{"id":46262,"date":"2025-11-11T14:55:08","date_gmt":"2025-11-11T14:55:08","guid":{"rendered":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/46262\/"},"modified":"2025-11-11T14:55:08","modified_gmt":"2025-11-11T14:55:08","slug":"brazilija-rekordliela-mera-stiprina-indigeno-kopienu-dalibu-klimata-konference-lente-lv-2","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/46262\/","title":{"rendered":"Braz\u012blija Rekordliel\u0101 M\u0113r\u0101 Stiprina Indig\u0113no Kopienu Dal\u012bbu Klimata Konferenc\u0113\u00a0\u2014\u00a0Lente.lv"},"content":{"rendered":"<p>Ievads: V\u0113sturiska Indig\u0113no Kopienu Dal\u012bba COP30 Konferenc\u0113 Braz\u012blij\u0101<\/p>\n<p>Braz\u012blijas Amazon\u0113, Bel\u0113mas pils\u0113t\u0101, atkl\u0101t\u0101 Apvienoto N\u0101ciju organiz\u0101cijas klimata konference COP30 v\u0113sta par jaunu \u0113ru, kur\u0101 indig\u0113n\u0101s kopienas ie\u0146em savu peln\u012bto vietu pasaules diskusij\u0101s par klimata kr\u012bzi. Ar rekordlielu 3000 deleg\u0101tu l\u012bdzdal\u012bbu, \u0161\u012b konference ir ne tikai svar\u012bgs notikums klimata politikas veidot\u0101jiem, bet ar\u012b dzi\u013ci simbolisks br\u012bdis, uzsverot to cilv\u0113ku balsis, kuri visvair\u0101k ir saist\u012bti ar dabu un visvair\u0101k cie\u0161 no t\u0101s degrad\u0101cijas.<\/p>\n<p>Iniciat\u012bvas Indig\u0113no Balsu Pastiprin\u0101\u0161anai<\/p>\n<p>Braz\u012blijas vald\u012bba ir pielikusi iev\u0113rojamas p\u016bles, lai nodro\u0161in\u0101tu pla\u0161u un noz\u012bm\u012bgu indig\u0113no p\u0101rst\u0101vju kl\u0101tb\u016btni COP30. Aptuveni 1000 indig\u0113no p\u0101rst\u0101vju tie\u0161i piedal\u012bsies ofici\u0101laj\u0101s sarun\u0101s Zilaj\u0101 zon\u0101, kur notiek starpvalstu deleg\u0101ciju ofici\u0101l\u0101s diskusijas. Savuk\u0101rt v\u0113l 2000 deleg\u0101tu ie\u0146ems savu vietu Za\u013caj\u0101 zon\u0101, kas ir pla\u0161\u0101ka platforma pilsoniskajai sabiedr\u012bbai, jaunie\u0161u grup\u0101m, akt\u012bvistiem un pla\u0161\u0101kai publikai. \u0160\u0101da pieeja garant\u0113, ka trad\u012bcij\u0101m bag\u0101tais indig\u0113no t\u0113rpu kr\u0101\u0161\u0146ums neb\u016bs tikai dekor\u0101cija starp uzvalkiem un kaklasaite, bet k\u013c\u016bs par neat\u0146emamu da\u013cu no diskusij\u0101m par m\u016bsu kop\u012bg\u0101s plan\u0113tas n\u0101kotni.<\/p>\n<p>Indig\u0113no Zin\u0101\u0161anas un Pieredze: Atsl\u0113ga Klimata Kr\u012bzes Risin\u0101\u0161an\u0101<\/p>\n<p>Zin\u0101tnieki arvien vair\u0101k atz\u012bst, ka indig\u0113n\u0101s kopienas un vi\u0146u tradicion\u0101l\u0101s teritorijas ir neatsverami faktori vides aizsardz\u012bb\u0101 un c\u012b\u0146\u0101 pret glob\u0101lo sasil\u0161anu. K\u0101 nor\u0101da Braz\u012blijas Indig\u0113no tautu ministre S\u00f4nia Guajajara, \u201cM\u0113s run\u0101jam par risin\u0101jumiem klimata kr\u012bzes mazin\u0101\u0161anai, un ir pier\u0101d\u012bts, ka tie\u0161i indig\u0113n\u0101s teritorijas un tautas saglab\u0101 visliel\u0101ko biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un me\u017eus. Vi\u0146i sniedz \u013coti noz\u012bm\u012bgu ieguld\u012bjumu klimata l\u012bdzsvar\u0101 ar savu dz\u012bvesveidu. T\u0101p\u0113c nav iesp\u0113jams dom\u0101t par risin\u0101jumiem, ne\u0146emot v\u0113r\u0101 tos, kas aizsarg\u0101 (vides) un kuri jau tie\u0161i cie\u0161 no klimata kr\u012bzes.\u201d \u0160\u012b atzi\u0146a ir \u012bpa\u0161i svar\u012bga, jo \u0161\u012b gada konference notiek Amazon\u0113 \u2013 pasaules plau\u0161\u0101s \u2013, sniedzot unik\u0101lu iesp\u0113ju izcelt \u0161o kritisko lomu.