{"id":39538,"date":"2025-11-04T08:47:18","date_gmt":"2025-11-04T08:47:18","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/39538\/"},"modified":"2025-11-04T08:47:18","modified_gmt":"2025-11-04T08:47:18","slug":"prezidents-izvelejas-sobrid-labako-variantu-ricibai-stambulas-konvencijas-jautajuma-verte-jurists","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/39538\/","title":{"rendered":"Prezidents izv\u0113l\u0113j\u0101s \u0161obr\u012bd lab\u0101ko variantu r\u012bc\u012bbai Stambulas konvencijas jaut\u0101jum\u0101, v\u0113rt\u0113 jurists"},"content":{"rendered":"

Valsts prezidents<\/a> Edgars Rink\u0113vi\u010ds<\/a> izv\u0113l\u0113j\u0101s \u0161obr\u012bd vien\u012bgo un lab\u0101ko variantu r\u012bc\u012bbai Stambulas konvencijas jaut\u0101jum\u0101, k\u0101 ar\u012b labi argument\u0113ja savu viedokli, intervij\u0101 TV3 raid\u012bjum\u0101 “900 sekundes” v\u0113rt\u0113ja konstitucion\u0101lo ties\u012bbu eksperts, Finan\u0161u nozares asoci\u0101cijas vec\u0101kais padomnieks juridiskajos jaut\u0101jumos Edgars Pastars<\/a>.<\/p>\n

Vi\u0146apr\u0101t, lab\u0101k\u0101 pieeja ir v\u0113lreiz izv\u0113rt\u0113t \u0161o jaut\u0101jumu, nevis “iet uz asumiem”, piem\u0113ram, izsludinot likumu un v\u0113r\u0161oties ties\u0101.<\/p>\n

Advok\u0101ts pie\u013c\u0101va, ka prezidents l\u0113mumu pie\u0146\u0113mis tik \u0101tri, lai pieliktu punktu liek\u0101m un nekonstrukt\u012bv\u0101m diskusij\u0101m.<\/p>\n

L\u016bgumu \u0161o jaut\u0101jumu atst\u0101t izlem\u0161anai n\u0101kamajam parlamentam vi\u0146\u0161 v\u0113rt\u0113ja k\u0101 interesantu un diezgan lo\u0123isku. Vi\u0146\u0161 atzina, ka attiec\u012bb\u0101 uz otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai nodotajiem likumiem atceras tikai vienu \u0161\u0101du gad\u012bjumu pirms 16 gadiem.<\/p>\n

P\u0113c vi\u0146a teikt\u0101, juristi, taj\u0101 skait\u0101 vi\u0146\u0161, uzskata, ka tautas nobalso\u0161ana par \u0161o jaut\u0101jumu \u012bsti nav iesp\u0113jama. Vi\u0146\u0161 gan nenoliedza, ka dzird\u0113jis ar\u012b citus viedok\u013cus, tom\u0113r, vi\u0146apr\u0101t, t\u0101 b\u016btu \u013coti \u0161aura un maza diskusija. Pastars atminas, ka tad, kad str\u0101d\u0101ja Valsts prezidenta kancelej\u0101, viens no \u0161\u0101diem likumiem netika nodots tautas nobalso\u0161anai, argument\u0113jot, ka tas ir jaut\u0101jums par Eiropas Savien\u012bbas ties\u012bbu piem\u0113ro\u0161anu, kas nav lemjams tautas nobalso\u0161an\u0101, un tolaik Saeima akcept\u0113ja \u0161\u0101du pieeju, “izmetot 38 parakstus”. “T\u0101 k\u0101 precedenti ir biju\u0161i,” vi\u0146\u0161 teica.<\/p>\n

