{"id":40754,"date":"2025-11-05T13:41:11","date_gmt":"2025-11-05T13:41:11","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/40754\/"},"modified":"2025-11-05T13:41:11","modified_gmt":"2025-11-05T13:41:11","slug":"vija-beinerte-prata-okupacija-kam-ir-izdevigi-skelt-sabiedribu-un-ko-darit","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/40754\/","title":{"rendered":"Vija Beinerte: Pr\u0101ta okup\u0101cija. Kam ir izdev\u012bgi \u0161\u0137elt sabiedr\u012bbu, un ko dar\u012bt?"},"content":{"rendered":"

\" \"\/<\/p>\n

Foto: Polina Viljuna un Gun\u0101rs Janaitis, Dinas Antumas-Jansones kol\u0101\u017ea\n<\/p>\n

Komunistisk\u0101s partijas manifests sol\u012bja izskaust nevienl\u012bdz\u012bbu un padar\u012bt visus p\u0101rtiku\u0161us un laim\u012bgus. Ta\u010du realit\u0101te radik\u0101li at\u0161\u0137\u012br\u0101s no t\u0101, kas bija rakst\u012bts uz pap\u012bra. Stambulas konvencija esot rad\u012bta, lai izskaustu vardarb\u012bbu pret sieviet\u0113m. Ta\u010du fakti un dati liecina ko citu.\u00a0<\/p>\n

Las\u012bt\u0101kie
\n <\/p>\n

\"\"<\/p>\n

\n Uzzini, kura su\u0146u \u0161\u0137irne atbilst tavam dzim\u0161anas datumam \u2013 rezult\u0101ts p\u0101rsteidz daudzus\n <\/p>\n

<\/a><\/p>\n

\"\"<\/p>\n

TV24<\/p>\n

\u201cKodolzem\u016bdene jau pie Krievijas robe\u017eas, Putin, un visp\u0101r, amerik\u0101\u0146i, s\u0101kam izm\u0113\u0123in\u0101t savus kodoliero\u010dus!\u201d Rajevs \u201cat\u0161ifr\u0113\u201d Trampa p\u0113d\u0113jos dusmu izvirdumus\n <\/p>\n

<\/a><\/p>\n

\"\"<\/p>\n

FOTO. \u201cS\u0113n\u012bte\u201d pamaz\u0101m atg\u016bst savu spozmi \u2013 no\u0146emta gadiem kr\u0101t\u0101 s\u016bnu k\u0101rta<\/p>\n

<\/a>
\n Las\u012bt citas zi\u0146as<\/a><\/p>\n

Eiropas Parlamenta\u00a02025. gada zi\u0146ojum\u0101<\/a>\u00a0par vardarb\u012bbu pret sieviet\u0113m ir iek\u013cauta tabula ar datiem, kas liecina, ka fiziskas un seksu\u0101las vardarb\u012bbas l\u012bderes joproj\u0101m ir Somija,\u00a0kas Stambulas konvenciju parakst\u012bja 2011. gad\u0101 un to ratific\u0113ja 2015. gad\u0101, k\u0101 ar\u012b Zviedrija un D\u0101nija, kas konvenciju parakst\u012bja 2011. gad\u0101 un ratific\u0113ja 2014. gad\u0101. Tikm\u0113r Latvija, kas konvenciju ratific\u0113ja 2024. gad\u0101, aiz\u0146em vienu no zem\u0101kaj\u0101m poz\u012bcij\u0101m \u0161ai tabul\u0101. Sam\u0113r\u0101 zems vardarb\u012bbas l\u012bmenis ir ar\u012b Lietuv\u0101, Bulg\u0101rij\u0101, \u010cehij\u0101 un Slov\u0101kij\u0101, kas konvencijai visp\u0101r nav pievienoju\u0161\u0101s.<\/p>\n

Latvie\u0161i sav\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 nav vardarb\u012bga n\u0101cija \u2013 m\u016bsu tautasdziesmas m\u0101ca \u201cne zari\u0146a nenolauzt\u201d un \u201cne sun\u012b\u0161a k\u0101j\u0101m spert, ne gunti\u0146as pagal\u012btes\u201d.<\/p><\/blockquote>\n

CITI \u0160OBR\u012aD LASA<\/p>\n

Gadu simtiem meitas un pui\u0161i ir gan kait\u0113ju\u0161ies, ta\u010du ne jau n\u012bdu\u0161ies. Latvijas valsts r\u012btausm\u0101 m\u016bsu n\u0101cijas t\u0113vi noteica sieviet\u0113m un v\u012brie\u0161iem vienl\u012bdz\u012bgas ties\u012bbas. Jau pirm\u0101 parlamenta \u2013 Satversmes sapulces \u2013 v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s abu dzimumu bals\u012bm bija vien\u0101ds svars.<\/p>\n

Bet Stambulas konvencijas preambul\u0101 ir rakst\u012bts: \u201cVardarb\u012bba pret sieviet\u0113m liecina par v\u0113sturiski izveidoju\u0161os sievie\u0161u un v\u012brie\u0161u varas nevienl\u012bdz\u012bgu sadal\u012bjumu, kura d\u0113\u013c v\u012brie\u0161i domin\u0113 p\u0101r sieviet\u0113m un diskrimin\u0113 sievietes un t\u0101d\u0113\u013c ir apgr\u016btin\u0101ta sievie\u0161u piln\u012bga att\u012bst\u012bba.\u201d\u00a0<\/p>\n

