{"id":38607,"date":"2025-11-03T09:15:08","date_gmt":"2025-11-03T09:15:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/38607\/"},"modified":"2025-11-03T09:15:08","modified_gmt":"2025-11-03T09:15:08","slug":"esam-lidzigi-kokiem-saruna-ar-komponisti-dobrinku-tabakovu-diena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/38607\/","title":{"rendered":"Esam l\u012bdz\u012bgi kokiem. Saruna ar komponisti Dobrinku Tabakovu \/ Diena"},"content":{"rendered":"<p>Dabiska un emocion\u0101li uzrun\u0101jo\u0161a m\u016bzika, kuras v\u0113st\u012bjums pau\u017e mums visiem b\u016btiskas, dzi\u013cas domas un kuras patiesums, siltums, \u0161\u0137ietam\u0101 (diatonisk\u0101) vienk\u0101r\u0161\u012bba un dv\u0113seliski pies\u0101tin\u0101tais st\u012bgu dzied\u0101jums ved klaus\u012bt\u0101ju sv\u0113tce\u013cojum\u0101 uz gaismu un att\u012bra dv\u0113seli, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 to dara P\u0113tera Vaska m\u016bzika. Vienlaikus t\u0101 ir ar\u012b p\u0101rsteidzo\u0161i svaiga, aizraujo\u0161a, ritmiski, faktur\u0101li un harmoniski sare\u017e\u0123\u012bta, bet joproj\u0101m savdab\u012bgi skaista un sev\u012b ievelko\u0161a laikmet\u012bg\u0101 m\u016bzika. T\u0101du klaus\u012bt\u0101ji koncertz\u0101l\u0113 C\u0113sis sestdien, 25. oktobr\u012b, iepazina London\u0101 dz\u012bvojo\u0161\u0101s bulg\u0101ru komponistes Dobrinkas Tabakovas rado\u0161o rokrakstu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Dobrinkas Tabakovas m\u016bzikai bija atv\u0113l\u0113ta visa koncerta otr\u0101 da\u013ca, kur\u0101 vispirms skan\u0113ja vijo\u013ckoncerts Koku paciet\u012bba\/The Patience of Trees, kura solista Hugo Ti\u010dati absol\u016bt\u0101 pa\u0161atdeve ieveda gan smeldz\u012bgi meditat\u012bv\u0101 noska\u0146\u0101, gan gal\u0113ji nospriegot\u0101, neatlaid\u012bgi audz\u0113t\u0101 kulmin\u0101cij\u0101. Savuk\u0101rt dubultkoncerts Together Remember to Dance diviem pianistiem, sitaminstrumentiem un st\u012bgu or\u0137estrim bija aizraujo\u0161s un pamat\u012bgs p\u0101rbaud\u012bjums gan solistiem \u2013 pianistiem Reinim Zari\u0146am un Daumantam Liepi\u0146am \u2013, gan or\u0137estrim un diri\u0123entam Normundam \u0160n\u0113. Sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 m\u016bzikas valoda un nemit\u012bgi main\u012bgie, neregul\u0101rie ritmi bija ciets rieksts, kuru &#8220;p\u0101rkost&#8221; izdev\u0101s p\u0101rliecino\u0161i, sinhroni un spo\u017ei, un publika to nov\u0113rt\u0113ja ar peln\u012bt\u0101m st\u0101vov\u0101cij\u0101m. \u0160is vakars bija sitaminstrument\u0101listu Guntara Freiberga un Jura \u0100zera kop\u012bg\u0101s rezidences nosl\u0113gums C\u0113su koncertz\u0101l\u0113, ko vainagoja izcils sniegums abos Dobrinkas Tabakovas ska\u0146darbos.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Dobrinka Tabakova ir viena no pasaul\u0113 paz\u012bstam\u0101kaj\u0101m un piepras\u012bt\u0101kaj\u0101m m\u016bslaiku Lielbrit\u0101nijas komponist\u0113m. Gan izpild\u012bt\u0101ji, gan klaus\u012bt\u0101ji vi\u0146as m\u016bziku ir iem\u012bl\u0113ju\u0161i t\u0101p\u0113c, ka t\u0101 neko net\u0113lo, bet ir da\u013ca no vi\u0146as cilv\u0113cisk\u0101s b\u016bt\u012bbas. M\u0101ksliniece ir sadarbojusies ar vair\u0101kiem Latvijas m\u016bzi\u0137iem \u2013 \u010dellisti Krist\u012bni Blaumani, jaunie\u0161u kori Kam\u0113r\u2026, vijolnieku Gidonu Kr\u0113meru un kameror\u0137estri Kremerata Baltica, k\u0101 ar\u012b akordeonisti Kseniju Sidorovu, kurai ir velt\u012bts Dobrinkas Tabakovas sacer\u0113tais Akordeona koncerts. Dobrinkas Tabakovas albums String Path (ECM New Series, 2013), kur\u0101 sp\u0113l\u0113 ar\u012b \u010delliste Krist\u012bne Blaumane, ir ticis nomin\u0113ts balvai Grammy. Krist\u012bnes Blaumanes \u010dells ir dzirdams ar\u012b nule ECM New Series izdotaj\u0101 komponistes album\u0101 Sun Triptych.