<\/p>\n<p>Pasaules Klases Finans\u0113jums un Inovat\u012bvi Projektu<\/p>\n<p>Braz\u012blijas galven\u0101 iniciat\u012bva COP30 ir \u201cTropical Forest Forever Facility\u201d (TFFF) izveide \u2013 fonds, kura m\u0113r\u0137is ir aizsarg\u0101t eso\u0161os tropu me\u017eus. TFFF paredz iev\u0113rojamu finans\u0113jumu, no kura 20% tiks novirz\u012bti tie\u0161i indig\u0113naj\u0101m kopien\u0101m. Pl\u0101notais kop\u0113jais ieguld\u012bjums ir 125 miljardi dol\u0101ru (aptuveni 108 miljardi eiro), no kuriem liel\u0101k\u0101 da\u013ca, 100 miljardi dol\u0101ru (86,5 miljardi eiro), pl\u0101noti no priv\u0101tajiem investoriem, bet atlikus\u012b da\u013ca \u2013 no vald\u012bbu un filantropiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m. Norv\u0113\u0123ija jau ir apliecin\u0101jusi savu atbalstu, pie\u0161\u0137irot 3 miljardus dol\u0101ru (2,6 miljardus eiro).<\/p>\n<p>\u201cTautu Aplis\u201d un \u201cBiodaudzveid\u012bbas Telpa\u201d: Dialoga Platformas<\/p>\n<p>K\u0101 noz\u012bm\u012bga Za\u013c\u0101s zonas da\u013ca ir izveidots \u201cTautu Aplis\u201d (Peoples\u2019 Circle Pavilion). \u0160o iniciat\u012bvu, ko vada S\u00f4nia Guajajara kop\u0101 ar Starptautisko tradicion\u0101lo kopienu, afro-descendentu un \u0123imenes lauksaimniec\u012bbas komisiju, koordin\u0113 Braz\u012blijas Rasu l\u012bdzties\u012bbas ministre Anielle Franco. \u201cTautu Aplis\u201d kalpo k\u0101 platforma, kur\u0101 indig\u0113n\u0101s kopienas un citas vides aizsardz\u012bb\u0101 iesaist\u012bt\u0101s grupas var dal\u012bties sav\u0101 pieredz\u0113 c\u012b\u0146\u0101 pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. Papildus tam, Nacion\u0101l\u0101 indig\u0113no tautu fonds (FUNAI) ir izveidojis \u201cBiodaudzveid\u012bbas Telpu\u201d, kur\u0101 indig\u0113nie ra\u017eot\u0101ji var ne tikai demonstr\u0113t, bet ar\u012b p\u0101rdot savus produktus, veicinot viet\u0113jo ekonomiku un saglab\u0101jot kult\u016bras mantojumu. FUNAI ar\u012b organiz\u0113 filmu festiv\u0101lu \u201cZemes Eki\u201d (Echoes of the Earth Film Festival), kur\u0101 izr\u0101d\u012btas vair\u0101k nek\u0101 30 filmas, kas velt\u012btas tie\u0161i indig\u0113naj\u0101m kopien\u0101m.<\/p>\n<p>\u201cKuntari Katu\u201d: Sagatavo\u0161ana Klimata Sarun\u0101m<\/p>\n<p>Lai pilnv\u0113rt\u012bgi sagatavotu indig\u0113nos l\u012bderus starptautiskaj\u0101m klimata sarun\u0101m, Braz\u012blija izstr\u0101d\u0101ja apm\u0101c\u012bbu programmu \u201cKuntari Katu\u201d, kas Nhengat\u00fa valod\u0101 noz\u012bm\u0113 \u201ctas, kur\u0161 run\u0101 (tautas v\u0101rd\u0101 un t\u0101s lab\u0101)\u201d. \u0160\u012b programma ietv\u0113ra valodu kursus un pas\u0101kumu s\u0113riju, kas inform\u0113ja indig\u0113n\u0101s kopienas par klimata konferences strukt\u016bru un darba metod\u0113m. K\u0101 uzsv\u0113ra Amazonijas vides izp\u0113tes instit\u016bta (IPAM) izpilddirektors Andr\u00e9 Guimar\u00e3es, \u201cPilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas un citu cilv\u0113ku kl\u0101tb\u016btne ir b\u016btiska, jo \u0161\u012bs grupas ir fundament\u0101las klimata un dabas resursu saglab\u0101\u0161an\u0101, un taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 t\u0101s ir visneaizsarg\u0101t\u0101k\u0101s pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, jo t\u0101s ir tie\u0161i atkar\u012bgas no dabas \u2013 up\u0113m, zvejniec\u012bbas, lietus cikliem \u2013 lai uztur\u0113tu savas kult\u016bras un dz\u012bves kvalit\u0101ti.