Konvencijas autentiskais teksts<\/a> ir rakst\u012bts ang\u013cu un fran\u010du valod\u0101. Sievietes apz\u012bm\u0113jumam autori ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies nevis skaidru defin\u012bciju, bet aprakstu, kur iek\u013cauts specifisks termins, kam latvie\u0161u valod\u0101 joproj\u0101m nav piem\u0113rota v\u0101rda, t\u0101p\u0113c ir j\u0101analiz\u0113 nevis tulkojums, bet ori\u0123in\u0101ls. Turkl\u0101t j\u0101izlasa ir ne tikai konvencija, bet ar\u012b tai pievienotais Skaidrojo\u0161ais zi\u0146ojums.\u00a0<\/p>\n

Autentisk\u0101 teksta 3. panta C punkt\u0101 ir noteikta termina \u201cgender\u201d defin\u012bcija: \u201c\u2018Gender\u2019 shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men.\u201d \u2013 \u201c\u2018D\u017eenders\u2019 noz\u012bm\u0113 soci\u0101li konstru\u0113tas lomas, uzved\u012bbu, aktivit\u0101tes un \u012bpa\u0161\u012bbas, ko konkr\u0113ta sabiedr\u012bba uzskata par piem\u0113rot\u0101m sieviet\u0113m un v\u012brie\u0161iem.\u201d<\/p>\n

Konvencijas autori t\u0101 viet\u0101, lai lietotu skaidru un visiem saprotamu biolo\u0123ijas terminu \u201csex\u201d (\u201cdzimums\u201d), ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies lingvistikas terminu \u201cgender\u201d (\u201cdzimte\u201d), kas rada juridisku nenoteikt\u012bbu un pla\u0161as tulkojuma vari\u0101cijas. Bet likum\u0101 defin\u012bcij\u0101m ir j\u0101b\u016bt nep\u0101rprotam\u0101m. Ja t\u0101di pamata j\u0113dzieni k\u0101 \u201cv\u012brietis\u201d, \u201csieviete\u201d, \u201cm\u0101te\u201d, \u201ct\u0113vs\u201d k\u013c\u016bst par diskusiju objektu, cilv\u0113ki s\u0101k justies nedro\u0161i. <\/p>\n

Un t\u0101 ir nevis tumson\u012bba, bet dabiska reakcija uz to, ka notiek b\u012bstams m\u0113\u0123in\u0101jums iz\u013codz\u012bt v\u0101rdu noz\u012bmi, p\u0101rdefin\u0113t j\u0113dzienus un dekonstru\u0113t valodu.<\/p><\/blockquote>\n

Uzzi\u0146a: termins \u201cgender\u201d Stambulas konvencijas tekst\u0101 ir lietots 25 reizes, Skaidrojo\u0161\u0101 zi\u0146ojum\u0101 \u2013 126 reizes.\u00a0<\/p>\n

\u0160\u012b konvencija ir pirmais starptautiskais l\u012bgums, kur iek\u013cauta d\u017eendera defin\u012bcija, kas dzimumu sauc par \u201cdzimti\u201d un trakt\u0113 ar\u012b k\u0101 soci\u0101lu izv\u0113li. Vair\u0101k par to var izlas\u012bt man\u0101 izp\u0113t\u0113 \u201cPa Eiropu kl\u012bst d\u017eenderisma \u00a0r\u0113gs<\/a>\u201c.<\/p>\n

Skaidrojo\u0161\u0101 zi\u0146ojuma 53. punkt\u0101 ir teikts: \u201cKonkr\u0113tas indiv\u012bdu grupas var tikt diskrimin\u0113tas, pamatojoties uz vi\u0146u dzimtes identit\u0101ti, proti, ka vi\u0146i identific\u0113 sevi ar dzimti, kas neatbilst dzimtei, kura konstat\u0113ta, vi\u0146iem piedzimstot. Min\u0113tais attiecas uz t\u0101d\u0101m personu kategorij\u0101m k\u0101 transpersonas, pret\u0113j\u0101s dzimtes ap\u0123\u0113rba n\u0113s\u0101t\u0101ji un citas t\u0101du personu grupas, kuras neatbilst priek\u0161statam, k\u0101ds sabiedr\u012bb\u0101 izveidojies par to, kas piekl\u0101jas \u201cv\u012brietim\u201d un kas \u201csievietei\u201d.\u201d<\/p>\n