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Kad Dobrinka Tabakova ien\u0101k Dienas redakcij\u0101, kur sarun\u0101ta m\u016bsu intervija, un ierauga pie sien\u0101m Ilm\u0101ra Blumberga darbu ciklu, vi\u0146as acis iemirdzas. \u0160ajos darbos ir atveidotas raupjas, sastr\u0101d\u0101tas rokas, no kur\u0101m izstaro gaisma, un ar\u012b m\u016bsu vie\u0161\u0146ai ir svar\u012bgi, lai no vi\u0146as m\u016bzikas starotu gaisma. Negaid\u012bt\u0101 atkaltik\u0161an\u0101s ar Ilm\u0101ra Blumberga m\u0101kslu komponistei atsauca atmi\u0146\u0101 sadarb\u012bbu ar jaunie\u0161u kori Kam\u0113r&#8230;, kura koncertizr\u0101d\u0113 un album\u0101 Kalpot\u0101js. Blumbergs. Kam\u0113r\u2026 ir iem\u016b\u017ein\u0101ti speci\u0101li rad\u012bti Dobrinkas Tabakovas, P\u0113tera Vaska, \u0112rika E\u0161envalda, Jura Karlsona, Georga Pel\u0113\u010da, Gabriela D\u017eeksona un V\u012btauta Mi\u0161ki\u0146a ska\u0146darbi. Ilm\u0101ra Blumberga glezna Kalpot\u0101js tolaik iedvesmojusi Dobrinku Tabakovu kora opusa Smaragda pl\u0101ksne\/Tabula Smaragdina sacer\u0113\u0161anai.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Jums ir \u012bpa\u0161a saikne ar Latviju un latvie\u0161u m\u016bzi\u0137iem?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Es \u0161eit vienm\u0113r j\u016btu lielu un iedvesmojo\u0161u emocion\u0101lo piepild\u012bjumu. Nu jau daudzus gadus sadarbojos ar Latvijas m\u016bzi\u0137iem un esmu te ciemojusies jau k\u0101das desmit reizes. Stud\u0113jot Londonas Gildholas M\u016bzikas un dr\u0101mas augstskol\u0101, iepazinos ar Ukrain\u0101 dzimu\u0161o altistu Maksimu Risanovu, kur\u0161 s\u0101ka sp\u0113l\u0113t manus darbus. P\u0113c to noklaus\u012b\u0161an\u0101s mani uzrun\u0101ja \u010delliste Krist\u012bne Blaumane, kura ar\u012b m\u0101c\u012bj\u0101s taj\u0101 pa\u0161\u0101 augstskol\u0101 un kurai esmu kompon\u0113jusi nu jau veselu virkni opusu. Ska\u0146darbus man pas\u016bt\u012bjis ar\u012b Gidons Kr\u0113mers ar Kremerata Baltica, savuk\u0101rt sadarb\u012bba ar kori Kam\u0113r\u2026 s\u0101k\u0101s v\u0113l tad, kad to vad\u012bja diri\u0123ents M\u0101ris Sirmais. Vi\u0146\u0161 uzaicin\u0101ja mani piedal\u012bties projekt\u0101 Pasaules saules dziesmas, kam jaunus darbus rad\u012bja septi\u0146padsmit komponistu no da\u017e\u0101d\u0101m pasaules mal\u0101m. Toreiz uzrakst\u012bju dziesmu No saules dzimis. \u0160\u0101 gada vasar\u0101 te pabiju, kad Ksenija Sidorova ar Latvijas Nacion\u0101lo simfonisko or\u0137estri un diri\u0123entu Andri Pogu Dzintaru koncertz\u0101l\u0113 sp\u0113l\u0113ja vi\u0146ai velt\u012bto Akordeona koncertu. Tas bija kop\u012bgs \u0160tutgartes filharmonijas, Bodenz\u0113 festiv\u0101la, Dzintaru koncertz\u0101les, Sofijas filharmonijas un Liverp\u016bles Karalisk\u0101 filharmonijas or\u0137estra pas\u016bt\u012bjums, kas pirmatska\u0146ojumu piedz\u012bvoja \u0160tutgart\u0113 maij\u0101. Esmu bijusi R\u012bg\u0101, J\u016brmal\u0101 un Siguld\u0101, kad biju rezid\u0113jo\u0161\u0101 komponiste Kremerata Baltica festiv\u0101l\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Inesi Zagorsku, kura toreiz v\u0113l bija Siguldas koncertz\u0101les Baltais fl\u012b\u0123elis vad\u012bt\u0101ja, v\u0113l\u0101k satiku Eiropas festiv\u0101lu asoci\u0101cijas konferenc\u0113 Sp\u0101nij\u0101, kur vi\u0146a jau p\u0101rst\u0101v\u0113ja C\u0113su koncertz\u0101li un t\u0101s produc\u0113tos festiv\u0101lus. Inese ierosin\u0101ja ideju par koncertu C\u0113s\u012bs, kur\u0161 tikko ar\u012b notika. Vi\u0146ai \u013coti r\u016bp m\u0101ksla, jo vi\u0146a pati ir m\u0101ksliniece, nevis tikai administratore.