Valsts AS “Latvenergo” izlaid\u012bs eiro oblig\u0101cijas viena miljarda eiro apm\u0113r\u0101. Piesaist\u012btais finans\u0113jums tik\u0161ot ieguld\u012bts invest\u012bciju projektu finans\u0113\u0161an\u0101. To vid\u016b ar\u012b saules un v\u0113ja ener\u0123ijas projektos. Tikm\u0113r sabiedr\u012bba uzdod jaut\u0101jumu, vai ar piesaist\u012bto finans\u0113jumu tiks finans\u0113ts dar\u012bjums, kas paredz izpirkt “Tet” un “LMT” da\u013cas no “Telia”, kam vald\u012bba \u0161ovasar deva za\u013co gaismu un kur\u0101 tiks iesaist\u012bts “Latvenergo”.\u00a0<\/p>\n
Pazi\u0146ojot savu l\u0113mumu emit\u0113t oblig\u0101cijas, “Latvenergo” nor\u0101d\u012bja, ka no oblig\u0101cij\u0101m ieg\u016btos l\u012bdzek\u013cus ir paredz\u0113ts izmantot elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anai, izmantojot saules, v\u0113ja ener\u0123iju un hidroener\u0123iju, elektroener\u0123ijas sadalei un uzglab\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b infrastrukt\u016bras izb\u016bvei.\u00a0<\/p>\n
“Latvenergo” valdes loceklis un finan\u0161u direktors Guntars Ba\u013c\u010d\u016bns past\u0101st\u012bja, ka saska\u0146\u0101 ar invest\u012bciju pl\u0101niem tuv\u0101kajos tr\u012bs gados uz\u0146\u0113mumam ik gadu j\u0101piesaista ap 300\u2013350 miljoni eiro gad\u0101.\u00a0<\/p>\n
\n\u0160ie l\u012bdzek\u013ci esot nepiecie\u0161ami, lai finans\u0113tu uz\u0146\u0113muma att\u012bst\u012bbas projektus. Galvenie att\u012bst\u012bbas virzieni ir v\u0113ja, saules parku izb\u016bve, hidroelektrostaciju moderniz\u0101cija, ar\u012b bateriju sist\u0113mas izveide.\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
Aiz\u0146em\u0161an\u0101s esot norm\u0101la prakse, un to komp\u0101nija dara jau pa\u0161laik, lai nodro\u0161in\u0101tu savu konkur\u0113tsp\u0113ju tirg\u016b un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu elektr\u012bbas cenu.<\/p>\n
“Latvenergo” valdes loceklis un finan\u0161u direktors Guntars Ba\u013c\u010d\u016bns<\/p>\n
Vai \u0161is l\u0113mums ir saist\u012bts ar to, ka lielajiem valsts uz\u0146\u0113mumiem turpm\u0101k valsts bud\u017eet\u0101 b\u016bs j\u0101iemaks\u0101 liel\u0101ka da\u013ca, proti 90% no pe\u013c\u0146as, finan\u0161u direktors atbild\u0113ja apstiprino\u0161i.\u00a0<\/p>\n
K\u0101 zin\u0101ms, vald\u012bba \u0161ovasar nol\u0113ma, ka Latvijas valsts ar AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un telev\u012bzijas centrs” starpniec\u012bbu no “Telia” piln\u012bb\u0101 izpirks “Tet” un LMT da\u013cas. Jau parakst\u012bts sapra\u0161an\u0101s memorands ar “Telia”. Vai \u0161\u012b oblig\u0101ciju emisija ir saist\u012bta ar \u0161o l\u0113mumu?\u00a0<\/p>\n
\n“N\u0113. Ja skat\u0101s uz oblig\u0101cij\u0101m, tad \u0161eit ir \u013coti prec\u012bzi nor\u0101d\u012bts, ka \u0161\u012bs ir za\u013c\u0101s oblig\u0101cijas. L\u012bdz ar to \u0161o finans\u0113jumu var izmantot tikai atjaunojamiem energoresursu projektiem,\u00a0<\/p>\n<\/blockquote>\n
bateriju sist\u0113mu izb\u016bvei, invest\u012bcij\u0101m sadales t\u012bkl\u0101. \u0160ie ir vien\u012bgie virzieni, kur varam izmantot \u0161o finans\u0113jumu,” nor\u0101d\u012bja “Latvenergo” p\u0101rst\u0101vis.\u00a0<\/p>\n
