Ir da\u017e\u0101di starptautisko dokumentu apz\u012bm\u0113jumi, piem\u0113ram,\u00a0konvencija, l\u012bgums, nol\u012bgums, vieno\u0161an\u0101s, protokols, stat\u016bti, pakts, harta, l\u0113mums\u00a0u.\u00a0c., ta\u010du nosaukumam nav b\u016btiskas noz\u012bmes.<\/p>\n
Likuma \u201cPar Latvijas Republikas starptautiskajiem l\u012bgumiem\u201d, kas regul\u0113 starptautisko l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas proced\u016bru, 1.\u00a0pants<\/a> noteic, ka starptautiskie l\u012bgumi ir vieno\u0161an\u0101s \u2013 neatkar\u012bgi no t\u0101, k\u0101 nosauktas \u0161\u012bs vieno\u0161an\u0101s, \u2013 ko Latvijas Republika rakstveid\u0101 atbilsto\u0161i starptautisko publisko ties\u012bbu norm\u0101m nosl\u0113gusi ar \u0101rvalst\u012bm vai citiem starptautisko ties\u012bbu subjektiem.<\/p>\n Starptautiskie l\u012bgumi tiek izstr\u0101d\u0101ti gad\u012bjumos, ja valstis vai starptautisk\u0101s organiz\u0101cijas konstat\u0113 k\u0101du starptautiski risin\u0101mu jaut\u0101jumu, kam ir vajadz\u012bgs tiesisks regul\u0113jums.<\/p>\n Pievieno\u0161an\u0101s starptautiskajam l\u012bgumam noz\u012bm\u0113, ka valsts starptautiskajai kopienai apliecina savu pieder\u012bbu noteikt\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m<\/p>\n K\u0101 nor\u0101da R\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes p\u0113tniece Dr. iur. Krist\u012bne Kuz\u0146ecova, 1969. gada V\u012bnes konvencija par starptautisko l\u012bgumu ties\u012bb\u0101m<\/a>1<\/a> (turpm\u0101k \u2013 V\u012bnes l\u012bgumties\u012bbu konvencija) tiek uzskat\u012bta par vienu no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cijas (ANO) Starptautisko ties\u012bbu komisijas darba sasniegumiem, kura m\u0113r\u0137is bija starptautisko para\u017eu ties\u012bbu normu kodifik\u0101cija un starptautisko ties\u012bbu t\u0101l\u0101ka att\u012bst\u012bba. <\/p>\n \u201cStarptautisko l\u012bgumu ties\u012bbu pamat\u0101 ir pu\u0161u br\u012bv\u012bba sl\u0113gt l\u012bgumus, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 tas ir jebkuru saist\u012bbu ties\u012bbu pamat\u0101, kur \u0161is princips kalpo par vienu no tiesisko attiec\u012bbu pamatelementiem,\u201d uzsver\u00a0 K. Kuz\u0146ecova. V\u012bnes l\u012bgumties\u012bbu konvencijas 11. pant\u0101 ir noteikts, ka valsts piekri\u0161ana l\u012bguma saisto\u0161ajam raksturam var b\u016bt izteikta ar parakst\u012b\u0161anu, l\u012bgumu sast\u0101do\u0161u dokumentu apmai\u0146u, ratifik\u0101ciju, pie\u0146em\u0161anu, apstiprin\u0101\u0161anu vai pievieno\u0161anos, vai jebk\u0101d\u0101 cit\u0101 veid\u0101, par kuru ir vieno\u0161an\u0101s. <\/p>\n \u201cPievieno\u0161an\u0101s starptautiskajam l\u012bgumam faktiski noz\u012bm\u0113 to, ka valsts starptautiskajai kopienai apliecina savu pieder\u012bbu noteikt\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m, piem\u0113ram, demokr\u0101tijai, cilv\u0113kties\u012bbu aizsardz\u012bbai, tiesiskumam, pau\u017e gatav\u012bbu