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c jums pat\u012bk sadarboties ar Latvijas m\u016bzi\u0137iem?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vi\u0146os perfekti apvienojas Austrumeiropas dv\u0113sele ar rietumniecisku precizit\u0101ti un discipl\u012bnu. Es vi\u0146os vienm\u0113r sastopu gan profesion\u0101lismu, gan emocion\u0101lu dzi\u013cumu. Visilg\u0101k\u0101 sadarb\u012bba man ir ar Krist\u012bni Blaumani. Kop\u0101 stud\u0113jot, m\u0113s \u013coti sadraudz\u0113j\u0101mies. Vi\u0146a ir cilv\u0113ks un m\u016bzi\u0137e, kuru es apbr\u012bnoju un m\u012blu. Ar\u012b Kseniju Sidorovu iepazinu London\u0101, kad vi\u0146a tur v\u0113l stud\u0113ja. Jau sen grib\u0113j\u0101m kaut ko izdar\u012bt kop\u0101, l\u012bdz beidzot zvaigznes debes\u012bs sast\u0101j\u0101s t\u0101, ka tas k\u013cuva iesp\u0113jams. Man vienm\u0113r ir paticis akordeona skan\u0113jums, ta\u010du v\u0113l nekad nebiju rakst\u012bjusi \u0161im instrumentam.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Par tuviem draugiem uz m\u016b\u017eu man k\u013cuvu\u0161i ar\u012b da\u017ei kora Kam\u0113r&#8230; dzied\u0101t\u0101ji. Vasar\u0101, atbraukusi uz koncertu J\u016brmal\u0101, es kop\u0101 ar Krist\u012bni Zvirbuli un Ingu Balto pavad\u012bju \u013coti jaukus atp\u016btas br\u012b\u017eus spa. Jau kop\u0161 pirm\u0101s tik\u0161an\u0101s 2011. gad\u0101, kad Krist\u012bne Blaumane kop\u0101 ar Normundu \u0160n\u0113 un Sinfonietta R\u012bga pirmatska\u0146oja manu \u010cella koncertu, ar\u012b vi\u0146i ir k\u013cuvu\u0161i par maniem draugiem. Savuk\u0101rt par Gidonu Kr\u0113meru es j\u016bsmoju kop\u0161 b\u0113rn\u012bbas, kad klaus\u012bjos vi\u0146a ierakstus, ko izdevis Deutsche Grammophon.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>P\u0101rsteidzo\u0161i, cik likumsakar\u012bgi kop\u0101 savijies viss \u0161\u0137ietami nejau\u0161ais l\u012bdz pat sarunai tie\u0161i pie Ilm\u0101ra Blumberga glezn\u0101m m\u016bsu redakcij\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u0160ovasar Latvij\u0101 piedz\u012bvoju ko pavisam neparastu. N\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c Akordeona koncerta atska\u0146ojuma Krist\u012bne Zvirbule un vi\u0146as draugs mani uzaicin\u0101ja laivas braucien\u0101 pa Lielupi l\u012bdz j\u016brai. S\u0101k\u0101s p\u0113rkona negaiss, izlij\u0101m l\u012bdz \u0101dai. Kad bij\u0101m pie Balt\u0101s k\u0101pas, nol\u0113mu nopeld\u0113ties. Man pirkst\u0101 bija divi zelta gredzeni, m\u012b\u013ca piemi\u0146a no vec\u0101kiem. Es tos nekad nebiju no\u0146\u0113musi, turkl\u0101t tie pieg\u016bla tik cie\u0161i, ka pat vairs nebija no\u0146emami, ta\u010du, kad peld\u0113jos, tie p\u0113k\u0161\u0146i iesl\u012bd\u0113ja \u016bden\u012b. Viens mirklis, un tie jau bija nogrimu\u0161i upes diben\u0101. M\u0113\u0123in\u0101j\u0101m tos atrast, bet velti. Tad atcer\u0113jos, ka pa\u0161\u0101 pirmaj\u0101 dien\u0101 J\u016brmalas pludmal\u0113 redz\u0113ju cilv\u0113ku ar met\u0101la detektoru, kur\u0161 kaut ko mekl\u0113ja \u016bden\u012b. Krist\u012bne nekav\u0113joties samekl\u0113ja feisbuk\u0101 met\u0101la detektoru grupu un, prec\u012bzi nor\u0101dot vietu, kur peld\u0113j\u0101m, jaut\u0101ja, vai k\u0101ds var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t. P\u0113c div\u0101m stund\u0101m jau sa\u0146\u0113m\u0101m att\u0113lu ar abiem atrastajiem gredzeniem, un dr\u012bz tie bija pie manis. Vai tas nav br\u012bnums? Tas nav t\u0101pat vien. Es to uztv\u0113ru k\u0101 svar\u012bgu z\u012bmi.