Ieilgusi mu\u013c\u013c\u0101\u0161an\u0101s ar iesald\u0113t\u0101s Krievijas naudas atdo\u0161anu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgr\u0101bst\u012bjis k\u0101ds v\u012brelis; Francija aptur b\u0113rniem l\u012bdz\u012bgu seksa le\u013c\u013cu tirdzniec\u012bbu; Rasmusens mudina Ukrainai nodot sp\u0101rnot\u0101s ra\u0137etes \u2013 par to visu lasiet \u0161aj\u0101 \u201cnra.lv\u201d pasaules notikumu apskat\u0101.<\/p>\n
Krievijai noteikto sankciju rezult\u0101t\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) un G7 valst\u012bs ir iesald\u0113ti Krievijai piedero\u0161i akt\u012bvi<\/a> aptuveni 300 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. No tiem 200 miljardi atrodas ES, galvenok\u0101rt Be\u013c\u0123ijas centr\u0101laj\u0101 v\u0113rtspap\u012bru depozit\u0101rij\u0101 \u201cEuroclear\u201d.<\/p>\n No vienas puses, \u0161\u012b nauda ir virtu\u0101la, ta\u010du, ja visi pasaul\u0113 uzskata, ka \u0161\u012b nauda ir nauda, tad t\u0101 tie\u0161\u0101m ir nauda, un to var izmantot. ES valst\u012bs liel\u0101k\u0101 da\u013ca vald\u012bbu necik ne\u0161aub\u0101s, ka vislab\u0101kais \u0161\u012bs naudas izmantojums ir atdot to Ukrainai, lai kompens\u0113tu tai Krievijas nodar\u012btos zaud\u0113jumus, postot Ukrainas infrastrukt\u016bru un nogalinot Ukrainas iedz\u012bvot\u0101jus. Nauda Ukrainai vajadz\u012bga gan iero\u010du iepirkumiem, gan \u0113ku, ce\u013cu, tiltu, termoelektrocentr\u0101\u013cu remontiem.<\/p>\n Bailes no tiesu darbiem un krievu draudiem <\/p>\n Ta\u010du ir daudz vis\u0101du \u201cbet\u201d un \u201cja\u201d…<\/p>\n Be\u013c\u0123ija uz \u0161o akt\u012bvu r\u0113\u0137ina neslikti pelna, ta\u010du ir ar\u012b diezgan re\u0101la probl\u0113ma, kas Be\u013c\u0123ijai nepat\u012bk. Ja Be\u013c\u0123ija iesald\u0113tos akt\u012bvus \u013caus izmantot bez Krievijas zi\u0146as, bet neatkar\u012bgas starptautiskas tiesas spried\u012bs tikai no past\u0101vo\u0161o likumu viedok\u013ca un abstrah\u0113sies no politisk\u0101 konteksta, Be\u013c\u0123ija ciet\u012bs lielus zaud\u0113jumus – b\u016bs j\u0101maks\u0101 sodi papildus piedz\u012btaj\u0101m summ\u0101m. Be\u013c\u0123ija viena pati nev\u0113las uz\u0146emties \u0161\u0101du risku un signaliz\u0113 p\u0101r\u0113jai Eiropai, ka atbild\u012bba j\u0101uz\u0146emas visiem kop\u012bgi un solid\u0101ri.<\/p>\n Protams, skaidrs ar\u012b, ka akt\u012bvu izmanto\u0161ana, apejot to saimnieci Krieviju, izrais\u012bs gaudas, spalgu spieg\u0161anu un mauro\u0161anu no Krievijas puses. Mauro\u0161ana skan jau tagad – Krievijas \u0100rlietu ministrijas runaspersona Marija Zaharova ir draud\u0113jusi, ka tad atbilde b\u016b\u0161ot \u201c\u013coti s\u0101p\u012bga\u201d.<\/p>\n \u201c\u0160is solis b\u016btu “gadsimta z\u0101dz\u012bba”, kas izrais\u012btu atrieb\u012bbu un kait\u0113tu Rietumu finan\u0161u stabilit\u0101tei,\u201d sac\u012bja Krievijas v\u0113stnieks It\u0101lij\u0101 Aleksejs Paramonovs.<\/p>\n Ko v\u0113l t\u0101du \u013caunu Krievija var\u0113tu nodar\u012bt Rietumiem – liela da\u013ca \u201cnedraudz\u012bgo\u201d valstu uz\u0146\u0113mumu tur jau ir nacionaliz\u0113ti un akt\u012bvi at\u0146emti to \u012bpa\u0161niekiem.<\/p>\n Be\u013c\u0123ija<\/a> k\u0101 \u201cGr\u016bdmusvelcj\u016bs\u201d <\/p>\n \u201cFinancial Times\u201d raksta: \u201cBe\u013c\u0123ija pazi\u0146ojusi, ka ir gatava spert riskant\u0101kus so\u013cus, lai maksim\u0101li palielin\u0101tu pe\u013c\u0146u no iesald\u0113tajiem Krievijas akt\u012bviem 190 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 t\u0101s teritorij\u0101 ar m\u0113r\u0137i pal\u012bdz\u0113t Ukrainai. Bet tikai tad, ja ES dal\u012bsies ar juridiskajiem riskiem.