K\u0101 pauda Pastars, deput\u0101tiem bie\u017ei liekas, ka vi\u0146i ir galvenie un var izlemt jebko, bet \u0161is nav tas gad\u012bjums. Lai ar\u012b Saeima ir noteico\u0161\u0101 instit\u016bcija varas dal\u012b\u0161anas sist\u0113m\u0101, tom\u0113r vald\u012bbas pamata atbild\u012bba ir starptautisk\u0101s attiec\u012bbas, un pamat\u0101 t\u0101s kompetence ir l\u012bgumi ar \u0101rvalst\u012bm, vi\u0146\u0161 skaidroja. “Un vienk\u0101r\u0161i ignor\u0113t vald\u012bbas viedokli, papildus neanaliz\u0113t, neargument\u0113t – t\u0101 vienk\u0101r\u0161i nedr\u012bkst dar\u012bt,” skaidroja Pastars, piebilstot, ka Satversmes tiesa regul\u0101ri atg\u0101dina, ka Saeima dr\u012bkst, bet ir “daudzpunkts, k\u0101 to dar\u012bt, un \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 tas daudzpunkts netika iev\u0113rots”.<\/p>\n

Pastars k\u0101 \u013coti labu v\u0113rt\u0113ja prezidenta argumentu, ka Stambulas konvenciju aizvietojo\u0161ais likums v\u0113l nav pie\u0146emts, t\u0101p\u0113c t\u0101s nekav\u0113jo\u0161a denons\u0113\u0161ana \u012bsti neb\u016btu pie\u013caujama. T\u0101pat, vi\u0146apr\u0101t, ir lo\u0123isks prezidenta arguments saist\u012bb\u0101 ar to, ka konvencijas ratifik\u0101cija un denons\u0113\u0161ana viena Saeimas sasaukuma laik\u0101 rada pretrun\u012bgu v\u0113st\u012bjumu.<\/p>\n

T\u0101pat vi\u0146\u0161 paskaidroja, ka tagad Saeima var br\u012bvi lemt, kad atk\u0101rtoti skat\u012bt \u0161o likumu. Ja likum\u0101 tiks labots kaut viens komats, prezidents to var\u0113s nodot otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai atk\u0101rtoti, bet, ja nekas netiks labots un Saeima likumu akcept\u0113s, to b\u016bs j\u0101izsludina, vi\u0146\u0161 skaidroja.<\/p>\n

Savuk\u0101rt p\u0113c tam prezidents nav ierobe\u017eots v\u0113rsties Satversmes ties\u0101. T\u0101pat prezidents var pras\u012bt tautas nobalso\u0161anu, ja vi\u0146\u0161 izdom\u0101tu, ka sp\u0113j attiec\u012bgi interpret\u0113t Satversmes 73.pantu, sac\u012bja Pastars.<\/p>\n

“Es ceru, ka Saeima saprat\u012bs, ka dialogs ar prezidentu un vald\u012bbu ir vajadz\u012bgs dzi\u013c\u0101ks,” vi\u0146\u0161 rezum\u0113ja.<\/p>\n

Jau zi\u0146ots, ka Valsts prezidents pirmdienas p\u0113cpusdien\u0101 pazi\u0146oja, ka nodevis Saeimai otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai likumu par Latvijas izst\u0101\u0161anos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu jeb Stambulas konvencijas.<\/p>\n

Lasiet ar\u012b<\/p>\n

\"Video:<\/a><\/p>\n

Turkl\u0101t prezidents aicina \u0161\u012b jaut\u0101juma izlem\u0161anu nodot n\u0101kamajai Saeimai. N\u0101kam\u0101s parlamenta v\u0113l\u0113\u0161anas notiks 2026. gada ruden\u012b.<\/p>\n

“\u0160is jaut\u0101jums p\u0113c b\u016bt\u012bbas b\u016btu j\u0101lemj n\u0101kamajai Saeimai. Mums ir biju\u0161as diskusijas gan ar politisko partiju, gan nevalstisko organiz\u0101ciju p\u0101rst\u0101vjiem. Ceru, ka Saeima manos argumentos ieklaus\u012bsies un \u0161o l\u0113mumu p\u0101rskat\u012bs, k\u0101 ar\u012b iev\u0113ros otrreiz\u0113j\u0101s caurl\u016bko\u0161anas l\u016bgum\u0101 min\u0113tos aspektus,” R\u012bgas pil\u012b notiku\u0161aj\u0101 preses konferenc\u0113 sac\u012bja Valsts prezidents.<\/p>\n

