{"id":41940,"date":"2025-11-06T19:47:17","date_gmt":"2025-11-06T19:47:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/41940\/"},"modified":"2025-11-06T19:47:17","modified_gmt":"2025-11-06T19:47:17","slug":"ja-aug-algas-aug-ari-premijas-un-piemaksas-dienas-bizness","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/41940\/","title":{"rendered":"Ja aug algas, aug ar\u012b pr\u0113mijas un piemaksas :: Dienas Bizness"},"content":{"rendered":"<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom font-weight--bold padding-1--top\">K\u0101 pr\u0113mijas, t\u0101 naudas balvas un piemaksas par \u012bpa\u0161u darbu ir t\u0101da pati darba samaksa k\u0101 valsts amatpersonas darba alga.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bciju amatpersonu un darbinieku atl\u012bdz\u012bbas likuma (turpm\u0101k Atl\u012bdz\u012bbas likums) 3. panta 1. punkts saka: \u00abValsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bciju amatpersonu (darbinieku) atl\u012bdz\u012bbu \u0161\u0101 likuma izpratn\u0113 veido darba samaksa, soci\u0101l\u0101s garantijas un atva\u013cin\u0101jumi. Darba samaksa \u0161\u0101 likuma izpratn\u0113 ir m\u0113ne\u0161alga, piemaksas, pr\u0113mijas un naudas balvas. Soci\u0101l\u0101s garantijas \u0161\u0101 likuma izpratn\u0113 ir pabalsti, kompens\u0101cijas, apdro\u0161in\u0101\u0161ana un \u0161aj\u0101 likum\u0101 noteikto izdevumu seg\u0161ana.\u00bb<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Nedal\u0101m\u0101 aisberga virsotne<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">30. septembra raid\u012bjums Kas notiek Latvij\u0101? J\u0101\u0146a Dombura vad\u012bb\u0101 Latvijas sabiedr\u012bbas priek\u0161\u0101 nolika valsts amatpersonu pr\u0113miju, piemaksu un naudas balvu sada\u013cu, kas aug ik gadu. Iev\u0113rojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gad\u0101 ir par teju 100 miljoniem vair\u0101k nek\u0101 2019. gad\u0101, tas viegli ierosin\u0101ja sabiedrisko domu. Proti, ir konkr\u0113ts un skaidrs piem\u0113rs, kur\u0101 redzama pamat\u012bga atl\u012bdz\u012bbas izaugsme konkr\u0113t\u0101 sada\u013c\u0101 un period\u0101.Tas, ko, pirmk\u0101rt, v\u0113los uzsv\u0113rt \u2013 t\u0101 ir aisberga virsotne jeb neliela da\u013ca no t\u0101, kas kopum\u0101 ir valsts amatpersonu atl\u012bdz\u012bba, kuru nosaka vienots Atl\u012bdz\u012bbas likums. Es run\u0101ju par to, ka atl\u012bdz\u012bbas pieaugumu nosaka kop\u0113js likums un nianses vien veido atsevi\u0161\u0137i Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realiz\u0113jas katr\u0101 ministrij\u0101 un iest\u0101d\u0113 atsevi\u0161\u0137i.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Tikai virsraksts Viens likums, viena taisn\u012bba visiem, kas rot\u0101 Ministru kabineta sapul\u010du telpu, piln\u012bgi noteikti attiecas uz valsts amatpersonu atl\u012bdz\u012bbu. Otrk\u0101rt, m\u0113s neiedzi\u013cin\u0101simies MK noteikumos, jo lielos skait\u013cos ir runa par l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu atl\u012bdz\u012bbas izaugsmi gadu no gada vis\u0101s valsts p\u0101rvaldes sada\u013c\u0101s. Var atrun\u0101ties, ka, raugi, skolot\u0101jiem t\u0101 neveicas, un t\u0101 ir taisn\u012bba, jo vi\u0146i nav valsts amatpersonas un uz vi\u0146iem \u00abviena taisn\u012bba visiem\u00bb neattiecas. T\u0101du profesiju valsts algoto personu vid\u016b netr\u016bkst. \u012as\u0101k \u2013 runa ir par valsts amatpersonu pr\u0113mij\u0101m, piemaks\u0101m un naudas balv\u0101m, k\u0101 ar\u012b alg\u0101m vienkopus. Var br\u012bn\u012bties par pr\u0113mij\u0101m atsevi\u0161\u0137i un teikt, ka t\u0101s ir lielas, bet to pieaugumam p\u0113c b\u016bt\u012bbas ir j\u0101b\u016bt l\u012bdzv\u0113rt\u012bgam algu izaugsmei. Atpalikt nevar, jo principu dikt\u0113 viens un tas pats likums, un lab\u0101kais, ko, nemainot likumu, premjers vai ministri var izgudrot, ir atlikt piemaksu pieaugumu, jo, redziet, tagad naudas nav. L\u012bdzko b\u016bs, ir j\u0101pieliek, jo likums to nosaka k\u0101 algai, t\u0101 pr\u0113mij\u0101m.