Jelgav\u0101 nupat atkl\u0101taj\u0101 priv\u0101t\u0101 att\u012bst\u012bt\u0101ja zemas \u012bres maksas daudzdz\u012bvok\u013cu nam\u0101 \u012bres maksa b\u016bs 6 EUR\/m2, inform\u0113 att\u012bst\u012bt\u0101js “MJL Development”.<\/p>\n
T\u0101d\u0113j\u0101di t\u0101 ir zem\u0101ka nek\u0101 Ministru kabineta noteiktais slieksnis, nor\u0101da att\u012bst\u012bt\u0101js. <\/p>\n
Jau zi\u0146ots, ka jaunais nams atrodas Jelgav\u0101, Gan\u012bbu iel\u0101 54, un tas tapis ar Atvese\u013co\u0161an\u0101s fonda l\u012bdzfinans\u0113jumu zemas \u012bres m\u0101jok\u013cu programmas ietvaros, inform\u0113 att\u012bst\u012bt\u0101js. \u0160is ir pirmais priv\u0101t\u0101 att\u012bst\u012bt\u0101ja zemas \u012bres maksas daudzdz\u012bvok\u013cu nams.<\/p>\n
Projekta ietvaros tiek b\u016bv\u0113tas divas vien\u0101das m\u0101jas, kur\u0101s atrad\u012bsies 116 dz\u012bvok\u013ci \u2013 18 vienistabas, 68 divistabu un 30 tr\u012bsistabu dz\u012bvok\u013ci. Viena dz\u012bvojam\u0101 m\u0101ja ir pabeigta un dr\u012bzum\u0101 tiks iz\u012br\u0113ta (58 dz\u012bvok\u013ci), savuk\u0101rt visa projekta un otr\u0101s m\u0101jas b\u016bvniec\u012bbu ir pl\u0101nots pabeigt l\u012bdz 2026. gada 30. j\u016bnijam.<\/p>\n
“\u0160is projekts pier\u0101da, ka priv\u0101tais sektors sp\u0113j b\u016bt valsts att\u012bst\u012bbas partneris. Projekts ir noz\u012bm\u012bgs ne tikai Jelgavai, bet visai Latvijai. Pieejams, kvalitat\u012bvs un energoefekt\u012bvs m\u0101joklis ir pamatnosac\u012bjums gan ekonomikas izaugsmei, gan valsts dro\u0161\u012bbai. Jo tikai tur, kur cilv\u0113ki dz\u012bvo, str\u0101d\u0101 un veido \u0123imenes, rodas stipra un dro\u0161a valsts,” uzsver “MJL Development” vad\u012bt\u0101js J\u0101nis Lagzdi\u0146\u0161.<\/p>\n
“Zemas \u012bres m\u0101jok\u013cu programma ir b\u016btisks pienesums Latvijas re\u0123ionu stiprin\u0101\u0161an\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101. Ar ES Atvese\u013co\u0161anas fonda un valsts atbalstu Jelgav\u0101 tapusi m\u016bsdien\u012bga \u0113ka, kas nodro\u0161in\u0101s stabilu pamatu daudz\u0101m \u0123imen\u0113m. Projekts sniedz gan t\u016bl\u012bt\u0113jus ieguvumus viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem, gan ilgtermi\u0146a pozit\u012bvo ietekmi \u2013 stimul\u0113jot darbasp\u0113ka piesaisti un ekonomisko aktivit\u0101ti re\u0123ion\u0101. M\u0101jok\u013cu pieejam\u012bba ir izaicin\u0101jums vis\u0101 Eirop\u0101, t\u0101p\u0113c gaid\u0101ms, ka Eiropas Komisija risin\u0101s \u0161o jaut\u0101jumu ar\u012b n\u0101kotn\u0113. L\u012bdztekus j\u0101turpina uzlabot eso\u0161o \u0113ku efektivit\u0101ti, \u012bstenojot m\u0101jok\u013cu siltin\u0101\u0161anas un renov\u0101cijas projektus,” t\u0101 atkl\u0101\u0161anas pas\u0101kum\u0101 uzsv\u0113ra Eiropas Komisijas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas Latvij\u0101 vad\u012bt\u0101js Andris Ku\u017enieks.<\/p>\n
Att\u012bst\u012bbas finan\u0161u instit\u016bcijas “Altum” valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Reinis B\u0113rzi\u0146\u0161 papildin\u0101ja, ka ar “Altum” atbalstu Latvijas re\u0123ionos \u0161obr\u012bd top jau devi\u0146as zemas \u012bres m\u0101jas, kur\u0101s kop\u0101 b\u016bs vair\u0101k nek\u0101 500 dz\u012bvok\u013ci.<\/p>\n
“Divi \u012bres nami ir pabeigti Valmier\u0101, \u0161odien atkl\u0101ts \u012bres nams Jelgav\u0101, savuk\u0101rt proces\u0101 v\u0113l ir projekti Bausk\u0101, Ventspil\u012b, C\u0113s\u012bs, Al\u016bksn\u0113, Smilten\u0113 un \u0100da\u017eos. \u0160obr\u012bd ir liela interese par \u012bres m\u0101ju b\u016bvniec\u012bbu ar\u012b no cit\u0101m pa\u0161vald\u012bb\u0101m un tas \u013cauj ar p\u0101rliec\u012bbu teikt, ka ar \u0161\u012bs valsts atbalsta programmas pal\u012bdz\u012bbu Latvij\u0101 ir iekust\u0113jusies \u013coti gaid\u012bt\u0101 zemas \u012bres izmaksu m\u0101jok\u013cu izveide re\u0123ionos,” t\u0101 B\u0113rzi\u0146\u0161.<\/p>\n
\u0112k\u0101 izb\u016bv\u0113ti 58 dz\u012bvok\u013ci ar zemgr\u012bdas apkuri, piln\u012bb\u0101 apr\u012bkotiem sanmezgliem un virtuv\u0113m ar ieb\u016bv\u0113tu sadz\u012bves tehniku. Dz\u012bvok\u013ci atbilst augstiem energoefektivit\u0101tes standartiem, nodro\u0161inot zem\u0101kas ekspluat\u0101cijas izmaksas.<\/p>\n
\u0112ka b\u016bv\u0113ta, izmantojot r\u016bpnieciski ra\u017eotas koka karkasa konstrukcijas, kas izgatavotas SIA “ReBalt Modular Systems” ra\u017eotn\u0113 Tukum\u0101. Modul\u0101r\u0101 b\u016bvniec\u012bbas tehnolo\u0123ija \u013c\u0101vusi projektu realiz\u0113t \u0101tr\u0101k, prec\u012bz\u0101k un videi draudz\u012bg\u0101k, vienlaikus demonstr\u0113jot Latvijas kokmateri\u0101lu un ra\u017eo\u0161anas potenci\u0101lu augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas b\u016bvniec\u012bb\u0101.<\/p>\n
Jelgavas daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju projekta kop\u0113j\u0101s izmaksas ir 13,13 miljoni eiro, no kuriem 10,31 miljons eiro tiks nodro\u0161in\u0101ti no Atvese\u013co\u0161anas fonda finans\u0113juma, 0,54 miljoni eiro ir att\u012bst\u012bt\u0101ja ieguld\u012bjums un 2,28 miljoni eiro ir aizdevums PVN izmaksu finans\u0113\u0161anai.<\/p>\n
Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>