{"id":41114,"date":"2025-11-05T21:10:17","date_gmt":"2025-11-05T21:10:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/41114\/"},"modified":"2025-11-05T21:10:17","modified_gmt":"2025-11-05T21:10:17","slug":"kuleba-par-stambulas-konvencijas-ieviesanu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/41114\/","title":{"rendered":"Kuleba par Stambulas konvencijas ievie\u0161anu"},"content":{"rendered":"

P\u0113c t\u0101 saukt\u0101s Stambulas konvencijas<\/a> ratifik\u0101cijas Ukrain\u0101 oponentu paust\u0101s ba\u017eas nav piepild\u012bju\u0161\u0101s, savuk\u0101rt \u0161\u012bs t\u0113mas izmanto\u0161ana iek\u0161politisk\u0101s c\u012b\u0146\u0101s, tostarp Latvij\u0101, n\u0101k par labu Krievijai, a\u0123ent\u016brai LETA nor\u0101d\u012bja biju\u0161ais Ukrainas<\/a> \u0101rlietu ministrs Dmitro Kuleba<\/a>.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 atz\u012bm\u0113ja, ka Ukraina akt\u012bvi piedal\u012bj\u0101s Stambulas konvencijas izstr\u0101d\u0113, jo vardarb\u012bba \u0123imen\u0113 bija un joproj\u0101m ir probl\u0113ma vis\u0101 Eirop\u0101, \u012bpa\u0161i Centr\u0101laj\u0101 un Austrumeirop\u0101. P\u0113c biju\u0161\u0101 Ukrainas \u0101rlietu ministra paust\u0101, galvenais konvencijas m\u0113r\u0137is ir pal\u012bdz\u0113t apkarot vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113 neatkar\u012bgi no t\u0101, pret ko t\u0101 ir v\u0113rsta \u2013 v\u012brieti, sievieti vai b\u0113rnu.<\/p>\n

Kuleba skaidroja, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 konvencijas ratifik\u0101cija nebija iesp\u0113jama pla\u0161o diskusiju par tradicion\u0101laj\u0101m \u0123imenes v\u0113rt\u012bb\u0101m un dokumenta interpret\u0101ciju d\u0113\u013c. Ta\u010du, kad 2022. gad\u0101 Ukraina non\u0101ca kara apst\u0101k\u013cos, konvencijas ratifik\u0101cijas jaut\u0101jums k\u013cuva maz\u0101k pretrun\u012bgs.<\/p>\n

“Kad Krievija iebruka Ukrain\u0101, iebrukums k\u013cuva svar\u012bg\u0101ks par c\u012b\u0146u ap Stambulas konvenciju, jo, kad tu c\u012bnies par savu dz\u012bv\u012bbu, viss p\u0101r\u0113jais k\u013c\u016bst mazsvar\u012bgs. Rad\u0101s iesp\u0113ja ratific\u0113t konvenciju, un Ukraina to izdar\u012bja,” sac\u012bja biju\u0161ais Ukrainas \u0101rlietu ministrs.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 skaidroja, ka kara laik\u0101 sabiedr\u012bba atrodas stres\u0101, turkl\u0101t p\u0113c kara karav\u012bri un vi\u0146u \u0123imenes saskarsies ar posttraumatisk\u0101 stresa probl\u0113m\u0101m. Kuleba kl\u0101st\u012bja, ka, saliekot kop\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju un karav\u012bru stresu, veidojas augl\u012bga vide vardarb\u012bbai \u0123imen\u0113s, t\u0101p\u0113c bija vajadz\u012bgs stiprin\u0101t tiesisko regul\u0113jumu \u0161\u012bs probl\u0113mas risin\u0101\u0161anai.<\/p>\n

“Ukraina, balstoties uz citu kara piedz\u012bvoju\u0161u valstu pieredzi, saprata, ka probl\u0113ma ar vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113 p\u0113c kara b\u016bs divreiz liel\u0101ka nek\u0101 pirms iebrukuma. M\u0113s mekl\u0113j\u0101m veidus, k\u0101 \u0161o jaut\u0101jumu risin\u0101t. Viens no tiem bija Stambulas konvencija. T\u0101p\u0113c nol\u0113m\u0101m nolikt mal\u0101 aizspriedumus un bailes, ieviest \u0161os meh\u0101nismus un stiprin\u0101t m\u016bsu tiesisko regul\u0113jumu,” sac\u012bja biju\u0161ais Ukrainas \u0101rlietu ministrs.<\/p>\n

P\u0113c Kulebas paust\u0101, Ukrainas pieredze r\u0101da, ka Stambulas konvencija pal\u012bdz izveidot meh\u0101nismu c\u012b\u0146ai ar vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113, ta\u010du tas nav vien\u012bgais risin\u0101jums. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka konvencija ir viens no pamatelementiem, kas stiprina regul\u0113jumu un pal\u012bdz nov\u0113rst vardarb\u012bbu \u0123imen\u0113s.<\/p>\n

