Nometnieki un migranti<\/p>\n
J\u016bras \u0113rg\u013ci, kurus tie\u0161raides kamer\u0101 var v\u0113rot jau daudzus gadus, uzturas sav\u0101 ligzdo\u0161anas viet\u0101 visu gadu. Savuk\u0101rt lielais dumpis ir tuvais migrants \u2013 ziemo Eiropas dienvidos, bet, ja ziema ir maiga un \u016bde\u0146i neaizsalst, tad nov\u0113rojams ar\u012b Latvij\u0101.<\/p>\n
Savuk\u0101rt t\u0101lo migrantu kategorij\u0101 ietilpst liela da\u013ca no sug\u0101m, kuras bija iesp\u0113jams v\u0113rot kamer\u0101s. Sv\u012bre, kas ligzdo pie mums, Eiropas zieme\u013cos, ziemot dodas uz \u0100frikas dienvidiem. Sv\u012bre ir unik\u0101la ar to, ka ir viena no pirmaj\u0101m, kas ruden\u012b no Latvijas aizlido un viena no p\u0113d\u0113j\u0101m, kas pavasar\u012b atlido. T\u0101 p\u0101rziemo Dienvid\u0101frik\u0101 un \u0161obr\u012bd, visticam\u0101k, atrodas kaut kur pie Sah\u0101ras. Bet zivj\u0113rglis migr\u0113 p\u0101ri Vidusj\u016brai un ziemo pamat\u0101 \u0100frikas rietumos.<\/p>\n
\u0100frik\u0101 ziemu pavada ar\u012b mazais \u0113rglis, k\u0101 ar\u012b baltais un melnais st\u0101r\u0137is. Balt\u0101 st\u0101r\u0137a ziemo\u0161anas teritorija ir l\u012bdz pat \u0100frikas dienvidiem, savuk\u0101rt melnais st\u0101r\u0137is uzturas koncentr\u0113t\u0101k\u0101 teritorij\u0101 \u2013 starp Sah\u0101ru un ekvatoru. St\u0101r\u0137i \u0161obr\u012bd sav\u0101 migr\u0101cij\u0101 atrodas aptuveni virs Bulg\u0101rijas, Turcijas un Izra\u0113las.\u00a0<\/p>\n
Lido\u0161anas strat\u0113\u0123ija\u00a0<\/p>\n
Katrai putnu sugai ir at\u0161\u0137ir\u012bga lido\u0161anas strat\u0113\u0123ija. Putni ar lielu sp\u0101rnu laukumu, piem\u0113ram, \u0113rg\u013ci, grifi, st\u0101r\u0137i, izmanto aug\u0161upejo\u0161\u0101s gaisa pl\u016bsmas. Vi\u0146i uzri\u0146\u0137o vair\u0101k nek\u0101 kilometra augstum\u0101 un plan\u0113 uz leju.\u00a0<\/p>\n
Ornitologs J\u0101nis \u0136uze skaidroja:\u00a0“Ir apr\u0113\u0137in\u0101ts, ka, sal\u012bdzinot ar akt\u012bvo lidojumu, kad putni kustina sp\u0101rnus, \u0161\u012b plan\u0113\u0161ana \u013cauj pat 20 reizes ietaup\u012bt ener\u0123iju.”\u00a0<\/p>\n
Liel\u0101kie putni \u2013 zosis, gulbji, kaijas, dz\u0113rves \u2013 lido k\u0101\u0161os, bet mazie putni\u0146i \u2013 bari\u0146os.\u00a0<\/p>\n
Ornitologs Dmitrijs Boiko nor\u0101d\u012bja, ka divas tre\u0161da\u013cas putnu migr\u0113 nakts laik\u0101: “Nakt\u012b ir dro\u0161\u0101k, un tad putni orient\u0113jas p\u0113c zvaigzn\u0113m un M\u0113ness. Zosis un gulbji var migr\u0113t gan pa dienu, gan nakt\u012b. Bet ir ar\u012b t\u0101das sugas, kuru nav daudz, bet migr\u0113 tikai dienas laik\u0101. Piem\u0113ram, da\u013ca no z\u012bl\u012bt\u0113m, kuras no mums aizlido, migr\u0113 tikai dien\u0101, jo pa nakti neko neredz. \u017dub\u012btes ar\u012b migr\u0113 pa dienu.”<\/p>\n
M\u0113rojot t\u0101lo ce\u013cu, j\u0101sastopas ar nopietniem \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem. St\u0101r\u0137i un mazie \u0113rg\u013ci cen\u0161as Vidusj\u016brai p\u0101ri nelidot, bet zivju \u0113rg\u013ci to \u0161\u0137\u0113rso, lai b\u016btu j\u0101lido maz\u0101ks att\u0101lums. Zivju \u0113rg\u013ci lido p\u0101ri Sah\u0101rai, kas ir \u013coti noz\u012bm\u012bgs \u0161\u0137\u0113rslis putnu ce\u013c\u0101, jo tur var b\u016bt probl\u0113mas ar baro\u0161anos.<\/p>\n
Ornitologi putnu migr\u0101cijas ce\u013cus p\u0113t\u012b\u0161anai jau vair\u0101k nek\u0101 100 gadus izmanto gredzeno\u0161anu. Prec\u012bzu inform\u0101ciju par putnu atra\u0161an\u0101s vietu sniedz m\u016bsdienu raid\u012bt\u0101ji, ta\u010du ne vienm\u0113r tos iesp\u0113jams izmantot.<\/p>\n
