{"id":3801,"date":"2025-09-24T13:40:15","date_gmt":"2025-09-24T13:40:15","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/3801\/"},"modified":"2025-09-24T13:40:15","modified_gmt":"2025-09-24T13:40:15","slug":"zelta-roma-savieno-palestrinas-dizenumu-ar-musdienu-pulsu-lente-lv","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/3801\/","title":{"rendered":"\u00abZelta Roma\u00bb savieno Palestr\u012bnas di\u017eenumu ar m\u016bsdienu pulsu\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Dialogs starp laikmetiem un ska\u0146\u0101m<\/p>\n<p>Latvijas Radio koris, diri\u0123enta Kaspara Putni\u0146a vad\u012bb\u0101, ir sar\u012bkojis patiesi iespaid\u012bgu muzik\u0101lu ce\u013cojumu laik\u0101, radot unik\u0101lu dialogu starp renesanses di\u017egaru D\u017eovanni Pjerluid\u017ei da Palestr\u012bnas m\u016bzikas m\u016b\u017e\u012bgo skaistumu un m\u016bsdienu komponistu rado\u0161o ener\u0123iju. Koncerts \u201cZelta Roma. Mesa p\u0101vestam\u201d ir ne tikai godin\u0101jums Palestr\u012bnas 500. dzim\u0161anas gadadienai, bet ar\u012b dzi\u013c\u0161 ieskats korm\u016bzikas att\u012bst\u012bb\u0101, kas savulaik tika gl\u0101bta no vienk\u0101r\u0161\u012bbas dikt\u0101ta, pateicoties \u0161\u012b meistara darbiem. \u0160\u012b programma ir k\u0101 majest\u0101tisks tilts, kas savieno sen\u0101s Romas sv\u0113tdarbu un polifonijas skaistumu ar m\u016bsdienu komponistu mekl\u0113jumiem un aktualit\u0101t\u0113m. Koncerta ietvaros R\u012bgas Sv\u0113t\u0101 P\u0113tera bazn\u012bc\u0101 skan\u0113ja Palestr\u012bnas un Johana Sebasti\u0101na Baha m\u016bzika, ko papildin\u0101ja tr\u012bs latvie\u0161u m\u016bsdienu komponistu \u2013 Krista Auznieka, Lindas Leimanes un Aleksandra Avrameca \u2013 jaundarbu pirmatska\u0146ojumi. \u0160is v\u0113rien\u012bgais projekts ir apliecin\u0101jums kora sp\u0113jai ne tikai saglab\u0101t un interpret\u0113t klasisko mantojumu, bet ar\u012b akt\u012bvi veicin\u0101t jaunas m\u016bzikas rad\u012b\u0161anu un t\u0101s integr\u0113\u0161anu koncertprogramm\u0101s.<\/p>\n<p>Palestr\u012bnas mantojums: polifonijas karalis un m\u016b\u017e\u012bg\u0101 iedvesma<\/p>\n<p>D\u017eovanni Pjerluid\u017ei da Palestr\u012bna, kas dzimis ap 1525. gadu, tiek d\u0113v\u0113ts par polifonijas lielmeistaru un vienu no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem renesanses laikmeta komponistiem. Vi\u0146a dai\u013crade ir kalpojusi par paraugu un iedvesmas avotu komponistiem vis\u0101 pasaul\u0113 gadsimtiem ilgi. Savu muzik\u0101lo dz\u012bvi vi\u0146\u0161 aizvad\u012bja Rom\u0101, cie\u0161i savijoties ar p\u0101vesta galmu un Sv\u0113t\u0101 P\u0113tera bazilikas muzik\u0101lo dz\u012bvi. Palestr\u012bnas rad\u012btais daudzbals\u012bg\u0101s sakr\u0101l\u0101s m\u016bzikas mantojums, kas ietver vair\u0101k nek\u0101 105 mesas un 250 motetes, ir tik apjom\u012bgs un noz\u012bm\u012bgs, ka t\u0101 ietekme joproj\u0101m ir j\u016btama m\u016bsdienu m\u016bzik\u0101. Vi\u0146a slaven\u0101kais darbs, \u201cMesa p\u0101vestam