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Pirmo reizi j\u016bsu m\u016bziku dzird\u0113ju 2007. gad\u0101, kad Krist\u012bne Blaumane to atska\u0146oja ar savu Londonas trio ASCH. Vi\u0146a toreiz teica, ka ar jums sadarbojusies vair\u0101k nek\u0101 ar jebkuru citu, jo esat viena no retaj\u0101m m\u016bsdienu Rietumeiropas komponist\u0113m, kas nebaid\u0101s rakst\u012bt skaistu, melanholisku m\u016bziku, kur\u0101 ir pati dz\u012bve.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Es s\u0101ku kompon\u0113t laik\u0101, kad laikmet\u012bg\u0101s akad\u0113misk\u0101s m\u016bzikas pasaul\u0113 toni noteica eksperiment\u0101lais avangards. Melodiju un diatoniskas vai ton\u0101las kr\u0101sas uzskat\u012bja par vecmod\u012bg\u0101m: n\u0113, t\u0101 rakst\u012bt vairs nedr\u012bkst! Es to respekt\u0113ju, ta\u010du vienlaikus ilgojos pavisam p\u0113c k\u0101 cita. M\u016bzikai ir j\u0101uzrun\u0101 cilv\u0113ki. M\u0113s ta\u010du izmantojam m\u016bziku, t\u0101s ener\u0123iju un emocijas, lai komunic\u0113tu un uzrun\u0101tu ar\u012b sirdi, ne tikai pr\u0101tu. Man ir svar\u012bgi, lai m\u016bzika b\u016btu skaista un izstarotu gaismu. M\u016bsdienu sare\u017e\u0123\u012btaj\u0101 un draud\u012bgaj\u0101 pasaul\u0113 \u013coti pietr\u016bkst skaistuma, l\u012bdzsvara un miera, t\u0101p\u0113c v\u0113los, lai mana m\u016bzika nestu sev\u012b cilv\u0113c\u012bbu un gaismu, lai vismaz m\u016bzikas veidotais mikrokosmoss b\u016btu tik skaists un labest\u012bgs, cik vien iesp\u0113jams, un lai tas kaut nedaudz dar\u012btu lab\u0101ku ar\u012b makrokosmosu, kur\u0101 dz\u012bvojam. L\u012bdz feti\u0161am novesta ori\u0123inalit\u0101te ir nom\u0101co\u0161a. M\u0113s visi elpojam to pa\u0161u gaisu, mums ir l\u012bdz\u012bga j\u016btu pasaule, un ir svar\u012bgi turpin\u0101t rad\u012bt m\u016bziku, kas atspogu\u013co m\u016bsu emocijas un vidi, kur\u0101 dz\u012bvojam.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>M\u016bzika diem\u017e\u0113l nevar aptur\u0113t karu vai pand\u0113miju.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>M\u0113s, m\u0101kslinieki, v\u0113lamies un varam dar\u012bt daudz laba, ta\u010du ar\u012b j\u016btamies bezsp\u0113c\u012bgi. Sabiedr\u012bbu \u0161odien apstulbina un stindzina negat\u012bvais visapk\u0101rt. Ar\u012b es pati ar to c\u012bnos katru dienu. Br\u012b\u017eiem viss \u0161\u0137iet tik slikti un bezcer\u012bgi, ka dom\u0101ju \u2013 vai visp\u0101r ir j\u0113ga kaut ko dar\u012bt. K\u013c\u016bst arvien gr\u016bt\u0101k sa\u0146emties, lai p\u0101rvar\u0113tu negat\u012bvismu sev apk\u0101rt un saglab\u0101tu m\u016bzik\u0101 saulainu siltumu. Ta\u010du es to izj\u016btu k\u0101 savu atbild\u012bbu un misiju. Reiz studiju gados apmekl\u0113ju Alfr\u0113da \u0160nitkes festiv\u0101lu London\u0101. Man pat\u012bk \u0160nitkes m\u016bzika, bet t\u0101 tik \u013coti mani sagr\u0101va, ka p\u0113c \u010detr\u0101m dien\u0101m sajutos nom\u0101kta un v\u0113l\u0113jos b\u0113gt un patverties klus\u0101 istab\u0101. J\u0101, es sapratu \u0161\u012bs m\u016bzikas v\u0113st\u012bjumu, ta\u010du mums ir j\u0101b\u016bt piesardz\u012bgiem: cik daudz no visa negat\u012bv\u0101, kas ir visapk\u0101rt, tu v\u0113lies past\u0101v\u012bgi paust sav\u0101 m\u0101ksl\u0101? Tas attiecas ar\u012b uz te\u0101tri, kino un vizu\u0101lo m\u0101kslu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u0160is ir ar\u012b iemesls, k\u0101p\u0113c nerakstu operas. M\u016bsdienu oper\u0101 ir p\u0101r\u0101k daudz tumsas un vardarb\u012bbas. Kaijas S\u0101riaho p\u0113d\u0113j\u0101 opera Nevain\u012bba ir tra\u0123isks v\u0113st\u012bjums par ap\u0161audi skol\u0101. Marka Entonija