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Visvienk\u0101r\u0161\u0101kais piem\u0113rs ir visp\u0101r\u0113j\u0101 piemaksa par kol\u0113\u0123a aizvieto\u0161anu, ko nosaka Atl\u012bdz\u012bbas likuma 14. pants. 30% no noteikt\u0101s m\u0113ne\u0161algas. Proti, ja algas ir palielin\u0101tas, aug ar\u012b piemaksas, un velti ir p\u0101rmest, ka t\u0101s ir par lielu, jo c\u0113lonis ir algu pieaugums. Piemaksa par nakts darbu \u2013 50% kl\u0101t pie pamatlikmes. Ar pr\u0113mij\u0101m un naudas balv\u0101m ar\u012b ir l\u012bdz\u012bgi. T\u0101s nosaka atkar\u012bb\u0101 no algas. Piem\u0113ram, pr\u0113mija VID atbilsto\u0161i MK noteikumiem var b\u016bt no 55% l\u012bdz 75% no algas (VID: darbinieki nesa\u0146em naudas balvas m\u0113ne\u0161algas apm\u0113r\u0101 katru gadu, jo VID nav pieejams finans\u0113jums \u0161\u0101dam \u00abbonusam\u00bb. Naudas balvu m\u0113ne\u0161algas apm\u0113r\u0101 sa\u0146\u0113mu\u0161i tikai darbinieki par iev\u0113rojamiem atkl\u0101jumiem, aizturot kontrabandas kravas). Savuk\u0101rt naudas balvas nosaka Atl\u012bdz\u012bbas likuma 3. panta 4. da\u013cas 5. punkts. Nevar p\u0101rsniegt algas apm\u0113ru kalend\u0101raj\u0101 gad\u0101. \u012as\u0101k \u2013 visu bonusu izaugsme ir tie\u0161i saist\u012bta ar algu, ir \u0161\u012b algu aisberga virsotne un nav no t\u0101 atdal\u0101ma, lai ar\u012b ir redzama un \u013coti gribas to kaus\u0113t. Ja patiesi gribas kaut ko samazin\u0101t, tad j\u0113ga ir atv\u0113rt Atl\u012bdz\u012bbas likumu un main\u012bt pa\u0161u pamatu, k\u0101d\u0113\u013c aug pr\u0113miju un piemaksu apm\u0113ri.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Apsteidz infl\u0101ciju<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Par izaugsmi lielo valsts algu sektor\u0101 rubrik\u0101 Kuram tas r\u016bp? rakst\u012bj\u0101m jau p\u0113rn febru\u0101r\u012b rakst\u0101 <a href=\"https:\/\/www.db.lv\/zinas\/lielo-algu-sanemeji-valsts-sektora-aug-ka-senes-pec-lietus-515302\" title=\"\" target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\">Jo vair\u0101k, jo lab\u0101k<\/a>, kur ar\u012b par\u0101d\u012bj\u0101m valsts algu izaugsmes tendences un specifiku. \u00abBruto darba algu sa\u0146\u0113m\u0113ju, kuri valsts sektor\u0101 sa\u0146em 6000 eiro un vair\u0101k m\u0113nes\u012b un kas ir maksim\u0101l\u0101 algu grupa Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gad\u0101 bija 324 cilv\u0113ki, bet 2023. gada novembr\u012b \u2013 jau 3004 cilv\u0113ki,\u00bb rakst\u012bj\u0101m p\u0113rn.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Proti, nedaudz vair\u0101k nek\u0101 desmitgad\u0113 lielo algu grup\u0101 skaita pieaugums ir aptuveni 10 rei\u017eu. Ja skat\u0101mies uz pr\u0113miju, piemaksu un naudas balvu pieaugumu, kur datus sal\u012bdzin\u0101m ar 2019. gadu, pieaugums ir 64,5%, kas par aptuveni 20 procentpunktiem p\u0101rsniedz infl\u0101ciju. Tas vismaz aptuveni saskan ar algu izaugsmes tempu 13 gados, tikai piebilde ir, ka izaugsme nav glu\u017ei line\u0101ra funkcija, dr\u012bz\u0101k l\u0113zena eksponente, uz ko ar\u012b nor\u0101da bud\u017eeta izdevumu sada\u013cas tendences, kuru pamat\u0101 veido algas. Bud\u017eeta izdevumu sada\u013ca no 2019. gada l\u012bdz \u0161odienai ir augusi par 86,9%. Sal\u012bdzin\u0101jumam \u2013 infl\u0101cija \u0161aj\u0101 laik\u0101 ir 41,9%. Proti, bud\u017eeta izdevumi aug divas reizes \u0101tr\u0101k, un liel\u0101ko da\u013cu no \u0161\u012bs izaugsmes veido algu izaugsme.