Konvencijas 12. panta 3. da\u013c\u0101 tiek run\u0101ts par \u201cneaizsarg\u0101t\u0101m person\u0101m\u201d un \u201cviegli ievainojam\u0101m person\u0101m\u201d. Savuk\u0101rt Skaidrojo\u0161\u0101 zi\u0146ojuma<\/a> 87. punkt\u0101 tiek konkretiz\u0113ts, ko tie\u0161i konvencijas autori uzskata par \u201cneaizsarg\u0101t\u0101m\u201d un \u201cviegli ievainojam\u0101m person\u0101m\u201d. T\u0101s ir: \u201cgr\u016btnieces un sievietes ar maziem b\u0113rniem, personas ar invalidit\u0101ti un personas ar gar\u012bgiem vai kognit\u012bviem trauc\u0113jumiem, personas, kas dz\u012bvo lauku vai att\u0101los rajonos, narkotiku lietot\u0101ji, prostit\u016btas, personas no nacion\u0101l\u0101s vai etnisk\u0101s minorit\u0101tes, migranti, ar\u012b migranti bez dokumentiem, un b\u0113g\u013ci, geji, lezbietes, biseksu\u0101\u013ci un transpersonas, k\u0101 ar\u012b ar HIV slimas personas, bezpajumtnieki, b\u0113rni un vec\u0101ka gadag\u0101juma cilv\u0113ki\u201d.\u00a0\u00a0<\/p>\n

T\u0101tad sieviete, kas nav gr\u016btniece un kam nav mazu b\u0113rnu, k\u0101 ar\u012b balts heteroseksu\u0101ls v\u012brietis, kas maks\u0101 nodok\u013cus un nav narkom\u0101ns, konvencijas autoru ieskat\u0101 nav \u201cneaizsarg\u0101ta\u201d vai \u201cviegli ievainojama\u201d persona, kam\u0113r narkom\u0101ni, neleg\u0101lie imigranti, geji, lezbietes, biseksu\u0101\u013ci, transpersonas un prostit\u016btas t\u0101das ir vienm\u0113r.<\/p>\n

Un te man rodas vair\u0101ki jaut\u0101jumi. Ja konvencijas autoriem tie\u0161\u0101m r\u016bp vardarb\u012bbai pak\u013cautas sievietes, k\u0101p\u0113c vi\u0146i tekst\u0101 ir iek\u013c\u0101vu\u0161i ar \u0161\u012bm sieviet\u0113m nesaist\u012btus diskutablus formul\u0113jumus un pras\u012bbas? Ja konvencijas autoru m\u0113r\u0137is ir r\u016bp\u0113ties par neleg\u0101lo imigrantu, prostit\u016btu, narkom\u0101nu, lezbie\u0161u, geju, biseksu\u0101\u013cu un transpersonu ties\u012bb\u0101m, k\u0101p\u0113c tas tiek mask\u0113ts un sl\u0113pts aiz sievie\u0161u mugur\u0101m? Ta\u010du galvenais: <\/p>\n

vai likuma priek\u0161\u0101 visiem nav j\u0101b\u016bt vien\u0101diem \u2013 neatkar\u012bgi no dzimuma, rases un seksu\u0101l\u0101s orient\u0101cijas?<\/p><\/blockquote>\n

Jo tad, ja ideolo\u0123ija k\u0101du cilv\u0113ku grupu padara vienl\u012bdz\u012bg\u0101ku par citiem, s\u0101kas Orvels.<\/p>\n

Konkr\u0113ts piem\u0113rs: pirms da\u017e\u0101m dien\u0101m Zviedrij\u0101 apel\u0101cijas tiesa l\u0113ma<\/a>, ka Jaz\u012bds Mohameds, migrants no Eritrejas, kas izvaroja 16 gadus veco Meju \u0100bergu, netiks deport\u0113ts, jo \u201cizvaro\u0161ana nebija pietiekami ilga\u201d.\u00a0<\/p>\n

T\u0101tad Meja \u0100berga gan tiek atz\u012bta par upuri, jo izvaro\u0161ana Eirop\u0101 joproj\u0101m skait\u0101s smags noziegums, ta\u010du vi\u0146a, neb\u016bdama gr\u016btniece vai sieviete ar maziem b\u0113rniem, \u201cupur\u012bbas\u201d hierarhij\u0101 ie\u0146em zem\u0101ku vietu nek\u0101 varm\u0101ka, ko aizsarg\u0101 migranta statuss.\u00a0\u00a0\u00a0<\/p>\n

Tiem, kas dom\u0101, ka Latvij\u0101 nekas taml\u012bdz\u012bgs nevar notikt, atg\u0101din\u0101\u0161u: Stambulas konvencija ir starptautisks l\u012bgums, bet <\/p>\n

starptautiskiem l\u012bgumiem ir augst\u0101ks juridisks sp\u0113ks nek\u0101 Latvijas Republikas likumiem un citiem ties\u012bbu aktiem.<\/p><\/blockquote>\n

Ta\u010du ar\u012b tas v\u0113l nav viss. \u0160\u012b konvencija ir pirmais starptautiskais l\u012bgums, kas paredz iejauk\u0161anos suver\u0113nas valsts izgl\u012bt\u012bbas proces\u0101, ignor\u0113jot vec\u0101ku ties\u012bbas b\u0113rnu izgl\u012bt\u012bb\u0101, kas garant\u0113tas gan Satversmes 112. pant\u0101, gan starptautiskos cilv\u0113kties\u012bbu dokumentos.\u00a0<\/p>\n