T\u0113rnid\u017ea jaun\u0101 opera Svin\u012bbas ir izcila, ta\u010du st\u0101sta centr\u0101 ir brut\u0101la vardarb\u012bba pret jauniem cilv\u0113kiem. \u013boti smaga ir ar\u012b P\u0113tera Etve\u0161a opera M\u012bla un citi d\u0113moni. Pasaul\u0113 ir daudz \u0161ausmu, un es nev\u0113los t\u0101s glorific\u0113t sav\u0101 m\u016bzik\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>M\u0113dz teikt, ka m\u0101ksla ir m\u016bslaiku pasaules spogulis, bet es ar\u012b k\u0101 klaus\u012bt\u0101ja nev\u0113los, lai koncertz\u0101l\u0113 man pret\u012b spogu\u013cotos viss pasaules negl\u012btums, agresija un \u0161ausmas. Nav iesp\u0113jams piln\u012bb\u0101 aizb\u0113gt no dz\u012bves realit\u0101tes un patverties roz\u0101 m\u0101ko\u0146os, ta\u010du ir j\u0101saprot, ka m\u0113s, cilv\u0113ki, esam dv\u0113sel\u0113 trausli, un ir j\u0101b\u016bt uzman\u012bg\u0101kiem pret savu iek\u0161\u0113jo pasauli.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Kur sm\u0113l\u0101t iedvesmu darbiem, kurus vijolnieka Hugo Ti\u010dati, pianistu Rei\u0146a Zari\u0146a un Daumanta Liepi\u0146a, sitaminstrument\u0101listu Guntara Freiberga un Jura \u0100zera un Sinfonietta R\u012bga izpild\u012bjum\u0101 dzird\u0113j\u0101m C\u0113s\u012bs?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vijo\u013ckoncertu Koku paciet\u012bba\/The Patience of Trees uzrakst\u012bju Covid-19 pand\u0113mijas laik\u0101 2021. gad\u0101. M\u0101js\u0113d\u0113 pa savas istabas logu v\u0113roju lielu, skaistu ozolu un aizdom\u0101jos, ka tas tur st\u0101v jau simtiem gadu. Koki st\u0101v, klusu un paciet\u012bgi augot un mijiedarbojoties ar vidi. To simboliz\u0113 \u010detras vijo\u013ckoncerta da\u013cas \u2013 Zeme, \u016adens, Uguns un Gaiss. Tolaik las\u012bju Maksa \u0100damsa Koku gudr\u012bbu un P\u0113tera Voll\u0113bena Koku slepeno dz\u012bvi, kas rosin\u0101ja vair\u0101k dom\u0101t par cilv\u0113ka saikni ar dabu. Koncerts ir meditat\u012bvs, iek\u0161upv\u0113rsts, un t\u0101 moto ir Maksa \u0100damsa v\u0101rdi: &#8220;Gadsimtiem ilgi cilv\u0113ku, koku un me\u017eu l\u012bdz\u0101spast\u0101v\u0113\u0161ana reiz sniedza labumus, ko m\u016bsu sen\u010di dzi\u013ci izprata, bet m\u0113s tos esam aizmirsu\u0161i. Ta\u010du koki ir paciet\u012bgi. Tie gaid\u012bs, l\u012bdz m\u0113s atkal atg\u016bsim gudr\u012bbu un sp\u0113ju ieklaus\u012bties, l\u012bdz atjaunosim seno saikni ar tiem \u2013 m\u016bsu kop\u012bg\u0101s izdz\u012bvo\u0161anas v\u0101rd\u0101.&#8221;<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Sabiedr\u012bba Latvij\u0101 un Baltijas kaimi\u0146valst\u012bs ir noraiz\u0113jusies par me\u017eu mas\u012bvo izcir\u0161anu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>T\u0101 ir liela probl\u0113ma visur, ar\u012b Bulg\u0101rij\u0101. Izcirsto me\u017eu viet\u0101 tiek st\u0101d\u012btas jaunaudzes, kam j\u0101izaug p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k, bet tas vairs nav dabiskais me\u017es, dabas biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba tiek izpost\u012bta. M\u0113s, cilv\u0113ki, k\u0101 suga esam \u012bstermi\u0146a dom\u0101t\u0101ji. M\u0113s nedom\u0101jam par ilgtermi\u0146a sek\u0101m tam, ko dar\u0101m, jo tas \u0161obr\u012bd nes \u0101tru pe\u013c\u0146u. Bet kas b\u016bs p\u0113c piecdesmit gadiem? Piem\u0113ram, ar m\u0101ksl\u012bgo intelektu? Ir \u013cauts dar\u012bt visu, ko v\u0113lamies, un tas ir \u013coti bezatbild\u012bgi. Mani patie\u0161\u0101m satrauc, k\u0101 m\u0113s virz\u0101mies uz priek\u0161u.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Baid\u0101ties, ka m\u0101ksl\u012bgais intelekts visu dar\u012bs un izlems cilv\u0113ku viet\u0101?