iev\u0113rot starptautisko ties\u012bbu principus un integr\u0113t tos ar\u012b sav\u0101 nacion\u0101laj\u0101 ties\u012bbu sist\u0113m\u0101. Proti, valsts br\u012bvpr\u0101t\u012bgi ap\u0146emas iev\u0113rot starptautiskaj\u0101 l\u012bgum\u0101 noteikt\u0101s saist\u012bbas, vienlaikus apzinoties, ka \u0161o saist\u012bbu izpilde nacion\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b var pras\u012bt tiesiskas, administrat\u012bvas vai institucion\u0101las reformas,\u201d skaidro p\u0113tniece.<\/p>\n Lai izpild\u012btu uz\u0146emt\u0101 l\u012bguma saist\u012bbas, nereti vajag groz\u012bt ties\u012bbu aktus vai izdot jaunus<\/p>\n Starptautiskie l\u012bgumi st\u0101jas sp\u0113k\u0101 saska\u0146\u0101 ar tajos paredz\u0113tajiem nosac\u012bjumiem. Ta\u010du, lai nodro\u0161in\u0101tu ar starptautisko l\u012bgumu uz\u0146emto saist\u012bbu izpildi, bie\u017ei vien ir nepiecie\u0161ams groz\u012bt normat\u012bvos aktus vai izdot jaunus.<\/p>\n K. Kuz\u0146ecova uzsver: \u201cLai gan pievieno\u0161an\u0101s starptautiskajam l\u012bgumam var rad\u012bt iespaidu, ka valsts kaut k\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 ierobe\u017eo savu suverenit\u0101ti, jo ap\u0146emas iev\u0113rot \u0101r\u0113ji noteiktus standartus vai proced\u016bras, tas tom\u0113r nek\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 neapdraud valsts suverenit\u0101ti \u2013 starptautisks l\u012bgums ir br\u012bvpr\u0101t\u012bga pu\u0161u vieno\u0161an\u0101s pild\u012bt noteiktas juridiskas saist\u012bbas.\u201d<\/p>\n Lai nodro\u0161in\u0101tu starptautisko l\u012bgumu saist\u012bbu izpildi, var b\u016bt nepiecie\u0161ams ar\u012b izveidot jaunas instit\u016bcijas, uzraudz\u012bbas meh\u0101nismus vai proced\u016bras.<\/p>\n Valst\u012bm, kuras ir pievienoju\u0161\u0101s starptautiskam l\u012bgumam ar ievie\u0161anas uzraudz\u012bbas instit\u016bciju, ir pien\u0101kums regul\u0101ri sniegt rakstveida atskaiti par l\u012bguma \u012bsteno\u0161anas progresu. Savuk\u0101rt uzraudz\u012bbas instit\u016bcija sagatavo nov\u0113rt\u0113jumu par starptautiskaj\u0101 l\u012bgum\u0101 noteikto ties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu, k\u0101 ar\u012b, ja l\u012bgums to paredz, uzraudz\u012bbas instit\u016bcij\u0101m var b\u016bt ties\u012bbas, pamatojoties uz \u0161o nov\u0113rt\u0113jumu, sniegt valstij rekomend\u0101cijas vai nor\u0101des par nepiecie\u0161amajiem pas\u0101kumiem, lai uzlabotu l\u012bguma ievie\u0161anu. <\/p>\n \u201cTas noz\u012bm\u0113, ka valsts tiek pak\u013cauta starptautiskai izv\u0113rt\u0113\u0161anai un tai ir pien\u0101kums veikt visus vajadz\u012bgos pas\u0101kumus gad\u012bjumos, kad tiek konstat\u0113tas nepiln\u012bbas vai neatbilst\u012bbas l\u012bguma saist\u012bbu izpild\u0113,\u201d nor\u0101da p\u0113tniece.<\/p>\n Piem\u0113ram:<\/p>\n