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">No \u0161ejienes ar\u012b izriet, ka lo\u0123iski ir priv\u0101t\u0101 sektora algu skait\u013ci, kas no valsts algu izaugsmes tempa iepaliek. Priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 algu izaugsme daudz cie\u0161\u0101k korel\u0113 ar pre\u010du un pakalpojumu cen\u0101m, kas veido infl\u0101cijas skaitli. Ne vienm\u0113r, tom\u0113r agri vai v\u0113lu biznes\u0101 algu infl\u0101ciju kori\u0123\u0113 tirgus. Tie, kuri s\u0101k maks\u0101t p\u0101r\u0101k labas algas, vienk\u0101r\u0161i bankrot\u0113. Valsts bankrotu nepie\u0146em k\u0101 sugu, jo ir aiz\u0146em\u0161an\u0101s iesp\u0113ja. Tie\u0161i \u0161\u012b iemesla d\u0113\u013c \u0161obr\u012bd nepiecie\u0161am\u012bba aiz\u0146emties ir piel\u012bdzin\u0101ma bud\u017eeta defic\u012btam un netie\u0161i nor\u0101da uz atlai\u017eamo skaitu, un, ja vien runa b\u016btu par priv\u0101tu uz\u0146\u0113mumu, Latvijas valstij vajadz\u0113tu atlaist tre\u0161da\u013cu no algot\u0101 person\u0101la, s\u0101kot no skolot\u0101jiem un beidzot ar augst\u0101k\u0101 l\u012bme\u0146a ier\u0113d\u0146iem. Kaut kas l\u012bdz\u012bgs notika p\u0113c 2008. gada kr\u012bzes.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Izeja ir tikai viena<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Protams, kritiz\u0113t ir visai viegla nodarbe, jo sevi\u0161\u0137i, ja priek\u0161\u0101 ir desmitgades tendences skait\u013cos. Sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kais ir risin\u0101jums, jo sevi\u0161\u0137i, \u0146emot v\u0113r\u0101 to, ka valsts algas sa\u0146\u0113m\u0113js, glu\u017ei t\u0101pat k\u0101 priv\u0101ta uz\u0146\u0113muma darbinieks, individu\u0101li v\u0113las ne tikai saglab\u0101t savu darbavietu, bet ar\u012b \u013coti grib algas pielikumu, pr\u0113mijas un naudas balvas, kas, pats par sevi saprotams, motiv\u0113 darbinieku izpild\u012bt sev uztic\u0113tas funkcijas. Turkl\u0101t skaidr\u012bbas par to, kuras funkcijas vai darbinieki \u012bsti nav vajadz\u012bgi, nevienam nav. Pat ja Valsts kontrole kaut ko noskaidro, no t\u0101s ieteikumiem daudz ko ne\u0146em v\u0113r\u0101 vai ar\u012b, izr\u0101d\u0101s, rezult\u0101ts izn\u0101kum\u0101 ir neitr\u0101ls. T\u0101tad \u2013 jaut\u0101jums ir par risin\u0101jumu lielos skait\u013cos, un, iev\u0113rojot to, ka m\u016bsu sabiedr\u012bba ir satraukta par pr\u0113mij\u0101m, naudas balv\u0101m un piemaks\u0101m, run\u0101sim tie\u0161i par \u0161\u012bs sada\u013cas samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">K\u0101 jau secin\u0101j\u0101m, to ierobe\u017eo\u0161anai pirmk\u0101rt ir j\u0101\u0137eras pie lielo algu izaugsmes aptur\u0113\u0161anas, jo saprotams \u2013 ja pr\u0113miju algas apm\u0113r\u0101 sa\u0146em 8000 eiro algas \u012bpa\u0161nieks, ir \u0161\u012b summa, bet, ja apkop\u0113ja ar minim\u0101lo algu, tad ar\u012b pr\u0113miju fond\u0101 absol\u016bt\u0101 summa ir 750 eiro un ne centa vair\u0101k. Proti, lai mazin\u0101tu algu l\u0113k\u0161o\u0161anu, ir j\u0101atver Atl\u012bdz\u012bbas likums un tas j\u0101labo. Turkl\u0101t manis