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>N\u0113, bet tas ir j\u0101izmanto atbild\u012bgi, un mums nevajadz\u0113tu k\u013c\u016bt par m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta kalpiem. Pa\u0161laik gan izskat\u0101s, ka t\u0101 nenotiek \u2013 nav nek\u0101du robe\u017eu tam, ko cilv\u0113ki dara. Vilina \u0101trs rezult\u0101ts ar vienu klik\u0161\u0137i, ta\u010du inform\u0101cijas anal\u012bzei un izpratnei ir vajadz\u012bgs laiks. Ir j\u0101padom\u0101. M\u0113s ta\u010du joproj\u0101m esam tie pa\u0161i cilv\u0113ki, kas bij\u0101m pirms pieciem simtiem vai t\u016bksto\u0161iem gadu. M\u0113s neesam b\u016btiski main\u012bju\u0161ies, un mums vajag laiku, lai nobriestu un saprastu. \u0160aj\u0101 zi\u0146\u0101 esam l\u012bdz\u012bgi kokiem \u2013 ja tos piespie\u017e augt \u013coti \u0101tri, tiem vairs nav stipru pamatu, dzi\u013cu sak\u0146u. Zaud\u0113jam kritisko dom\u0101\u0161anu un sp\u0113ju uz\u0146emties atbild\u012bbu.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Atgriez\u012bsimies pie m\u016bzikas. Vai vijolnieks Hugo Ti\u010dati ar\u012b ir jums vistuv\u0101ko m\u016bzi\u0137u lok\u0101?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Hugo ir \u013coti dom\u0101jo\u0161s, dzi\u013c\u0161 m\u016bzi\u0137is, ar br\u012bni\u0161\u0137\u012bgu vijoles toni. Iepazin\u0101mies 2018. gad\u0101, kad abi rezid\u0113j\u0101m Davosas vasaras festiv\u0101l\u0101. Vi\u0146\u0161 teica, ka mums vajadz\u0113tu kaut ko dar\u012bt kop\u0101, un \u0161\u0101da iesp\u0113ja rad\u0101s, kad man darbu pas\u016bt\u012bja Man\u010destras Starptautiskais festiv\u0101ls un Hugo Ti\u010dati or\u0137estris O\/Modernt Zviedrij\u0101. Pirmatska\u0146ojums notika 2021. gad\u0101. Koncerts bija lielisks, jo Hugo Ti\u010dati ir ar\u012b br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs programmu veidot\u0101js ar savu filosofiju. Reiz Vigmora z\u0101l\u0113 London\u0101 klaus\u012bjos vi\u0146a koncertu. Kaism\u012bg\u0101s st\u0101vov\u0101cijas liecin\u0101ja, ka cilv\u0113ki ir izsl\u0101pu\u0161i p\u0113c dzi\u013cas gar\u012bgas klaus\u012b\u0161an\u0101s pieredzes.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Instrument\u0101l\u0101, absol\u016bt\u0101 m\u016bzika ir pa\u0161pietiekama, ta\u010du j\u016bsu darbi uzdod mums b\u016btiskus jaut\u0101jumus. Par ko dom\u0101j\u0101t, kompon\u0113jot Together Remember to Dance?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Dubultkoncerts pianistiem br\u0101\u013ciem Juseniem, diviem sitaminstrument\u0101listiem un Amsterdam Sinfonietta ir vair\u0101ku organiz\u0101ciju kop\u012bgais pas\u016bt\u012bjums. Pirmatska\u0146ojums notika 2017. gad\u0101. Kad to kompon\u0113ju, tikko \u2013 2016. gada j\u016bnij\u0101 \u2013 bija noticis referendums par Lielbrit\u0101nijas izst\u0101\u0161anos no Eiropas Savien\u012bbas. Tautas balsojuma rezult\u0101ts man bija tot\u0101ls \u0161oks, un ska\u0146darba pirm\u0101s da\u013cas (Together) m\u016bzik\u0101 var just, ka esmu dusm\u012bga. T\u0101 ir disonanta, ar neatlaid\u012bgu \u0101tras un sp\u0113kpilnas kust\u012bbas spiedienu. Rakstot es dom\u0101ju par berzi starp lielpils\u0113t\u0101s dz\u012bvojo\u0161iem cilv\u0113kiem, tur katram ir sava paties\u012bba, uzskati un v\u0113lmes. K\u0101 iem\u0101c\u012bties cien\u012bt citam citu?