{"id":41299,"date":"2025-11-06T06:23:08","date_gmt":"2025-11-06T06:23:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/41299\/"},"modified":"2025-11-06T06:23:08","modified_gmt":"2025-11-06T06:23:08","slug":"lielaka-dala-latvijas-iedzivotaju-ikdiena-neizmanto-maksliga-intelekta-iespejas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/41299\/","title":{"rendered":"Liel\u0101k\u0101 da\u013ca Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju ikdien\u0101 neizmanto m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta iesp\u0113jas"},"content":{"rendered":"<p>Latvij\u0101 m\u0101ksl\u012bgo intelektu (MI) \u0161ogad izmanto 35,1% interneta lietot\u0101ju, a\u0123ent\u016brai LETA pav\u0113st\u012bja Centr\u0101laj\u0101 statistikas p\u0101rvald\u0113 (CSP), atsaucoties uz iedz\u012bvot\u0101ju ikgad\u0113jo aptauju par inform\u0101cijas un komunik\u0101ciju tehnolo\u0123iju (IKT) lieto\u0161anu m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s.<\/p>\n<p>Dati liecina, ka MI iedz\u012bvot\u0101ji galvenok\u0101rt lieto priv\u0101t\u0101m vajadz\u012bb\u0101m (28%). Vienlaikus 15,5% iedz\u012bvot\u0101ju min\u0113ju\u0161i, ka izmantoju\u0161i MI darbam, bet 8,2% pielietoju\u0161i MI izgl\u012bt\u012bbas proces\u0101.<\/p>\n<p>V\u012brie\u0161i MI izmantoju\u0161i nedaudz akt\u012bv\u0101k k\u0101 sievietes &#8211; par 3,7 procentpunktiem vair\u0101k, proti MI lietojis 37,1% v\u012brie\u0161u un 33,4% sievie\u0161u.<\/p>\n<p>Akt\u012bv\u0101kie MI lietot\u0101ji ir jaunie\u0161i jeb iedz\u012bvot\u0101ji vecum\u0101 no 16 l\u012bdz 24 gadiem &#8211; 72,7%, lietojot MI gan priv\u0101taj\u0101m vajadz\u012bb\u0101m (54,6%), gan m\u0101c\u012bb\u0101m (42,4%). Vec\u0101k\u0101s gadag\u0101juma interneta lietot\u0101ju grup\u0101s MI lieto\u0161anas bie\u017eums samazin\u0101s, tom\u0113r 12,1% iedz\u012bvot\u0101ju vecum\u0101 no 55 l\u012bdz 64 gadiem un 5,7% senioru grup\u0101 (65-74 gadi) MI r\u012bkus izmanto.<\/p>\n<p>Vair\u0101k nek\u0101 asto\u0146i no desmit skol\u0113niem un studentiem (85,5%) izmanto MI &#8211; visakt\u012bv\u0101k to izmanto m\u0101c\u012bbu proces\u0101 (63%) un priv\u0101t\u0101m vajadz\u012bb\u0101m (58,6%). Nodarbin\u0101tie iedz\u012bvot\u0101ji MI izmanto nedaudz akt\u012bv\u0101k k\u0101 bezdarbnieki, proti, to izmanto 37% nodarbin\u0101to un 31,8% bezdarbnieku. MI visakt\u012bv\u0101k lieto darba un profesion\u0101l\u0101m vajadz\u012bb\u0101m &#8211; 20,2%.<\/p>\n<p>Dati ar\u012b liecina, ka akt\u012bv\u0101kie MI lietot\u0101ji ir R\u012bgas re\u0123iona iedz\u012bvot\u0101ji (42,5%), kuri MI izmanto priv\u0101t\u0101m vajadz\u012bb\u0101m (34,4%), profesion\u0101laj\u0101m vai darba vajadz\u012bb\u0101m (20,5%) un m\u0101c\u012bb\u0101m (9,8%). P\u0113c MI izmanto\u0161anas aktivit\u0101tes R\u012bgas re\u0123ionam seko interneta lietot\u0101ji Zemgal\u0113 &#8211; 31%, Vidzem\u0113 &#8211; 28,1% Kurzem\u0113 &#8211; 27,5% un nedaudz maz\u0101k Latgal\u0113 &#8211; 26,4%.<\/p>\n<p>No 64,9% Latvijas interneta lietot\u0101ju, kuri MI pagaid\u0101m neizmanto, 42,3% k\u0101 galveno neizmanto\u0161anas iemeslu nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka nav nepiecie\u0161am\u012bbas MI lietot ikdien\u0101, 11,9% tr\u016bkst zin\u0101\u0161anu un prasmju, k\u0101 MI izmantot, bet 7% atzinu\u0161i, ka par \u0161\u0101du tehnolo\u0123iju visp\u0101r nav inform\u0113ti. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 1,8% nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka no MI izmanto\u0161anas atturas datu dro\u0161\u012bbas un priv\u0101tuma apsv\u0113rumu d\u0113\u013c.