Konvencijas 14. pant\u0101 ir teikts: \u201cvisu izgl\u012bt\u012bbas l\u012bme\u0146u m\u0101c\u012bbu programm\u0101s iek\u013caujama inform\u0101cija par\u201d, kam autentiskaj\u0101 tekst\u0101 seko \u201cgender roles\u201d, \u201cgender-based violence\u201d. T\u0101tad m\u0101c\u012bbu programm\u0101s ir iek\u013caujama inform\u0101cija par \u201cdzim\u0161u lom\u0101m\u201d un uz t\u0101m balst\u012btu vardarb\u012bbu. Ko re\u0101li tas noz\u012bm\u0113?\u00a0<\/p>\n

Apg\u0101ds \u201cP\u0113tergailis\u201d jau ir paguvis laist klaj\u0101 pirmsskolas vecuma b\u0113rniem dom\u0101tu gr\u0101mati\u0146u, kur m\u0101mi\u0146a st\u0101sta b\u0113rni\u0146am, ka ir meitenes ar pe\u0146iem un z\u0113ni ar vulv\u0101m, ka ir \u201contes\u201d un \u201ctanku\u013ci\u201d. Un v\u0113l pam\u0101ca, k\u0101 sev pieskarties, lai g\u016btu baudu.\u00a0<\/p>\n

Ar\u012b Valsts izgl\u012bt\u012bbas satura centrs ir sagatavojis materi\u0101lus, kas pirms diviem gadiem tika publiskoti, bet tad sabiedr\u012bbas spiediena rezult\u0101t\u0101 uz laiku pasl\u0113pti, ta\u010du skolot\u0101ji tos var atrast Digit\u0101laj\u0101 bibliot\u0113k\u0101 un lietot p\u0113c saviem ieskatiem. \u012ass cit\u0101ts no m\u0101c\u012bbu materi\u0101la 4. klases skol\u0113niem, ko ierun\u0101jusi Anta Aizupe:\u00a0 \u201cSeksu\u0101lo identit\u0101ti nosaka tas, k\u0101 cilv\u0113ks sevi identific\u0113 atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, pret ko vi\u0146\u0161 j\u016bt romantisku vai seksu\u0101lu interesi. Pla\u0161\u0101k paz\u012bstama ir heteroseksu\u0101l\u0101 un homoseksu\u0101l\u0101 identit\u0101te. Tom\u0113r, k\u0101 m\u0113s redzam, seksu\u0101lo identit\u0101\u0161u vari\u0101cijas ir daudz pla\u0161\u0101kas. Nov\u0113rojama ir ar\u012b panseksu\u0101la, biseksu\u0101la, demiseksu\u0101la un aseksu\u0101la seksu\u0101l\u0101 identit\u0101te.\u201d\u00a0<\/p>\n

M\u0101c\u012bbu materi\u0101l\u0101 atrodams ar\u012b aicin\u0101jums b\u0113rnam apsv\u0113rt, vai vi\u0146\u0161 v\u0113las identific\u0113ties k\u0101 cisd\u017eenders, transd\u017eenders, kv\u012brs vai bezdzimuma b\u016btne.<\/p><\/blockquote>\n

Aizupes ierun\u0101tais teksts atrodams port\u0101la LA apskat\u0101 \u0160EIT<\/a>, bet metodiskais materi\u0101ls atrodams Digit\u0101laj\u0101 bibliot\u0113k\u0101 \u0160EIT<\/a>.\u00a0\u00a0<\/p>\n

To, cik post\u012bgas ir \u0161\u0101das indoktrin\u0101cijas sekas, skaidro b\u0113rnu un pusaud\u017eu psihologs Nils Sakss Konstantinovs: \u201cM\u0113s esam rad\u012bju\u0161i sabiedr\u012bbu, kur\u0101 skait\u0101s norm\u0101li, ka divpadsmitgad\u012bgam b\u0113rnam, kur\u0161 ir dzimumapjucis, pied\u0101v\u0101 pubert\u0101tes blo\u0137\u0113\u0161anu. M\u0113s dz\u012bvojam sabiedr\u012bb\u0101, kur asto\u0146padsmitgad\u012bgas meitenes, kuras v\u0113l m\u0101c\u0101s 12. klas\u0113, pirmaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c dzim\u0161anas dienas skrien nogriezt sev kr\u016btis un s\u0101k sev \u0161pric\u0113t v\u012brie\u0161u hormonus skolas tualet\u0113s. T\u0101 nav norm\u0101la sabiedr\u012bba. Un \u0161\u012bs lietas ir rad\u012bjusi tie\u0161i t\u0101 ideolo\u0123ij\u0101, kuru p\u0101rst\u0101v Stambulas konvencija. Ar \u0161\u0101diem pusaud\u017eiem es str\u0101d\u0101ju ikdien\u0101. Man tas ne\u0161\u0137iet norm\u0101li. Lai nu kas, bet \u0161\u012bs lietas ir nopietnas. Un t\u0101 ir tikai da\u013ca no t\u0101, k\u0101 \u0161\u012b ideolo\u0123ija izpau\u017eas visrieb\u012bg\u0101kaj\u0101 un pervers\u0101kaj\u0101 veid\u0101.\u201d\u00a0<\/p>\n