\u201d<\/p>\n Be\u013c\u0123ijas \u0101rlietu ministrs Maksims Prevo laikrakstam \u201cFinancial Times\u201d septembr\u012b sac\u012bja, ka vi\u0146a vald\u012bba var\u0113tu b\u016bt gatava main\u012bt ES pieeju \u0161o akt\u012bvu p\u0101rvald\u012bbai, ja ar tiem saist\u012btie juridiskie riski tiktu sadal\u012bti visu ES dal\u012bbvalstu starp\u0101. Ja tiks pie\u0146emtas jaunas iniciat\u012bvas, t\u0101m b\u016bs j\u0101b\u016bt juridiski pamatot\u0101m un j\u0101dal\u0101s ar risku, skaidroja Prevo. Tom\u0113r vi\u0146\u0161 ar\u012b br\u012bdin\u0101ja ES par jebk\u0101du agres\u012bvu izmai\u0146u riskiem, sal\u012bdzinot situ\u0101ciju ar “vistu, kas d\u0113j zelta olas”. Be\u013c\u0123ija l\u012bdz \u0161im ir pretojusies jebk\u0101diem m\u0113\u0123in\u0101jumiem izmantot Krievijas iesald\u0113tos akt\u012bvus, baidoties no tiesved\u012bbas. Prevo apgalvo, ka Be\u013c\u0123ija nevar uz\u0146emties atbild\u012bbu par jebk\u0101d\u0101m iesp\u0113jam\u0101m juridisk\u0101m pras\u012bb\u0101m, \u201ckas k\u0101du dienu var\u0113tu to piespiest izmaks\u0101t summu, kas l\u012bdzin\u0101s valsts gada bud\u017eetam\u201d.<\/p>\n Tikt\u0101l Prevo run\u0101 lo\u0123iski, bet t\u0101l\u0101k jau n\u0101k demago\u0123ija un p\u0101rsp\u012bl\u0113jumi. \u201cTas var\u0113tu ar\u012b rad\u012bt ba\u017eas vis\u0101m p\u0101r\u0113j\u0101m pasaules valst\u012bm, kur\u0101m ir suver\u0113ni akt\u012bvi Eirop\u0101, ka ar\u012b \u0161iem akt\u012bviem n\u0101kotn\u0113 var\u0113tu draud\u0113t konfisk\u0101cija politisku apsv\u0113rumu d\u0113\u013c. \u0160\u0101di pas\u0101kumi var\u0113tu \u201car\u012b mazin\u0101t uztic\u012bbu eiro un novest pie Eiropas finan\u0161u tirgu sabrukuma\u201d, br\u012bdin\u0101ja Prevo. \u201cMums ir svar\u012bgi saglab\u0101t \u0161os iesald\u0113tos suver\u0113nos akt\u012bvus k\u0101 ietekmes sviru miera procesa sarun\u0101s un nodro\u0161in\u0101t, lai \u0161\u012bs iev\u0113rojam\u0101s summas p\u0113c tam tiktu izmantotas Ukrainas atjauno\u0161anai,\u201d rezum\u0113ja Prevo. \u201cJo, ja m\u0113s v\u0113lamies, lai vista turpin\u0101tu d\u0113t zelta olas, m\u0113s to nedr\u012bkstam nogalin\u0101t.\u201d<\/p>\n Nezin k\u0101 ar to vistu, bet Prevo run\u0101ja t\u0101, it k\u0101 pasaul\u0113 v\u0113l b\u016btu simtiem valstu, ka l\u012bdz\u012bgi k\u0101 Krievija iebr\u016bk cit\u0101 neatkar\u012bg\u0101 valst\u012b, posta, grauj tur slimn\u012bcas un b\u0113rnud\u0101rzus un izvaro mier\u012bgos iedz\u012bvot\u0101jus. Tad nu t\u0101p\u0113c eiro vairs nekur ne\u0146ems pret\u012b.<\/p>\n Par vist\u0101m oktobr\u012b run\u0101ja ar\u012b cits Be\u013c\u0123ijas varasv\u012brs – premjerministrs Barts de V\u0113vers, kur\u0161 ES samit\u0101 blo\u0137\u0113ja pl\u0101nu izsniegt Ukrainai 140 miljardu eiro lielu repar\u0101ciju aizdevumu, izmantojot Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas iesald\u0113tos akt\u012bvus. “Visresn\u0101k\u0101 vista ir Be\u013c\u0123ij\u0101, bet apk\u0101rt ir ar\u012b citas vistas,” sac\u012bja de V\u0113vers. “Neviens par to nekad nerun\u0101.” Patie\u0161\u0101m, neviens vai gandr\u012bz neviens par to nerun\u0101.<\/p>\n \u017durn\u0101listi izpra\u0161\u0146\u0101 valstis un gandr\u012bz visur dab\u016b kurv\u012bti <\/p>\n \u201cEuronews\u201d \u017eurn\u0101listi ir sazin\u0101ju\u0161ies ar rietumvalst\u012bm, kuras ir identific\u0113tas k\u0101 t\u0101das, kur\u0101m pieder da\u013ca no Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bviem. T\u0101s ir Francija, Luksemburga, V\u0101cija, \u0160veice, Apvienot\u0101 Karaliste, Amerikas Savienot\u0101s Valstis, Kan\u0101da, Jap\u0101na un Austr\u0101lija, kuras visas ir pievienoju\u0161\u0101s starptautiskajiem centieniem paraliz\u0113t Krem\u013ca kara ma\u0161\u012bnu un izbeigt iebrukumu Ukrain\u0101. Ironiski, ka visprec\u012bz\u0101k\u0101s atbildes n\u0101ku\u0161as no div\u0101m valst\u012bm, kuras tradicion\u0101li visvair\u0101k tiek saist\u012btas ar savu klientu finan\u0161u nosl\u0113pumu neizpau\u0161anu – no Luksemburgas un \u0160veices. Saska\u0146\u0101 ar nesen veiktu Eiropas Parlamenta p\u0113tniec\u012bbas