\n<\/ul>\n Nevar uzskat\u012bt, ka valsts, pievienojoties l\u012bgumam, piln\u012bb\u0101 izpild\u012bs visas taj\u0101 noteikt\u0101s saist\u012bbas<\/p>\n Raugoties no starptautisko ties\u012bbu skatpunkta, pievieno\u0161an\u0101s starptautiskajam l\u012bgumam noz\u012bm\u0113, ka valsts ap\u0146emas iev\u0113rot l\u012bgum\u0101 noteikt\u0101s saist\u012bbas un principus saska\u0146\u0101 ar \u201cpacta sunt servanda\u201d (lat. val.) jeb \u201cl\u012bgumi ir j\u0101pilda\u201d principu.<\/p>\n Vienlaikus K. Kuz\u0146ecova uzsver: nevar uzskat\u012bt, ka valsts, pievienojoties l\u012bgumam, piln\u012bb\u0101 un nekav\u0113joties izpild\u012bs visas taj\u0101 noteikt\u0101s juridisk\u0101s saist\u012bbas: \u201cPirmk\u0101rt, l\u012bgumu izpilde nereti paredz pak\u0101penisku l\u012bguma izpildes gaitu, pilnveidojot valsts tiesisko vai institucion\u0101lo sist\u0113mu, kas bie\u017ei ir atkar\u012bga no valsts politiskaj\u0101m, ekonomiskaj\u0101m un cit\u0101m iesp\u0113j\u0101m. Otrk\u0101rt, daudzas valstis, pievienojoties starptautiskajam l\u012bgumam, izsaka atrunas, proti, pau\u017e nodomu izsl\u0113gt vai main\u012bt konkr\u0113tu l\u012bguma noteikumu tiesisk\u0101s sekas.\u201d<\/p>\n V\u012bnes l\u012bgumsaist\u012bbu konvencija defin\u0113, ka \u201catruna\u201d ir vienpus\u0113js pazi\u0146ojums jebk\u0101d\u0101 formul\u0113jum\u0101, ko veic valsts, parakstot, ratific\u0113jot, pie\u0146emot vai apstiprinot l\u012bgumu, t\u0101d\u0113j\u0101di izsakot nodomu izsl\u0113gt vai main\u012bt konkr\u0113tu l\u012bguma noteikumu tiesisk\u0101s sekas un to piem\u0113ro\u0161anu attiec\u012bgaj\u0101 valst\u012b. <\/p>\n Atbilsto\u0161i V\u012bnes l\u012bgumsaist\u012bbu konvencijas 19. pantam valsts var veikt atrunu, iz\u0146emot gad\u012bjumus, kad:<\/p>\n
<\/p>\n
<\/p>\n
\n<\/ol>\n L\u012bdz ar to starptautisk\u0101s ties\u012bbas pie\u013cauj, ka valsts, uz\u0146emoties starptautisk\u0101s saist\u012bbas, var izdar\u012bt atrunas, grozot konkr\u0113tus l\u012bguma noteikumus, k\u0101 ar\u012b pievienot interpretat\u012bv\u0101s deklar\u0101cijas vai cita veida vienpus\u0113jus pazi\u0146ojumus. <\/p>\n Gan atrunas, gan interpretat\u012bv\u0101s deklar\u0101cijas ir starptautiski tiesiski instrumenti, ar kuriem valsts sev v\u0113lam\u0101 veid\u0101 var ietekm\u0113t t\u0101s starptautisk\u0101s saist\u012bbas, kuras pati uz\u0146emas, ja vien attiec\u012bgie groz\u012bjumi vai izskaidrojumi nenon\u0101k pretrun\u0101 ar konkr\u0113t\u0101 l\u012bguma objektu un m\u0113r\u0137i. Vienlaikus \u0161ie instrumenti ir j\u0101izmanto nevis t\u0101, k\u0101 valsts to v\u0113las dar\u012bt, bet gan iev\u0113rojot starptautisko l\u012bgumties\u012bbu un para\u017eu ties\u012bbu normas.2<\/a> <\/p>\n Piem\u0113ram:<\/p>\n
<\/p>\n