https:\/\/www.facebook.com\/reel\/24853353384305455<\/a><\/p>\n

Pie l\u012bdz\u012bga secin\u0101juma ir non\u0101ku\u0161i ar\u012b Somijas speci\u0101listi. 2011. gad\u0101 Somija parakst\u012bja Stambulas konvenciju un nodibin\u0101ja\u00a0\u201cdzimtes identit\u0101tes\u201c\u00a0dienestu nepilngad\u012bgajiem, k\u013c\u016bstot par mazgad\u012bgajiem veikto dzimuma mai\u0146as oper\u0101ciju pionieri. L\u012bdz 2020. gad\u0101 tika lemts \u0161\u012bs manipul\u0101cijas aizliegt, jo izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka\u00a0pier\u0101d\u012bti riski no pubert\u0101tes blo\u0137\u0113t\u0101jiem un hormonu terapijas tiem, kas nav sasniegu\u0161i pilngad\u012bbu, p\u0101rsniedz joproj\u0101m nepier\u0101d\u012btos ieguvumus.\u00a0Vair\u0101k par to var izlas\u012bt b\u0113rnu un pusaud\u017eu psihiatres, Tamperes Universit\u0101tes slimn\u012bcas speci\u0101listes\u00a0Dr. Ritas Kaltialas rakst\u0101\u00a0\u201cD\u017eenderu identit\u0101tes terapija ir b\u012bstama\u201c, kas atrodams\u00a0\u0160EIT<\/a>.<\/p>\n

Tagad b\u0113rnu un pusaud\u017eu \u0137\u012bmiska un \u0137irur\u0123iska kastr\u0101cija ir aizliegta ar\u012b Zviedrij\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101, Francij\u0101, Apvienot\u0101 Karalist\u0113, Jaunz\u0113land\u0113, Austr\u0101lij\u0101 un ASV. Dati liecina, ka nevien\u0101 no \u0161\u012bm valst\u012bm nav s\u0101cies sp\u0113j\u0161 pusaud\u017eu pa\u0161n\u0101v\u012bbu vilnis, ar ko LGBT akt\u012bvisti m\u0113dz bied\u0113t sabiedr\u012bbu. Toties strauji pieaug pa\u0161n\u0101v\u012bbu skaits starp tiem pieaugu\u0161ajiem, kam pusaud\u017ea vecum\u0101 ir veikta dzimuma mai\u0146a. Vair\u0101k par to var izlas\u012bt vietn\u0113 \u201cSex Change Regret\u201d \u2013 For those who want to return back!, kas atrodama \u0160EIT<\/a>.\u00a0<\/p>\n

Jaut\u0101jums: vai m\u0113s Latvij\u0101 varam at\u013cauties \u0161\u0101dus eksperimentus? Un vai tiem, kas aizg\u016btn\u0113m skand\u0113 \u201cNosarg\u0101sim M\u0101ti Latviju!\u201d, nemaz nav \u017e\u0113l m\u016bsu b\u0113rnu?<\/p><\/blockquote>\n

Lai ar\u012b turpm\u0101k past\u0101v\u0113tu latvie\u0161u tauta un Latvijas valsts, vispirms ir j\u0101b\u016bt sieviet\u0113m, kas sp\u0113j un grib laist pasaul\u0113 latvie\u0161u taut\u012bbas b\u0113rnus, un v\u012brie\u0161iem, kas sp\u0113j un grib aizst\u0101v\u0113t savu \u0123imeni, zemi un savu valsti. Citas iesp\u0113jas vienk\u0101r\u0161i nav.\u00a0<\/p>\n

Bet konvencijas aizst\u0101vji tikm\u0113r nerimstas daudzin\u0101t: \u201cPret vardarb\u012bbu!\u201d, \u201cPret tumsu!\u201d, \u201cKv\u012bru koris pret Krievijas dezinform\u0101cijas kampa\u0146\u0101s balst\u012btu populismu un cie\u0146as pret l\u012bdzcilv\u0113ku cie\u0161an\u0101m tr\u016bkumu, kas vad\u012bja Saeimas l\u0113mumu izst\u0101ties no Stambulas konvencijas!\u201d \u2013 T\u0101 nav diskusija par konvenciju, t\u0101 ir demago\u0123ija un n\u0101cijas \u0161\u0137el\u0161ana.\u00a0<\/p>\n

Esmu p\u0101rliecin\u0101ta, ka Latvij\u0101 neviens nav par vardarb\u012bbu \u2013 ne starp konvencijas atbalst\u012bt\u0101jiem, ne starp tiem, kas pret to kategoriski iebilst.<\/p><\/blockquote>\n

Ta\u010du tie, kas ir pret \u0161o konvenciju, ir nevis par vardarb\u012bbu, bet pret d\u017eendera ideolo\u0123iju un pret konvencij\u0101 ietverto pras\u012bbu to iek\u013caut \u201cvisu l\u012bme\u0146u izgl\u012bt\u012bbas programm\u0101s\u201d un jurisdikcij\u0101.<\/p>\n