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Atbilsto\u0161i cikla klasiskajam modelim &#8220;\u0101trs \u2013 l\u0113ns \u2013 \u0101trs&#8221;, Remember ir l\u0113na, nedaudz nostal\u0123iska, ton\u0101li nemit\u012bgi main\u012bga da\u013ca, savuk\u0101rt ener\u0123iskais fin\u0101ls To Dance ir sare\u017e\u0123\u012bts, \u013coti \u0101tr\u0101 kust\u012bb\u0101 un main\u012bgos neregul\u0101ros ritmos k\u0101 bulg\u0101ru un \u0137eltu dej\u0101s. Visi m\u016bzi\u0137i, un jo \u012bpa\u0161i pianisti Reins Zari\u0146\u0161 un Daumants Liepi\u0146\u0161, ar kuriem sadarbojos pirmo reizi, ir paveiku\u0161i fantastisku darbu. Vi\u0146i ir izcili, virtuozi m\u016bzi\u0137i, un sasp\u0113le ir perfekta. Tas \u0161im concerto grosso tipa darbam ir svar\u012bgi.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vai Reinis Zari\u0146\u0161 j\u016bsu lok\u0101 iek\u013c\u0101v\u0101s sav\u0101 Londonas period\u0101?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Lai cik tas b\u016btu d\u012bvaini \u2013 n\u0113. London\u0101 nebij\u0101m tiku\u0161ies. Pirmoreiz Reini dzird\u0113ju, kad vi\u0146\u0161 s\u0101ka sp\u0113l\u0113t Trio Palladio kop\u0101 ar Evu Binderi un Krist\u012bni Blaumani.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>J\u016bsu darbos svar\u012bga loma ir sitaminstrument\u0101listiem. Vai jums ir \u012bpa\u0161a interese par sitaminstrumentu pasauli?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Sitaminstrument\u0101listi ir m\u016bzi\u0137i, kuri vienm\u0113r mekl\u0113 ko jaunu. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no pianistiem un vijolniekiem, kuru r\u012bc\u012bb\u0101 ir pla\u0161s baroka, klasicisma un romantisma m\u016bzikas mantojums, perkusionisti vienm\u0113r v\u0113las tikt pie jaunas m\u016bzikas un mekl\u0113 arvien jaunas kr\u0101sas.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>K\u0101du instrumentu sp\u0113l\u0113jat pati?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Es sp\u0113l\u0113ju klavieres un zinu, ka Together Remember to Dance pati nem\u016b\u017eam nesp\u0113tu atska\u0146ot. Bet zinu, ka tas ir iesp\u0113jams.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Cik b\u016btiskas j\u016bsu rado\u0161aj\u0101 kredo ir dzimt\u0101s bulg\u0101ru saknes?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Es negrib\u0113tu iek\u013cauties iepriek\u0161paredzam\u0101 rado\u0161\u0101 rokraksta \u0161ablon\u0101, ta\u010du vienlaikus organiski saj\u016btu asin\u012bs bulg\u0101ru tautas m\u016bzikas neregul\u0101ros ritmus. It \u012bpa\u0161i, kad kompon\u0113ju pie klavier\u0113m. \u0160ie ritmi ir man\u0101 DNS, un es iedvesmojos no folkloras, bet nev\u0113los to izmantot un cit\u0113t tie\u0161i. Manupr\u0101t, tas neb\u016btu god\u012bgi. B\u016btiskais ir, ko tu esi uzs\u016bcis sev\u012b. Tas, k\u0101 komponists dz\u012bvo m\u016bzik\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vai run\u0101jat bulg\u0101ru valod\u0101 un m\u0113dzat ciemoties dzimten\u0113?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Protams! Esmu dzimusi Plovdiv\u0101, bet desmit gadu vecum\u0101 kop\u0101 ar vec\u0101kiem zin\u0101tniekiem \u2013 medic\u012bnisk\u0101s fizikas speci\u0101listiem \u2013 devos prom. Vi\u0146us bie\u017ei aicin\u0101ja str\u0101d\u0101t uz Rietumiem, ta\u010du izbraukt no soci\u0101listisk\u0101 bloka valsts \u013c\u0101va tikai vienam. \u0122imenei bija j\u0101paliek. P\u0113c Berl\u012bnes m\u016bra kri\u0161anas un 1991. gada pu\u010da tas main\u012bj\u0101s, un m\u0113s 1991. gad\u0101 dev\u0101mies uz Londonu, kur mans t\u0113vs ilgus gadus pasniedza Londonas Universit\u0101tes Karaliskaj\u0101 koled\u017e\u0101 un slimn\u012bc\u0101. Uz Bulg\u0101riju braucu katru gadu. Man tur ir draugi, kuri t\u0101pat k\u0101 es ir stud\u0113ju\u0161i \u0101rzem\u0113s un tagad dzimten\u0113 r\u012bko festiv\u0101lus. Es pal\u012bdzu divu kamerm\u016bzikas festiv\u0101lu veido\u0161an\u0101 \u2013 iesaku m\u0101ksliniekus un m\u016bziku. Viens notiek Bulg\u0101rijas zieme\u013cos, Arbanasi, otrs \u2013 dienvidos, Kova\u010devic\u0101, dzi\u013ci kalnos, tas saucas Prom no iestaig\u0101t\u0101m tak\u0101m\/Off the Beaten Path. Ir svar\u012bgi nodro\u0161in\u0101t pieeju m\u016bzikai cilv\u0113kiem laukos, ne tikai galvenajos kult\u016bras centros Sofij\u0101, Varn\u0101 un Plovdiv\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Daba ir j\u016bsu jaunrades galven\u0101 t\u0113ma?