\n<\/ul>\n Ja valsts pievienojas jau agr\u0101k nosl\u0113gtiem l\u012bgumiem (daudzpus\u0113jiem), kuru noteikto regul\u0113jumu nevar ietekm\u0113t (piem\u0113ram, kad Latvija 1993. gad\u0101 pievienoj\u0101s V\u012bnes l\u012bgumsaist\u012bbu konvencijai), tad konkr\u0113t\u0101 l\u012bguma m\u0113r\u0137is, atbilst\u012bba valsts interes\u0113m, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113jamo iebildumu cel\u0161anas iesp\u0113ja b\u016btu izv\u0113rt\u0113jama pirms pievieno\u0161an\u0101s l\u012bgumam. <\/p>\n Divpus\u0113jos l\u012bgumos vai l\u012bgumos, kas ir izstr\u0101des stadij\u0101, puses vienojas par l\u012bguma saturu\u00a0(piem\u0113ram, Latvija akt\u012bvi l\u012bdzdarboj\u0101s 1998. gada 17. j\u016blija Romas Starptautisk\u0101s krimin\u0101ltiesas stat\u016btu izstr\u0101d\u0113 un 2015. gada 22. oktobra Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma nov\u0113r\u0161anu Papildprotokola par \u0101rvalstu teroristu kaujiniekiem izstr\u0101d\u0113).<\/p>\n Valsts atbild\u012bbu par starptautiska l\u012bguma neiev\u0113ro\u0161anu nosaka para\u017eu ties\u012bbu normas<\/p>\n Valstu starptautisko atbild\u012bbu regul\u0113 para\u017eu ties\u012bbu normas, kas ietvertas 2001. gada ANO Starptautisko ties\u012bbu komisijas Pantos par valstu atbild\u012bbu par starptautiski prettiesisku r\u012bc\u012bbu<\/a> (ANO Panti). \u0160\u012b dokumenta 1. pants satur \u013coti svar\u012bgu starptautisko ties\u012bbu principu \u2013 jebkuras valsts starptautiski prettiesiska r\u012bc\u012bba rada t\u0101s starptautisko atbild\u012bbu. <\/p>\n Ties\u012bbu doktr\u012bn\u0101 \u0161is princips tiek d\u0113v\u0113ts par objekt\u012bvo atbild\u012bbu, proti, atbild\u012bba ir objekt\u012bva t\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101, ka p\u0101rk\u0101pumu veikus\u012b valsts ir atbild\u012bga neatkar\u012bgi no t\u0101, vai k\u0101da cita valsts ir cietusi p\u0101rk\u0101puma d\u0113\u013c un vai citas valstis pieprasa atbild\u012bbu. Tas noz\u012bm\u0113, ka jebkur\u0161 p\u0101rk\u0101pums pats par sevi kait\u0113 starptautisk\u0101s sabiedr\u012bbas interes\u0113m, kura ir ieinteres\u0113ta starptautisko normu iev\u0113ro\u0161an\u0101.3<\/a> <\/p>\n \u201cStarptautisko l\u012bgumu izpildes kontekst\u0101 saist\u012bbu izpilde ir pien\u0101kums, kas ir saisto\u0161s ne tikai Ministru kabinetam un vado\u0161aj\u0101m nozaru ministrij\u0101m, bet jebkuram publisko ties\u012bbu subjektam. Atbilsto\u0161i starptautiskaj\u0101m para\u017eu ties\u012bb\u0101m un V\u012bnes l\u012bgumsaist\u012bbu konvencijas 27. un 46. panta pras\u012bb\u0101m puses nedr\u012bkst atsaukties uz nacion\u0101lajiem ties\u012bbu aktiem, lai attaisnotu l\u012bguma neizpildi. Citiem v\u0101rdiem, valsts nevar aizbildin\u0101ties ar saviem nacion\u0101lajiem ties\u012bbu aktiem, lai izvair\u012btos no starptautisko l\u012bgumu saist\u012bbu izpildes. Turkl\u0101t ar\u012b visu valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu un amatpersonu r\u012bc\u012bba ir attiecin\u0101ma uz valsti k\u0101 juridisku personu, \u012bstenojot t\u0101s ties\u012bbsp\u0113ju un apveltot konkr\u0113to juridisko personu ar ties\u012bb\u0101m un pien\u0101kumiem,\u201d skaidro K. Kuz\u0146ecova.