La\u0161veid\u012bgo zivju n\u0101rsta laik\u0101 \u0161oruden nov\u0113ro zem\u0101ku maluzvejnieku aktivit\u0101ti. Oktobr\u012b un novembr\u012b Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pastiprin\u0101ti uzrauga la\u0161u un taimi\u0146u n\u0101rsta upes, sadarbojoties ar Zemessardzi, pa\u0161vald\u012bb\u0101m un sabiedriskajiem vides inspektoriem. Pagaid\u0101m n\u0101rsta laik\u0101 biju\u0161i vien tr\u012bs p\u0101rk\u0101pumi un up\u0113s konstat\u0113ti aptuveni 40 neleg\u0101li zvejas r\u012bki, kas ir krietni maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn \u0161aj\u0101 laik\u0101, nor\u0101d\u012bja VVD.<\/p>\n
La\u0161veid\u012bgo zivju n\u0101rsta laik\u0101 \u0161oruden nov\u0113ro zem\u0101ku maluzvejnieku aktivit\u0101ti<\/p>\n
N\u0101rsta periods ir \u012bpa\u0161i jut\u012bgs la\u0161veid\u012bgaj\u0101m ziv\u012bm, jo t\u0101s k\u013c\u016bst viegl\u0101k pieejamas maluzvejniekiem. No 1. oktobra VVD\u00a0inspektori pastiprin\u0101ti uzrauga la\u0161u un taimi\u0146u n\u0101rsta upes, un pagaid\u0101m nelikum\u012bg\u0101s zvejas gad\u012bjumu skaits ir maz\u0101ks nek\u0101 p\u0113rn. Aizvad\u012btaj\u0101 m\u0113nes\u012b konstat\u0113ti tikai tr\u012bs administrat\u012bvie p\u0101rk\u0101pumi, st\u0101st\u012bja VVD Zvejas kontroles departamenta Iek\u0161\u0113jo \u016bde\u0146u kontroles da\u013cas vad\u012bt\u0101js J\u0101nis Lasmanis.<\/p>\n
“Un, ja run\u0101jam par iz\u0146emtajiem un atrastajiem nelikum\u012bgajiem zvejas r\u012bkiem, oktobr\u012b ir atrasti 44 neleg\u0101li izmantoti zivju t\u012bkli. Tas ir maz\u0101k nek\u0101 pag\u0101ju\u0161\u0101 gad\u0101 pagaid\u0101m un vair\u0101k t\u0101d\u0101s lok\u0101l\u0101s viet\u0101s, tuv\u0101k apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m pie upju iztek\u0101m j\u016br\u0101, kur ir viegl\u0101ka \u0161o zivju ieguve. K\u0101 jau katru gadu, t\u0101 ir Venta pie Z\u016br\u0101m, pie V\u0101rves, kur ir liela \u0161\u012b aktivit\u0101te, t\u0101p\u0113c ar\u012b \u0161ajos posmos ir \u013coti bie\u017eas m\u016bsu dienesta kontroles. Un v\u0113l interesanta nianse \u0161aj\u0101 gad\u0101 \u2013\u00a0ne j\u016bras, ne l\u012b\u010da piekrast\u0113 nav atrasts neviens neleg\u0101l\u0101s zvejas gad\u012bjums, kas ar\u012b \u013coti priec\u0113,” atzina\u00a0Lasmanis.<\/p>\n
Pastiprin\u0101tas uzraudz\u012bbas periods n\u0101rsta up\u0113s turpin\u0101sies l\u012bdz novembra beig\u0101m. VVD gan atg\u0101din\u0101ja, ka iek\u0161\u0113jos \u016bde\u0146os la\u0161us un taimi\u0146us patur\u0113t lom\u0101 ir aizliegts visa gada garum\u0101, iz\u0146emot vietas, kur tiek organiz\u0113ta licenc\u0113t\u0101 mak\u0161\u0137er\u0113\u0161ana. \u0160ogad kopum\u0101 ir biju\u0161i ar\u012b p\u0101rk\u0101pumi par mak\u0161\u0137er\u0113\u0161anu neat\u013caut\u0101s viet\u0101s un liel\u0101kais sods piem\u0113rots 350 eiro apm\u0113r\u0101 k\u0101dam p\u0101rk\u0101p\u0113jam, kas pavasar\u012b j\u016br\u0101 nelikum\u012bgi bija ieguvis \u010detrus taimi\u0146us un tr\u012bs la\u0161us, par ko v\u0113l bija j\u0101maks\u0101 kompens\u0101ciju vair\u0101k nek\u0101 4000 eiro apm\u0113r\u0101. Savuk\u0101rt n\u0101rsta laik\u0101 VVD\u00a0inspektori nov\u0113roju\u0161i, ka ar\u012b zivju migr\u0101cija \u0161ogad ir nestabil\u0101ka.<\/p>\n
“\u0160\u012b la\u0161veid\u012bgo zivju migr\u0101cija ir t\u0101da, teiksim, vi\u013c\u0146veid\u012bga, nav stabili liela. L\u012bdz ar to attiec\u012bgi ar\u012b \u0161iem maluzvejniekiem nav tik viegli \u0161\u012bs zivis ieg\u016bt, jo gr\u016bt\u0101k ir prognoz\u0113t, kad vi\u0146as ir ieg\u0101ju\u0161as \u0161aj\u0101s mazaj\u0101s up\u0113s jau un kad vi\u0146as ar\u012b tie\u0161i veic \u0161o migr\u0101cijas ce\u013cu, jo nav jau j\u0113gas maluzvejniekam likt \u0161os zvejas r\u012bkus, ja nav \u0161\u012bs zivis noteikt\u0101 br\u012bd\u012b. Tie faktori jau ir daudz, ne tikai popul\u0101cijas samazin\u0101\u0161an\u0101s, \u0161eit ir ar\u012b klimatiskie apst\u0101k\u013ci, kad \u016bdens ir p\u0101r\u0101k silts, lai, iesp\u0113jams, \u0161\u012bs zivis dotos uz n\u0101rsta viet\u0101m, t\u0101pat ar\u012b v\u0113ja virzieni, kas ietekm\u0113 \u0161o zivju ien\u0101k\u0161anu up\u0113s. Un, ja gad\u012bjum\u0101 tiek konstat\u0113ti kaut k\u0101di p\u0101rk\u0101pumi, uz \u016bde\u0146iem redzat neleg\u0101lus r\u012bkus izvietotus, kuri nav mar\u0137\u0113ti, tad ir dienest\u0101 pieejams vienotais zvanu centra t\u0101lrunis, kas ir 263 388 00, k\u0101 ar\u012b jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 var zi\u0146ot par \u0161\u0101diem gad\u012bjumiem uz mobilo aplik\u0101ciju Vides SOS,” st\u0101st\u012bja\u00a0Lasmanis.<\/p>\n
Par nelikum\u012bgu zivju ieguvi var piem\u0113rot sodu l\u012bdz 350 eiro, savuk\u0101rt par r\u016bpniecisk\u0101s zvejas r\u012bku izmanto\u0161anu fizisk\u0101m person\u0101m sods ir l\u012bdz 700 eiro.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n