pa\u0161a iem\u012b\u013cot\u0101 t\u0113ze par darbinieku skaita mazin\u0101\u0161anu, lai ar\u012b risina probl\u0113mu p\u0113c apjoma, nerisina to p\u0113c b\u016bt\u012bbas, jo aplam\u012bba sist\u0113m\u0101 saglab\u0101jas neatkar\u012bgi no t\u0101s izm\u0113riem. Visj\u0113dz\u012bg\u0101kais vienojo\u0161ais princips jebk\u0101dai algu izaugsmei ir Latvijas Bankas noteikt\u0101 gada infl\u0101cija iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101, kurai vajadz\u0113tu noteikt jebkuras stundas likmes pieaugumu k\u0101 priv\u0101t\u0101 sektor\u0101 (ja run\u0101jam par minim\u0101lo algu un minim\u0101lo stundas likmi), t\u0101 ar\u012b valsts sektor\u0101. Latvijas Bankas noteikt\u0101 infl\u0101cijas likme gad\u0101 ir tas god\u012bgais izaugsmes m\u0113rs, kuru vajadz\u0113tu piem\u0113rot vis\u0101 valst\u012b vienl\u012bdz\u012bgi. Nav svar\u012bgi, ka Finan\u0161u ministrijas darbinieks sa\u0146em summu X, bet skolot\u0101js summu Y.<\/p>\n<p class=\"text-font font-size--text-xlarge margin-3--bottom\">Lai pareizi uzb\u016bv\u0113ta atl\u012bdz\u012bbas sist\u0113ma vis\u0101 valst\u012b b\u016btu ilgtsp\u0113j\u012bga un stabila, nav citas izv\u0113les, k\u0101 pielietot vienu krit\u0113riju visiem, no kura objekt\u012bvi atkar\u012bga naudas v\u0113rt\u012bba, pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 t\u0101 pati infl\u0101cija izregul\u0113 sist\u0113mu un t\u0101 k\u013c\u016bst negod\u012bga pret k\u0101du profesiju, pret kuru gadiem nepielieto nek\u0101du pieauguma koeficientu. Tad p\u0113k\u0161\u0146i p\u0113c nebeidzamiem piketiem algas pieliek un atkal gadiem neliekas zinot, ka nozare past\u0101v. T\u0101 nedr\u012bkst dom\u0101t nedz par alg\u0101m, nedz pr\u0113mij\u0101m, nedz piemaks\u0101m. \u0160obr\u012bd viena taisn\u012bba ir tikai amatpersonu atalgojumam, un izskat\u0101s, ka t\u0101 ir lab\u0101ka taisn\u012bba nek\u0101 citiem. Kuram tas r\u016bp?<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"K\u0101 pr\u0113mijas, t\u0101 naudas balvas un piemaksas par \u012bpa\u0161u darbu ir t\u0101da pati darba samaksa k\u0101 valsts amatpersonas&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":41941,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[23,869,77,870,28,29,867,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,871,868,40,20,26,27,24,25,21],"class_list":{"0":"post-41940","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-aktualitates","8":"tag-aktualitates","9":"tag-biznesa-zinas","10":"tag-bizness","11":"tag-bizness-latvija","12":"tag-breaking-news","13":"tag-breakingnews","14":"tag-dienas-zinas","15":"tag-featured-news","16":"tag-featurednews","17":"tag-headlines","18":"tag-latest-news","19":"tag-latestnews","20":"tag-latvia","21":"tag-latvian","22":"tag-latviesu","23":"tag-latviesu-valoda","24":"tag-latviesuvaloda","25":"tag-latvija","26":"tag-latvijas-biznesa-zinas","27":"tag-latvijas-zinas","28":"tag-lv","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-zinas"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115504483065824127","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/41940","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=41940"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/41940\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/41941"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=41940"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=41940"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=41940"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}