J\u0101atg\u0101dina, ka publiski izskan\u0113ja inform\u0101cija par to, ka “Telia” piedero\u0161o da\u013cu cena ir 500\u2013600 miljoni eiro.\u00a0<\/p>\n
Jaut\u0101ts,\u00a0vai \u0161\u0101da l\u012bdzek\u013cu piesaiste negulsies uz nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju pleciem, kas n\u0101kotn\u0113 b\u016bs j\u0101atmaks\u0101, “Latvenergo” finan\u0161u direktors klied\u0113ja ba\u017eas, sakot, ka glu\u017ei otr\u0101di, tas veicin\u0101s ekonomikas att\u012bst\u012bbu un importa elektr\u012bba tiks aizvietota ar pa\u0161ra\u017eoto elektr\u012bbu.\u00a0<\/p>\n
“P\u0113c b\u016bt\u012bbas tagad Baltija ir importa poz\u012bcij\u0101, ka elektr\u012bbas cena Baltija ir augst\u0101ka nek\u0101 t\u0101, ko \u0161obr\u012bd redzam Skandin\u0101vij\u0101 \u2013 Somij\u0101 un Zviedrij\u0101. \u0160\u012bs divas valstis ir eksporta poz\u012bcij\u0101 ar krietni liel\u0101ku atjaunojam\u0101s energoresursu \u0123ener\u0101cijas proporcij\u0101m kop\u0113j\u0101 ra\u017eo\u0161anas portfel\u012b, un tas nodro\u0161ina \u0161aj\u0101s valst\u012bs zem\u0101kas elektr\u012bbas cenas. Tas ir viens no m\u016bsu m\u0113r\u0137iem \u2013 nodro\u0161in\u0101t, ka esam eksporta poz\u012bcij\u0101,” skaidroja “Latvenergo” p\u0101rst\u0101vis.<\/p>\n
“Latvenergo” valdes loceklis un finan\u0161u direktors Guntars Ba\u013c\u010d\u016bns<\/p>\n
P\u0113c vi\u0146a teikt\u0101, tas neb\u016bs slogs uz valsts bud\u017eetu laik\u0101, kad tiek \u012bstenoti taup\u012bbas pas\u0101kumi. Komp\u0101nija ir komerci\u0101ls uz\u0146\u0113mums, un visi invest\u012bciju projekti tiek uzs\u0101kti uz komerci\u0101liem pamatiem, un ar\u012b invest\u012bciju piesaiste notiek t\u0101pat. “Latvenergo” \u0161obr\u012bd ir labs kred\u012btreitings, un tas noz\u012bm\u0113, ka finans\u0113t\u0101ji ir gatavi aizdot naudu uz konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgiem nosac\u012bjumiem.\u00a0<\/p>\n
\u0160obr\u012bd uz\u0146\u0113mums gatavojas oblig\u0101ciju emisijai. Pa\u0161laik Luksemburgas kompetent\u0101 iest\u0101de jau apstiprin\u0101jusi detaliz\u0113tu oblig\u0101ciju emisiju prospekts, kas ir oblig\u0101ts priek\u0161nosac\u012bjums oblig\u0101ciju tirdzniec\u012bbai, un n\u0101kamais solis ir investoru iepaz\u012bstin\u0101\u0161ana ar uz\u0146\u0113mumu, un \u0161is process ar\u012b jau ir uzs\u0101kts. T\u0101pat komp\u0101nija sa\u0146\u0113musi atzinumu, ka Za\u013c\u0101s oblig\u0101cijas atbilst Starptautisk\u0101s Kapit\u0101la tirgus asoci\u0101cijas Za\u013co oblig\u0101ciju principiem.<\/p>\n
Prec\u012bzu oblig\u0101ciju tirdzniec\u012bbas datumu v\u0113l nevarot pateikt, bet tas notiks tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101. Oblig\u0101cijas tiks emit\u0113tas s\u0113rij\u0101s, un katra s\u0113rija var tikt emit\u0113ta laidienos. Konkr\u0113tie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piem\u0113rojamos gal\u012bgajos noteikumos, kurus “Latvenergo” apstiprin\u0101s atsevi\u0161\u0137i.<\/p>\n
Valodas k\u013c\u016bda rakst\u0101?<\/p>\n