Prezidents pauda p\u0101rliec\u012bbu, ka visdemokr\u0101tisk\u0101kais risin\u0101jums b\u016btu \u013caut politiskaj\u0101m partij\u0101m n\u0101kamaj\u0101s v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s skaidri paust savu nost\u0101ju par \u0161o jaut\u0101jumu un jaunajai Saeimai to izv\u0113rt\u0113t. Vi\u0146\u0161 kl\u0101st\u012bja, ka aizvad\u012bto dienu laik\u0101 notiku\u0161as konsult\u0101cijas ar\u012b ar politisko partiju p\u0101rst\u0101vjiem un ties\u012bbsargu. Valsts prezidenta ieskat\u0101 gan konvencijas atbalst\u012bt\u0101ji, gan pretinieki ir gatavi mekl\u0113t risin\u0101jumu un kompromisu.<\/p>\n

Pamatojot savu l\u0113mumu, Rink\u0113vi\u010ds nor\u0101da, ka p\u0113c likuma pie\u0146em\u0161anas gal\u012bgaj\u0101 las\u012bjum\u0101 ir paliku\u0161i neatbild\u0113ti b\u016btiski jaut\u0101jumi, kurus likumdev\u0113jam vajadz\u0113tu atk\u0101rtoti apsv\u0113rt, un t\u0101d\u0113\u013c ir nepiecie\u0161ama likuma otrreiz\u0113ja caurl\u016bko\u0161ana.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 pau\u017e, ka nopietnas ba\u017eas rada pretruna starp likumdev\u0113ju un izpildvaru jaut\u0101jum\u0101, kur\u0101 likumdev\u0113js ir nep\u0101rprotami pie\u0161\u0137\u012bris izpildvarai b\u016btisku kompetenci, bet kur\u0101 nav sniegts likumdev\u0113ja pien\u0101c\u012bgs v\u0113rt\u0113jums par izpildvaras viedokli, ko t\u0101 izteikusi likumdev\u0113ja pie\u0161\u0137irtaj\u0101 kompetenc\u0113. “Varas dal\u012b\u0161anas sist\u0113m\u0101 b\u016btisks ir varu savstarp\u0113jais dialogs un sadarb\u012bba kop\u0113jo valsts m\u0113r\u0137u sekm\u0113\u0161an\u0101,” pausts Valsts prezidenta v\u0113stul\u0113.<\/p>\n

T\u0101pat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifik\u0101cija un denons\u0113\u0161ana viena Saeimas sasaukuma laik\u0101 rada pretrun\u012bgu v\u0113st\u012bjumu gan Latvijas sabiedr\u012bbai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatav\u012bbu lab\u0101 tic\u012bb\u0101 pild\u012bt savas starptautisk\u0101s saist\u012bbas.<\/p>\n

Valsts prezidents v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, ka Latvijas r\u012bc\u012bba, izst\u0101joties no k\u0101das Eiropas Padomes konvencijas, kas nodro\u0161ina cilv\u0113kties\u012bbu aizsardz\u012bbu, ir nebijis precedents Eiropas ties\u012bbu telp\u0101. \u0160\u0101ds precedents t\u0101lu p\u0101rsniedz Latvijas iek\u0161politiskos ties\u012bbpolitikas jaut\u0101jumus un var apdraud\u0113t kop\u012bgo Eiropas tiesiskuma arhitekt\u016bru, uzskata prezidents.<\/p>\n