\u201d<\/p>\n<p>Indig\u0113no Zemju Noz\u012bme Vides Saglab\u0101\u0161an\u0101<\/p>\n<p>Dati nep\u0101rprotami apliecina, ka indig\u0113n\u0101s teritorijas ir viens no efekt\u012bv\u0101kajiem instrumentiem vides saglab\u0101\u0161an\u0101. Braz\u012blij\u0101 indig\u0113n\u0101s zemes aptver aptuveni 105 miljonus hekt\u0101ru jeb 13,8% no valsts teritorijas, un t\u0101s tie\u0161i veicina vides saglab\u0101\u0161anu. 2024. gad\u0101 \u0161ajos re\u0123ionos tika re\u0123istr\u0113ti tikai 1,3% no kop\u0113j\u0101s valsts izcir\u0161anas. \u0160o aizsardz\u012bbu eksperti skaidro ar ilgtsp\u0113j\u012bgu attiec\u012bbu, k\u0101da past\u0101v starp indig\u0113naj\u0101m taut\u0101m un vidi, kas kalpo k\u0101 dro\u0161\u012bbas t\u012bkls ekosist\u0113m\u0101m. Kop\u0161 2023. gada, kad prezidents Lula da Silva uzs\u0101ka savu pa\u0161reiz\u0113jo pilnvaru termi\u0146u, feder\u0101l\u0101 vald\u012bba ir atzinusi 16 jaunas indig\u0113n\u0101s teritorijas. Indig\u0113no tautu ministrijas izveide, kas bija viena no Lulas priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu sol\u012bjumiem, iez\u012bm\u0113ja institucion\u0101lu pav\u0113rsienu, un S\u00f4nia Guajajara tika iecelta par t\u0101s vad\u012bt\u0101ju, atz\u012bstot vi\u0146as ilggad\u0113jo darbu un akt\u012bvismu indig\u0113no ties\u012bbu aizsardz\u012bb\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Ievads: V\u0113sturiska Indig\u0113no Kopienu Dal\u012bba COP30 Konferenc\u0113 Braz\u012blij\u0101 Braz\u012blijas Amazon\u0113, Bel\u0113mas pils\u0113t\u0101, atkl\u0101t\u0101 Apvienoto N\u0101ciju organiz\u0101cijas klimata konference&hellip;\n","protected":false},"author":2,"featured_media":46263,"comment_status":"","ping_status":"","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[14],"tags":[23,57,1408,28,29,12889,32,33,22,12890,3761,30,31,35,39,38,36,37,34,40,12891,20,26,27,24,25,54,55,56,21,58],"class_list":{"0":"post-46262","1":"post","2":"type-post","3":"status-publish","4":"format-standard","5":"has-post-thumbnail","7":"category-zinas-no-arvalstim","8":"tag-aktualitates","9":"tag-arvalstim","10":"tag-brazilija","11":"tag-breaking-news","12":"tag-breakingnews","13":"tag-cop30","14":"tag-featured-news","15":"tag-featurednews","16":"tag-headlines","17":"tag-indigenas-kopienas","18":"tag-klimata-parmainas","19":"tag-latest-news","20":"tag-latestnews","21":"tag-latvia","22":"tag-latvian","23":"tag-latviesu","24":"tag-latviesu-valoda","25":"tag-latviesuvaloda","26":"tag-latvija","27":"tag-lv","28":"tag-mezu-aizsardziba","29":"tag-news","30":"tag-popularakas-zinas","31":"tag-popularakaszinas","32":"tag-top-stories","33":"tag-topstories","34":"tag-world","35":"tag-world-news","36":"tag-worldnews","37":"tag-zinas","38":"tag-zinas-no-arvalstim"},"share_on_mastodon":{"url":"https:\/\/pubeurope.com\/@lv\/115531646584798312","error":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/46262","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=46262"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/46262\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/46263"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=46262"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=46262"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.europesays.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=46262"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}