Ar 11. novembri port\u0101l\u0101 “filmas.lv” s\u0101kas nu jau tradicion\u0101l\u0101 Patriotu ned\u0113\u013ca, ko Latvijas Valsts sv\u0113tku laik\u0101 r\u012bko Nacion\u0101lais Kino centrs (NKC) sadarb\u012bb\u0101 ar LR \u0100rlietu ministriju, \u2013 \u012bpa\u0161i izv\u0113l\u0113tu filmu izlase, kas bez maksas pieejama jebkur\u0101 diennakts laik\u0101 un jebkur\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113. \u0160ogad uzman\u012bbas centr\u0101 \u2013 iev\u0113rojamais dokument\u0101lists Juris Podnieks (1950\u20131992) sav\u0101 jubilejas gad\u0101, 14 filmu izlase, kas skat\u012bt\u0101jiem b\u016bs pieejama l\u012bdz 19. novembra pulksten 23:59, inform\u0113 NKC p\u0101rst\u0101ve Krist\u012bne Mat\u012bsa. <\/p>\n
Latvijas kult\u016brtelp\u0101 \u0161ogad tiek svin\u0113ts Jura Podnieka gads, atz\u012bm\u0113jot \u0161\u012bs person\u012bbas noz\u012bm\u012bgo lomu n\u0101cijas v\u0113stur\u0113, t\u0101p\u0113c Patriotu ned\u0113\u013cas pied\u0101v\u0101jum\u0101 ietilpst gan pa\u0161a Jura Podnieka darbi, ko vi\u0146\u0161 veidojis k\u0101 operators un re\u017eisors (1972\u20131990), gan ar\u012b divas jaun\u0101ko laiku filmas, kam Jura Podnieka person\u012bba ir iedvesmas avots vai simbolisks t\u0113ls. <\/p>\n
Dokument\u0101laj\u0101 film\u0101 “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” (2024) re\u017eisores Anna Viduleja un Antra Cilinska vispus\u012bgi izv\u0113rt\u0113 izcil\u0101 dokument\u0101lista rado\u0161o darbu un ieguld\u012bjumu Latvijas kult\u016bras v\u0113stur\u0113, person\u012bbas veido\u0161anos un v\u0113l\u0101ko ietekmi uz sabiedriski politiskajiem procesiem, vi\u0146a prasmi prec\u012bzi un asredz\u012bgi notvert laikmeta svar\u012bg\u0101kos notikumus Latvij\u0101, Eirop\u0101 un gr\u016bsto\u0161\u0101s PSRS imp\u0113rijas drup\u0101s. Filma sa\u0146\u0113musi piecas nomin\u0101cijas Nacion\u0101lajai kinobalvai “Lielais Kristaps”, apbalvota k\u0101 lab\u0101k\u0101 pilnmetr\u0101\u017eas dokument\u0101l\u0101 filma un par lab\u0101ko mont\u0101\u017eu.<\/p>\n
K\u0101 simbolisks un galven\u0101 varo\u0146a dz\u012bv\u0113 noz\u012bm\u012bgs t\u0113ls Juris Podnieks par\u0101d\u0101s Viestura Kairi\u0161a sp\u0113lfilm\u0101 “Janv\u0101ris” (2022), kuras darb\u012bba risin\u0101s galvenok\u0101rt 1991. gada barik\u0101\u017eu laik\u0101; tas ar\u012b pa\u0161am Jurim Podniekam bija tra\u0123isks un iz\u0161\u0137ir\u012bgi svar\u012bgs dz\u012bves posms. Viestura Kairi\u0161a filma sa\u0146\u0113musi ne tikai piecas nacion\u0101l\u0101s kino balvas “Lielais Kristaps”, bet ar\u012b apbalvojumus Romas festiv\u0101l\u0101 It\u0101lij\u0101, Var\u0161avas festiv\u0101l\u0101 Polij\u0101 un citur pasaul\u0113.<\/p>\n
Pa\u0161a Jura Podnieka filmu izlasi veido divas da\u013cas \u2013 agr\u012bnie darbi, kuros Podnieks ir operators citu re\u017eisoru kinodarbos (septi\u0146as \u012bsfilmas 1972\u20131981), un re\u017eijas darbi, s\u0101kot ar 1977. gada debiju. Juri Podnieku uz R\u012bgas kinostudiju atveda vi\u0146a t\u0113vs, le\u0123end\u0101rais diktors Boriss Podnieks (1924\u20131995), kura bals\u012b skan visi p\u0113ckara gadu kino\u017eurn\u0101li un dokument\u0101l\u0101s filmas, ar\u012b daudzi no Jura Podnieka pirmajiem darbiem. <\/p>\n