Kuleba nor\u0101d\u012bja, ka pirms kara Ukrainas Pareiztic\u012bg\u0101 bazn\u012bca bija viena no galvenaj\u0101m konvencijas ratifik\u0101cijas oponent\u0113m, ta\u010du p\u0113c iebrukuma t\u0101 pret ratifik\u0101ciju neiebilda. Vi\u0146\u0161 piemin\u0113ja, ka pirms kara da\u013ca konvencijas oponentu pied\u0101v\u0101ja t\u0101s noteikumus p\u0101r\u0146emt nacion\u0101laj\u0101 likumdo\u0161an\u0101, neratific\u0113jot dokumentu.<\/p>\n

Biju\u0161ais Ukrainas \u0101rlietu ministrs akcent\u0113ja, ka \u0161\u0101da pieeja ir maldino\u0161a, jo, pirmk\u0101rt, \u0161\u0101di sol\u012bjumi bie\u017ei netiek \u012bstenoti, un, otrk\u0101rt, ratific\u0113jot konvenciju, pilso\u0146iem tiek nodro\u0161in\u0101ta iesp\u0113ja izmantot Eiropas Padomes meh\u0101nismus savu ties\u012bbu aizsardz\u012bbai, ja nacion\u0101l\u0101s tiesas vai ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161\u0101s iest\u0101des to nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t. Vi\u0146apr\u0101t, ja konvenciju nepolitiz\u0113, probl\u0113mu ar konvenciju nav, ta\u010du, ja to p\u0101rv\u0113r\u0161 politisk\u0101 c\u012b\u0146\u0101, situ\u0101cija k\u013c\u016bst cit\u0101d\u0101ka.<\/p>\n

“P\u0113c Stambulas konvencijas ratifik\u0101cijas nav piepild\u012bju\u0161\u0101s iepriek\u0161 paust\u0101s ba\u017eas. Ukrain\u0101 nav desmitiem dzimumu, un sabiedr\u012bbai nav nek\u0101du draudu, ko rad\u012btu konvencija. Aizspriedumi izr\u0101d\u012bj\u0101s nepamatoti,” sac\u012bja Kuleba.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka Krievija akt\u012bvi izmanto diskusijas par t\u0101 sauktaj\u0101m tradicion\u0101laj\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m, lai \u0161\u0137eltu Eiropas sabiedr\u012bbu. Biju\u0161ais Ukrainas \u0101rlietu ministrs nor\u0101d\u012bja, ka Krievija visur mekl\u0113 pretrun\u012bgus jaut\u0101jumus, vai t\u0101 b\u016btu Latvija, Ukraina, V\u0101cija, Francija vai Lielbrit\u0101nija, un izmanto finans\u0113jumu un propagandu, lai \u0161os jaut\u0101jumus “uzkurin\u0101tu” un p\u0101rv\u0113rstu “mazas diskusijas lielos konfliktos”.<\/p>\n

“Nesaku, ka Latvijas politiskie sp\u0113ki, kas iest\u0101jas par valsts izst\u0101\u0161anos no konvencijas, r\u012bkojas p\u0113c Maskavas nor\u0101d\u012bjumiem \u2013 n\u0113. Ta\u010du, ja \u0161o t\u0113mu s\u0101k izmantot iek\u0161politisk\u0101s c\u012b\u0146\u0101s, Krievija to pamana un izmanto inform\u0101cijas telpu, lai situ\u0101ciju saasin\u0101tu. Krievijai ner\u016bp Latvijas tradicion\u0101l\u0101s \u0123imenes v\u0113rt\u012bbas. Tai r\u016bp tikai viens – \u0161\u0137elt un vald\u012bt. Jo vair\u0101k j\u016bs c\u012bn\u0101ties ap Stambulas konvenciju, jo laim\u012bg\u0101ki ir cilv\u0113ki Krievijas dro\u0161\u012bbas dienest\u0101,” teica Kuleba.<\/p>\n

Tauj\u0101ts, ko k\u0101da valsts var zaud\u0113t, izst\u0101joties no konvencijas, biju\u0161ais Ukrainas \u0101rlietu ministrs uzsv\u0113ra, ka t\u0101da valsts izskat\u0101s v\u0101ja. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka da\u017ei politi\u0137i Latvij\u0101 mekl\u0113ja t\u0113mu, ar kuru mobiliz\u0113t v\u0113l\u0113t\u0101jus, un atrada Stambulas konvenciju. Kuleba uzsv\u0113ra, ka t\u0101 ir “t\u012bra politika”, piebilstot, ka p\u0113c Stambulas konvencijas ratifik\u0101cijas Latvija nav piedz\u012bvojusi t\u0101das p\u0101rmai\u0146as, par kur\u0101m baid\u012bj\u0101s konvencijas ratifik\u0101cijas oponenti.<\/p>\n

Biju\u0161ais Ukrainas \u0101rlietu ministrs uzsv\u0113ra, ka nav pr\u0101t\u012bgi t\u0113r\u0113t sabiedr\u012bbas ener\u0123iju un risk\u0113t ar stabilit\u0101ti, c\u012bnoties par jaut\u0101jumiem, kas nerada re\u0101lus draudus.<\/p>\n