\u00a0<\/p>\n

\u0160\u0101da nost\u0101ja ir nevis tumson\u012bga, bet tiesiski un mor\u0101liski pamatota. Retoriskais apgalvojums \u201cKas pret konvenciju, tas par sievu si\u0161anu\u201d paties\u012bb\u0101 ir aizsargmeh\u0101nisms tam, kas savu viedokli nesp\u0113j pamatot ar faktiem. T\u0101 ir demago\u0123ija, kas ce\u013cas no bezsp\u0113c\u012bbas. Dialogs ar demagogu nav iesp\u0113jams. Un tad s\u0101kas pilso\u0146u kar\u0161 \u2013 psiholo\u0123isks kar\u0161, kur\u0101 abas puses ir p\u0101rliecin\u0101tas, ka otra ir vai nu \u013cauna, vai l\u0113ttic\u012bga.\u00a0<\/p>\n

Kam tas ir izdev\u012bgi? \u2013 \u201cProgres\u012bvajai vienot\u012bbai\u201d. Kam\u0113r cilv\u0113ki str\u012bdas, neviens nejaut\u0101, k\u0101p\u0113c jau desmito gadu vald\u012bbas priorit\u0101te numur viens ir nevis austrumu robe\u017eas sl\u0113g\u0161ana, nevis r\u016bpes par n\u0101cijas demogr\u0101fisko situ\u0101ciju, vesel\u012bbu, izgl\u012bt\u012bbu un ekonomiku, bet viendzimuma p\u0101ru civiltiesiskais regul\u0113jums un \u0161\u012b konvencija. <\/p>\n

Un, protams, neviens nerun\u0101 ar\u012b par to, k\u0101p\u0113c valsts faktiski nesp\u0113j aizsarg\u0101t cietu\u0161os no vardarb\u012bbas, lai gan likumi to jau sen paredz.<\/p><\/blockquote>\n

Tom\u0113r diskut\u0113t vajag. Gan t\u0101d\u0113\u013c, lai argument\u0113ti atsp\u0113kotu to, ar ko neesi vienispr\u0101tis, gan t\u0101d\u0113\u013c, lai noskaidrotu, uz k\u0101da pamata oponents balsta savus uzskatus. Piem\u0113ram, R\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes Soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u noda\u013cas doc\u0113t\u0101ja Agita L\u016bse nesen diskusij\u0101 man pazi\u0146oja, ka \u201cdzimumu ir ne di\u017ei vair\u0101k k\u0101 tr\u012bs\u201d un ka Latvij\u0101 esot \u201csievie\u0161u dzimtes apbed\u012bjumi\u201d un \u201cv\u012brie\u0161u dzimtes apbed\u012bjumi\u201d, jo pie da\u017eu \u201csievie\u0161u skeleta materi\u0101la\u201d esot atrasti iero\u010di. T\u0101p\u0113c \u201carheologiem nekas cits neatlika k\u0101 preciz\u0113t terminus: tagad run\u0101 par \u201cv\u012brie\u0161u dzimtes apbed\u012bjumiem\u201d un \u201csievie\u0161u dzimtes apbed\u012bjumiem\u201d, jo apbed\u012bt\u0101 cilv\u0113ka biolo\u0123iskais dzimums (par ko liecina DNS) var nesakrist ar vi\u0146a\/vi\u0146as dzimti (dzimumsoci\u0101lo statusu)\u201d.<\/p>\n

Apbr\u012bnojama lo\u0123ika: arheologi atrod vai nu V\u012aRIE\u0160U, vai SIEVIE\u0160U mirst\u012bg\u0101s atliekas, par ko liecina DNS. T\u0101tad dzimumu nosaka g\u0113ni, nevis karot\u0101ja loma. Un te nu es pajaut\u0101ju: \u201cBet k\u0101p\u0113c gan sieviete zin\u0101mos v\u0113sturiskos apst\u0101k\u013cos nevar\u0113tu b\u016bt karot\u0101ja? Kas tas par briesm\u012bgu \u201cdzimuma lomu\u201d stereotipu? Vai \u017danna d\u2019Arka, zin\u0101ma ar\u012b k\u0101 Orle\u0101nas jaunava, pa\u0146emot rok\u0101 zobenu, k\u013c\u016bst par \u017dani vecpuisi? Un vai vi\u0146as kaps t\u0101d\u0113\u013c p\u0113k\u0161\u0146i k\u013c\u016bst par \u201cv\u012brie\u0161u dzimtes apbed\u012bjumu\u201d? \u2013 Atbildi nesa\u0146\u0113mu. P\u0101rformul\u0113ju jaut\u0101jumu \u012bs\u0101k: \u201cKas ir sieviete?\u201d \u2013 Ar\u012b uz to cien\u012bjam\u0101 docente v\u0113l joproj\u0101m nav atbild\u0113jusi.\u00a0\u00a0\u00a0<\/p>\n

Atgrie\u017eoties pie apsprie\u017eam\u0101 l\u012bguma: LR Krimin\u0101llikum\u0101 ir piln\u012bgi visas normas, par k\u0101d\u0101m tiek run\u0101ts konvencij\u0101. Vien\u012bgais, k\u0101 m\u016bsu likumos nav, bet kas konvencij\u0101 ir, \u2013 neskaidrais un izpl\u016bdu\u0161ais termins \u201cgender\u201d, kas lietots nep\u0101rprotam\u0101 j\u0113dziena \u201csex\u201d viet\u0101.\u00a0<\/p>\n