P\u0113c m\u0101cek\u013ca gadiem, kas pavad\u012bti operatora asistenta amat\u0101, pirmoreiz k\u0101 patst\u0101v\u012bgs operators Juris Podnieks str\u0101d\u0101jis div\u0101s dokument\u0101laj\u0101s \u012bsfilm\u0101s, kas 1972. gad\u0101 veidotas p\u0113c Izgl\u012bt\u012bbas ministrijas pas\u016bt\u012bjuma skolu vajadz\u012bb\u0101m, iepaz\u012bstinot ar Latvij\u0101 aizsarg\u0101jamiem augiem un dz\u012bvniekiem; abas re\u017eisora Vadima Masa filmas iek\u013cautas \u0161aj\u0101 izlas\u0113.<\/p>\n
70. gadu otraj\u0101 pus\u0113 Juris Podnieks s\u0101ka sadarboties ar re\u017eisori Laimu \u017durginu, kuras uzman\u012bbas centr\u0101 bija iev\u0113rojamas Latvijas kult\u016bras person\u012bbas, \u2013 abu autoru sadarb\u012bb\u0101 tapu\u0161as dokument\u0101l\u0101s filmas par dzejniekiem Oj\u0101ru V\u0101cieti (“Ceturt\u0101 dimensija”, 1977) un Imantu Ziedoni (“Imants Ziedonis. Portrets loc\u012bjumos”, 1979), komponistu Raimondu Paulu (“Raimonds Pauls. Portrets ar m\u016bziku”, 1977).<\/p>\n
\u0160aj\u0101 laik\u0101 radies ar\u012b pasaules kinov\u0113stur\u0113 joproj\u0101m aktu\u0101lais un kinematogr\u0101fiski p\u0101rsteidzo\u0161ais re\u017eisora Herca Franka darbs “Vec\u0101ks par desmit min\u016bt\u0113m” (1978) \u2013 maza b\u0113rna “dv\u0113seles portrets” vien\u0101 gar\u0101 kadr\u0101, skatoties le\u013c\u013cu te\u0101tra izr\u0101di un izdz\u012bvojot visu iesp\u0113jamo emociju gammu. Tie\u0161i Juris Podnieks k\u0101 operators izgudrojis, k\u0101 tehniski realiz\u0113t \u2013 izgaismot un nofilm\u0113t \u0161o re\u017eisora unik\u0101lo ieceri, lai filmu var\u0113tu uz\u0146emt skat\u012bt\u0101ju z\u0101les tums\u0101, desmit min\u016btes nep\u0101rtraucot kinokameras darb\u012bbu un veidojot \u012bsfilmu, kur\u0101 neb\u016bs nevienas mont\u0101\u017eas vietas.<\/p>\n
Re\u017eisora An\u0161a Epnera filma “Krustsolis” (1981) st\u0101sta par \u0161\u0137\u0113pmet\u0113ju treneri M\u0101ri Gr\u012bvu, kur\u0161 izaudzin\u0101jis olimpisko \u010dempionu Daini K\u016blu, un Juris Podnieks \u0161aj\u0101 film\u0101 ir ne tikai operators, bet ar\u012b aizkadra balss, izjaut\u0101jot treneri par vi\u0146a pieredzi dauzon\u012bgu pusaud\u017eu veido\u0161an\u0101 par sp\u0113c\u012bg\u0101m person\u012bb\u0101m, kas var sevi disciplin\u0113t sporta sasniegumiem. Sav\u0101 zi\u0146\u0101 \u0161is Jurim Podniekam ir diezgan personisks temats \u2013 ar\u012b vi\u0146\u0161 savulaik ar pusaud\u017ea gadu riska faktoriem ticis gal\u0101, tren\u0113joties sport\u0101 \u2013 modernaj\u0101 piecc\u012b\u0146\u0101.<\/p>\n
Jau 70. gadu beig\u0101s Juris Podnieks saj\u016bt tieksmi piev\u0113rsties re\u017eijai, un pirmoreiz izm\u0113\u0123in\u0101t sp\u0113kus vi\u0146am \u013cauj, veidojot kino\u017eurn\u0101la “Padomju Latvija” 1977. gada 3. izlaidumu. Autors to izveido k\u0101 \u012bsfilmu ar nosaukumu “\u0160\u016bpulis”, p\u0113tot skumjo demogr\u0101fijas situ\u0101ciju Latvij\u0101 un film\u0113jot gan \u0123imenes, kur\u0101s izaugu\u0161i asto\u0146i vai devi\u0146i b\u0113rni, gan speci\u0101listu koment\u0101rus par izmai\u0146\u0101m sabiedr\u012bb\u0101 un dzimst\u012bbas statistik\u0101.<\/p>\n
Pirm\u0101 filma re\u017eisora status\u0101 ir “Br\u0101\u013ci Kokari” (1978) \u2013 divu Latvijas kult\u016brai noz\u012bm\u012bgu kordiri\u0123entu dubultportrets \u2013, bet dr\u012bz p\u0113c tam Juris Podnieks s\u0101k darbu pie savas pirm\u0101s pilnmetr\u0101\u017eas filmas “Str\u0113lnieku zvaigzn\u0101js” (1981), vis\u0101 Latvij\u0101 mekl\u0113jot vecos latvie\u0161u str\u0113lniekus un vi\u0146u st\u0101stus par kariem un likte\u0146iem. Ar \u0161o darbu Juris Podnieks spilgti un talant\u012bgi apliecina savu interesi par nacion\u0101li noz\u012bm\u012bgiem tematiem. <\/p>\n