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Daba un cilv\u0113ki, bet noteikti ar\u012b kaut kas, kas ir liel\u0101ks par mums. Ja es teiktu &#8220;gar\u012bgums&#8221;, tas varb\u016bt skan\u0113tu nodeld\u0113ti, bet ir nepiecie\u0161ams dzi\u013c\u0101ks m\u0113r\u0137is.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>P\u0113teris Vasks uzsver, ka visa m\u016bzika ir gar\u012bga neatkar\u012bgi no \u017eanra un telpas, kur\u0101 t\u0101 skan.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u0160odienas Rietumu kult\u016br\u0101 daudzi uzskata, ka reli\u0123ija un bazn\u012bca vairs nav tik ietekm\u012bgs sp\u0113ks k\u0101 agr\u0101k. Ta\u010du cilv\u0113ki joproj\u0101m mekl\u0113 gar\u012bgo pieredzi un atrod to m\u016bzik\u0101, ejot uz koncertz\u0101l\u0113m, ne vairs uz bazn\u012bc\u0101m. Ir ar\u012b zemes, kur\u0101s, apzinoties m\u016bzikas un izgl\u012bt\u012bbas sp\u0113ku, t\u0101s ir aizliegtas. Mani bied\u0113, kurp m\u016bs ved\u012bs cilv\u0113ces att\u012bst\u012bba, bet ir vienk\u0101r\u0161i j\u0101dz\u012bvo un j\u0101mekl\u0113 l\u012bdzsvars. Man liek aizdom\u0101ties tas, ka latvie\u0161u valod\u0101 v\u0101rdiem &#8220;saule&#8221; un &#8220;pasaule&#8221; ir viena sakne. Mums vis\u0101 pasaul\u0113 vajadz\u0113tu vair\u0101k saules ar\u012b metaforisk\u0101 noz\u012bm\u0113.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Vai ar\u012b j\u016bsu turpm\u0101kie pl\u0101ni b\u016bs saist\u012bti ar latvie\u0161u m\u016bzi\u0137iem?<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>Tikko Latvijas Radio studij\u0101 ierakst\u012bj\u0101m jaunu albumu, kur\u0101 turpin\u0101sies nule C\u0113s\u012bs atska\u0146oto darbu dz\u012bve, un v\u0113l divus ska\u0146darbus perkusij\u0101m un divus opusus st\u012bgu or\u0137estrim. Tas b\u016bs mans sept\u012btais albums un tre\u0161ais, ko izdos ECM Records. Dr\u012bzum\u0101 taps st\u012bgu kvartets, ko gaida Londonas Marmen Quartet. \u0160ovasar biju aizg\u0101jusi uz \u0113r\u0123elnieces Ivetas Apkalnas saull\u0113kta koncertu Dzintaru pludmal\u0113. Es vi\u0146u dzird\u0113ju pirmo reizi, un m\u0113s nol\u0113m\u0101m veidot kop\u012bgu projektu atska\u0146o\u0161anai Elbas filharmonij\u0101 Hamburg\u0101.<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<br \/>\n&#13;<\/p>\n<p>\u00a0<\/p>\n<p>&#13;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Dabiska un emocion\u0101li uzrun\u0101jo\u0161a m\u016bzika, kuras v\u0113st\u012bjums pau\u017e mums visiem b\u016btiskas, dzi\u013cas domas un kuras patiesums, siltums, \u0161\u0137ietam\u0101&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":38608,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-38607","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115485011102142876","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/38607","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=38607"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/38607\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/38608"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=38607"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=38607"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=38607"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}