T\u0101pat j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka Latvija b\u016btu pirm\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) dal\u012bbvalsts, kas izst\u0101tos no starptautiska cilv\u0113kties\u012bbu l\u012bguma, nor\u0101da Rink\u0113vi\u010ds. T\u0101p\u0113c b\u016btu nopietni j\u0101v\u0113rt\u0113, vai \u0161\u0101da r\u012bc\u012bba ir savietojama ar L\u012bgum\u0101 par ES nostiprin\u0101to loj\u0101l\u0101s sadarb\u012bbas principu un ES dal\u012bbvalstu pien\u0101kumu ar patiesu savstarp\u0113jo cie\u0146u pal\u012bdz\u0113t cita citai veikt uzdevumus ES m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai, tostarp L\u012bguma par ES 2. pant\u0101 min\u0113to sievie\u0161u un v\u012brie\u0161u l\u012bdzties\u012bbu, akcent\u0113 Valsts prezidents.<\/p>\n

Rink\u0113vi\u010da v\u0113rt\u0113jum\u0101 tikpat pretrun\u012bgu v\u0113st\u012bjumu rada ar\u012b Saeimas l\u0113mums izst\u0101ties no Konvencijas v\u0113l pirms pa\u0161as Saeimas noteikt\u0101 termi\u0146a, l\u012bdz kuram Ministru kabinetam ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 visaptvero\u0161s “Vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m, b\u0113rniem un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113, k\u0101 ar\u012b visp\u0101r\u0113jas vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anas un izskau\u0161anas likums”. Prezidents uzsver, ka t\u0101d\u0113j\u0101di rodas b\u012bstams p\u0101rr\u0101vums visaptvero\u0161\u0101 tiesiskaj\u0101 regul\u0113jum\u0101 par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 izskau\u0161anu, non\u0101kot pretrun\u0101 ar publiski vair\u0101kk\u0101rt pausto argumentu, ka vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu piln\u012bb\u0101 nodro\u0161ina Latvijas nacion\u0101lie normat\u012bvie akti.<\/p>\n

Min\u0113tais ties\u012bbu p\u0101rr\u0101vuma periods no br\u012b\u017ea, kad sp\u0113k\u0101 vairs neb\u016bs starptautiskaj\u0101 l\u012bgum\u0101 nostiprin\u0101tie aizsardz\u012bbas pret vardarb\u012bbu materi\u0101lie un procesu\u0101lie instrumenti, l\u012bdz br\u012bdim, kad tiktu izstr\u0101d\u0101ts visaptvero\u0161s nacion\u0101lais normat\u012bvais regul\u0113jums vismaz l\u012bdzv\u0113rt\u012bg\u0101 tv\u0113rum\u0101, rad\u012bs nepie\u013caujamu tiesisko nenoteikt\u012bbu, uzsver prezidents.<\/p>\n

K\u0101 uzsver prezidents, nav str\u012bda, ka Saeima, past\u0101vot noteiktiem apst\u0101k\u013ciem un paveiktiem priek\u0161darbiem, var lemt par izst\u0101\u0161anos no starptautiska l\u012bguma atbilsto\u0161\u0101 proced\u016br\u0101. “Diem\u017e\u0113l n\u0101kas secin\u0101t, ka nav paveikti nepiecie\u0161amie priek\u0161darbi, lai \u0161\u0101da izst\u0101\u0161an\u0101s b\u016btu pien\u0101c\u012bgi pamatota,” nor\u0101da Rink\u0113vi\u010ds.<\/p>\n

Likums tika pie\u0146emts pag\u0101ju\u0161aj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 ar opoz\u012bcijas un Za\u013co un zemnieku savien\u012bbas (ZZS) bals\u012bm.<\/p>\n

Lasiet ar\u012b<\/p>\n

\"Video:<\/a><\/p>\n

Likumprojektu iesniedza opoz\u012bcijas partija “Latvija pirmaj\u0101 viet\u0101” (LPV), bet to atbalst\u012bja ar\u012b citas opoz\u012bcijas partijas – NA, “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilit\u0101tei”, k\u0101 ar\u012b valdo\u0161aj\u0101 koal\u012bcij\u0101 eso\u0161\u0101s ZZS politi\u0137i. Izst\u0101\u0161anos no konvencijas neatbalst\u012bja valdo\u0161\u0101s koal\u012bcijas partijas “Jaun\u0101 vienot\u012bba” un “Progres\u012bvie”.<\/p>\n