<\/p>\n<p>Statistikas p\u0101rvald\u0113 ar\u012b min, ka elektronisk\u0101 identifik\u0101cija (eID) Latvij\u0101 k\u013cuvusi par neat\u0146emamu digit\u0101l\u0101s vides da\u013cu, nodro\u0161inot dro\u0161u un \u0113rtu personas identit\u0101tes apstiprin\u0101\u0161anu tie\u0161saist\u0113. Atbilsto\u0161i 2025. gada apsekojuma datiem eID izmanto\u0161ana Latvij\u0101 ir \u013coti izplat\u012bta &#8211; p\u0113d\u0113jo 12 m\u0113ne\u0161u laik\u0101 to lietoju\u0161i 88,9% interneta lietot\u0101ju, tostarp 80,3% interneta lietot\u0101ju eID ir izmantoju\u0161i, lai sa\u0146emtu priv\u0101t\u0101 sektora pakalpojumus, bet 71,5% &#8211; pa\u0161vald\u012bbu, valsts un sabiedriskos pakalpojumus.<\/p>\n<p>Starp dzimumiem nav v\u0113rojamas b\u016btiskas eID izmanto\u0161anas at\u0161\u0137ir\u012bbas &#8211; 90,1% sievie\u0161u un 87,6% v\u012brie\u0161u nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka lietoja eID p\u0113d\u0113jo 12 m\u0113ne\u0161u laik\u0101, 73,7% sievie\u0161u un 69,1% v\u012brie\u0161u izmantoju\u0161i valsts un pa\u0161vald\u012bbu e-pakalpojumus, bet 80,5% sievie\u0161u un 80% v\u012brie\u0161u &#8211; priv\u0101t\u0101 sektora pakalpojumus.<\/p>\n<p>Akt\u012bv\u0101k eID izmanto jaun\u0101k\u0101 paaudze &#8211; vecum\u0101 no 25 l\u012bdz 34 gadiem to lieto 95,3%, bet vec\u0101kaj\u0101s grup\u0101s lieto\u0161ana ir maz\u0101k izplat\u012bta. Starp nodarbin\u0101tajiem eID izmanto 93,8%.<\/p>\n<p>2025. gada apsekojuma rezult\u0101ti liecina, ka 20,1% interneta lietot\u0101ju ir p\u0101rbaud\u012bju\u0161i inform\u0101cijas patiesumu, tostarp 21,5% v\u012brie\u0161u un 18,8% sievie\u0161u. Bie\u017e\u0101k tas dar\u012bts, izv\u0113rt\u0113jot inform\u0101cijas avotu vai mekl\u0113jot papildu inform\u0101ciju (18,2%), k\u0101 ar\u012b apsprie\u017eoties ar citiem cilv\u0113kiem vai izmantojot citus avotus (6,2%). Savuk\u0101rt 3,7% inform\u0101cijas p\u0101rbaudi veiku\u0161i, piedaloties vai sekojot diskusij\u0101m internet\u0101.<\/p>\n<p>Statistikas dati liecina, ka gados jaun\u0101ki iedz\u012bvot\u0101ji bie\u017e\u0101k p\u0101rbauda inform\u0101cijas patiesumu &#8211; 30,9% 16-24 gadu vecum\u0101 un 29,9% 25-34 gadu vecum\u0101 p\u0101rliecin\u0101j\u0101s par to, vai inform\u0101cija, ko redz\u0113ju\u0161i tie\u0161saist\u0113 ir patiesa. Savuk\u0101rt starp vec\u0101ka gadag\u0101juma iedz\u012bvot\u0101jiem (65-74 gadi) 8,2% lietot\u0101ju p\u0101rbauda inform\u0101cijas patiesumu.<\/p>\n<p>Dati ar\u012b r\u0101da, ka inform\u0101cijas p\u0101rbaude bie\u017e\u0101k rakstur\u012bga iedz\u012bvot\u0101jiem ar augst\u0101ko izgl\u012bt\u012bbu (26,6%). Ar\u012b iedz\u012bvot\u0101ji ar pamatskolas vai zem\u0101ku izgl\u012bt\u012bbu (17,8%) inform\u0101cijas uzticam\u012bbu p\u0101rbauda bie\u017e\u0101k nek\u0101 tie, kuriem ir vid\u0113j\u0101 izgl\u012bt\u012bba (15,6%), kas, p\u0113c CSP min\u0113t\u0101, skaidrojams ar to, ka \u0161aj\u0101 grup\u0101 ietilpst ar\u012b jaunie\u0161i, kuri v\u0113l m\u0101c\u0101s un kopum\u0101 ir digit\u0101li akt\u012bv\u0101ki.<\/p>\n<p>Analiz\u0113jot datus pa re\u0123ioniem, secin\u0101ts, ka R\u012bgas re\u0123ion\u0101 interneta lietot\u0101ji pret inform\u0101ciju internet\u0101 attiecas kritisk\u0101k nek\u0101 p\u0101r\u0113jos Latvijas re\u0123ionos &#8211; 25,6% no lietot\u0101jiem p\u0101rbauda inform\u0101cijas patiesumu un 23,9% &#8211; avotu uzticam\u012bbu. Savuk\u0101rt citos Latvijas re\u0123ionos ir l\u012bdz\u012bgs interneta lietot\u0101ju \u012bpatsvars, kas p\u0101rbaud\u012bja inform\u0101cijas patiesumu tie\u0161saist\u0113, augst\u0101ks ir Latgal\u0113 (18,2%), seko Kurzem\u0113 &#8211; 14,7%, Vidzem\u0113 &#8211; 13,7% un Zemgal\u0113 &#8211; 13,3%.