dienesta p\u0113t\u012bjumu, Luksemburga glab\u0101 aptuveni 10 l\u012bdz 20 miljardus eiro Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu. Ta\u010du kop\u012bg\u0101 pazi\u0146ojum\u0101 Luksemburgas Lielhercogistes finan\u0161u un \u0101rlietu ministri sniedza krasi at\u0161\u0137ir\u012bgu skaitli. “Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bvu apjoms, kas pa\u0161laik ir iesald\u0113ts Luksemburg\u0101, ir maz\u0101ks par 10 000 eiro,” vi\u0146i teica. Savuk\u0101rt \u0160veice apstiprin\u0101ja, ka tai pieder 7,45 miljardi \u0160veices franku jeb aptuveni 8 miljardi eiro Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu. L\u012bdzek\u013ci tiek glab\u0101ti komercbank\u0101s. \u0160veice nav ne ES, ne G7 dal\u012bbvalsts, t\u0101p\u0113c tai nav pien\u0101kums sekot iniciat\u012bvai izsniegt repar\u0101cijas aizdevumu. Tom\u0113r t\u0101 r\u016bp\u012bgi seko\u0161ot l\u012bdzi procesam. P\u0101r\u0113j\u0101s valstis, ar kur\u0101m sazin\u0101j\u0101s \u201cEuronews\u201d, sniedza da\u017e\u0101da garuma pazi\u0146ojumus, ta\u010du izvair\u012bj\u0101s preciz\u0113t, cik daudz Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu t\u0101m pieder. V\u0101cija, kurai, p\u0113c apl\u0113s\u0113m, pieder ierobe\u017eota da\u013ca no iesald\u0113tajiem l\u012bdzek\u013ciem, pazi\u0146oja, ka t\u0101 nevar “atkl\u0101t Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bvu apjomu vai atra\u0161an\u0101s vietu” valst\u012b datu aizsardz\u012bbas pras\u012bbu un ES sankciju likuma d\u0113\u013c. Ar\u012b Jap\u0101na nav bijusi va\u013csird\u012bga. Tiek uzskat\u012bts, ka Jap\u0101n\u0101 Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu v\u0113rt\u012bba ir no 25 l\u012bdz 30 miljardiem eiro, un Tokija \u0161o skaitli nekad ofici\u0101li nav apstiprin\u0101jusi. (De V\u0113vers apgalvo, ka Jap\u0101na viena pati glab\u0101 50 miljardus eiro.) “Jap\u0101nas vald\u012bba neatkl\u0101j inform\u0101ciju par Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu deta\u013c\u0101m Jap\u0101n\u0101, tostarp to apjomu un atra\u0161an\u0101s vietu. T\u0101p\u0113c m\u0113s atturamies no koment\u0101ru snieg\u0161anas par to,” \u201cEuronews\u201d \u017eurn\u0101listiem atbild\u0113ja Jap\u0101nas atbild\u012bg\u0101s amatpersonas. Francija atteic\u0101s koment\u0113t sav\u0101 teritorij\u0101 apsarg\u0101to akt\u012bvu v\u0113rt\u012bbu, lai gan t\u0101s biju\u0161ais finan\u0161u ministrs Bruno de Mers iepriek\u0161 bija run\u0101jis par 22,8 miljardu eiro Krievijas Centr\u0101l\u0101s bankas akt\u012bvu iesald\u0113\u0161anu. ASV Finan\u0161u ministrija uz \u201cEuronews\u201d jaut\u0101jumiem neatbild\u0113ja. 2023. gada septembr\u012b \u201cAxios\u201d zi\u0146oja, ka glob\u0101la darba grupa ir atradusi aptuveni 5,06 miljardus ASV dol\u0101ru (4,41 miljardu eiro) Krievijas suver\u0113no akt\u012bvu, kas izklied\u0113ti vis\u0101 Amerikas banku sist\u0113m\u0101.<\/p>\n Tom\u0113r nav t\u0101, ka iesald\u0113tie akt\u012bvi b\u016btu iesalu\u0161i uz visiem laikiem un ledus uz priek\u0161u nekust\u0113tos. ES str\u0101d\u0101 pie priek\u0161likuma, ko d\u0113v\u0113 par “repar\u0101ciju aizdevumu”, un tas paredz, ka Kijiva sa\u0146ems 140 miljardu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 iesald\u0113tu Krievijas valsts akt\u012bvu, ko pa\u0161laik glab\u0101 Be\u013c\u0123ij\u0101 b\u0101z\u0113t\u0101 finan\u0161u iest\u0101de \u201cEuroclear\u201d. Pl\u0101na izstr\u0101de ir vilkusies vair\u0101kus m\u0113ne\u0161us da\u013c\u0113ji ar to saist\u012bto juridisko sare\u017e\u0123\u012bjumu d\u0113\u013c, k\u0101 ar\u012b dal\u012bbvalstu ba\u017eu d\u0113\u013c par glob\u0101l\u0101s finan\u0161u stabilit\u0101tes apdraud\u0113\u0161anu. L\u012bdz j\u016blijam ES dal\u012bbvalstis ir sniegu\u0161as Ukrainai aptuveni 177,5 miljardus eiro (154 miljardus m\u0101rci\u0146u) finansi\u0101la atbalsta. ANO un Pasaules Banka l\u0113\u0161, ka Ukrainas atjauno\u0161anas izmaksas ir krietni virs 486 miljardiem ASV dol\u0101ru (420 miljardiem eiro).