<\/p>\n \u0160\u0101du atzi\u0146u praks\u0113 ir nostiprin\u0101jusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, nor\u0101dot: \u201ckatrai starptautisk\u0101 l\u012bguma dal\u012bbvalstij j\u0101iev\u0113ro taisn\u012bgums un cie\u0146a pret pien\u0101kumiem, kas izriet no l\u012bgumiem un citiem starptautisko ties\u012bbu avotiem. Valsts nevar pretstat\u012bt savas nacion\u0101l\u0101s ties\u012bbas starptautiskaj\u0101m saist\u012bb\u0101m (ties\u012bb\u0101m)\u201d4<\/a>.<\/p>\n Vienlaikus ANO Pantu (31. pants) regul\u0113jums paredz, ka atbild\u012bgai valstij ir pien\u0101kums veikt starptautiski prettiesisk\u0101s r\u012bc\u012bbas rad\u012bto kait\u0113jumu5<\/a> repar\u0101cijas. \u201cJa valsts ir veikusi starptautiski prettiesisku r\u012bc\u012bbu vai p\u0101rk\u0101pusi starptautisk\u0101 l\u012bguma nosac\u012bjumus, tad valsts pien\u0101kums sniegt repar\u0101cijas, proti, nov\u0113rst p\u0101rk\u0101puma sekas vai atl\u012bdzin\u0101t nodar\u012btos zaud\u0113jumus, rodas autom\u0101tiski un \u0161is pien\u0101kums nav atkar\u012bgs no cietu\u0161\u0101s valsts pras\u012bbas vai citas valsts protesta,\u201d nor\u0101da K. Kuz\u0146ecova. <\/p>\n Piem\u0113ram: <\/p>\n
\n<\/ul>\n Ties\u012bbas sl\u0113gt starptautiskos l\u012bgumus izriet no Satversmes<\/p>\n Pirms Otr\u0101 pasaules kara starptautisko l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anu Latvijas Republikas v\u0101rd\u0101 regul\u0113ja tikai Latvijas Republikas Satversmes normas, jo nepast\u0101v\u0113ja detaliz\u0113t\u0101ks regul\u0113jums. L\u012bdz 1940. gadam Latvija bija nosl\u0113gusi apm\u0113ram simt starptautisko l\u012bgumu, un tie l\u012bgumi, kurus Latvijas Republika ir ratific\u0113jusi vai kuriem pievienojusies l\u012bdz 1940. gadam un kuri saska\u0146\u0101 ar starptautisko ties\u012bbu principiem ir sp\u0113k\u0101, ir saisto\u0161i Latvijas Republikai joproj\u0101m.7<\/a> Piem\u0113ram, ir sp\u0113k\u0101 1924. gada L\u012bgums starp Latviju un Lielbrit\u0101niju par noziedznieku izdo\u0161anu, savuk\u0101rt 1931. gada Nol\u012bgums par robe\u017ez\u012bmju un pierobe\u017eas joslas uztur\u0113\u0161anu k\u0101rt\u012bb\u0101 starp Latviju un Lietuvu sp\u0113ku zaud\u0113ja vien 2019. gad\u0101, kad Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas vald\u012bba nosl\u0113dza divpus\u0113jo l\u012bgumu<\/a> par Latvijas\u2013Lietuvas valsts robe\u017eas uztur\u0113\u0161anu un pilnvaroto robe\u017eas p\u0101rst\u0101vju darb\u012bbu.<\/p>\n T\u0101pat sp\u0113k\u0101 ir 1920. gad\u0101 nosl\u0113gtais Latvijas\u2013Krievijas miera l\u012bgums, saska\u0146\u0101 ar kura 2. pantu Krievija bez ierun\u0101m atz\u012bst Latvijas valsts neatkar\u012bbu, patst\u0101v\u012bbu un suverenit\u0101ti un labpr\u0101t\u012bgi un uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem atsak\u0101s no vis\u0101m suver\u0113naj\u0101m ties\u012bb\u0101m, kuras pieder\u0113ja Krievijai attiec\u012bb\u0101 uz Latvijas tautu un zemi.