<\/p>\n<p>2025. gad\u0101 29,2% no interneta lietot\u0101jiem Latvij\u0101 ir sask\u0101ru\u0161ies ar aizvainojo\u0161u vai uzbr\u016bko\u0161u saturu internet\u0101. Visbie\u017e\u0101k \u0161\u0101ds saturs bijis saist\u012bts ar politiskajiem vai soci\u0101lajiem uzskatiem (23,9%), seko rase vai etnisk\u0101 pieder\u012bba (11,5%) un pieder\u012bba LGBTIQ+ kopienai (9,2%). Sal\u012bdzino\u0161i ret\u0101k aizvainojo\u0161s saturs ticis v\u0113rsts dzimuma (5,8%), reli\u0123ijas vai tic\u012bbas (5,7%), vecuma (3,7%) un invalidit\u0101tes (3,0%) d\u0113\u013c.<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 gad\u0101 veikt\u0101 apsekojuma rezult\u0101ti liecina, ka internetu regul\u0101ri izmanto 93,6% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju un \u012bpa\u0161i strauj\u0161 interneta lietot\u0101ju pieaugums ir gados vec\u0101ko iedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b.<\/p>\n<p>Ja 16 l\u012bdz 44 gadu vecuma grup\u0101s internetu lieto vair\u0101k nek\u0101 97%, tad 55-64 gadu vecumgrup\u0101 to izmanto 89,7%, bet 65-74 gados &#8211; 77,8%, kas ir vair\u0101k nek\u0101 divk\u0101r\u0161s pieaugums p\u0113d\u0113j\u0101 desmitgad\u0113.<\/p>\n<p>Vienlaikus pieaug ar\u012b iepirk\u0161an\u0101s internet\u0101 &#8211; 75,2% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju ir veiku\u0161i pirkumus tie\u0161saist\u0113, un 54,1% to dara regul\u0101ri. Akt\u012bv\u0101kie pirc\u0113ji ir iedz\u012bvot\u0101ji vecum\u0101 25-34 gadi (72,2%), savuk\u0101rt, pieaugot vecumam, aktivit\u0101te samazin\u0101s, ta\u010du ar\u012b seniori arvien bie\u017e\u0101k izmanto tie\u0161saistes iepirk\u0161anos, nor\u0101da CSP.<\/p>\n<p>Apsekojum\u0101 2025. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 aptauj\u0101ti 5237 iedz\u012bvot\u0101ji vecum\u0101 no 16 l\u012bdz 74 gadiem.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Latvij\u0101 m\u0101ksl\u012bgo intelektu (MI) \u0161ogad izmanto 35,1% interneta lietot\u0101ju, a\u0123ent\u016brai LETA pav\u0113st\u012bja Centr\u0101laj\u0101 statistikas p\u0101rvald\u0113 (CSP), atsaucoties uz&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":41300,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[129,11826,8372,23,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,11827,8373,11828,8374,24,25,21],"class_list":{"0":"post-41299","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-__typenameadvicekeyword","9":"tag-id1292","10":"tag-id568","11":"tag-aktualitates","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-featured-news","15":"tag-featurednews","16":"tag-headlines","17":"tag-latest-news","18":"tag-latestnews","19":"tag-latvia","20":"tag-latvian","21":"tag-latviesu","22":"tag-latviesu-valoda","23":"tag-latviesuvaloda","24":"tag-latvija","25":"tag-lv","26":"tag-news","27":"tag-popularakas-zinas","28":"tag-popularakaszinas","29":"tag-slugmaksligais-intelekts","30":"tag-slugtehnologijas","31":"tag-titlemaksligais-intelekts","32":"tag-titletehnologijas","33":"tag-top-stories","34":"tag-topstories","35":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115501321606399720","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/41299","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=41299"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/41299\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/41300"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=41299"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=41299"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=41299"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}