<\/p>\n ES kop\u0161 2024. gada pavasara izmanto procentus no Krievijas iesald\u0113tajiem akt\u012bviem Ukrainas aizsardz\u012bbai, un tas sasniedz l\u012bdz pat trim miljardiem eiro gad\u0101.<\/p>\n Starptautisk\u0101s ties\u012bbas nosaka, ka suver\u0113nu akt\u012bvus nevar konfisc\u0113t piln\u012bb\u0101. Lai gan tie ir iesald\u0113ti, \u0161ie akt\u012bvi paliek Maskavas \u012bpa\u0161um\u0101, un to konfisk\u0101cija ir juridiski sare\u017e\u0123\u012bta. Lai apietu \u0161o probl\u0113mu, ES var\u0113tu “aiz\u0146emties” Krievijas iesald\u0113to naudu, kas atrodas \u201cEuroclear\u201d \u012bpa\u0161um\u0101, un aizst\u0101t to ar par\u0101du apliecino\u0161u dokumentu, ko atbalsta visas dal\u012bbvalstis, kas garant\u0113 par\u0101du. Tas var\u0113tu ar\u012b mazin\u0101t \u201cEuroclear\u201d ba\u017eas par to, k\u0101 atmaks\u0101t Krievijai par\u0101du, ja kar\u0161 p\u0113k\u0161\u0146i beigtos un Maskava piepras\u012btu atpaka\u013c savus akt\u012bvus. \u0160ie pie\u0146\u0113mumi balst\u0101s uz paradigmu, ka k\u0101d\u0101 jauk\u0101 dien\u0101 Krievija atkal var\u0113tu k\u013c\u016bt par norm\u0101lu valsti un p\u0101rst\u0101tu piekopt savu cilv\u0113k\u0113d\u0101jpolitiku.<\/p>\n Kas atbalsta \u0161o pl\u0101nu un kas neatbalsta? <\/p>\n Polija, k\u0101 ar\u012b Skandin\u0101vijas un Baltijas valstis ir entuziastiski atbalst\u012bju\u0161as pl\u0101nu, ko Somijas prezidents Aleksandrs Stubs nosauca par “\u0123eni\u0101lu”. “Es dom\u0101ju, ka tas darbosies un pal\u012bdz\u0113s Ukrainai finans\u0113t sevi,” vi\u0146\u0161 teica. Citi Eiropas l\u012bderi, kas simpatiz\u0113 Maskavai, piem\u0113ram, Ung\u0101rijas Viktors Orb\u0101ns un Slov\u0101kijas Roberts Fico, var\u0113tu tam iebilst. Ja pl\u0101ns noved\u012bs pie Maskavas atrieb\u012bbas pret Ung\u0101rijas uz\u0146\u0113mumiem, Orb\u0101ns sac\u012bja, ka b\u016btu gr\u016bti izskaidrot ung\u0101riem, “k\u0101p\u0113c vi\u0146iem vajadz\u0113tu atbalst\u012bt iesald\u0113to Krievijas akt\u012bvu konfisk\u0101ciju”. V\u0101cijas kanclers Fr\u012bdrihs Mercs ir teicis, ka, lai gan l\u0113mumam “ide\u0101l\u0101 gad\u012bjum\u0101” vajadz\u0113tu b\u016bt vienbals\u012bgam, to var\u0113tu pie\u0146emt ar\u012b ar lielu balsu vair\u0101kumu, kas apietu Budape\u0161tas veto. V\u0113l viens str\u012bd\u012bgs jaut\u0101jums ir par to, k\u0101 Ukrainai tiktu at\u013cauts t\u0113r\u0113t naudu. Ukrainas Ekonomisk\u0101s strat\u0113\u0123ijas centra dati liecina, ka 2026. gada “izdz\u012bvo\u0161anas bud\u017eet\u0101” Ukrainai ir 42 miljardu eiro defic\u012bts. Brisele un Par\u012bze v\u0113l\u0113tos izmantot finans\u0113jumu, lai sniegtu bud\u017eeta atbalstu Kijivai, sac\u012bja \u201cEurasia Group\u201d Eiropas r\u012bkot\u0101jdirektore Mujtaba Rahmana. Citas valstis, piem\u0113ram, V\u0101cija, v\u0113las, lai Ukraina ap\u0146emtos t\u0113r\u0113t l\u012bdzek\u013cus Eiropas iero\u010du ieg\u0101dei. Mercs par \u0161o t\u0113mu public\u0113ja rakstu laikrakst\u0101 \u201cFinancial Times\u201d, piebilstot, ka ES dal\u012bbvalstis un Ukraina “kop\u012bgi noteiks”, k\u0101dus iero\u010dus ieg\u0101d\u0101ties. Savuk\u0101rt Kijiva iebilst pret jebk\u0101diem ierobe\u017eojumiem attiec\u012bb\u0101 uz iesald\u0113to Krievijas akt\u012bvu izmanto\u0161anu. Ukrainas administr\u0101cijas augst\u0101k\u0101 juridisk\u0101 padomniece Irina Mudra a\u0123ent\u016brai \u201cReuters\u201d sac\u012bja, ka “cietu\u0161ajam, nevis donoriem vai partneriem, ir j\u0101nosaka, k\u0101 risin\u0101t savas steidzam\u0101k\u0101s aizsardz\u012bbas, atjauno\u0161anas un kompens\u0101cijas vajadz\u012bbas”. Vi\u0146a sac\u012bja, ka Ukraina patur ties\u012bbas izlemt, k\u0101 sadal\u012bt resursus, piebilstot, ka da\u013ca no tiem b\u016bs j\u0101novirza cit\u0101m nozar\u0113m, piem\u0113ram, rekonstrukcijai un cietu\u0161o kompens\u0101cij\u0101m.