<\/p>\n T\u0101tad pamatprincipi par starptautisko l\u012bgumu nosl\u0113g\u0161anu ir iek\u013cauti Latvijas Republikas Satversm\u0113, it \u012bpa\u0161i t\u0101s 68. panta pirmaj\u0101 da\u013c\u0101<\/a>, savuk\u0101rt starptautisko l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas proced\u016bru detaliz\u0113t\u0101k regul\u0113 likums \u201cPar Latvijas Republikas starptautiskajiem l\u012bgumiem\u201d<\/a>, k\u0101 ar\u012b jau nosl\u0113gtie un Latvijai saisto\u0161ie starptautiskie l\u012bgumi (t. s. V\u012bnes l\u012bgumsaist\u012bbu konvencija). Ar\u012b Latvijas pievieno\u0161an\u0101s Eiropas Savien\u012bbai notika, pamatojoties uz starptautiskajiem l\u012bgumiem, t\u0101d\u0113j\u0101di Latvijai k\u013cuva saisto\u0161as Eiropas Savien\u012bbas ties\u012bbas. Ar Latvijas iest\u0101\u0161anos Eiropas Savien\u012bb\u0101 2003. gad\u0101 Satversmes 68. pants tika papildin\u0101ts<\/a> ar otro, tre\u0161o un ceturto da\u013cu.<\/p>\n Administrat\u012bv\u0101 procesa likuma 15. panta<\/a> tre\u0161\u0101 da\u013ca8<\/a> un likuma \u201cPar Latvijas Republikas starptautiskajiem l\u012bgumiem\u201d 13. pants<\/a> paredz: ja tiek konstat\u0113ta pretruna starp starptautisko ties\u012bbu normu un t\u0101da pa\u0161a juridisk\u0101 sp\u0113ka Latvijas ties\u012bbu normu, tad piem\u0113rojama starptautisk\u0101 ties\u012bbu norma. Savuk\u0101rt Latvijas Republikas Satversmes 89. pants<\/a> noteic, ka valsts atz\u012bst un aizsarg\u0101 cilv\u0113ka pamatties\u012bbas saska\u0146\u0101 ar Satversmi, likumiem un Latvijai saisto\u0161ajiem starptautiskajiem l\u012bgumiem. Vienlaikus no ties\u012bbpolitisk\u0101 viedok\u013ca Latvij\u0101 nav skaidras izpratnes par starptautisko l\u012bgumu vietu normat\u012bvo aktu hierarhij\u0101.<\/p>\n 1<\/a> 1969. gada 23. maija V\u012bnes konvencija par starptautisko l\u012bgumu ties\u012bb\u0101m Latvijai ir saisto\u0161a no 1993. gada 6. apr\u012b\u013ca.<\/p>\n 2<\/a> Paparinskis M. Atrunas j\u0113dziens un atbilst\u012bba l\u012bguma objektam un m\u0113r\u0137im. Jurista V\u0101rds, 02.10.2010., Nr. 25\/26 (620\/621).<\/p>\n 3<\/a> Broks E. Valstu nep\u0101rtraukt\u012bba un starptautisk\u0101 atbild\u012bba. Jurista V\u0101rds, 27.08.2019., Nr. 34 (1092).<\/p>\n 4<\/a> Satversmes tiesas 2004. gada 7. j\u016blija spriedums liet\u0101 Nr. 2004-01-06.<\/p>\n 5<\/a> Saska\u0146\u0101 ar ANO Pantu 31. pantu kait\u0113jums ietver jebk\u0101dus zaud\u0113jumus \u2013 gan materi\u0101los zaud\u0113jumus, gan mor\u0101lo kait\u0113jumu \u2013, kas radu\u0161ies starptautiski prettiesisk\u0101s valsts r\u012bc\u012bbas d\u0113\u013c.<\/p>\n 6<\/a> Pla\u0161\u0101k \u0161eit: https:\/\/enciklopedija.lv\/skirklis\/123581-Versa%C4%BCas%E2%80%93R%C4%ABgas-sist%C4%93ma<\/a>.<\/p>\n 7<\/a> B\u0113rzi\u0146a-Andersone I., Paparinskis M., Rep\u0161s A. Anal\u012btisks darbs par starptautiskaj\u0101m l\u012bgumties\u012bb\u0101m un \u0161o ties\u012bbu mijiedarb\u012bbu ar Eiropas Savien\u012bbas un t\u0101s dal\u012bbvalstu ties\u012bb\u0101m. ZAB \u201cSorainen\u201d, 2009.<\/p>\n
<\/p>\n
<\/p>\n
<\/p>\n
<\/p>\n