Mar\u010dello\u201d (Missa Papae Marcelli), sacer\u0113ts ap 1560. gadu, k\u013cuva par vienu no visietekm\u012bg\u0101kajiem un simbolisk\u0101kajiem darbiem m\u016bzikas v\u0113stur\u0113. \u0160is darbs tika rad\u012bts Tridentes koncila laik\u0101 (1545\u20131563), kad notika akt\u012bvas diskusijas par litur\u0123isk\u0101s m\u016bzikas n\u0101kotni. Daudzbals\u012bg\u0101s polifonijas sare\u017e\u0123\u012bt\u012bba rais\u012bja ba\u017eas, ka t\u0101 var\u0113tu aiz\u0113not dievkalpojumu gar\u012bgo saturu. Ta\u010du Palestr\u012bnas mesa sp\u0113ja pier\u0101d\u012bt, ka polifonija var kalpot tekstam un atkl\u0101smei, nevis to apsl\u0113pt, t\u0101d\u0113j\u0101di pagl\u0101bjot m\u016bziku no vienk\u0101r\u0161\u012bbas dikt\u0101ta un liekot pamatus turpm\u0101kajai sare\u017e\u0123\u012btas, est\u0113tiski bag\u0101tas sakr\u0101l\u0101s m\u016bzikas att\u012bst\u012bbai. K\u0101 st\u0101sta Latvijas Radio kora diri\u0123ents Kaspars Putni\u0146\u0161, \u201cJa visp\u0101r k\u0101ds nodarbojas ar m\u016bziku un sevi\u0161\u0137i klasisko m\u016bziku, tad m\u0113s visi sav\u0101 zi\u0146\u0101 esam Palestr\u012bnas mazmazmazb\u0113rni. Jo bez t\u0101, ko vi\u0146\u0161 ir izdar\u012bjis, Rietumu m\u016bzikas bilde b\u016btu cita.\u201d Vi\u0146a dai\u013crade joproj\u0101m sp\u0113j uzrun\u0101t un aizkustin\u0101t, p\u0101rsniedzot laika un telpas robe\u017eas.<\/p>\n<p>Bahs un renesanses atbalss m\u016bsdienu ska\u0146\u0101s<\/p>\n<p>Koncerta programm\u0101 l\u012bdz\u0101s Palestr\u012bnas darbiem skan\u0113ja ar\u012b Johana Sebasti\u0101na Baha m\u016bzika, apliecinot komponistu savienojumu un ietekmi uz v\u0113l\u0101ko m\u016bziku. Bahs pats nopietni p\u0113t\u012bjis Palestr\u012bnas mesas un turpin\u0101jis \u0161\u012b stila principus, bet Baha izkopt\u0101 polifonijas prasme sak\u0146ojas tie\u0161i Palestr\u012bnas mantojum\u0101. \u0160\u012b gada jubilejas pas\u0101kumi ir k\u013cuvu\u0161i par iemeslu ne tikai pag\u0101tnes meistardarbu atska\u0146o\u0161anai, bet ar\u012b par iedvesmu jaunu ska\u0146darbu rad\u012b\u0161anai. Latvijas Radio koris vienm\u0113r bijis rado\u0161a laboratorija jaunajiem latvie\u0161u komponistiem, un ar\u012b \u0161oreiz pasaule pirmatska\u0146ojumu piedz\u012bvoja tr\u012bs jaundarbi, kas veidoti dialog\u0101 ar renesanses laika m\u016bziku. Aleksandra Avrameca ska\u0146darba \u201cLux aeterna\u201d pamat\u0101 ir ideja par \u201cM\u016b\u017e\u012bgo gaismu\u201d, un komponists atkl\u0101j, ka \u201cV\u0113st\u012bjums ir, ka pasaulei vajag gaismu, pasaulei vajag skaistumu&#8230; Taj\u0101 ir kaut kas pa\u0161os pamatos t\u012brs un skaists, un gai\u0161s, un dzidrs.\u201d Krists Auznieks piev\u0113rsies t\u0113mai \u201cGudr\u012bba\u201d, iedvesmu sme\u013coties Z\u0101lamana pam\u0101c\u012bb\u0101s, savuk\u0101rt Linda Leimane, kuru d\u0113v\u0113 par eksperiment\u0113t\u0101ju, pied\u0101v\u0101 savu unik\u0101lo redz\u0113jumu. \u0160ie jaunie darbi par\u0101da, ka sen\u0101s trad\u012bcijas joproj\u0101m sp\u0113j iedvesmot un rad\u012bt ko jaunu un svaigu, veidojot tiltu starp pag\u0101tni un tagadni.