<\/p>\n Meksikas prezidenti m\u0113\u0123ina bu\u010dot un apgr\u0101bsta viet\u0113jais ma\u010do <\/p>\n Meksik\u0101 tauta, \u0161\u0137iet, neko nezina par Stambulas konvenciju, un laikam t\u0101p\u0113c tur notiek \u0161\u0101das \u0161ausmas… Meksikas prezidente Klaudija \u0160einbauma ir pazi\u0146ojusi, ka iesniegs s\u016bdz\u012bbu par v\u012brieti, kur\u0161 vi\u0146u aptaust\u012bja publiskas uzst\u0101\u0161an\u0101s laik\u0101. Ar mobilo t\u0101lruni otrdien uz\u0146emt\u0101 video redzams, k\u0101 \u0160einbauma run\u0101 ar atbalst\u012bt\u0101ju grupu uz ielas net\u0101lu no Nacion\u0101l\u0101s pils Mehiko. Video redzams, k\u0101 v\u012brietis tuvojas vi\u0146ai no aizmugures un m\u0113\u0123ina nosk\u016bpst\u012bt vi\u0146u uz kakla un uzlikt rokas uz vi\u0146as \u0137erme\u0146a. \u0160einbauma \u0101tri atk\u0101p\u0101s, un iejauc\u0101s vi\u0146as komandas loceklis, ta\u010du vi\u0146a bija redzami satriekta. Uzm\u0101c\u012bgais v\u012brelis tika arest\u0113ts. “Mans viedoklis ir \u0161\u0101ds: ja es neiesnieg\u0161u s\u016bdz\u012bbu, kas notiks ar cit\u0101m Meksikas sieviet\u0113m? Ja vi\u0146\u0161 to dar\u012bja pret prezidenti, kas notiks ar vis\u0101m sieviet\u0113m m\u016bsu valst\u012b?” \u0160einbauma sac\u012bja tre\u0161dien preses konferenc\u0113. “Es nol\u0113mu celt aps\u016bdz\u012bbu, jo tas ir kaut kas t\u0101ds, ko es piedz\u012bvoju k\u0101 sieviete, bet m\u0113s k\u0101 sievietes to bie\u017ei piedz\u012bvojam sav\u0101 valst\u012b,” vi\u0146a teica. “Esmu to piedz\u012bvojusi iepriek\u0161, kad nebiju prezidente, kad biju studente.” Vi\u0146a piebilda, ka ir nol\u0113musi uztur\u0113t aps\u016bdz\u012bbas cel\u0161anu pret aizdom\u0101s tur\u0113to, jo vi\u0146\u0161 esot uzm\u0101cies ar\u012b cit\u0101m sieviet\u0113m p\u016bl\u012b. “Ir j\u0101novelk robe\u017ea,” vi\u0146a teica.<\/p>\n Sievie\u0161u ties\u012bbu aizst\u0101v\u012bbas grupas un feministiskie koment\u0113t\u0101ji ir teiku\u0161i, ka incidents par\u0101da iesak\u0146oju\u0161\u0101s ma\u010do uzved\u012bbas apm\u0113rus Meksikas sabiedr\u012bb\u0101, kur v\u012brietis uzskata, ka vi\u0146am ir ties\u012bbas uzb\u0101zties pat prezidentei, ja vi\u0146a ir sieviete. Vardarb\u012bba pret sieviet\u0113m ir milz\u012bga probl\u0113ma Meksik\u0101. \u0160einbauma sol\u012bja risin\u0101t \u0161o jaut\u0101jumu k\u0101 kandid\u0101te, ta\u010du l\u012bdz \u0161im vi\u0146as administr\u0101cijas laik\u0101 nav pan\u0101kts iev\u0113rojams uzlabojums \u0161aj\u0101 vardarb\u012bgo noziegumu jom\u0101. K\u0101 prezidente \u0160einbauma liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir sekojusi sava priek\u0161g\u0101j\u0113ja Andresa Manuela Lopesa Obradora pieejai, uzturot cie\u0161u un regul\u0101ru kontaktu ar saviem atbalst\u012bt\u0101jiem uz iel\u0101m vai kampa\u0146as pas\u0101kumos. Reiz\u0113m tas ir rad\u012bjis ba\u017eas par dro\u0161\u012bbu vi\u0146as komandai. Tom\u0113r sav\u0101 preses konferenc\u0113 vi\u0146a apstiprin\u0101ja, ka vi\u0146ai nav nodoma main\u012bt savu politiku attiec\u012bb\u0101 uz mijiedarb\u012bbu ar atbalst\u012bt\u0101jiem. Incidents notika tikai da\u017eas dienas p\u0113c Uruapanas pa\u0161vald\u012bbas m\u0113ra Karlosa Manzo slepkav\u012bbas viet\u0113j\u0101s Miru\u0161o dienas svin\u012bb\u0101s. Uruapana atrodas Mi\u010doakanas \u0161tat\u0101, kas izce\u013cas ar noziedz\u012bbas un vardarb\u012bbas statistiku. Manzo bija aicin\u0101jis \u0160einbaumu sniegt liel\u0101ku feder\u0101lo atbalstu Uruapan\u0101 c\u012b\u0146\u0101 pret narkotiku karte\u013ciem. Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 pirms visp\u0101r\u0113j\u0101m v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m tika nogalin\u0101ti aptuveni 35 kandid\u0101ti, un \u0161\u012b kampa\u0146a tika uzskat\u012bta par asi\u0146ain\u0101ko m\u016bsdienu Meksik\u0101. Kop\u0161 st\u0101\u0161an\u0101s amat\u0101 \u0160einbauma ir sp\u0113rusi so\u013cus valsts smagn\u0113j\u0101s dro\u0161\u012bbas situ\u0101cijas uzlabo\u0161an\u0101, \u012bpa\u0161i apkarojot fentanila tirdzniec\u012bbu – tas ir galvenais ASV un Meksikas attiec\u012bbu jaut\u0101jums vi\u0146as ASV kol\u0113\u0123im prezidentam Trampam.<\/p>\n Meksikas laikraksts \u201cLa Jornada\u201d raksta: \u201cRea\u0123\u0113jot uz sabiedr\u012bbas sa\u0161utumu par dro\u0161\u012bbu, ko izrais\u012bja Uruapanas m\u0113ra Karlosa Manzo slepkav\u012bba, Klaudija \u0160einbauma Pardo pazi\u0146oja, ka vi\u0146as administr\u0101cija ir s\u0101kusi izstr\u0101d\u0101t Mi\u010doakanas pl\u0101nu mieram un taisn\u012bgumam, kas st\u0101sies sp\u0113k\u0101 \u0161aj\u0101 otrdien\u0101. \u0160\u012b visaptvero\u0161\u0101 strat\u0113\u0123ija izriet no dzi\u013cas p\u0101rliec\u012bbas, ka dro\u0161\u012bbu nevar pan\u0101kt ar karu, bet gan ar taisn\u012bgumu, att\u012bst\u012bbu un cie\u0146u pret dz\u012bv\u012bbu; ka mieru nevar veidot ar sp\u0113ku, bet gan ar cilv\u0113kiem un cie\u0146u pret kopien\u0101m. Pl\u0101ns, kas, dom\u0101jams, tiks pabeigts n\u0101kam\u0101s ned\u0113\u013cas s\u0101kum\u0101, tiks izstr\u0101d\u0101ts atkl\u0101t\u0101 dialog\u0101 ar visiem valsts sektoriem un balst\u012bsies uz trim galvenajiem p\u012bl\u0101riem – dro\u0161\u012bbu un taisn\u012bgumu, ekonomisko att\u012bst\u012bbu, izgl\u012bt\u012bbu un miera kult\u016bru.\u201d<\/p>\n \u0136\u012bnie\u0161i internet\u0101 tirgo lelles pasaules pedofilu priekam <\/p>\n Ir pasaul\u0113 v\u0113l viens baigs skand\u0101ls, kam v\u0101rda sakn\u0113 ir \u201c\u0161ein\u201d, bet bez \u201cbaum\u201d. Tas ir uz\u0146\u0113mums \u201cShein\u201d, kas ie\u0137\u0113p\u0101jies nepatik\u0161an\u0101s ar sav\u0101m lell\u0113m. E-komercijas gigants \u201cShein\u201d pazi\u0146ojis, ka aptur\u0113s sava tirgus darb\u012bbu Francij\u0101 p\u0113c tam, kad tika zi\u0146ots, ka t\u0101 t\u012bmek\u013ca vietn\u0113 tiek p\u0101rdotas seksa lelles, kas l\u012bdzin\u0101s b\u0113rniem, v\u0113sta \u201cPolitico Europe\u201d.<\/p>\n Pazi\u0146ojums tika sniegts neilgi p\u0113c tam, kad Francijas vald\u012bba uzs\u0101ka r\u012bc\u012bbu, lai piln\u012bb\u0101 aptur\u0113tu \u0101tr\u0101s modes un citu sadz\u012bves pre\u010du tirdzniec\u012bbas platformas darb\u012bbu, lai gan uz\u0146\u0113mums pazi\u0146ojum\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka l\u0113mums tika pie\u0146emts “neatkar\u012bgi”.<\/p>\n “\u0160\u012b aptur\u0113\u0161ana \u013cauj mums stiprin\u0101t m\u016bsu atbild\u012bbas meh\u0101nismus un nodro\u0161in\u0101t, ka katrs pied\u0101v\u0101tais produkts atbilst m\u016bsu standartiem un juridiskaj\u0101m saist\u012bb\u0101m,” sac\u012bja \u201cShein\u201d p\u0101rst\u0101vis Kventins Rafats.<\/p>\n Francijas Ekonomikas ministrija pazi\u0146ojum\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka aptur\u0113\u0161ana b\u016bs sp\u0113k\u0101, l\u012bdz platforma pier\u0101d\u012bs, “ka viss t\u0101s saturs atbilst m\u016bsu likumiem un noteikumiem”.<\/p>\n \u201cShein\u201d vietne Par\u012bz\u0113 ir sask\u0101rusies ar pastiprin\u0101tu uzman\u012bbu p\u0113c tam, kad Francijas pat\u0113r\u0113t\u0101ju ties\u012bbu aizsardz\u012bbas iest\u0101de ned\u0113\u013cas nogal\u0113 apgalvoja, ka t\u0101s t\u012bmek\u013ca vietn\u0113 tiek p\u0101rdotas \u201cseksa lelles ar b\u0113rni\u0161\u0137\u012bgu izskatu”.<\/p>\n Dienas laikraksts \u201cLe Parisien\u201d public\u0113ja vienas no platform\u0101 p\u0101rdotaj\u0101m lell\u0113m fotoatt\u0113lu ar nep\u0101rprotami seksu\u0101lu parakstu. Lelles ir aptuveni 80 centimetru augstas. Fotoatt\u0113l\u0101 t\u0101 bija att\u0113lota turam rok\u0101s rota\u013cu l\u0101c\u012bti. “Iedom\u0101jieties b\u0113rnu, kur\u0161 nejau\u0161i noklik\u0161\u0137ina uz \u0161iem produktiem un atrod tos, p\u0101rl\u016bkojot vietni un mekl\u0113jot lelli,” raksta \u201cLe Parisien\u201d.