Bet dzimums IR piln\u012bgi dabas dota kategorija. Dzimums piem\u012bt ar\u012b dz\u012bvniekiem un sav\u0101 veid\u0101 ar\u012b augiem. Protams, cilv\u0113ks ir ne tikai anim\u0101la, bet ar\u012b gar\u012bga b\u016btne, un cilv\u0113ka dz\u012bv\u0113 ir jomas un l\u012bme\u0146i, kam nav nek\u0101da sakara ar vi\u0146a dzimumu, t\u0101p\u0113c ka garam dzimuma nav. <\/p>\n

Protams, dz\u012bves laik\u0101 mums var b\u016bt da\u017e\u0101das lomas, ta\u010du ne jau t\u0101s nosaka, vai tu esi v\u012brietis vai sieviete.<\/p><\/blockquote>\n

Kop\u0161 \u0100dama un Ievas visiem norm\u0101liem cilv\u0113kiem ir bijis skaidrs, ka seksualit\u0101te cilv\u0113ku sabiedr\u012bb\u0101, kaut ar\u012b b\u016bdama biolo\u0123iski determin\u0113ta, izpau\u017eas cit\u0101di nek\u0101 dz\u012bvnieku starp\u0101. Vien\u012bgi uz cilv\u0113ku sabiedr\u012bbu attiecas t\u0101di senseni j\u0113dzieni k\u0101 netikl\u012bba, mauc\u012bba, laul\u012bba un t\u0101s p\u0101rk\u0101p\u0161ana. Ta\u010du pagaid\u0101m neviens t\u0101 ar\u012b nav sp\u0113jis man paskaidrot, k\u0101p\u0113c pirms pusgadsimta m\u0101ksl\u012bgi izveidoto d\u017eendera jeb \u201csoci\u0101l\u0101 dzimuma\u201d j\u0113dzienu tagad b\u016btu j\u0101iek\u013cauj Latvijas izgl\u012bt\u012bbas programm\u0101 un likumos. Nek\u0101ds pier\u0101d\u0101ms labums no \u0161\u012bs d\u012bvain\u0101s intelektu\u0101l\u0101s konstrukcijas v\u0113l nav c\u0113lies (atskaitot finansi\u0101lu labumu virknei nevalstisko organiz\u0101ciju, visiem tiem docentiem un profesoriem, kas nodarbojas ar \u0161\u012bs m\u0101ksl\u012bg\u0101s kategorijas p\u0113t\u012b\u0161anu, un tiem medi\u0137iem un farm\u0101cijas komp\u0101nij\u0101m, kam \u201cgender disphoria\u201d ir k\u013cuvusi par ienes\u012bgu industriju), bet \u013caunums ir nodar\u012bts un tiek nodar\u012bts milz\u012bgs.\u00a0<\/p>\n

Mazs b\u0113rns daudz vair\u0101k seko instinktiem nek\u0101 apzi\u0146ai un t\u0101p\u0113c ir vai nu godpr\u0101t\u012bgi audzin\u0101ms, vai akli izlai\u017eams, vai ar\u012b \u013caunpr\u0101t\u012bgi manipul\u0113jams.<\/p><\/blockquote>\n

Es neesmu par to, ka sievietes tiek piekautas. Un es neesmu pret gejiem un lezbiet\u0113m, \u2013 katrs pieaudzis cilv\u0113ks pats var izv\u0113l\u0113ties, k\u0101 un ar ko dz\u012bvot. Ta\u010du es esmu pret to, ka d\u017eendera ideolo\u0123ija tiktu iek\u013cauta \u201cvisu izgl\u012bt\u012bbas l\u012bme\u0146u m\u0101c\u012bbu programm\u0101s\u201d. Es esmu pret mazu b\u0113rnu mulsin\u0101\u0161anu ar pasak\u0101m par \u201cpiedzim\u0161anu nepareizaj\u0101 \u0137ermen\u012b\u201d un pavedin\u0101\u0161anu uz post\u012bgiem un nelabojamiem l\u0113mumiem. Es esmu pret v\u012brie\u0161u konkurenci sievie\u0161u sport\u0101, pret to, ka v\u012brie\u0161i dr\u012bkst izciest sodu sievie\u0161u cietum\u0101, ka v\u012brie\u0161i dr\u012bkst ieiet meite\u0146u \u0123\u0113rbtuv\u0113s un ka v\u012brie\u0161iem un sieviet\u0113m ir kop\u012bgas publisk\u0101s tualetes, lai tie v\u012brie\u0161i, kas nev\u0113las apmekl\u0113t v\u012brie\u0161u tualeti, un t\u0101s sievietes, kas nev\u0113las apmekl\u0113t sievie\u0161u tualeti, nejustos diskrimin\u0113ti. Un ar\u012b pret to, ka v\u0101rdi \u201ct\u0113vs\u201d un \u201cm\u0101te\u201d tiek pasludin\u0101ti par \u201cemocion\u0101lu vardarb\u012bbu\u201d.<\/p>\n