Boiko skaidroja:\u00a0“Par liel\u0101ko da\u013cu m\u0113s zin\u0101m migr\u0101cijas ce\u013cus, \u012bpa\u0161i par liel\u0101kiem putniem, kuriem var uzlikt raid\u012bt\u0101jus. Ar gredzeno\u0161anu nevar t\u0101 prec\u012bzi pateikt, caur kurieni putni lido, kur p\u0101rziemo; \u012bpa\u0161i ja m\u0113s run\u0101jam par tiem, kas p\u0101rziemo \u0100frik\u0101. Nelido putni uz to pa\u0161u \u0100friku pa vienu ce\u013cu.”\u00a0<\/p>\n
Draudu pilns ce\u013c\u0161\u00a0<\/p>\n
Migr\u0101cija nav romantisks ce\u013cojums, tas ir izaicin\u0101jumiem pilns laiks. Ornitologi v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu uz to, ka putnu migr\u0101ciju tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113 klimata p\u0101rmai\u0146as. “Klimata izmai\u0146u rezult\u0101t\u0101 \u013coti izz\u016bd mitr\u0101ji. Tas noz\u012bm\u0113, ka t\u0101m putnu sug\u0101m, kas ir saist\u012btas ar mitr\u0101jiem, piem\u0113ram, melnajam st\u0101r\u0137im, k\u013c\u016bst gr\u016bt\u0101k atrast bar\u012bbu migr\u0101cijas tras\u0113,” nor\u0101d\u012bja \u0136uze.\u00a0<\/p>\n
T\u0101laj\u0101 ce\u013c\u0101 putniem n\u0101kas saskarties ar apdraud\u0113jumiem, ko rada elektrol\u012bnijas un augstceltnes. \u00a0\u00a0<\/p>\n
\n“Nav nosl\u0113pums, ka Eirop\u0101 vien miljoniem putnu ietriecas stiklos, jo redz tur atspulgu \u2013 t\u0101 pa\u0161a M\u0113ness vai zvaig\u017e\u0146u,”<\/p>\n<\/blockquote>\n
nor\u0101d\u012bja Boiko.<\/p>\n
G\u0101jputni.<\/p>\n
Foto: “Vides fakti”<\/p>\n<\/p>\n
Rietumeirop\u0101 un Tuvajos Austrumos da\u017eas putnu sugas tiek med\u012btas \u2013 ap\u0113\u0161anai, izklaidei vai spalvu ieg\u016b\u0161anai. Neskatoties uz to, ka \u0161\u012bs med\u012bbas nav leg\u0101las, cilv\u0113ki vienk\u0101r\u0161i ir paradu\u0161i t\u0101 dar\u012bt. \u0160\u0101da situ\u0101cija ir Malt\u0101, Francijas dienvidos, It\u0101lij\u0101. Ir re\u0123ioni, kur akt\u012bvi tiek med\u012btas \u016bbeles, v\u0101lodzes. Savuk\u0101rt \u0100frik\u0101 tiek med\u012bti un \u0113sti st\u0101r\u0137i.<\/p>\n
“M\u016bsu za\u013c\u0101s v\u0101rnas, kuras m\u0113s sarg\u0101jam k\u0101 milz\u012bgu d\u0101rgumu un katram putnam ir zin\u0101mi vec\u0101ki vair\u0101k\u0101s paaudz\u0113s \u2013 Vidusj\u016bras re\u0123ion\u0101 vi\u0146as tiek \u0161autas, jo tur t\u0101 ir trad\u012bcija. Ir ar\u0101bu valstis, kur\u0101s za\u013c\u0101 v\u0101rna skait\u0101s elit\u0101rs med\u012bjums,” zin\u0101ja sac\u012bt \u0136uze.\u00a0<\/p>\n
Putnu aizsardz\u012bbu katr\u0101 valst\u012b uztver at\u0161\u0137ir\u012bgi. \u0100frikas re\u0123ionos, kur notiek ilgsto\u0161a karadarb\u012bba, dabas aizsardz\u012bba diem\u017e\u0113l paliek otr\u0161\u0137ir\u012bga, un kar\u0161 tie\u0161\u0101 m\u0113r\u0101 ietekm\u0113 putnu migr\u0101ciju.<\/p>\n
“Ar\u012b tas, kas notiek Ukrain\u0101, ietekm\u0113 migr\u0113jo\u0161os putnus. Ir zin\u0101ms tas, ka putni var main\u012bt migr\u0101cijas ce\u013cus, lai izvair\u012btos no karadarb\u012bbas zon\u0101m. Ir p\u0113t\u012bjumi, kas to ir pier\u0101d\u012bju\u0161i, izmantojot ar satel\u012btiem apr\u012bkotus putnus,” skaidroja \u0136uze.\u00a0<\/p>\n
\nRudens migr\u0101cija aiz\u0146em ilg\u0101ku periodu, un t\u0101lie migranti v\u0113l ir tikai ce\u013c\u0101 uz sav\u0101m ziemo\u0161anas viet\u0101m, bet febru\u0101ra beig\u0101s m\u0113s var\u0113sim gaid\u012bt, ka pirmie g\u0101jputni atkal lidos atpaka\u013c pie mums uz Latviju.<\/p>\n<\/blockquote>\n