<\/p>\n Ja Latvijas pirc\u0113jam \u013coti gribas, vi\u0146\u0161 var saspringt un, izmantojot savu digit\u0101lo viedumu, pas\u016bt\u012bt k\u0101das neb\u016bt preces internet\u0101 no \u201cShein\u201d. Ar \u201cShein\u201d z\u012bmolam l\u012bdz\u012bgu nosaukumu Latvij\u0101 darboj\u0101s ar\u012b k\u0101da pre\u010du p\u0101rdotava, kas tagad jau sl\u0113gta. Ta\u010du tie ir viet\u0113jie latvie\u0161u uz\u0146\u0113m\u0113ji, kuriem nek\u0101dos sap\u0146u murgos nevar\u0113ja ien\u0101kt pr\u0101t\u0101 \u0161\u0101ds no vi\u0146iem neatkar\u012bgs skand\u0101ls Francijas un \u0136\u012bnas tirgos.<\/p>\n \u201cShein\u201d ir \u0136\u012bnas izcelsmes e-komercijas uz\u0146\u0113mums, kas specializ\u0113jas l\u0113tas, \u0101tras modes tirdzniec\u012bb\u0101. Uz\u0146\u0113mums glob\u0101li zin\u0101ms k\u0101 viens no liel\u0101kajiem tie\u0161saistes ap\u0123\u0113rbu mazumtirgot\u0101jiem, \u012bpa\u0161i popul\u0101rs jaunie\u0161u vid\u016b. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 \u201cTemu\u201d, ar\u012b \u201cShein\u201d izmanto tie\u0161o pieg\u0101des modeli no \u0136\u012bnas, pied\u0101v\u0101jot zemas cenas produktus.<\/p>\n Rasmusens: \u201cEiropai j\u0101pastiprina spiediens uz Krieviju\u201d <\/p>\n Britu laikraksts \u201cThe Guardian\u201d \u0161aj\u0101s dien\u0101s ir izc\u0113lies ar to, ka p\u0101rsteidzo\u0161\u0101 k\u0101rt\u0101 sav\u0101s slej\u0101s galvenaj\u0101s viet\u0101s nav izc\u0113lis piln\u012bgi neko par pa\u0161as Lielbrit\u0101nijas iek\u0161politiku – visi virsraksti ir par Sud\u0101nu, Izra\u0113lu un Gazu, par \u0100friku, \u0100ziju un Dienvidameriku. Un ar\u012b par Ukrainu ir.<\/p>\n Ukrainai draud “m\u016b\u017e\u012bgs kar\u0161”, ja vien Eiropa nepastiprin\u0101s spiedienu uz Krieviju, saka biju\u0161ais NATO vad\u012bt\u0101js Anderss Fogs Rasmusens, kur\u0161 aicina izveidot gaisa vairogu NATO teritorij\u0101 un izvietot Eiropas aizsardz\u012bbas sp\u0113kus Ukrainai, raksta \u201cThe Guardian\u201d.<\/p>\n Ukraina saskaras ar \u201cm\u016b\u017e\u012bgu karu\u201d un l\u0113nu teritorijas eroziju, ja vien Eiropa b\u016btiski nepalielin\u0101s spiedienu uz Krieviju, tostarp izvietojot karasp\u0113ku un ra\u0137e\u0161u un dronu vairogu NATO teritorij\u0101, lai aizsarg\u0101tu Ukrainu no Krievijas uzbrukumiem t\u0101s infrastrukt\u016brai, pazi\u0146ojis biju\u0161ais NATO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs. Anderss Fogs Rasmusens, kur\u0161 ie\u0146\u0113ma NATO \u0123ener\u0101lsekret\u0101ra amatu no 2009. l\u012bdz 2014. gadam un bija D\u0101nijas premjerministrs no 2001. l\u012bdz 2009. gadam, intervij\u0101 laikrakstam \u201cGuardian\u201d sac\u012bja, ka, ja t\u0101das valstis k\u0101 Polija piekristu izvietot \u0161\u0101du pretgaisa aizsardz\u012bbu, Krievija saprastu, ka uzbrukums Ukrainai b\u016btu uzbrukums visai NATO aliansei. Vi\u0146\u0161 teica: \u201cMums ir j\u0101pal\u012bdz Ukrainas tautai aizsarg\u0101ties pret Krievijas ra\u0137et\u0113m un droniem, uzb\u016bv\u0113jot pretgaisa vairogu, kas pal\u012bdz ukrai\u0146iem notriekt Krievijas ra\u0137etes un dronus. NATO valstis, kas robe\u017eojas ar Ukrainu, var\u0113tu b\u016bt NATO b\u0101zes pretgaisa aizsardz\u012bbas un ra\u0137e\u0161u sist\u0113mas atra\u0161an\u0101s vieta.\u201d Rasmusens ar\u012b aicin\u0101ja izvietot Eiropas aizsardz\u012bbas sp\u0113kus Ukrain\u0101 pirms pamiera l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas. Anderss Fogs Rasmusens teica, ka ir nepiecie\u0161amas izmai\u0146as strat\u0113\u0123ij\u0101, jo Putinam nav stimula iesaist\u012bties miera l\u012bgumos. \u201cJa m\u0113s neveiksim b\u016btiskas izmai\u0146as strat\u0113\u0123ij\u0101, m\u0113s dom\u0101sim par m\u016b\u017e\u012bgu karu,\u201d vi\u0146\u0161 teica. \u201cPutinam nav stimula iesaist\u012bties miera sarun\u0101s, kam\u0113r vi\u0146\u0161 dom\u0101, ka var uzvar\u0113t kaujas lauk\u0101. Ir nepiecie\u0161amas izmai\u0146as \u0101trum\u0101 un dom\u0101\u0161an\u0101.