Gan daudzas nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas, gan partijas JV un “Progres\u012bvie” iepriek\u0161 iesniedza prezidentam aicin\u0101jumu \u0161o likumu neizsludin\u0101t un nodot Saeimai otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai.<\/p>\n

Savuk\u0101rt platform\u0101 “ManaBalss.lv” par Valsts prezidentam paredz\u0113tu iniciat\u012bvu, aicinot vi\u0146u neizsludin\u0101t \u0161o likumu, nepilnu \u010detru dienu laik\u0101 parakst\u012bju\u0161ies vair\u0101k nek\u0101 65 000 cilv\u0113ku. Tikm\u0113r Saeim\u0101 jau iesniegtaj\u0101 iniciat\u012bv\u0101, kur\u0101 parlaments aicin\u0101ts turpin\u0101t dal\u012bbu konvencij\u0101, parakstu skaits sasniedzis vismaz 33 700.<\/p>\n

Aizvad\u012btaj\u0101 tre\u0161dien\u0101 protests pret izst\u0101\u0161anos no konvencijas pie Saeimas pulc\u0113ja ap 5000 cilv\u0113ku, k\u013c\u016bstot par vienu no daudzskaitl\u012bg\u0101kajiem p\u0113d\u0113jos gados. \u0160oned\u0113\u013c Latvij\u0101 un \u0101rvalst\u012bs gaid\u0101mi jauni protesti.<\/p>\n

Pag\u0101ju\u0161\u0101s ned\u0113\u013cas ceturtdien\u0101 pie parlamenta notiku\u0161ais pikets par konvencijas denons\u0113\u0161anu pulc\u0113ja ap 20 cilv\u0113ku. P\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s aktualiz\u0113j\u0101s ar\u012b v\u0113l 2016. gad\u0101 s\u0101kt\u0101 parakstu v\u0101k\u0161ana par Latvijas nepievieno\u0161anos konvencijai. T\u0101 nepiln\u0101 desmitgad\u0113 piesaist\u012bjusi nedaudz vair\u0101k par 33 900 cilv\u0113ku atbalstu. T\u0101pat 2. novembr\u012b s\u0101kta parakstu v\u0101k\u0161ana v\u0113l vienai iniciat\u012bvai, kur\u0101 Rink\u0113vi\u010dam prasa izsludin\u0101t likumu par izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas. \u0160ai iniciat\u012bvai pagaid\u0101m izdevies sav\u0101kt nedaudz vair\u0101k par 5700 iedz\u012bvot\u0101ju parakstu.<\/p>\n

Vairums ekspertu un nevalstisko organiz\u0101ciju, kas str\u0101d\u0101 ar vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anas jaut\u0101jumiem, iebilst pret ieceri izst\u0101ties no konvencijas, pau\u017eot ba\u017eas, ka tas mazin\u0101s cietu\u0161o aizst\u0101v\u0113\u0161anu pret vardarb\u012bbu un negat\u012bvi ietekm\u0113s Latvijas starptautisko t\u0113lu Rietumu sabiedroto ac\u012bs.<\/p>\n

Latvij\u0101 Eiropas Padomes Konvencija par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu jeb t\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101 Stambulas konvencija st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 1. maij\u0101. Tas ir starptautisks l\u012bgums, kas paredz, ka t\u0101 dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 saska\u0146ota politika, lai lab\u0101k var\u0113tu aizsarg\u0101t sievietes no visu veidu vardarb\u012bbas, k\u0101 ar\u012b sievietes un v\u012brie\u0161us no vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113. Tostarp dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101nodro\u0161ina cietu\u0161ajiem vispus\u012bga pal\u012bdz\u012bba un aizsardz\u012bba, kr\u012bzes centri, kr\u012bzes t\u0101lrunis, kas darbojas diennakti, specializ\u0113tie atbalsta centri no seksu\u0101las vardarb\u012bbas cietu\u0161\u0101m person\u0101m, j\u0101aizsarg\u0101 un j\u0101atbalsta b\u0113rni, kas ir vardarb\u012bbas liecinieki.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>