Ko dar\u012bt? S\u0101kt sarun\u0101ties. Nezaud\u0113t savald\u012bbu un pa\u0161cie\u0146u. C\u012bn\u012bties pret mald\u012bgiem uzskatiem, nevis pret to paud\u0113jiem. Skaidrot, ka vardarb\u012bbai nav dzimuma. Ka vardarb\u012bgas m\u0113dz b\u016bt ar\u012b sievietes un pat b\u0113rni. Ka vardarb\u012bba izriet nevis no \u201cdzimumu lomu stereotipiem\u201d, bet no amor\u0101las izv\u0113les. <\/p>\n

Ja k\u0101ds sit v\u0101j\u0101ko, vi\u0146\u0161 to dara nevis t\u0101p\u0113c, ka ir v\u012brietis, sieviete, klases biedrus p\u0101raudzis otrgadnieks vai otrgadniece, bet t\u0101p\u0113c, ka ir amor\u0101ls dra\u0146\u0137is.<\/p><\/blockquote>\n

Ta\u010du ir v\u0113l k\u0101ds svar\u012bgs jaut\u0101jums. Satversmes 68. pants nosaka: \u201cStarptautiskus l\u012bgumus, kuros starptautisk\u0101m instit\u016bcij\u0101m tiek dele\u0123\u0113ta da\u013ca no valsts instit\u016bciju kompetences, Saeima var apstiprin\u0101t s\u0113d\u0113s, kur\u0101s piedal\u0101s vismaz divas tre\u0161da\u013cas Saeimas locek\u013cu, un apstiprin\u0101\u0161anai nepiecie\u0161ams divu tre\u0161da\u013cu kl\u0101teso\u0161o deput\u0101tu balsu vair\u0101kums.\u201d<\/p>\n

Ratific\u0113jot Stambulas konvenciju, Latvija da\u013cu no valsts instit\u016bciju kompetences\u00a0 nodod konvencijas uzraudz\u012bbas grupai GREVIO, kas kontrol\u0113, piem\u0113ram, izgl\u012bt\u012bbas satura mai\u0146u saska\u0146\u0101 ar d\u017eendera ideolo\u0123iju.<\/p><\/blockquote>\n

Vien\u0101 no pirmajiem GREVIO b\u0101zes zi\u0146ojumiem bija pausta neapmierin\u0101t\u012bbu ar to, ka D\u0101nija c\u012b\u0146\u0101 pret vardarb\u012bbu esot \u201cdzimuma zi\u0146\u0101 neitr\u0101la\u201d, jo likums vien\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 tiekot attiecin\u0101ts gan uz v\u012brie\u0161iem, gan sieviet\u0113m. Savuk\u0101rt b\u0101zes zi\u0146ojums par Austriju apstiprin\u0101ja to, ka GREVIO v\u0113rt\u0113 ar\u012b b\u0113rnud\u0101rzu programmas un uz d\u017eenderu ideolo\u0123ijas balst\u012btas izgl\u012bt\u012bbas saturu pa\u0161iem maz\u0101kajiem.<\/p>\n

T\u0101tad Satversmes 68. pants attiecas uz Stambulas konvencijas ratifik\u0101ciju. 2023. gada 30. novembr\u012b balsojum\u0101 par \u0161o konvenciju piedal\u012bj\u0101s 53 deput\u0101ti<\/a>, no kuriem 51 nobalsoja par un divi nobalsoja pret. P\u0101r\u0113jie deput\u0101ti bija iz\u0146\u0113mu\u0161i balso\u0161anas kart\u012btes un balso\u0161an\u0101 nepiedal\u012bj\u0101s, t\u0101d\u0113\u013c vi\u0146u v\u0101rdi pat nepar\u0101d\u0101s protokol\u0101.\u00a0<\/p>\n

Satversm\u0113 noteikto kvorumu \u2013 \u201cdivas tre\u0161da\u013cas Saeimas locek\u013cu\u201d \u2013 53 deput\u0101ti nenodro\u0161ina. Jaut\u0101jums juristiem: vai Valsts Prezidents bija ties\u012bgs izsludin\u0101t likumu, kas pie\u0146emts, pret\u0113ji Satversm\u0113 noteiktajam? Un ja vi\u0146\u0161 ir p\u0101rk\u0101pis Satversmi, vai Latvijas pilso\u0146i nevar iesniegt pras\u012bbu Eiropas cilv\u0113kties\u012bbu ties\u0101, jo Satversmes ties\u0101 pras\u012bba ir iesniedzama ne v\u0113l\u0101k k\u0101 gadu p\u0113c likuma izsludin\u0101\u0161anas?\u00a0<\/p>\n

LA.LV redakcija v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu! \u0160aj\u0101 rakst\u0101 atspogu\u013cots autora subjekt\u012bvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.<\/p>\n

T\u0113mas<\/p>\n

SAIST\u012aTIE RAKSTI<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Foto: Polina Viljuna un Gun\u0101rs Janaitis, Dinas Antumas-Jansones kol\u0101\u017ea Komunistisk\u0101s partijas manifests sol\u012bja izskaust nevienl\u012bdz\u012bbu un padar\u012bt visus…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":40755,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-40754","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115497381683883766","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/40754","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=40754"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/40754\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/40755"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=40754"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=40754"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=40754"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}