\u201d Rasmusens, kur\u0161 ir izveidojis cie\u0161as saites ar Ukrainas vad\u012bbu, apce\u013co Eiropas galvaspils\u0113tas, tostarp Londonu, lai tiktos ar Apvienot\u0101s Karalistes nacion\u0101l\u0101s dro\u0161\u012bbas padomnieku D\u017eonatanu Pauelu. Abi apsprieda, vai ASV var\u0113tu sniegt Ukrainai dro\u0161\u012bbas garantijas, lietojot l\u012bdz\u012bgu valodu, k\u0101du ASV nesen lietoja, sniedzot dro\u0161\u012bbas garantijas Katarai p\u0113c tam, kad Izra\u0113la uzbruka t\u0101s galvaspils\u0113tai Dohai. Rasmusens sac\u012bja, ka stingras dro\u0161\u012bbas garantijas atvieglotu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim miera l\u012bguma, kas ietvertu Ukrainas teritorijas zaud\u0113\u0161anu, paskaidro\u0161anu savai tautai. Vi\u0146\u0161 sac\u012bja, ka ir nepiecie\u0161ams veikt dramatiskas korekcijas, lai piespiestu main\u012bt Vladimira Putina dom\u0101\u0161anas veidu. Papildus Ukrainas ra\u0137e\u0161u un bezpilota lidapar\u0101tu vairoga izveidei Eirop\u0101 un da\u017eu Eiropas valstu karasp\u0113ka izvieto\u0161anai Ukrain\u0101 vi\u0146\u0161 mudin\u0101ja Ukrainu sa\u0146emt t\u0101la darb\u012bbas r\u0101diusa ra\u0137etes, lai sasniegtu vair\u0101k m\u0113r\u0137u Krievijas teritorij\u0101. Vi\u0146\u0161 sac\u012bja, ka joproj\u0101m ir iesp\u0113jams ats\u0101kt diskusijas par ASV sp\u0101rnoto ra\u0137e\u0161u \u201cTomahawk\u201d pieg\u0101di Ukrainai, ko Donalds Tramps nav atbalst\u012bjis.<\/p>\n Joproj\u0101m no darba k\u0101rt\u012bbas nav no\u0146emts jaut\u0101jums par iesp\u0113ju, ka V\u0101cija pieg\u0101d\u0101tu Ukrainai savas sp\u0101rnot\u0101s ra\u0137etes \u201cTaurus\u201d.<\/p>\n Vi\u0146\u0161 teica: “Tas nos\u016bt\u012btu skaidru sign\u0101lu p\u0101ri Atlantijas oke\u0101nam un izdar\u012btu spiedienu uz Balto namu. V\u0101cijas interes\u0113s ir piespiest Putinu iesaist\u012bties miera sarun\u0101s… \u201cTaurus\u201d ir l\u012bdzeklis, lai to izdar\u012btu.” <\/p>\n \t\t\t\t\t\tinfo<\/p>\n Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvij\u0101 un pasaul\u0113,
pievienojoties mums Telegram<\/a> vai Whatsapp<\/a> kan\u0101l\u0101<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ieilgusi mu\u013c\u013c\u0101\u0161an\u0101s ar iesald\u0113t\u0101s Krievijas naudas atdo\u0161anu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgr\u0101bst\u012bjis k\u0101ds v\u012brelis; Francija aptur b\u0113rniem l\u012bdz\u012bgu seksa…\n","protected":false},"author":2,"featured_media":42315,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,28,29,32,33,22,30,31,35,39,38,36,37,34,40,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-42314","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-breaking-news","11":"tag-breakingnews","12":"tag-featured-news","13":"tag-featurednews","14":"tag-headlines","15":"tag-latest-news","16":"tag-latestnews","17":"tag-latvia","18":"tag-latvian","19":"tag-latviesu","20":"tag-latviesu-valoda","21":"tag-latviesuvaloda","22":"tag-latvija","23":"tag-lv","24":"tag-news","25":"tag-popularakas-zinas","26":"tag-popularakaszinas","27":"tag-top-stories","28":"tag-topstories","29":"tag-world","30":"tag-world-news","31":"tag-worldnews","32":"tag-zinas","33":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115507475524403237","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/42314","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=42314"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/42314\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/42315"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=42314"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=42314"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=42314"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}