bnas&#8221;, k\u0101 ar\u012b iecelts par V \u0161\u0137iras Triju Zvaig\u017e\u0146u orde\u0146a kavalieri.<\/p>\n<p>Leji\u0146a darbiem piem\u012bt izteikta kinematogr\u0101fiskums, kas mudin\u0101jis dom\u0101t par to ekraniz\u0101ciju, pat sal\u012bdzinot vi\u0146a trilo\u0123iju ar pasaul\u0113 popul\u0101r\u0101m &#8220;Tro\u0146u sp\u0113l\u0113m&#8221;. Vi\u0146\u0161 vienm\u0113r uzsv\u0113ris m\u0101kslas noz\u012bmi cilv\u0113ka dv\u0113seles izzin\u0101\u0161an\u0101 un sp\u0113ju pal\u012bdz\u0113t saskat\u012bt pasauli pla\u0161\u0101k, ne tikai materi\u0101lo. Rakstnieks ir bijis viens no idejas autoriem piemineklim T\u0101lavas \u0137\u0113ni\u0146am T\u0101livaldim Trik\u0101t\u0101, apliecinot savu dzi\u013co saikni ar Latvijas v\u0113sturi.<\/p>\n<p>Leji\u0146a dz\u012bvesg\u0101jums un talanta saknes<\/p>\n<p>J\u0101nis Leji\u0146\u0161 dzimis 1954. gada 6. janv\u0101r\u012b Skujenes pagast\u0101. Vi\u0146a pusm\u0101sa no t\u0113va pirm\u0101s laul\u012bbas bija rakstniece, dzejniece un tulkot\u0101ja Daina Avoti\u0146a. Leji\u0146\u0161 ieguvis augst\u0101ko izgl\u012bt\u012bbu Latvijas Universit\u0101tes Filolo\u0123ijas fakult\u0101t\u0113. Pirms pilnasin\u012bgas piev\u0113r\u0161an\u0101s rakst\u012b\u0161anai, vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101jis Latvijas Telev\u012bzijas Literat\u016bras un m\u0101kslas raid\u012bjumu redakcij\u0101, k\u0101 ar\u012b vad\u012bjis laikraksta &#8220;Literat\u016bra un M\u0101ksla&#8221; Kino, foto un telev\u012bzijas noda\u013cu, un bijis \u017eurn\u0101la &#8220;Karogs&#8221; Prozas noda\u013cas redaktors. Vi\u0146a dz\u012bvesbiedre ir telev\u012bzijas diktore un re\u017eisore Vird\u017e\u012bnija Leji\u0146a.<\/p>\n<p>Rakstnieka aizie\u0161ana ir liels zaud\u0113jums Latvijas kult\u016brai, tom\u0113r vi\u0146a darbi turpin\u0101s dz\u012bvot un iedvesmot n\u0101kamos las\u012bt\u0101ju paaud\u017eus, saglab\u0101jot spilgtu liec\u012bbu par Latvijas v\u0113sturi un cilv\u0113ku likte\u0146iem.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"M\u016b\u017e\u012bb\u0101 devies rakstnieks J\u0101nis Leji\u0146\u0161, taut\u0101 iem\u012b\u013coto v\u0113sturisko rom\u0101nu autors 71 gada vecum\u0101 no dz\u012bves aizg\u0101jis rakstnieks un&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":37741,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,28,29,32,33,22,10911,30,31,35,39,38,3634,36,37,34,40,20,26,27,10912,24,25,11033,10914,21],"class_list":{"0":"post-37740","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-breaking-news","10":"tag-breakingnews","11":"tag-featured-news","12":"tag-featurednews","13":"tag-headlines","14":"tag-janis-lejins","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-literatura","21":"tag-latviesu-valoda","22":"tag-latviesuvaloda","23":"tag-latvija","24":"tag-lv","25":"tag-news","26":"tag-popularakas-zinas","27":"tag-popularakaszinas","28":"tag-rakstnieks","29":"tag-top-stories","30":"tag-topstories","31":"tag-vesturiskie-romani","32":"tag-zimogs-sarkana-vaska","33":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115480103676052949","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37740","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=37740"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/37740\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/37741"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=37740"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=37740"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=37740"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}