<\/p>\n<p>\u00abZelta Roma\u00bb &#8211; ska\u0146u glezna, kas vieno laikmetus<\/p>\n<p>Koncerts \u201cZelta Roma. Mesa p\u0101vestam\u201d ir kas vair\u0101k nek\u0101 tikai muzik\u0101ls notikums. T\u0101 ir sirre\u0101la pieredze, kas liek klaus\u012bt\u0101jam aizdom\u0101ties par m\u016bzikas sp\u0113ku un t\u0101s nep\u0101rtraukto evol\u016bciju. Latvijas Radio koris sav\u0101 rado\u0161aj\u0101 darb\u012bb\u0101 alla\u017e tiecies veidot dialogu starp da\u017e\u0101diem laikmetiem un kult\u016br\u0101m, un \u0161is koncerts ir izcils piem\u0113rs \u0161ai misijai. Diri\u0123ents Kaspars Putni\u0146\u0161 nor\u0101da, ka \u201c\u0160is vakars b\u016bs k\u0101 majest\u0101tisks pateic\u012bbas tilts starp laikmetiem, kult\u016br\u0101m un dv\u0113sel\u0113m, kur\u0101 renesanses varen\u012bba satiksies ar baroka dzi\u013cumu un m\u016bsdienu avangardu, lai rad\u012btu unik\u0101lu ska\u0146u gleznu.\u201d Ar savu meistar\u012bgo izpild\u012bjumu koris ne tikai godin\u0101ja Palestr\u012bnas 500. jubileju, bet ar\u012b par\u0101d\u012bja, cik dz\u012bva un aktu\u0101la joproj\u0101m ir renesanses m\u016bzika, un k\u0101 t\u0101 sp\u0113j iedvesmot jaunas paaudzes komponistus rad\u012bt darbus, kas rezon\u0113 ar m\u016bsdienu pasauli. \u0160is koncerts ir apliecin\u0101jums tam, ka m\u016bzika ir univers\u0101la valoda, kas sp\u0113j vienot cilv\u0113kus neatkar\u012bgi no laika un telpas, un ka katrs ska\u0146darbs, rad\u012bts ar sirdi un dv\u0113seli, atst\u0101j palieko\u0161u iespaidu cilv\u0113ces kult\u016bras mantojum\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Dialogs starp laikmetiem un ska\u0146\u0101m Latvijas Radio koris, diri\u0123enta Kaspara Putni\u0146a vad\u012bb\u0101, ir sar\u012bkojis patiesi iespaid\u012bgu muzik\u0101lu ce\u013cojumu&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":3802,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[19],"tags":[1844,89,90,656,35,39,38,36,37,34,1843,40,1846,1845],"class_list":{"0":"post-3801","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-izklaide","8":"tag-dzovanni-pjerluidzi-da-palestrina","9":"tag-entertainment","10":"tag-izklaide","11":"tag-koncerts-riga","12":"tag-latvia","13":"tag-latvian","14":"tag-latviesu","15":"tag-latviesu-valoda","16":"tag-latviesuvaloda","17":"tag-latvija","18":"tag-latvijas-radio-koris","19":"tag-lv","20":"tag-musdienu-latviesu-komponisti","21":"tag-zelta-roma"},"share_on_mastodon":{"url":"","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3801","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3801"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3801\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/3802"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3801"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=3801"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=3801"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}