Savuk\u0101rt starptautisku iev\u0113r\u012bbu vi\u0146am atnesa filma “Vai viegli b\u016bt jaunam?” (1986) \u2013 unik\u0101ls gad\u012bjums, kad dokument\u0101l\u0101 filma nevis sekojusi notikumiem un iem\u016b\u017ein\u0101jusi svar\u012bg\u0101kos procesus, bet pati tos izrais\u012bjusi, g\u0101jusi pa priek\u0161u sabiedr\u012bbas noska\u0146ojumam un b\u016btiski papla\u0161in\u0101jusi uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s robe\u017eas. Latvij\u0101 \u0161\u012b filma k\u013cuva par soci\u0101lu fenomenu ar milz\u012bgu rezonansi sabiedr\u012bb\u0101, viens no pirmsatmodas laika, t\u0101 saukt\u0101s perestroikas simboliem, kas iedro\u0161in\u0101ja ar\u012b citus run\u0101t atkl\u0101ti un drosm\u012bgi, \u2013 bez \u0161\u0101das uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s neb\u016btu bijis Atmodas.<\/p>\n
Likumsakar\u012bgi, ka Jura Podnieka n\u0101kam\u0101 pilnmetr\u0101\u017eas filma “Krustce\u013c\u0161” (1990) ir Atmodas procesu un notikumu iedvesmots darbs, bet jau ar starptautisku dimensiju \u2013 filmas caurviju mot\u012bvs ir 1990. gada dziesmu sv\u0113tki Latvij\u0101, kur pirmoreiz p\u0113c ilgiem padomju okup\u0101cijas gadiem piedal\u012bj\u0101s ar\u012b trimdas latvie\u0161i, bet neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas procesu paral\u0113les Juris Podnieks atrod ar\u012b Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101.<\/p>\n
Filmas tie\u0161saist\u0113 vis\u0101 pasaul\u0113 pieejamas no 11. novembra 00:00 l\u012bdz 19. novembra 23:59 atbilsto\u0161i katras valsts laika joslai. Patriotu ned\u0113\u013cas programm\u0101 filmas tiek demonstr\u0113tas latvie\u0161u valod\u0101, jo Valsts sv\u0113tku festiv\u0101la kontekst\u0101 svar\u012bgs ir atbalsts latvie\u0161u diasporai vis\u0101 pasaul\u0113, pal\u012bdzot tautie\u0161iem kopt un saglab\u0101t savu nacion\u0101lo identit\u0101ti, tostarp valodu.<\/p>\n
Patriotu ned\u0113\u013cas filmu kolekcija iek\u013caujas Jura Podnieka jubilejas gad\u0101, kura ietvaros LKA Latvijas Kino muzejs koordin\u0113 da\u017e\u0101dus kult\u016bras notikumus \u2013 izst\u0101di muzej\u0101, filmu demonstr\u0113\u0161anu kl\u0101tienes seansos, teor\u0113tiskus p\u0113t\u012bjumus, Podnieka dienasgr\u0101mat\u0101s balst\u012btas gr\u0101matas izn\u0101k\u0161anu u. c.<\/p>\n
Patriotu ned\u0113\u013cas tie\u0161saistes festiv\u0101ls port\u0101l\u0101 “filmas.lv”<\/a> veidots ar Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva Valsts Kinofotofonodokumentu arh\u012bva un Kult\u016bras inform\u0101cijas sist\u0113mu centra (KISC) pal\u012bdz\u012bbu, projektu atbalsta Latvijas Republikas \u0100rlietu ministrija.<\/p>\n Seko “Delfi” ar\u012b Instagram<\/a> un YouTube<\/a> profil\u0101 \u2013 pievienojies, lai uzzin\u0101tu svar\u012bg\u0101ko un interesant\u0101ko pirmais!<\/p>\n Publik\u0101cijas saturs vai t\u0101s jebk\u0101da apjoma da\u013ca ir aizsarg\u0101ts autorties\u012bbu objekts Autorties\u012bbu likuma izpratn\u0113, un t\u0101 izmanto\u0161ana bez izdev\u0113ja at\u013caujas ir aizliegta. Vair\u0101k lasi \u0161eit<\/a>