K\u0101 v\u0113st\u012bts, Saeima deput\u0101ti vair\u0101kums tre\u0161dien Valsts prezidenta Edgara Rink\u0113vi\u010da Saeimai otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai atdoto Stambulas konvencijas denons\u0113\u0161anas likumu nodeva skat\u012b\u0161anai \u0100rlietu komisij\u0101, nosakot, ka priek\u0161likumi likumam iesniedzami vienu gadu.<\/p>\n

Priek\u0161likumus likumprojektam var\u0113s iesniegt l\u012bdz 2026. gada 1. novembrim. N\u0101kam\u0101 gada oktobra s\u0101kum\u0101 notiks Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas, bet novembra s\u0101kum\u0101 uz pirmo s\u0113di jau var\u0113tu san\u0101kt jauniev\u0113l\u0113tais parlaments, kas noz\u012bm\u0113, ka ar\u012b likumu par izst\u0101\u0161anos no konvencijas p\u0101rskat\u012bs n\u0101kamais Saeimas sasaukums.<\/p>\n

30. oktobr\u012b ar opoz\u012bcijas un Za\u013co un zemnieku savien\u012bbas (ZZS) bals\u012bm Saeim\u0101 tika pie\u0146emts likums par Latvijas izst\u0101\u0161anos no Stambulas konvencijas.<\/p>\n

Likumprojektu iesniedza opoz\u012bcijas partija “Latvija pirmaj\u0101 viet\u0101” (LPV), bet to atbalst\u012bja ar\u012b citas opoz\u012bcijas partijas – Nacion\u0101l\u0101 apvien\u012bba (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilit\u0101tei”, k\u0101 ar\u012b valdo\u0161aj\u0101 koal\u012bcij\u0101 eso\u0161\u0101s ZZS politi\u0137i. Izst\u0101\u0161anos no konvencijas neatbalst\u012bja valdo\u0161\u0101s koal\u012bcijas partijas “Jaun\u0101s vienot\u012bbas” (JV) un “Progres\u012bvie”.<\/p>\n

Saeimas vair\u0101kuma atbalst\u012bt\u0101 izst\u0101\u0161an\u0101s no konvencijas izrais\u012bja pla\u0161u sabiedr\u012bbas neapmierin\u0101t\u012bbu, gan parakstot aicin\u0101jumus politi\u0137iem l\u0113mumu p\u0101rskat\u012bt, gan pulc\u0113joties sen nebiju\u0161i liel\u0101 protesta akcij\u0101. Savuk\u0101rt ZZS l\u0113mums pieslieties opoz\u012bcijai Stambulas konvencijas jaut\u0101jum\u0101 noveda pie faktiska Evikas Sili\u0146as (JV) vald\u012bbas koal\u012bcijas sabrukuma, valdot augstai neuztic\u012bbai starp koal\u012bcijas partneriem un tiem savstarp\u0113ji apmainoties ar asiem pazi\u0146ojumiem.<\/p>\n

Gan daudzas nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas, gan partijas JV un “Progres\u012bvie” iesniedza prezidentam aicin\u0101jumu \u0161o likumu neizsludin\u0101t un nodot Saeimai otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai.<\/p>\n

Vairums ekspertu un nevalstisko organiz\u0101ciju, kas str\u0101d\u0101 ar vardarb\u012bbas nov\u0113r\u0161anas jaut\u0101jumiem, iebilst pret ieceri izst\u0101ties no konvencijas, pau\u017eot ba\u017eas, ka tas mazin\u0101s cietu\u0161o aizst\u0101v\u0113\u0161anu pret vardarb\u012bbu un negat\u012bvi ietekm\u0113s Latvijas starptautisko t\u0113lu Rietumu sabiedroto ac\u012bs.<\/p>\n

Latvij\u0101 Eiropas Padomes Konvencija par vardarb\u012bbas pret sieviet\u0113m un vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113 nov\u0113r\u0161anu un apkaro\u0161anu jeb t\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101 Stambulas konvencija st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 1. maij\u0101. Tas ir starptautisks l\u012bgums, kas paredz, ka t\u0101 dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101izstr\u0101d\u0101 saska\u0146ota politika, lai lab\u0101k var\u0113tu aizsarg\u0101t sievietes no visu veidu vardarb\u012bbas, k\u0101 ar\u012b sievietes un v\u012brie\u0161us no vardarb\u012bbas \u0123imen\u0113. Tostarp dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101nodro\u0161ina cietu\u0161ajiem vispus\u012bga pal\u012bdz\u012bba un aizsardz\u012bba, kr\u012bzes centri, kr\u012bzes t\u0101lrunis, kas darbojas diennakti, specializ\u0113tie atbalsta centri no seksu\u0101las vardarb\u012bbas cietu\u0161\u0101m person\u0101m, j\u0101aizsarg\u0101 un j\u0101atbalsta b\u0113rni, kas ir vardarb\u012bbas liecinieki.<\/p>\n

Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n

Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>